Ar alkatīgām rokām pēc nabagu zelta un sudraba

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums. Sākums — "LV" 05.04.2001., Nr. 55

LPSR Tautas Komisāru Padomes Lietu pārvaldes paziņojums

par komisijas izveidošanu vērtslietu pārbaudei

Latvijas PSR iekšlietu tautas komisāram Izpaust nedrīkst

b. A.Novikam 1941. gada 12. jūnijā

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome ir izveidojusi komisiju b. Letisa vadībā (Rīgas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieks), lai inventarizētu nacionalizētās vērtslietas un atvērtu tās pakas, kuras atrodas Valsts bankas glabāšanā.

Latvijas PSR TKP Lietu pārvalde lūdz nozīmēt savu pārstāvi, kurš piedalītos šās komisijas darbā.

Latvijas PSR TKP lietu pārvaldnieks A.Sakss

......................................................

LVA, 270. f., 1. apr., 232. l., 1. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Dekrēts par lombardos un tiesu iestādēs ieķīlātām

vai deponētām vērtībām

1. Lombardos un tiesu iestādēs ieķīlātie vai deponētie zelts, sudrabs un dārgakmeņi, kā arī šo dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumi, izņemot 2. pantā minētos, ir nacionalizēti un pāriet bez atlīdzības valsts īpašumā. Šīs vērtības ieskaitāmas valsts zelta fondā.

2. Ieķīlātājiem un deponentiem var izsniegt dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumus ar tirgus vērtību līdz Ls 300 vienam priekšmetam, pie kam vienai personai izsniedzamo priekšmetu kopvērtība nedrīkst pārsniegt Ls 1000.

3. Izsniedzamo priekšmetu tirgus vērtību nosaka finansu tautas komisāra ieceltā komisija. Pārsūdzības par šīs komisijas lēmumiem iesniedzamas finansu tautas komisāram, kas tās izšķir galīgi.

4. Šā dekrēta izpildīšanai finansu tautas komisārs var izdot pavēles un instrukcijas.

Rīgā, 1940. g. 8. oktobrī

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezīdija priekšsēdētājs

Prof. Dr. A.Kirchenšteins

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezīdija sekretārs P.Blauss

......................................................

Augstākās Padomes Prezidija Ziņotājs, Nr. 30, 1940. g. 8. oktobrī

 

Emila Brauera lūgums izsniegt lombardā ieķīlāto pulksteni

Finansu tautas komisāram Pilsonis Emils Brauers, dzīv.

Blaumaņa ielā Nr. 25, dz. 15

Rīgā, 1940. g. 29. novembrī

Ļoti grūtu materiālu apstākļu un grūtas neizdziedināmas slimības dēļ, kuras ārstēšana prasīja daudz līdzekļu, jau kādu laiku atpakaļ ieķīlāju Rīgas lombardā pret ķīlu zīmi Nr. 793094 man piederošu zelta kabatas pulksteni, bojātu, ar Nr. 22086, svarā 43 gr., kas man bija ļoti dārga piemiņa.

Tagad uz Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezīdija dekrēta par lombardos un tiesu iestādēs ieķīlātām vai deponētām vērtībām, finansu tautas komisāra ieceltā komisija š. g. 4. novembrī novērtēja šo ieķīlāto zelta pulksteni uz Ls 350,–, un tagad pilsētas lombards atsakās man to izsniegt atpakaļ.

Paskaidroju, ka esmu jau 68 gadus vecs un manai sievai ir 66 gadi. Agrāki, apm. 16 gadus, strādāju Rīgas telefonu stacijā kā mašīnists un pēc tam 15 gadus uz Latvijas dzelzceļiem pie remonta darbiem. Tā kā uz dzelzceļa darbs man iznāca vai nu zem klajas debess, vai arī telpās, kur pastāvīgi bija caurvējš, tad apm. 3 gadus atpakaļ no caurvēja sekām saaukstējos un saslimu ar abām kājām. Lai gan abās kājās tika taisīta operācija, tomēr paliku darba nespējīgs un tagad skaitos darba invalīds un saņemu pensiju Ls 25,– mēnesī, kas arī ir mans vienīgais ienākuma avots, ja neskaita tuvinieka pabalstus un tos ienākumus, ko iegūstu, pārdodot dažādas mantas un mēbeles, ko iegādājos, kad biju darba spējīgs. Bērnu man vairs nav, kas mani vecuma dienās varētu pabalstīt.

Mans vienīgais dēls pazuda bez vēsts lielajā pasaules karā. Nekādas nekustamas vai vērtīgas kustamas mantas man nav un dzīvoju ļoti trūcīgos materiālos apstākļos. Minētais ieķīlātais pulkstenis man bija ļoti dārga piemiņa un vienīgā vērtslieta. Ja tagad man tas būtu jāzaudē, tas būtu priekš manis, veca, nevarīga un slima cilvēka ļoti sāpīgs sitiens.

Ceru, ka Jūs, biedri komisār, sapratīsiet šā mana, nelaimīga veca strādnieka, grūto stāvokli un iežēlosieties par manu likteni un tādēļ no sirds lūdzu dot attiecīgu rīkojumu, lai man minētais pulkstenis kā ļoti dārga piemiņa tiktu man izsniegts no Rīgas pilsētas lombarda.

Emils Brauers

......................................................

LVA, 327. f., 1. apr., 485. l., 25., 25.a lp. Oriģināls.

Atzīmes dokumentā:

Izziņa: Pulkstens nacionalizēts uz dekrēta pamata; tā zelta svars 43 gr. un novērtēts par Ls 350. 1940. g. 8. dec. Paraksts — nesalasāms

Finansu tautas komisāram.

Pastāvošie noteikumi neatļauj lūgumu ievērot. Tādēļ lūgums noraidāms.

9.XII 40. A.Cielavs

 

Adolfa Mihailovska lūgums izsniegt no lombarda zelta gabalu

Latvijas PSR Finansu tautas komisariāta Mihailovskis Adolfs

banku nodaļai dzīv. Daugavpils ielā 53–15, Rīgā

Rīgā, 12. novembrī 1940. g.

1912. gadā es ieguvu kā piemiņu no sava brāļa 7 gramus smagu zelta gabalu, kuru viņš savukārt pārveda kā piemiņu no katorgas. Šis zelta gabals 31. oktobrī glabājās Rīgas pilsētas lombardā zem ķīlu zīmes Nr. 695362, un 31. oktobrī finansu tautas komisāra ieceltā komisija pēc akta Nr. 423 to novērtēja uz Ls 80.–

Esmu strādnieks (strādāju Sarkanā Krusta ortopēdiskās darbnīcās) un esmu cēlies no strādnieku ģimenes un laipni lūdzu augšminēto zelta gabalu man atdot atpakaļ, jo, no vienas puses, tas man ir dārga piemiņa, bet, no otras puses, viņa vērtība samērā nav liela. Minēto zelta gabalu esmu nodomājis izlietot mākslīgo zobu ielikšanai.

A.Mihailovskis

......................................................

LVA, 327. f., 1. apr., 486. l., 15. lp. Oriģināls.

Atzīmes dokumentā:

Izziņa

Mihailovskim pēc ķīlu zīmes Nr. F695362 1940. g. 31. okt. ar aktu Nr. 423 nac. zelta gabals 7 gr. Novērtēts par Rbļ. 80

1941. g. 28. IV

Finansu tautas komisāram

Saskaņā ar dekrēta noteikumiem, lūgums būtu noraidāms, jo attiecībā uz tīrzeltu nekādi izņēmumi nav pielaižami.

18. XI A.Cielavs

Lūgums, kā pretī runājošs noteikumiem noraidāms.

Paraksts — nesalasāms

 

Novērtēšanas komisijas izziņa ieķīlāto zelta zobu lietā

2. novembrī 1940.g.

Novērtēšanas komisijas izziņa pie Aleksandra Ašmaņa š. g. 25. oktobra lūguma.

Attiecībā uz zelta zobiem komisija pieturas pie principa, kāds izstādīts pie juvelieru veikalos atrodošos dārgmetālu, to izstrādājumu un dārgakmeņu nodošanu Latvijas Bankas glabāšanā, un proti, ka zelta zobi nav uzskatāmi par izstrādājumiem, jo to tālākā izlietošana pēc noņemšanas no zobiem visumā bez pārstrādāšanas nav iespējama.

Noskaidrojot šo jautājumu pie LPSR zobārstu arodbiedrības priekšsēdētāja b. zobārsta K.Bumbiera, pēdējais norādīja, ka ir iespējami arī gadījumi, ka zelta zobi izlietojami bez pārstrādāšanas, ko atsevišķos gadījumos var konstatēt tikai speciālists — zobārsts.

Komisijas priekšsēdētājs — paraksts nesalasāms

Locekļi — paraksti nesalasāmi

......................................................

LVA, 1400.f., 1.apr., 322.l., 2.lp. Oriģināls.

Atzīmes dokumentā:

Finansu tautas komisāram

Ar savu principiālo rezolūciju uz mana iesnieguma ieķīlāto zelta zobu lietā Jūs norādījāt, ka atpakaļizsniegšanas jautājums jāizšķir no sociālā viedokļa. Tā kā lūdzējs ir strādnieks, tad lūdzu Jūsu piekrišanu zobu atbrīvošanai no nacionalizācijas.

18.XI 40. A.Cielavs

Ievākt sīkākus datus par lūdzēja sociālo stāvokli

paraksts — nesalasāms

 

V.Cimzes lūgums finansu tautas komisāram

izsniegt ieķīlāto gredzenu

Vilhelmīnes Cimzes Augusta m.

dzīv. Zalves ielā 57

Iesniegums

Rīgā 7. jūnijā 1941. g.

Pēc profesijas esmu cirkus artiste — gaisa akrobāte. Bīstamo gaisa akrobātu darbu strādāju 21 gadu. Kopā ar savu vīru Rob. Cimzi apbraukāju visas Eiropas un Amerikas valstis ar "Rob. Cimze orginal" un citiem gaisa numuriem. 1937. gadā pēc sekmīgi beigtās sezonas Amerikā iegādājāmies man platīna gredzenu. Tai pašā gadā, rudens sezonas darbā Zviedrijā mans vīrs mira traģiskā nāvē, izpildot grūtu gaisa uzdevumu. Pēc vīra nāves, paliekot ar 2 mazgadīgiem bērniem, nonācu tik grūtos apstākļos, ka biju spiesta ieķīlāt pat vīra dārgo piemiņu — gredzenu. Tagad padomju iekārtas apstākļos mans materiālais stāvoklis ir tiktāl uzlabojies, ka varu ieķīlāto gredzenu izpirkt. Ieķīlājot gredzenu, saņēmu Ls 80 — vērtība, kas pēc cenu inspektora sludinājuma nepakļaujas nacionalizācijai, tomēr gredzenu man neizdeva.

Griežos pie Jums, b. komisār, ar lūgumu ievērot mūsu kopējo gaisa akrobātu darbu, par kura atalgojumu gredzens bija pirkts, kā arī manu karsto vēlēšanos glabāt vīra piemiņas lietu un atļaut izpirkt ieķīlāto gredzenu.

Ceru, ka atradīsiet par iespējamu manu lūgumu ievērot.

V.Cimze

......................................................

LVA, 327.f., 1.apr., 485.l., 54., 54.a lp. Oriģināls.

 

Bāriņu Harija un Renates Krieviņu aizbildņa Jāņa Krieviņa

lūgums izsniegt bāriņtiesas uzglabāšanā nodotās vērtslietas

Nepilngadīgo bāriņu Harija un Renates Krieviņu aizbildņa

Jāņa Krieviņa, dz. Rīgā, Elizabetes ielā Nr.19, dz.4

lūgums

Rīgā, 1940.g. 24.oktobrī

1928. g. 28. jūnijā nomira Pēters un Minna Krieviņi. Pēc viņu nāves palika 4 un 6 gadus vecie minētie bāriņi. Lai gan nebiju precējies, tomēr uzņēmos grūto un atbildīgo bāriņu audzināšanas darbu un to līdz šim esmu veicis.

Harijs Krieviņš tagad mācās Padomju Latvijas Universitātē, bet Renate beidza vidusskolu. Viņu tālākās izglītības turpināšanai mani personīgie līdzekļi ir izsīkuši.

Mirušiem bāriņu vecākiem nepiederēja nekādi īpašumi un mantības. Viņu personīgās lietas — 2 zelta laulības gredzeni, viens riņķis, viens zelta vīriešu kab. pulkstenis ar saiti un dažas sudraba karotes — atrodas bāriņu tiesas uzglabāšanā.

Izglītības turpināšanai ir nepieciešami vajadzīgie līdzekļi, tamdēļ laipni lūdzu finansu tautas komisāru neliegt savu piekrišanu atļaut izdot no bāriņu tiesas uzglabāšanā nodotās lietas, lai bāriņi varētu baudīt tālāku izglītību (..)

J. Krieviņš

......................................................

LVA, 327.f., 1.apr., 487.l., 6. lp., Oriģināls.

Atzīmes dokumentā:

Pārvaldes priekšniekam

Dekrēts nosaka, ka tiesu iestādēs, pie kurām pieskaitāma arī bāriņtiesa, deponētās vērtības jānovērtē vērtību nacionalizācijas komisijai un pēc tam tikai izšķiras šo vērtību liktenis. Komisijas patlaban strādā pa lombardiem, un tiesu iestāžu depozītus nav paspējušas vēl izskatīt. Tādēļ lūgums ir priekšlaicīgs, un to pēc būtības varēs izšķirt tikai tad, kad komisija būs paspējusi novērtēt bāriņtiesā deponētās vērtslietas.

31.X A.Cielavs

Atteikt līdz tam laikam, kad komisija novērtēs

4.XI. Paraksts — nesalasāms

 

Rīgas bāriņtiesas lēmums

Harija un Ellas – Renates Krieviņu vērtslietu lietā

Galvaspilsētas Rīgas Bāriņtiesa

1940.g. 29. oktobra sēdē

Piedalījās: I. Rubenis, L. Birziņš,

V. Veščuns – Jansons, A. Ūdris un sekretārs...

Harija un Ellas–Renates Krieviņu aizbildnības lietā izskatīja aizbildņa Jāņa Krieviņa š.g. 24. oktobra lūgumu par vērtslietu izsniegšanu un ievērojot, ka saskaņā ar Latv. PSR Augst. Pad. Prez. Ziņotājā "1940.g. 33. num. publicēto dekrētu par lombardos un tiesu iestādēs ieķīlātām vai deponētām vērtībām un instrukciju pie šī dekrēta ("Latv. PSR Augst. Pad. Prezid. Ziņotājs" 1940.g. 35. num.) vērtību izsniegšana regulēta atkarīgi no vērtslietu vērtības un veida, pie kam vērtslietu vērtību nodibina Finansu tautas komisāra ieceltā novērtēšanas komisija, kas līdz šim nav noticis, Bāriņtiesa nolēma:

jautājumu par vērtslietu izsniegšanu atstāt atklātu līdz minēto vērtslietu novērtēšanai no Finansu tautas komisāra ieceltās komisijas.

(attiecīgie paraksti)

Par noraksta pareizību: Sekretārs R. Krauja

Rīgas pilsētas Bāriņtiesa izsniedza šo norakstu Jānim Krieviņam uz viņa lūgumu.

Rīgā, 1940. g. 30. oktobrī.

Nr. 5378–a

Priekšsēdētājs I. Rubenis

Sekretārs R. Krauja

......................................................

LVA, 327.f., 1. apr., 487. l., 9., 9.a lp. Noraksts.

 

Rīgas apriņķa Vildogas pagasta valdes apliecība

par Harija Krieviņa mantisko stāvokli

Vildogas Pagasta valde

Rīgas apriņķi 11. novembrī 1940. g.

Nr. 142

Pagasta Valde apliecina, ka šī pagasta Jauvēveru mājās dzīvojošam pilsonim Harijam Krieviņam nepieder nekāds kustams nedz nekustams īpašums. Harijs Krieviņš ir bārenis — viņa vecāki miruši 1928. gadā, viņam ir viena māsa Renāte Krieviņš, dzimusi 1922. gadā un viņa apmeklē Latvijas PSR Sarkanā Krusta Žēlsirdīgo māsu skolu un saņem pabalstu no valsts.

Harija Krieviņa tēvam Pēterim Krieviņam nekāds nekustams īpašums nav piederējis, viņš pa pasaules kara laiku bijis jūrnieks un pēc tam strādājis Rīgas muitā. Mātei Minnai Krieviņš arī nav piederējis nekāds īpašums, viņa ir vadījusi savas ģimenes saimniecību.

Apliecība izdota Harijam Krieviņam iesniegšanai Latvijas Valsts universitātes medicīnas fakultātes kancelejai.

Vildogas pagasta valde Rīgas apr.

Pagasta vecākais A.Kalniņš

Pagasta sekretāre E.Melderis

Ar oriģinālu saskan: O. Pēks

..........................................................

LVA, 327.f, 1. apr., 487.l., 1.lp. Noraksts.

 

Jāņa Krieviņa lūgums izsniegt

Harija Krieviņa nacionalizēto pulksteni

Finansu Tautas Komisāram Harija un Renates Krieviņu aizbildnis

Jānis Krieviņš,

dzīv. Rīgā, Kirova ielā Nr. 19. dz. 4

Rīgā, 1941.g. 18. janvārī

Pēc Pētera un Minnas Krieviņu nāves palika 6 un 4 gadīgie minētie bāriņi. Lai gan neesmu precējies, tad tomēr uzņēmos grūto un atbildīgo audzināšanas darbu un to līdz šim esmu veicis.

Mirušiem bāriņu vecākiem nepiederēja nekādi īpašumi un mantības. Viņu personīgās zelta un sudraba lietas tika nodotas bāriņu tiesas uzglabāšanā. Ar finansu tautas komisāra dekrētu tika nacionalizēts bāriņu piederošais vīriešu zelta pulkstenis ar saiti. Tā kā Harijs Krieviņš ir tiešais sava tēva pulksteņa mantinieks un viņam pašam cita pulksteņa nav, tad laipni lūdzu finansu tautas komisāru neliegt savu piekrišanu viņam to izdot.

Katram pilsonim pulkstenis ir nepieciešama lieta un Harijam Krieviņam būs liels gandarījums atgūt sava tēva pulksteni.

J.Krieviņš

......................................................

LVA, 327.f., 1.apr., 487.l., 101.lp. Oriģināls.

Atzīmes dokumentā:

Cielavam. Pagaidām atteikt

24.01. A. Tabaks

Atļauts pulksteni izsniegt. b. Neilandam Izpildīšanai

26.01. Paraksts — nesalasāms