Lai godīga mūsu nodokļu sistēma

Dr. habil.oec. Arnis Kalniņš, 7. Saeimas deputāts, — “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums.

Sākums – “LV” 17.10.2002., Nr. 150

Par uzņēmumu ienākuma nodokli

Tautsaimniecības un iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma veicināšanas nolūkā pilnveidojams uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pašreiz uzņēmuma ienākuma nodoklis paredz 40% atlaidi lielajiem investīciju projektiem, kur investīcijas ir 10 miljoni latu trīs gadu laikā. Šo 10 miljonu latu limitu lietderīgi atcelt, kas lielos uzņēmumus nostāda izdevīgākās pozīcijās attiecībā pret mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Nodokļu atlaidēm ir jābūt visiem investīciju projektiem valsts atbalstāmajās nozarēs, vispirms ražošanas nozarēs.

Nosakot apliekamo ienākumu, jebkuram uzņēmumam peļņu lietderīgi samazināt par summu, kas no uzņēmuma pašu līdzekļiem tiek ieguldīta ražošanas attīstībai, darbinieku apmācībai un jaunu darba vietu radīšanai. Šādas atlaides pavisam lielas varētu būt uzņēmējdarbībai valsts saimnieciski atpalikušākajos reģionos.

Par budžeta un naudas politiku

Nodrošināma valsts un visas sabiedrības interesēm atbilstoša budžeta politika. Īstenojami uzņēmējdarbību un tautas labklājības attīstību sekmējoši kreditēšanas nosacījumi, tuvojoties Eiropas attīstīto valstu procentu likmju līmenim. Saeimas, Latvijas Bankas un Ministru kabineta finanšu, kredīta un naudas politikai jāveicina dramatiskā negatīvā eksporta — importa bilances sarukums. Imports 2001.gadā pārsniedza eksportu par 75 procentiem jeb 945 miljoniem latu, bet 2002.gadā tas jau pārsniegs vienu miljardu latu.

2002.gada otrajā ceturksnī imports pārsniedza eksporta apjomu Latvijā par 75 procentiem, Lietuvā par 51% un Igaunijā par 42%. Ja Latvijas eksporta apjomu (572 milj.Ls) pieņem par 100 procentiem, tad Igaunijā tas (843 milj.Ls) bija 1,47 reizes lielāks un Lietuvā (1232 milj.Ls) — 2,15 reizes lielāks nekā Latvijā.

Valsts budžeta deficīts un tekošā konta deficīts pieļaujams saprātīgās robežās (attiecīgi fiskālais deficīts līdz 2—3% no IKP un tekošā konta deficīts līdz 7—8% no IKP), lai varētu iekļauties Eiropas monetārās sistēmas ietvaros. Turpmākajos gados patēriņa cenu pieaugums (inflācija) ierobežojams līdz 2—3% gadā.

Nav pieļaujama finansu resursu pārlieka koncentrēšanās centrālās varas rokās un to samazināšana pašvaldībās, kam seko pašvaldību sniegto pakalpojumu — izglītības, kultūras, sociālo, veselības, komunālo pakalpojumu — samazināšana iedzīvotājiem.

Ja valstij jāaizņemas nauda, tad lietderīgāk to darīt ārvalstu kapitāla tirgū, nevis iekšējā finanšu tirgū, lai palētinātu valsts parāda apkalpošanas izmaksas. Taču valsts parāda palielināšana, kura lielums 2002.gada beigās paredzēts 860 miljonu latu (17% no IKP), nenovēršami rada papildu ar parāda apkalpošanu saistītus budžeta izdevumus (katru gadu palielinājums vidēji par 10 milj. latu), kurus nav iespējams novirzīt citiem mērķiem.

Hipotekārās kreditēšanas paplašināšanas nolūkos vajadzētu kvalificēt procentu nomaksu par hipotekāriem kredītiem kā attaisnotos izdevumus. Valstī tikai mazāk nekā 3% mājsaimniecību izmanto kredītus dzīvokļu pirkšanai, bet Skandināvijas valstīs — gandrīz 50%. Protams, attīstīto valstu rādītājs patlaban var būt mums par augstu, taču 10—20% no kopējā ģimeņu skaita tuvākajā nākotnē šim rādītājam vajadzētu būt. Kaut gan pēdējos divos gados hipotekārās kreditēšanas apjomi privātpersonām krasi pieaug, tomēr tā atrodas izkūņošanās stadijā (fizisko personu hipotekārās kreditēšanas apjoms 2002.gada jūnijā bija 146 miljoni latu). Un kādas papildu darba vietas būvētājiem, remontētājiem, tehnisko, elektrības, apsildes un signalizācijas darbu veicējiem, būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem, transporta sfērai. Un aizbēgšana no dīkdienības, ja tam vēl pievieno klāt “muskuļu hipotēku” (ģimenes locekļu, radinieku un kaimiņu ieguldījumu).

Par lietderīgu uzskatāma arī valsts nacionālās valūtas pakāpeniska un neatliekama piesaistīšana Eiropas Savienības kopējai valūtai — eiro (lata esošās piesaistes vietā — SDR kā pasaules kopējai norēķinu vienībai), lai samazinātu preču un pakalpojumu izmaksas, uzņēmējiem būtu mazāk kontu bankā, un tie nebūtu pakļauti valūtas maiņas kursa svārstībām. Vienlaikus tas sekmēs kredītprocentu pazemināšanu uzņēmumiem un privātpersonām. Izšķirošais ir konkurētspējīgas ražošanas palielināšana un jaunu darba iespēju nodrošināšana, bez kā nevar būt praktisku, reālu sasniegumu dzīves līmeņa tuvināšanai ES iedzīvotāju labklājībai.