No Altgarges (Vācijā) latviešu bēgļu nometnes 1945./1946. gada fotoalbūmiem

Visa laba Jāņu zāle arī Vācijā

Turpinājums. Sākums — "LV" 05.04.2001., Nr. 55

Pieaugušajiem ir mācību kursi angļu valodas atkārtošanai, ko apmeklēja apmēram 60% nometnes iemītnieku.

Ir arī mācību kursi, kuros var apgūt stenografēšanu, auto vadīšanu, šūšanu, leļļu darināšanu. Kursus apmeklē daudz interesentu, kas velta savu brīvo laiku vakaros, lai iegūtu jaunas zināšanas.

Ir arī koris, kas ar saviem koncertiem ieinteresēja britu karavīrus par latviešu dziesmu.

Skolotāja un skolnieces

Ļoti aktīvi darbojas teātra, gleznošanas, sporta, šaha, literatūras un zinātņu grupas.

Nometnē ir arī bibliotēka, kur ir grāmatas latviešu, angļu un vācu valodā. Ir arī lasītava, kur nometnes iemītnieki var iepazīties ar angļu un vācu jaunākajiem periodiskajiem izdevumiem.

Žēlsirdīgo māsu kursi

... kādu dienu mēs laikrakstā "Daily Sketch" atradām rakstu par mūsu nometni.

Jaunatne var darboties skautu grupā.

Kā viens no vislieliskākajiem notikumiem jāmin latviešu nacionālo svētku — vasaras saulgriežu — svinēšana, kad notika izrāde, un divreiz noorganizētie bērnu svētki ar lielu programmu, rotaļām bērniem, dāvanām, apbalvošanu un oficiālām pusdienām.

Šie sarīkojumi sagādāja daudz prieka bērniem un atstāja vislabākās atmiņas par britu karavīriem, ko nekad nevarēs aizmirst.

Kultūras padome ir galvenā nometnes kultūras un sabiedriskās dzīves organizētāja, tā rūpējas par labu attiecību uzturēšanu ar britu karavīriem, organizē sarīkojumus kopā ar viņiem.

Mums jāpateicas mūsu komandantam majoram Grenfelam par to, ka varēja notikt visi kultūras pasākumi. Viņš darīja visu iespējamo un atbalstīja mūs, lai mēs

Latviešu koris dzied britu karavīriem

varētu rīkot kultūras un sabiedriskos pasākumus, un uzklausīja mūsu vēlmes.

Viņš vienmēr ir ar mums.

Daudzus gadsimtus latviešu tauta cīnījās par savu eksistenci un zemi. Lija asinis, lai būtu iespējams dzīvot. Naidīgi spēki austrumos un rietumos nespēja aizkavēt vai salauzt tās gribu dzīvot, cīnīties un strādāt, tie nespēja iznīcināt nācijas vitālos potenciālus.

Vietējie dziesmu svētki

Pēc smagām cīņām vienmēr uzausa saulaina diena, un tauta tic savam spēkam un liktenim, tā tic Eiropas spēkiem, kā tas bija kādreiz un būs atkal — tie apspiedīs iznīcinošos spēkus un palīdzēs nācijai atgūties, kļūt stiprai un pierādīt savu nozīmi citu Eiropas nāciju pulkā.

Latvija nekad nav izstiepusi rokas pēc svešas mantas vai zemes, bet tā vienmēr ir aizsargājusi savas tiesības un Dieva svētīto zemi — Latviju.

Latvija vienmēr ir bijusi uzticīga saviem kultūras nesēju spēkiem Eiropā, saviem draugiem un palīgiem kara un miera laikā.

Ar šo pašapliecinājumu un ticību grūtajā trimdas laikā nācija vērš savus skatienus, kas pilni ticības un cerību, uz Lielbritāniju, uz spēku, kas ir atbalstījis visas godīgās nācijas to vēsturiskajās cīņās un kustībās, kā tas jau notika Daugavas ūdeņos.

Atlantiskā harta ir spēka avots, kas paaugstina mazo nāciju ticību un paļāvību, kas dod tām spēku strādāt un cīnīties.

"LV" (Gunta Štrauhmane)

tulkojums no angļu valodas