Par vāciešu aicinājumu investoriem

Vācija nesatricināmi ieņem Latvijas lielākā tirdzniecības partnera vietu. Tādēļ izbrīnu varētu izraisīt tas, ka, no Vācijas puses raugoties, Latvijas uzņēmēji šķiet neaktīvi – tādi, kas neizmanto vilinošās investīciju iespējas, negribīgi iesaistās tirdzniecības namu veidošanas un citos projektos. Iespējams, viņiem trūkst informācijas, domā vācieši. Taču no Latvijas puses situācija izskatās citādi. Latvijas uzņēmējiem informācija ir pieejama no dažādiem avotiem, un Vācija ir Latvijas uzņēmēju jau samērā labi apgūts tirgus. Latvijas uzņēmēji, domājot par risku sadali, šobrīd jau meklē jaunus tirgus.

Ieilgušajā ekonomiskajā lejupslīdē dzīvojošās Vācijas pilsētas sacenšas savā starpā, cenšoties pievilināt investorus, un šajos meklējumos raugās arī uz Baltiju. Piemēram, Berlīne piedāvā biznesa atbalsta programmu – “Business Welcome Package”. Berlīne šobrīd cieš no parādu nastas, tādēļ saprotama ir pilsētas vēlme piesaistīt arī uzņēmējus no ārvalstīm. “Business Welcome Package” ir domāta potenciāliem investoriem, kas nav vēl īsti droši un vēlas uz vietas papētīt, kādas ir iespējas Berlīnē attīstīt biznesu. No Latvijas vai citām Baltijas valstīm līdz šim neviens interesents neesot pieteicies, lai gan Baltijā ir attīstītas tās nozares, kuras labi iekļaujas to uzņēmumu profilā, kurus Vācijas galvaspilsēta cer pirmām kārtām piesaistīt – informācijas un satiksmes vadības tehnoloģijas, medicīna, farmācija, kā arī mediji, izklaides un mūzikas industrija.

Investorus meklē arī pilsēta pie Vācijas un Polijas robežas – Frankfurte pie Oderas. Bezdarba līmenis šajā pašvaldībā mērāms divciparu skaitlī, kas varētu būt viens no galvenajiem argumentiem par labu ārzemju investoru meklējumiem. Pagājušā jūnijā tika prezentēta ideja par «Biznesa parka Latvija» izveidi, vēršoties galvenokārt pie transporta uzņēmumiem un firmām, kas darbojas loģistikas, uzglabāšanas, pat pārstrādes jomā. Pamatu interesei veidojis vienkāršs praktisks novērojums, proti – Frankfurtes robežpāreju abos virzienos katru dienu šķērso līdz 2000 kravas automašīnu, un labai tiesai no tiem piederības zīme ir LV vai LI.

Pērn Latvijas pusei piedāvāts tradicionālais investīciju piesaistes modelis – ar visām nepieciešamām komunikācijām aprīkota zemes gabala iegāde abpus automaģistrālei E30, palīdzība visu nepieciešamo administratīvo jautājumu risināšanā, kā arī tāda finansēšanas modeļa izstrādē, kas ļauj maksimāli izsmelt uzņēmējdarbības attīstīšanai paredzētās subsīdijas. Tomēr, neraugoties uz izdevīgajiem noteikumiem, Latvijā un Lietuvā nav daudz tādu firmu, kas varētu finansiāli «pavilkt» šāda mēroga ieceri. Tāpēc projekts pārtapis par «Biznesa parku Baltija» un mainījis savu koncepciju. Tagad pamata ieguldījums būtu jāveic privātam Rietumu investoram, izveidojot nepieciešamo infrastruktūru – uzceļot objektu, kas aptver birojus un noliktavas, autostāvvietas un tamlīdzīgi. Apsaimniekošanu savukārt paredzēts nodot šim nolūkam dibinātai sabiedrībai, kuras dalībnieki varētu būt arī Baltijas valstu uzņēmēji un kura telpas izīrētu ieinteresētiem klientiem – importa un eksporta firmām un loģistikas kompānijām no Latvijas un Lietuvas.

Lai gan no vācu uzņēmēju teiktā varētu spriest, ka sadarbība ir pasīva, tomēr statistikas dati to neapstiprina. Šā gada pirmajos septiņos mēnešos Vācija joprojām bija lielākā Latvijas ārējās tirdzniecības partnere. Gandrīz 125,2 miljoni latu jeb 15,9% no visa Latvijas eksporta ceļoja uz Vāciju. Savukārt Latvijas importa statistikā Vācijas daļa ir 17,3% (235,66 miljoni latu).

Vācijas uzņēmēji ir ļoti aktīvi sadarbības meklējumos. Latvijas uzņēmēji labprātāk tiekas ar ārvalstu uzņēmējiem, kas interesējas par latviešu saražoto, nevis meklē tirgotājus savai precei.

Būtu jāattīsta Latvijas tirdzniecības namu ideja. Iespējamajiem klientiem Vācijā ir svarīgi, ka šeit atrodas kāds sarunu partneris, kas prot viņu valodu, ar ko var bez problēmām uzturēt kontaktus, kas zina, pie kurām institūcijām Latvijā vērsties. Šim nolūkam spēkus varētu apvienot vienas nozares vai radniecīgi uzņēmumi, kopīgi īrējot biroja un savu ražojumu prezentācijas telpas, algojot kompetentu pārstāvi, reklamējot savus produktus, meklējot jaunus un aprūpējot vecus klientus. Šis modelis derētu tam, lai savestu kopā mazos un vidējos uzņēmumus abās pusēs, kuriem nav pašiem sava biroja ārzemēs.

Jāpiebilst, ka valdība ir akceptējusi ārvalstu ekonomisko pārstāvniecību koncepciju. Viena no nākamgad atveramajām pārstāvniecībām varētu būt arī Vācijā, Frankfurtē.

“DIENA”