Neaizmirstot un godinot savu vēsturi

Nacionālajai aizsardzības akadēmijai — sava vēstures ekspozīcija

Foto: Andris Kļaviņš Ekspozīciju Nacionālajā aizsardzības akadēmijā atklāj: akadēmijas rektors pulkvežleitnants Juris Maklakovs un aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis

Ekspozīcijas atklāšanā Nacionālajā aizsardzības akadēmijā Foto: Andris Kļaviņš

Nacionālā aizsardzības akadēmija (NAA) — vienīgā augstākā militārā mācību iestāde Latvijā — šogad atskatījās uz desmit pastāvēšanas gadiem. Kaut arī, salīdzinot ar rietumzemju slavenajām virsnieku mācību iestādēm, desmit gadi ir vēstures mirklis, arī tas var pagaist mūsu straujajā pārmaiņu laikā. Pirmie dokumenti, pavēles par karaskolas atjaunošanu — tāda bija pirmā iecere — šķiet vērtīgi, tāpat atmiņas un melnbaltās fotogrāfijas, kas nu vāktas un sistematizētas, atradušas vietu akadēmijas vēstures ekspozīcijā.

Simboliski, ka ekspozīciju aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un NAA rektors pulkvežleitnants Juris Maklakovs atklāja Baltijas jūras valstu militāro mācību iestāžu zinātniskās konferences priekšvakarā.

Šķiet, vēl tik nesen nekurinātajās Mālpils lauksaimniecības tehnikuma telpās tapa pirmie atjaunojamo bruņoto spēku virsnieku sagatavošanas plāni, pārcelšanās uz krievu atstāto karaskolu Ķīšezera krastā, pirmā lauku mācību nometne Kadaga krastos, un, lūk, mēs uzņemam desmit valstu ģenerāļus, militāro zinību profesorus un kadetus, lai kā līdzīgi partneri spriestu par savām problēmām.

Ekspozīcija ar laiku var kļūt par muzeju. Tam ir vairāki priekšnosacījumi. NAA pamatoti tiek uzskatīta par Latvijas karaskolas mantinieci, kurai ir pietiekami gara, slavena un traģiska vēsture. Virkne karaskolas tradīciju, kas ieviestas NAA, iedibināja akadēmijas pirmais krīvu krīvs, jau aizsaulē aizgājušais pulkvežleitnants Inārs Bīskaps sadarbībā ar Latviešu virsnieku apvienību. Tad arī radās ideja par muzeja izveidi. Ekspozīcijā Latvijas karaskolai arī atvēlēta vieta, kuras veidošanā lielu darbu ielicis NAA Vadības un politisko zinību katedras docents Vitauts Ļūdēns — dzejnieks, vēsturnieks. Labāku topošā muzeja direktoru grūti iedomāties — Jānis Konstantīns Kaminskis, kurš Nāves salu un Tīreļpurvu izrakņājis pēdu pa pēdai, dzīdamies pa Pirmā pasaules kara strēlnieku kauju takām. Viņa izrakto ieroču, munīcijas un karavīru sadzīves priekšmetu arsenālam kadeti iet garām ik dienas, jo pagaidām tie izvietoti akadēmijas gaiteņos. Tie nav tikai dzelzs gabali. Tos kādreiz, kā dzejnieks Vitauts Ļūdēns saka, turējuši savās plaukstās karstajās strēlnieki… Un topošie virsnieki apstājas pārdomu mirklī, varbūt viņus uz mirkli pietur tie, kuru jaunības sapņi palika uz kāda Tīreļpurva sasalušā ciņa vai Nāves salas ielokā, sakot — nepievil, puikiņ!

Andris Kļaviņš  — “Latvijas Vēstnesim”