Atklāšanas runa 2. starptautiskajā E. Drezena piemiņai veltītajā terminoloģijas konferencē “Terminoloģija un tulkošanas tehnoloģija daudzvalodu informācijas sabiedrībā” Rīgā 2002.gada 21.oktobrī

Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā, kas ir šīs konferences galvenā organizatore, sirsnīgi apsveicu šo reprezentatīvo starptautisko konferenci, kas pulcē desmit valstu pārstāvjus. Novēlu konferencei un tās ietvaros organizētajam semināram (workshop) “Datorizētā tehnoloģija interneta laikmetā”, terminu vārdnīcu izstādei labus zinātniskus panākumus un tīkamu gaisotni, neraugoties uz Latvijai netipisko agrīno ziemu.

Šajā auditorijā būs lieki skaidrot, cik liela ir terminoloģijas un tulkošanas tehnoloģijas, interneta nozīmība daudzvalodu informācijas sabiedrībā, kāda ir gan Latvijas, gan Eiropas Savienības, gan visas mūsdienu pasaules sabiedrība. Gribētu izcelt tikai divus aspektus: pirmais – mazās tautas globalizācijas apstākļos saglabā un pat palielina savu lomu; otrs – cilvēka personība ir nepārejoša vērtība, un tāda ir arī Ernesta Drezena personība, kurai veltīta konference.

Varētu likties, ka globalizācija iezīmē mazo tautu norietu, lai neveidotos jauns Bābeles tornis, pa daļai tā tas arī ir. Tad kādēļ gan veidot izsmalcinātu terminoloģiju zinātnē, tehnoloģijā mazo tautu valodā? Taču redzam, ka Eiropas Savienības nākotnei izšķirīgs bijis nelielās īru tautas balsojums aizvakar, ka Austrumeiropā un citur pasaulē rit izmisīga cīņa par savu nacionālo identitāti, arī nacionālas valodas aizsardzību un terminoloģijas veidošanu. Arī mazās valodas kļūs par Eiropas Savienības darba valodām, kaut vai simboliski, jo sugu daudzveidības, saglabāšanas princips ir viens no līdzsvarotas, ilgtspējīgas attīstības principiem, un to nolemts respektēt. Arī mazām valodām pastāv sava “Sarkanā grāmata”. Pirmie zinātniskās terminoloģijas veidošanas soļi Latvijā saistās ar vācu (vai flāmu?) cilmes mācītāju un apgaismotāju – G. F. Stenderu jau pirms 230 gadiem (“Augstas gudrības grāmata”, 1774) , tad – ar tautisko atmodu (A. Kronvalds, J. Alunāns, ap 1860), bet reālas aprises tie gūst ar valstiskas neatkarības iegūšanu 20. gadsimtā, ar Latvijas Universitātes dibināšanu (1919) un Latvijas Zinātņu akadēmijas dibināšanu (1946). Arī šodien no šī darba atsacīties nedomājam. Latviešu zinātniskās terminoloģijas veidošana ir un paliek viena no LZA nozīmīgajām darbības jomām, un es vēlos izsacīt gandarījumu, ka LZA Terminoloģijas komisijas līdzpriekšsēdētāji akadēmiķe Valentīna Skujiņa un akadēmiķis Juris Ekmanis ir arī šīs starptautiskās konferences galvenie rīkotāji, rīcības komitejas vadītāji – lai viņiem, lai viņu kolēģiem, arī no ārzemēm (dāņu profesoram H.Pihtam, INFOTERM direktoram K.Galinskim no Vīnes u.c.), ir spēks veikt darbu līdz galam!

No mazās Latvijas cēlies arī starptautiski atzīts terminoloģijas un interlingvistikas pārstāvis Ernests Drezens, kaut arī viņš darbojies ārpus dzimtenes, Krievijā, Maskavā. Drezens dzimis Liepājā pirms 110 gadiem, 1892. gada 14. novembrī. Pirms desmit gadiem no starptautiskās terminologu saimes, no Rietumu kolēģiem, nāca ierosinājums noturēt viņa dzimtenē Latvijā starptautisku Drezena simtgadei veltītu konferenci. To sarīkoja Lielupē, Zinātnes namā. Nu notiek jau otra konference, kas veltīta zinātnieka piemiņai, aizritot viņa 110 gadu dzimšanas dienas atcerei.

Kas bija Drezens – uz šo jautājumu vēl šodien atbildi rast nav viegli, Drezena personība un mūžs nav īsti izpētīti, nav skaidrs, vai viņš bijis latvietis (Drēziņš?) vai cēlies no Liepājas vāciešiem. Latvijā šis vārds daudz mazāk pazīstams nekā attiecīgās nozares zinātnieku aprindās, kur līdzās E. Vīsteram viņš skaitās klasiķis, pamatlicējs. Jāpaskaidro viesiem, ka pēc Latvijas valsts dibināšanas 1918. gadā daudzi latvieši vai bijušie Latvijas iedzīvotāji bija pārcēlušies uz dzīvi Padomju Krievijā, tur izvirzījušies par atzītiem, pat pasaules mēroga speciālistiem, kā astronautikas celmlauzis un raķešbūves pamatlicējs Frīdrihs Canders, kinorežisors Sergejs Eizenšteins, jaunu ķīmijas metožu izveidotāji Lidija Liepiņa un Rūdolfs Ūdris, modernās mākslas celmlauži Gustavs Klucis un Aleksandrs Drēviņš, mehānikas speciālists Mstislavs Keldišs. Arī liepājnieku Drezenu karš un revolūcija bija ievirzījuši militārā resorā, viņš kļuva par kara inženieri. Taču, būdams daudzpusīgu interešu cilvēks, viņš nodarbojās ar pašizglītošanos, kļuva par poliglotu, kurš prata 8 valodas.

Kopš jaunības Drezens aizrāvās ar interlingvistiku, ar esperanto. Pēc revolūcijas kļuva par atzītu ekspertu mehānikas, interlingvistikas, terminoloģijas jomā, pirmais Austrumeiropā izklāstīja terminu sistēmas un standartizācijas koncepcijas, aizrāvās ar racionalizāciju, pacēla terminoloģiju no valodniecības nozares par interdisciplināru jomu. Viņš bija Esperantistu savienības CK ģenerālsekretārs, 1933. gadā kļuva par PSRS Standartizācijas komisijas vadītāju, sarakstīja vairāk nekā 20 grāmatu zinātniskajās un lietišķajās disciplīnās. Pateicoties Valentīnas Skujiņas ierosmei, nupat sakarā ar konferenci klajā nākusi Drezena brošūra par zinātniskās un tehniskās terminoloģijas internacionalizācijas principiem (pirmizdevums 1936), neliela, bet ar plašu vērienu veidota, saistoša un rosinoša, pārsteidzoši mūsdienīga grāmata, kas spēj ieintriģēt lasītāju arī šodien. Diemžēl tas bija viens no pašiem pēdējiem Drezena mūža veikumiem.

1937. gadā, Padomju Krievijas “baigajā gadā”, Ernesta Drezena vārds mīklaini pazūd. Visticamāk, “lielā terora” apstākļos Drezens ticis anihilēts vai nu kā Buharina – Rikova opozīcijas dalībnieks, vai kā esperanto valodas aktīvists, jo tos, kā zināms, toreiz visus Staļins bija licis arestēt. Katrā ziņā šīsdienas konferences veltīšana totalitārisma upura piemiņai ir simptomātiska. Tas liecina, Raiņa vārdiem runājot, ka “nezūd dziesma, reiz dziedāta”. Drezena darbs jaunos vēstures apstākļos, jaunā gadsimtā turpinās, viņa idejas līdz ar E. Vīstera idejām ir šīs teorijas pamatā. Terminoloģija kā sistēmu teorija, kā sociolingvistikas, semantikas, standartizācijas un racionalizācijas daļa, kas kalpo profesionālai komunikācijai zinātnē un sabiedrībā, – lai tas viss attīstās un izvēršas.