Par uzņēmumu Eiropas Savienībā
Pēc iestāšanās ES gan Īrijā, gan Zviedrijā, gan Austrijā un arī Somijā pieaugušas tiešās ārvalstu investīcijas. Zviedrijā to apjoma palielinājies divas, bet Austrijā pat trīs reizes, samazinājusies inflācija, kļuvis vieglāk tirgoties un vienkāršāk šķērsot robežu. ES ir ļāvusi īru biznesam izplesties tās dalībvalstīs un iedrošinājusi pievērsties arī kandidātvalstīm. Arī austrieši nav kavējušies ieguldīt un nopelnīt. Tajā pašā laikā visu četru valstu uzņēmēji jutuši, kā pieaug konkurence vietējā tirgū un ka ārzemēs viņus neviens negaida. Tas gan nav nemaz tik slikti, jo konkurence spiež attīstīties. Visasāk iestāšanās ES skārusi lauksaimniekus unj pārtikas pārstrādes uzņēmumus. Šajās nozarēs Austrijā tika zaudēta katra trešā darba vieta. Vieni no lielākajiem cietējiem bija piena pārstrādātāji. Tajā pašā laikā tika atvērtas daudzas jaunas nelielas ražotnes, kas piedāvā īpašus produktus tūristiem.
Lauksaimnieku bizness cietis arī Īrijā. Iespējams, gan ne tik stipri, kā vaimanā paši laucinieki. Katrā ziņā kopējais ieguvums atsver vienas nozares zaudējumu, tāpēc lielākā daļa Īrijas, Somijas, Zviedrijas un Austrijas uzņēmēju bijuši un ir par Eiropas Savienību.
Trešā daļa Somijas uzņēmēju atbalsta ES paplašināšanos, jo pieaug tirgus, sadarbības iespējas. Līdzīgās domās ir arī īri. Desmit gados, kopš Īrija ir ES, valsts gājusi uz augšu – pieauguši iedzīvotāju ienākumi, paaugstinājies dzīves līmenis. Te lieli nopelni tieši mazajai uzņēmējdarbībai.
Speciālisti iesaka Latvijā likvidēt administratīvās barjeras, vienkāršot muitas procedūras, kas Latvijā ir sarežģītākas nekā, piemēram, Lietuvā.
Kā zaudējumu, iestājoties ES, visi min faktu, ka daudzi lēmumi tiek pieņemti Eiropas Savienības līmenī. Tomēr, par spīti iedzīvotāju bažām, Zviedrija tērē sociālajām vajadzībām tikpat daudz, cik agrāk. Somi spriež, ka ES esot vāja administrācija, kas arī neesot brīva no korupcijas. Reizēm ES direktīvas nevarot piemērot nacionālajai likumdošanai, tās tiek publicētas ar novēlošanos. Katrā ziņā papīru kļuvis vairāk, tāpēc Latvijai laikus būtu jāpadomā, kā vienkāršot regulējošās normas.
Īrijas panākumu pamatā ir tās valstsvīru spēja paredzēt valsts attīstību un pieņemt pareizos lēmumus, kā arī prasme reformēt regulējošos dokumentus, lai tos varētu viegli ieviest. Būtiski, ka nodarbināto skaits Īrijas valsts struktūrās nav audzis. Valstī kopumā palielinās iedzīvotāju skaits, jo atgriežas daudzi emigranti. Tāpēc nepieciešams uzlabot infrastruktūru, jābūvē mājas, ko var atļauties arvien lielāks skaits iedzīvotāju, kaut gan pēdējo 14 gadu laikā māju cena ir augusi desmit reižu. Būtiski palielinās nepieciešamība pēc izglītota un elastīga darbaspēka, un īri neesot slinki mācīties. Bezdarbs valstī ir sarucis no 14% līdz 4%, pat daudzas mājsaimnieces sākušas strādāt ārpus mājas.
Arī Latvijā valstiskā līmenī jādefinē ES potenciāli konkurētspējīgākās nozares, piemēram, tranzīts, pārstrādājošā rūpniecība, farmaceitiskā rūpniecība, IT, kokapstrāde, kurām jāsaņem lielāks atbalsts no ES līdzekļiem, kā arī nodokļu atlaides. Ārzemnieki Latvijas uzņēmējiem iesaka izveidot stipru organizāciju, kas aizstāvētu mazo un vidējo biznesu. Uzņēmējiem pēc iespējas biežāk un skaļāk jāatgādina par sevi, jāuzlabo pieeja finanšu resursiem. Taču galvenais – cilvēki jāiedrošinā uzņemties risku, jāmāca strādāt. Šodien, kad kapitāls un tehnoloģijas Latvijā kļūst arvien pieejamākas, jāattīsta idejas un jāliek lietā zināšanas.
“KAPITĀLS”