Lai godīga mūsu nodokļu sistēma

Dr. habil.oec. Arnis Kalniņš, 7. Saeimas deputāts, — “Latvijas Vēstnesim”

Par pievienotās vērtības nodokli

Foto: A.F.I.

Savā laikā Finansu ministrija ierosināja un Saeima 2001. gada 22. novembrī izdarīja grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, kas paredzēja, ka ūdens piegāde centralizētā ūdensapgādes sistēmā, sadzīves atkritumu savākšanas un kanalizācijas pakalpojumi ar 2003. gada 1. janvāri tiks aplikti ar 9%, bet siltumapgādei tiks piemērota 18% likme. Līdz šim šie pakalpojumi ar pievienotās vērtības nodokli netika aplikti. Šādos apstākļos, kad iedzīvotāju lielākās daļas labklājības līmenis un ienākumi ir visai zemi, nodomātās izmaiņas nebūtu bijušas visai pamatotas. Tāpēc Saeima tikko, 2002. gada 10. oktobra plenārsēdē, daļēji laboja savu pieļauto kļūdu, paredzot, ka pievienotās vērtības nodoklis siltumapgādei 18% apmērā vēl netiks piemērots līdz 2004. gada 31. decembrim.

Taču te netika viss izdarīts līdz galam, nedomājot, kas iedzīvotājus sagaida pēc 2005. gada 1. janvāra. Tātad vienalga pēc diviem gadiem par siltumenerģiju būs jāmaksā 18 procenti. Vai iedzīvotāju materiālās labklājības līmenis šajā laika periodā tā pieaugs, ka tas nelabvēlīgi neatsauksies uz gandrīz 80% Latvijas iedzīvotāju labklājību. Daudzi iedzīvotāji zemā ienākumu līmeņa dēļ nespēs norēķināties par siltumu, arī par citiem komunālajiem pakalpojumiem.

Tāpēc Saeimai būtu bijis jāpieņem arī tādi grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, lai pēc 2005. gada (pēc iestāšanās Eiropas Savienībā) noteiktu arī pārejas periodu, tas ir, arī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā paredzētu šim pakalpojumam 5% PVN likmi ar pārejas periodu līdz 2007. gada 30. jūnijam.

Un tas būtu visai pamatoti, un ES izvirzītie nosacījumi to pieļauj. Tā saskaņā ar ES 2001.gada 19.janvāra direktīvu Nr.2001/4 ir noteikts, ka standarta PVN likme dalībvalstīs nevar būt mazāka par 15%. Tāpat ES direktīva paredz, ka var būt viena vai divas samazinātās PVN likmes, bet ne mazākas par 5%. Direktīvas H pielikums nosaka preces, uz kurām var attiecināt samazināto PVN likmi. Tās ir pārtikas preces un dzērieni (izņemot alkoholu), ūdensapgāde, farmaceitiskie produkti un preces, pasažieru transporta pakalpojumi, grāmatas, prese, mākslinieku, komponistu autoratlīdzība, kā arī citas preces un pakalpojumi, piemēram, būvniecība un remontdarbi, ja tie tiek veikti sociālās politikas ietvaros.

Pēc pašvaldību finanšu speciālistu aprēķiniem, ar 2005.gada 1.janvāri maksa, ko par siltumapgādes pakalpojumiem maksā iedzīvotāji, pieaugs aptuveni par 8—10 procentiem. Pēc citiem datiem, ko sniedz akciju sabiedrība “Rīgas siltums”, iedzīvotājiem maksa par siltumenerģiju no nākamā gada pieaugs par 3,8 procentiem (neapliekot galapakalpojumu — siltumenerģijas piegādi — ar PVN, iepriekš samaksātais PVN par materiāliem, izejvielām, pakalpojumiem, ko “Rīgas siltums” pērk no citām firmām, jau bija iekļauts iedzīvotāju tarifā. Tāpēc aptuveni 76 procenti izdevumu, kas rodas, ražojot siltumu, patlaban jau faktiski ir aplikti ar PVN, bet no jaunā gada ar minēto nodokli būs jāapliek visi siltumenerģijas ražošanas izdevumi. Jau tagad iedzīvotāji, norēķinoties par siltumu, maksā arī priekšnodokli).

Ir arī zināms, ka Igaunija sarunās ar Eiropas Savienību panākusi, ka līdz 2007.gada 30.jūnijam maksājumiem par siltumu PVN ir tikai 5 procenti. Līdzīgu nostādni būtu vēlams ieturēt arī mums.

Ja iestāšanās brīdī ES siltumapgādei iedzīvotājiem nebūs likumā noteikts PVN vai arī juridiski korekti nebūs pamatots, kāpēc Latvijā nevar šo nodokli uzlikt siltumapgādei vai šī norma mainīsies pēc pārejas perioda (kā tas ir Igaunijā), tad Latvijai jārēķinās ar to, ka pret valsti var uzsākt tiesvedību par ES likumdošanas pārkāpumu.

Paredzēts arī, ka, sākot ar 2003.gada 1.janvāri, stāsies spēkā Finanšu ministrijas ierosinātie un Saeimas vairākuma atbalstītie grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, kas paredz, ka medikamentu, medicīnisko ierīču un medicīnas preču piegādēm, veterināro medikamentu un veterinārmedicīnas pakalpojumiem, zīdaiņiem paredzēto specializēto produktu piegādēm, grāmatu piegādēm, masu informācijas līdzekļu piegādēm un viesu izmitināšanas pakalpojumiem viesu izmitināšanas mītnēs tiks piemērota 9% nodokļa likme.

Līdz šim šīs preces un pakalpojumi ar pievienotās vērtības nodokli netika aplikti.

Iepriekšminēto iemeslu dēļ nav pamata aplikt ar PVN medikamentus un medicīnas pakalpojumus. Varētu atlikt šā nodokļa ieviešanu vismaz līdz 2007.gadam, bet pēc tam piemērojot 5% likmi. Līdz Latvijas iestāšanās laikam Eiropas Savienībā varētu atlikt arī PVN ieviešanu grāmatām, bērnu pārtikai un veterinārajiem pakalpojumiem.

Sevišķi aktuāls ir jautājums par medikamentu pieaugošām cenām (arī globalizācijas negatīvās izpausmes dēļ), tāpēc PVN noteikšana vēl vairāk sadārdzinātu ārstnieciskās zāles. Pat bagātajās ASV ārstnieciskās zāles ar pārdošanas nodokli (mūsu PVN līdzinieks) neapliek.

Pašreiz pievienotās vērtības nodoklis Latvijā pasažieru pārvadājumiem noteikts 18% apmērā. Te savukārt ir pamats samazināt pievienotās vērtības nodokli pasažieru regulārajiem pārvadājumiem autobusos, pilsētas elektrotransportā un dzelzceļa transportā līdz 9 procentiem.

Samazināts PVN pasažieru pārvadājumiem (autobusos, trolejbusos, tramvajos, elektrovilcienos, dīzeļvilcienos) salētinās biļešu cenas, dos aizstāvību mazturīgajai iedzīvotāju daļai ar nelielām algām un pensijām, pārvadājumi kļūs vairāk pieejami. Sabiedriskais transports ir ekonomisks un draudzīgs iedzīvotāju pārvietošanās līdzeklis. Cilvēkiem šie sociāli nozīmīgie pasažieru pārvadājumi ir nepieciešami, it sevišķi lauku apvidos (uz pašvaldībām, pie ārsta, uz pastu), bet viņi bieži vien tos nevar atļauties. Savukārt, palielinoties pasažieru apgrozījumam, pārvadātājiem būs iespējams uz palielināto ieņēmumu rēķina drīzāk atjaunot savu transporta tehnisko parku, kas nereti ir diezgan novecojis.

Daudzās valstīs pasažieru pārvadājumiem piemēro samazinātas PVN likmes: Lielbritānijā, Itālijā un Austrijā — 10%, Somijā — 8%, Beļģijā — 6%, Portugālē, Čehijā un Lietuvā — 5%.

Pašreiz pievienotās vērtības nodoklis Latvijā pārtikai noteikts 18% apmērā. Te varētu būt samazināts pievienotās vērtības nodoklis, tātad Latvijā ražotajai pārtikai līdz 5 procentiem. Samazināts PVN pārtikai sniegtu vairākus pozitīvus ieguvumus.

Pirmkārt, samazinātos pārtikas produktu cenas, un tas ļautu mazturīgajiem vairāk iepirkties, tā palielinot pārtikas un lauksaimniecības preču apgrozījumu. Galu galā lielu daļu vietējās pārtikas tāpat pārdod tirgos bez jebkādiem nodokļiem, jo netiek izmantoti kases aparāti. Tātad šā nodokļa atcelšana dzīvi tikai vienkāršotu un atvieglotu.

Atsevišķas ES dalībvalstis jau tagad lieto samazināto likmi pirmās nepieciešamības pārtikas precēm, pat zemāku, nekā viņu pašu noteiktā Eiropas Savienības direktīva: Francijā — 2,2%, Lielbritānijā — 2,5%, Īrijā — 3,3%. Vācija ir noteikusi 7% likmi.

Otrkārt, veidotos vienlīdzīgi konkurences noteikumi Latvijas lauksaimniekiem ar citām ES dalībvalstīm. Paaugstinātais PVN 18% apmērā radījis Latvijas zemniekiem sliktākus konkurences apstākļus nekā valstīs, kur PVN ir stipri zemāks. Jo samazinās iekšējā tirgus ietilpība un arī lauksaimniecības produkcijas realizācijas iespējas. Sliktāki konkurences apstākļi veidojas arī tāpēc, ka tiešie atbalsta maksājumi paredzēti tikai 25% apmērā no ES veco dalībvalstu lauku saimniecībām sniegtā atbalsta līmeņa. Arī kandidātvalstīs šīs PVN likmes pārtikai ir zemākas: Bulgārijā — 5%, Polijā — 7%, Rumānijā — 9%, Slovākijā — 6%, Ungārijā — 12%.

Kā kopējo IEGUVUMU, ieviešot minētās izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa piemērošanā, var minēt to, ka ar nodokli neapliekamie darījumi ļaus daudziem cilvēkiem dzīvei un veselībai izmantot pirmās nepieciešamības pakalpojumus, novērst maznodrošināto iedzīvotāju dzīves līmeņa pasliktināšanos. Latvijai, ejot uz ES, jāņem vērā iedzīvotāju ienākumu līmenis un maksātspēja, kas salīdzinājumā ar ES valstīm, ir daudzkārt zemāka. Tas dos iespēju stabilizēt šos pakalpojumus un darījumus, palielināt to pieejamību — it sevišķi maznodrošinātajiem lauku iedzīvotājiem.

Diezgan izplatīts ir viedoklis, ka nepieciešams samazināt nodokļus uzņēmējiem, neattiecinot šo apņemšanos uz tiem nodokļiem, kurus maksā valsts iedzīvotāji. Protams, palielinot nodokļu maksājumus iedzīvotājiem, patiešām būs iespēja kompensēt tos zaudējumus, kas valsts budžetā radīsies sakarā ar ienākumu samazinājumu no uzņēmēju maksātajiem nodokļiem.

Par iedzīvotāju ienākuma nodokli

Lai novērstu sabiedrības noslāņošanos pēc materiālās labklājības līmeņa un radītu sabiedrības mugurkaulu — vidusslāni, nepieciešams pāriet no proporcionālas likmes iedzīvotāju ienākumu aplikšanā, tas ir, 25 procentu apmērā pie jebkura izpeļņas līmeņa, uz lēni kāpjošu progresīvo procentu likmi. Tiem, kam apliekamais ienākums mēnesī ir līdz 80 latiem, nodoklis nebūtu jāmaksā; ar apliekamo nodokli no 81 līdz 200 latiem mēnesī likme būtu 20% no summas, kas pārsniedz Ls 80; ar apliekamo ienākumu no 201 līdz 400 latiem mēnesī, maksātu nodokli Ls 24 plus 30% no summas, kas pārsniedz Ls 200; ar apliekamo ienākumu no 401 līdz 1200 latiem mēnesī, maksātu Ls 84 plus 30% no summas, kas pārsniedz Ls 400; un ar apliekamo ienākumu virs 1200 latiem mēnesī maksātu Ls 404 plus 50% no summas, kas pārsniedz Ls 1200.

Samazinot nodokļu nastu zemāk atalgotajiem maksātājiem, kuri veido galveno strādājošo masu, netieši tiks veicināta pircēju loka paplašināšana, notiks pieprasījuma pieaugums pēc patēriņa precēm. Tas savukārt izsauks nepieciešamību darba devējiem paplašināt ražošanu, uzņēmumu apgrozījumu, palielināsies darba vietu skaits. Un atgriezeniski tas dos iespēju paaugstināt darba algas tiem, kuri ražo patēriņa preces. Galarezultātā palielināsies ieņēmumi budžetā.

Tiks novērsta materiālās labklājības augošā polarizācija, nodokli vairs neaprēķinās no ienākuma, kas ir mazāks par valstī noteikto nabadzības līmeni.

Ieviešot Latvijā progresīvo ienākuma nodokli iedzīvotājiem — tā būtu arī tuvināšanās Eiropas Savienības valstīs pastāvošajai praksei, kur nodokļu likmes ir diferencētas atkarībā no iedzīvotāju ienākumu līmeņa, kaut arī aprēķinu skalas ir dažādas (likmes augšējā robeža sniedzas līdz 55%). Nevienā ES valstī nepastāv proporcionālais ienākuma nodoklis iedzīvotājiem.

Turpinājums — seko