Par celulozes rūpnīcu un tīru Daugavu

Lai arī celulozes ražošanā ir plānota labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošana, tomēr šāda ražotne būtu videi samērā nekaitīga, ja tā atrodas piekrastē, bet ir šaubas par nekaitīgumu, ja rūpnīca notekūdeņus ievada HES ūdenskrātuvē – faktiski stāvošā ūdenī.

Par daudz apspriestā celulozes rūpnīcas projekta realizācijas iespējām ir skeptisks arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Einārs Cilinskis. Savu skepsi E. Cilinskis izskaidro ar to, ka kopš pērnā gada maija valdības nostājas – mežu nenodošanas un citu potenciālo ārvalstu investoru – “Södra” un “Metsaliitto” – izvirzīto prasību neakceptēšanas – nav saņemta nepārprotama atbilde uz šiem jautājumiem. Viņš neizslēdz iespēju, ka investori atkārtoti ar saviem noraidītajiem priekšlikumiem dosies nu jau pie jaunās valdības, cerot uz Latvijas puses neiespējamo piekāpšanos, jo arī ES nosacījumi par valsts atbalstu neparedz tādus atvieglojumus, kādus vēlas saņemt rūpnīcas potenciālie investori.

Viņam arī esot grūti spriest, vai šis projekts no investoru puses savulaik uzsākts ar domu būvēt celulozes rūpnīcu vai arī vienkārši aizņemt nišu un neļaut to darīt kādam no konkurentiem un veikt tirgus situācijas izpēti.

“Atsakoties no pašreizējiem celulozes rūpnīcas investoriem, celulozes rūpnīcas projekta realizācija jau ar citiem investoriem tiek nobloķēta vismaz uz 7–8 gadiem,” skaidro E. Cilinskis. Viņš atzīst, ka bija paredzēts Latvijā ražot celulozi ar vislabākajiem tehnoloģiskajiem paņēmieniem.

Faktiski emisija gaisā no šīs rūpnīcas būtu mazāka nekā no liela TEC, taču nav viennozīmīgi vērtējama rūpnīcas ietekme uz Daugavu. Rūpnīcas projekts būtu samērā videi nekaitīgs, izvietojot to jūras piekrastē, un šobrīd plānotais variants ar rūpnīcas attīrīto notekūdeņu ievadīšanu HES ūdenskrātuves tuvākajā apkaimē – faktiski stāvošā ūdenī – nekur neesot realizēts, un tas rada papildu bažas, norāda E. Cilinskis. Viņaprāt pēdējie apsvērumi liecina tikai par to, ka celulozes rūpnīcas būvniecības vieta pie Jēkabpils no ekoloģiskā viedokļa ir izvēlēta neveiksmīgi.

Gan ES direktīvas, gan Latvijas normatīvie akti nosaka, ka pat tad, ja netiek nodrošināti noteiktie vides kvalitātes normatīvi, nepietiek pat ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanu ražošanā. Taču nav zināms, cik ekonomiski izdevīgi ir izmantot citas tehnoloģijas, lai nodrošinātu pieprasīto vides standartu ievērošanu. Savukārt investori prasīja, lai līgumā tiktu ierakstīts punkts, ka no viņiem vides normatīvu jomā netiek prasīts nekas vairāk kā tikai labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošana celulozes ražošanā. Pērn A. Bērziņa vadītā valdība šo investoru prasību noraidīja.

“DIENAS BIZNESS”