PHARE 2001.gada Nacionālās programmas finansu memorands

Projekts akceptēts ar Ministru kabineta

2001.gada 21.novembra rīkojumu Nr.558

 

(“Latvijas Vēstnesis”, 27.11.2001., Nr.171.)

Eiropas Komisija (turpmāk tekstā — “KOMISIJA”), darbojoties Eiropas Kopienas (turpmāk — “KOPIENA”) interesēs un tās vārdā, no vienas puses, un

LATVIJAS REPUBLIKAS valdība (turpmāk — “SAŅĒMĒJS”) no otras puses

IR VIENOJUŠĀS PAR SEKOJOŠO:

šī Memoranda 1. pantā norādītais pasākums tiek izpildīs un finansēts no KOPIENAS budžeta līdzekļiem saskaņā ar šajā Memorandā izklāstītajiem noteikumiem. Tehniskais, juridiskais un administratīvais ietvars 1. pantā norādītā pasākuma ieviešanai ir izklāstīts KOMISIJAS un SAŅĒMĒJA 1991. gada novembra Pamatlīgumam pievienotajos Vispārējos nosacījumos un papildināts ar šī Memoranda nosacījumiem un tam pievienotajiem Īpašajiem noteikumiem.

1.pants — FINANSĒJUMA BŪTĪBA UN PRIEKŠMETS

KOPIENA kā palīdzības programmas daļu atbalsta ar dotāciju sekojoša PASĀKUMA finansēšanu:

Programmas numurs: LE01.01.01–LE01.06.01

Nosaukums: Phare 2001. gada nacionālā programma Latvijai

Ilgums: Līdz 2003. gada 30. novembrim.

2.pants — KOPIENAS SAISTĪBAS

KOPIENAS maksimālā finansiālā palīdzība ir noteikta 31,405,000 eiro apmērā (turpmāk tekstā “EK DOTĀCIJA”).

3.pants — ILGUMS UN BEIGU TERMIŅŠ

Saskaņā ar šī Memoranda noteikumiem, EK DOTĀCIJA līgumu slēgšanai ir pieejama līdz 2003. gada 30. novembrim. Visi līgumi ir jāparaksta līdz šim datumam. Visi EK DOTĀCIJAS līdzekļu atlikumi, par kuriem līdz šim datumam nebūs noslēgti līgumi, tiks anulēti. EK DOTĀCIJAS norēķinu beigu termiņš ir 2004. gada 30. novembris; visus norēķinus ir jāveic līdz norēķinu perioda beigām. Tomēr ārkārtējos gadījumos KOMISIJA var piekrist līgumu slēgšanas vai norēķinu perioda atbilstošam pagarinājumam, ja SAŅĒMĒJS to laikus pieprasa un pienācīgi pamato. Šī Memoranda darbība beidzas līdz ar EK DOTĀCIJAS norēķinu perioda beigu datumu. Visi neizmaksātie līdzekļi jāatdod Komisijai.

4.pants — ADRESĀTI

Korespondenci, kas attiecas uz PASĀKUMA izpildi, norādot PASĀKUMA numuru un nosaukumu, adresē sekojošiem adresātiem:

 

KOPIENAI:

Eiropas Komisijas Delegācija Latvijā

Jēkaba kazarmas

Torņu iela 4, korpuss 1C

Rīga, LV-1050, Latvija

Tālrunis: +371-732 72 50

Fakss: +371-732 52 79

 

SAŅĒMĒJAM:

Latvijas valdība

Roberts Zīles kungs, Nacionālās koordinators ārvalstu palīdzības jautājumos

Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām

Smilšu iela 1

LV-1919, Rīga

Tālrunis: +371-7095690

Fakss: +371-7095693

5.pants — ORIĢINĀLU SKAITS

Šis Memorands ir sastādīts divos eksemplāros, angļu valodā.

6.pants — STĀŠANĀS SPĒKĀ

Šis Memorands stājas spēkā ar brīdi, kad to ir parakstījušas abas puses. Izdevumi, kas radušies pirms šī datuma, netiks apmaksāti no EK DOTĀCIJAS līdzekļiem.

Pielikumi ir uzskatāmi par neatņemamu šī Memoranda sastāvdaļu.

 

Sastādīts Rīgā Sastādīts Rīgā

Datums: 2001.gada 29.novembrī Datums: 2001.gada 29.novembrī

(Paraksts) (Paraksts)

SAŅĒMĒJA vārdā KOPIENAS vārdā

Īpašu uzdevumu ministrs EK Delegācijas Latvijā vadītājs

sadarbībai ar starptautiskajām Ginters VEISS

finansu institūcijām (Gunter WEISS)

Roberts ZĪLE

 

Pielikumā:

1. Pamatlīgums (Pielikumi A un B).

2. Īpašie noteikumi (Pielikums C).

3. Redzamība/publicitāte (Pielikums D).

 

Pamatlīgums

Eiropas Kopienu Komisija, turpmāk tekstā “KOMISIJA”, darbojoties Eiropas Ekonomiskās Kopienas, turpmāk tekstā “Kopiena”, interesēs un tās vārdā no vienas puses, un

Latvijas valdība no otras puses,

kopīgi sauktas “Līgumslēdzējas puses”,

ņemot vērā, ka līdz 1991. gada 31. decembrim Latvija ir tiesīga būt saņēmēja Kopienas Tehniskās palīdzības programmas PSRS ietvaros, kā to paredz Padomes 1991. gada 15. jūlija Regula (EEC, EURATOM) Nr. 2157/91,

tā kā no 1992. gada 1. janvāra Latvija būs tiesīga būt saņēmēja Kopienas palīdzības programmas Phare ietvaros, kā to paredz Padomes 1989. gada 18. decembra Regula Nr. 3906/89, kuros jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu Nr..,

tā kā atbilstoši jānosaka tehniskā, juridiskā un administratīvā bāze Latvijā finansēto PASĀKUMU īstenošanai saskaņā ar Kopienas palīdzības programmu,

IR VIENOJUŠĀS PAR SEKOJOŠO:

1.pants

Lai veicinātu Līgumslēdzēju pušu sadarbību ar nolūku atbalstīt ekonomiskās un sociālās reformas Latvijā, Līgumslēdzējas puses vienojas īstenot PASĀKUMUS finansu jomā, tehniskajā jomā un citos sadarbības veidos, kā noteikts minētajā Regulā, kurus finansē un īsteno, izmantojot šajā līgumā noteikto tehnisko, juridisko un administratīvo ietvaru. Katra PASĀKUMA (vai PASĀKUMU kopuma) konkrētas detaļas ir norādītas Līgumslēdzēju pušu apstiprinātajā Memorandā (turpmāk — “Finansu Memorands”), kura paraugs ir sniegts C pielikumā.

Latvija veic visu nepieciešamo, lai nodrošinātu visu pasākumu atbilstīgu izpildi.

2.pants

Katrs PASĀKUMS, kura finansēšanu paredz šis līgums, ir jāīsteno saskaņā ar Vispārējiem nosacījumiem, kas izklāstīti šī līguma A pielikumā, kas uzskatāms par iekļaujamu katrā Finansu Memorandā. Finansu Memorands var mainīt vai papildināt Vispārējos nosacījumus, ja tas vajadzīgs konkrētā PASĀKUMA īstenošanai.

3.pants

Attiecībā uz PASĀKUMIEM, kuru finansēšanu paredz šis līgums, Latvijā KOMISIJU pārstāv tās Delegācija, kas pēc izveides atrodas Rīgā un kas KOMISIJAS interesēs nodrošina PASĀKUMU realizēšanu, saskaņā ar drošu finansiālo un tehnisko praksi.

4.pants

Ja Līgumslēdzējas puses vienojas, KOMISIJA var pilnīgi vai daļēji deleģēt savu atbildību par PASĀKUMA īstenošanu trešajai pusei.

Tādā gadījumā šādas deleģēšanas noteikumi un apstākļi ir jāizklāsta līgumā, ko ar Latvijas valdības piekrišanu noslēdz KOMISIJA un trešā puse.

5.pants

Jebkuru ar šo līgumu saistītu konfliktu, ko nevar atrisināt konsultāciju ceļā, izšķir saskaņā ar B pielikumā norādīto arbitrāžas procedūru.

6.pants

Šis līgums ir sastādīts divos oriģināleksemplāros, angļu valodā.

7.pants

Šis līgums stājas spēkā dienā, kad Līgumslēdzējas puses informē viena otru par līguma apstiprināšanu saskaņā ar pastāvošajiem katras puses iekšējiem likumiem vai paredzēto kārtību. Līgums tiek uzskatīts par spēkā esošu uz nenoteiktu laiku, ja vien tā darbība netiek izbeigta ar vienas Līgumslēdzējas puses rakstisku paziņojumu otrai pusei.

Šī līguma darbības izbeigšanas gadījumā PASĀKUMUS, kas vēl tiek realizēti, pabeidz īstenot saskaņā ar Finansu Memoranda noteikumiem, kas attiecas uz šiem PASĀKUMIEM, un saskaņā ar šajā dokumentā izklāstītajiem Vispārējo nosacījumu noteikumiem.

8.pants

Šī līguma noteikumus piemēro arī Līgumslēdzēju pušu tehniskajai sadarbībai un citām darbībām starp Līgumslēdzējām pusēm, ja šo darbību būtības dēļ uz tām neattiecas konkrēts memorands, kura finansējums pēc Latvijas valdības lūguma iekļauts PHARE palīdzības programmā.

Pielikumi uzskatāmi par šī līguma neatņemamu sastāvdaļu.

Rīgā, tūkstoš deviņi simti deviņdesmit pirmā gada novembrī.

 

[Paraksts] [Paraksts]

LATVIJAS VALDĪBA KOPIENA

 

A pielikums

Vispārējie nosacījumi attiecībā uz Finansu memorandu

Šajos Vispārējos nosacījumos termins “SAŅĒMĒJS” attiecas uz Latvijas Republikas valdību.

 

I sadaļa — PROJEKTU FINANSĒŠANA

1.pants — KOPIENAS SAISTĪBAS

Kopienas ieguldījums, turpmāk tekstā — “EEK dotācija”, kuras apmērs ir noteikts Finansu Memorandā — nosaka galējo termiņu, kurā saskaņā ar attiecīgi apstiprinātiem līgumiem un tāmēm ir jāveic saistības un maksājumu izpilde.

Visus izdevumus, kas pārsniedz EEK dotāciju, sedz SAŅĒMĒJS.

2.pants — EEK DOTĀCIJAS PIEEJAMĪBA

Ja PASĀKUMA izpilde ir atkarīga no SAŅĒMĒJA paša finansu resursu ieguldījumiem vai citiem līdzekļu avotiem, EEK dotācija kļūst pieejama tad, kad kļūst pieejami SAŅĒMĒJA finansu ieguldījumi un/vai citi līdzekļu avoti, kā izklāstīts Finansu Memorandā.

3.pants — APMAKSA

Līgumi ir tiesīgi uz šajā Finansu Memorandā paredzēto līdzekļu piešķiršanu tikai tad, ja tie noslēgti pirms Finansu Memoranda termiņa beigu datuma. Līdzekļus par šādiem līgumiem var izmaksāt ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc Finansu Memoranda termiņa beigu datuma. Jebkurš šī laika posma ārkārtējs pagarinājums ir jāapstiprina Komisijai.

Ievērojot EEK dotācijai noteiktos ierobežojumus, SAŅĒMĒJS iesniedz Komisijas Delegācijai līdzekļu pieprasījumus darba programmu formā saskaņā ar Finansu Memorandā noteikto kārtību. Pamatojoties uz Komisijas pieprasījumu, ir jāpievieno dokumentārus pierādījumus, kas pamato PASĀKUMA sakarā veiktos maksājumus.

Tomēr atsevišķi līgumi attiecībā uz PASĀKUMU var paredzēt tiešu KOMISIJAS maksājumu līgumslēdzējiem. Katrs līgums nosaka šādu maksājumu likmi un laiku, kā arī uzrādāmos dokumentāros pierādījumus.

Attiecībā uz to programmas daļu, ko īsteno Saņēmējs, Ieviešanas institūcijai ir jāiesniedz darba programmu ne vēlāk kā 9 mēnešus līdz Finansu Memoranda termiņa beigu datumam, lai Komisija apstiprinātu vēl noslēdzamos līgumus un šī programma tiktu izpildīta. Darba programmā ir jāiekļauj priekšlikumi par programmas izpildei atvērtajos rēķinos uzkrāto tīro procentu izmantošanu ar nosacījumu, ka vispirms pilnībā tiks ieguldīta EK dotācija.

Attiecībā uz PASĀKUMIEM, ko realizē, pamatojoties uz sagatavotām tāmēm, pirmo maksājuma daļu, kas nepārsniedz 20% no KOMISIJAS apstiprinātā tāmes apmēra, ja vien Finansu Memorands neparedz citādi, var izdarīt uz SAŅĒMĒJA vārda, lai veicinātu PASĀKUMA sākšanu. Pārējās maksājuma daļas pēc SAŅĒMĒJA lūguma ir pieejamas ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā izklāstīts 2. punktā.

 

II sadaļa VALSTS PASŪTĪJUMS

4.pants — VISPĀRĒJA NORĀDE

Kārtību, kādā noslēdzami līgumi par darbiem, piegādēm un tehnisko sadarbību, nosaka Finansu Memorandā, ievērojot turpmāk izklāstītos principus.

5.pants — DALĪBAS NOSACĪJUMI

1. Izņemot 6. pantā minētos nosacījumus, KOMISIJA un SAŅĒMĒJS veic vajadzīgos PASĀKUMUS, lai nodrošinātu vienlīdzīgus noteikumus dalībai šādos līgumos, it īpaši laikus publicējot uzaicinājumu piedalīties piedāvājumu konkursā. Attiecībā uz Eiropas Kopienu šādu uzaicinājumu publicē vismaz “Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī”, un attiecībā uz saņēmējām valstīm — attiecīgajā oficiālajā biļetenā.

2. Līgumu Vispārējos nosacījumus izstrādā saskaņā ar starptautiskajiem paraugiem, tādiem kā PHARE līdzekļu finansētu piegāžu līgumu vispārējie noteikumi un nosacījumi.

6.pants — ATKĀPE NO VISPĀRPIEŅEMTĀM PROCEDŪRĀM

Ja situācija ir steidzama, vai to attaisno atsevišķu PASĀKUMU raksturs, mazsvarīgums vai konkrētas iezīmes (piemēram, finansiālā nodrošinājuma operācijas divos posmos, daudzpakāpju operācijas, īpašas tehniskas instrukcijas utt.) un attiecīgie līgumi, SAŅĒMĒJS, vienojoties ar KOMISIJU, izņēmuma kārtā var atļaut:

— līgumu piedāvājumu pēc ierobežotiem uzaicinājumiem uz piedāvājumu konkursu,

— līgumu slēgšanu tiešas vienošanās ceļā,

— līgumu izpildi ar valsts darba departamentu starpniecību.

Šādu atkāpi iekļauj Finansu Memorandā.

7.pants — DARBU UN PIEGĀDES LĪGUMU PIEŠĶIRŠANA

KOMISIJA un SAŅĒMĒJS nodrošina, ka izvēlētais piedāvājums katram darījumam ir ekonomiski visizdevīgākais, jo īpaši, ņemot vērā pretendentu kvalifikāciju un piedāvātās garantijas, pakalpojumu izmaksas un kvalitāti, darbu vai piegāžu izpildes raksturu un noteikumus, lietošanas izmaksas un tehnisko vērtību.

Izsludinātā piedāvājumu konkursa rezultātus pēc iespējas ātrāk publicē “Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī”.

8.pants — TEHNISKĀS SADARBĪBAS LĪGUMI

1. Tehniskās sadarbības līgumus, kas var būt izpētes, darbu vadīšanas vai tehniskās palīdzības līguma formā, noslēdz pēc tiešām sarunām ar konsultantu vai, pamatojoties uz tehniskiem, ekonomiskiem vai finansiāliem iemesliem, ievērojot uzaicinājumu uz piedāvājumu konkursu.

2. Līgumus sastāda, izstrādā un noslēdz vai nu SAŅĒMĒJS, vai KOMISIJA, ja tā paredz Finansu Memorands.

3. Ja līgumi jāsastāda, jāizstrādā un jānoslēdz SAŅĒMĒJAM, KOMISIJA izvirza īsu sarakstu ar vienu vai vairākiem kandidātiem, pamatojoties uz kritērijiem, kas garantē viņu kvalifikāciju, pieredzi un patstāvību, kā arī ņemot vērā viņu iespēju iesaistīties konkrētajā projektā.

4. Ja jānotiek tiešām sarunām un KOMISIJA ir ierosinājusi vairākus kandidātus, SAŅĒMĒJS no visiem izvirzītajiem kandidātiem var brīvi izvēlēties to, ar kuru tas paredz noslēgt līgumu.

5. Ja izsludina piedāvājumu konkursu, līguma slēgšanas tiesības piešķir tam kandidātam, kura piedāvājumu SAŅĒMĒJS un KOMISIJA atzīst par ekonomiski visizdevīgāko.

 

III sadaļa — ATVIEGLOJUMU PIEŠĶIRŠANA

9.pants — VISPĀRĒJĀS PRIVILĒĢIJAS

Darbiniekiem, kas piedalās Kopienas finansētos PASĀKUMOS, un viņu tiešajiem ģimenes locekļiem var piešķirt tādas pašas priekšrocības, privilēģijas un atvieglojumus, kā parasti piešķir citiem darba ņēmējiem no ārzemēm SAŅĒMĒJA valstī, saskaņā ar divpusēju vai starpvalstu līgumu, vai ekonomiskās palīdzības un tehniskās sadarbības programmu pasākumiem.

10.pants — UZŅĒMĒJDARBĪBAS, IEKĀRTOŠANĀS,

IEBRAUKŠANAS UN UZTURĒŠANĀS ATVIEGLOJUMI

Darbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu gadījumā fiziskām vai juridiskām personām, kuras ir tiesīgas piedalīties piedāvājumu konkursā, ir tiesības uz pagaidu dzīves un uzturēšanās atļaujām valstī, ja to attaisno līguma nozīmīgums. Šīs tiesības iegūst tikai pēc konkursa uzaicinājuma publikācijas, un tās iegūst tehniskais personāls, kurš vajadzīgs, lai veiktu izpēti pirms pieteikumu sastādīšanas; šīs tiesības beidzas vienu mēnesi pēc tam, kad ir izraudzīts līguma slēdzējs.

SAŅĒMĒJS atļauj darbiniekiem, kas iesaistīti Kopienas finansētos darbu, piegāžu vai pakalpojumu līgumos, un viņu tiešajiem ģimenes locekļiem iebraukt SAŅĒMĒJA valstī, apmesties tajā, strādāt un atstāt minēto valsti, kā to nosaka līguma raksturs.

11.pants — APRĪKOJUMA IEVEŠANA UN REEKSPORTS

SAŅĒMĒJS piešķir atļaujas, kas vajadzīgas PASĀKUMA izpildei nepieciešamā profesionālā aprīkojuma ievešanai, saskaņā ar SAŅĒMĒJA valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem.

SAŅĒMĒJS turpmāk piešķir fiziskajām un juridiskajām personām, kuras iesaistītas darbu, piegāžu vai pakalpojumu līgumos, atļaujas, kas vajadzīgas minētā aprīkojuma reeksportam.

12.pants — IEVEDUMU UN VALŪTAS MAIŅAS KONTROLE

PASĀKUMU izpildei SAŅĒMĒJS apņemas piešķirt importēšanas atļaujas un ārzemju valūtas iegādes atļaujas, kā arī piemērot attiecīgās valsts valūtas maiņas kontroles noteikumus vienādi Kopienas dalībvalstīm, Albānijai, Bulgārijai, Čehijas Republikai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Polijai, Rumānijai, Slovākijai, Slovēnijai, Ungārijai un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai.

SAŅĒMĒJS piešķir vajadzīgās atļaujas, lai repatriētu saistībā ar PASĀKUMU saņemtos līdzekļus, saskaņā ar SAŅĒMĒJA valstī spēkā esošajiem ārvalstu valūtas maiņas kontroles noteikumiem.

13.pants — NODOKĻI UN MUITA

1. Nodokļi, muitas un importa nodevas netiek finansētas no EEK dotācijas līdzekļiem.

2. Preces, uz kurām attiecas SAŅĒMĒJA iestāžu noslēgtie piegādes līgumi un kuras finansē par EEK dotācijas līdzekļiem, atļauj ievest SAŅĒMĒJA valstī, nepakļaujot tās muitas un importa nodevām, nodokļiem vai citiem tāda paša rakstura maksājumiem.

— SAŅĒMĒJS nodrošina attiecīgo importēto preču izvešanu no muitas punkta un to piegādi līgumslēdzējam tūlītējai lietošanai, kā paredz līguma noteikumi un nepieciešams līguma normālai izpildei, neņemot vērā nekādus aizkavējumus vai domstarpības par minēto nodevu, nodokļu vai maksājumu norēķiniem.

3. Uz ārzemju firmu vai Latvijas Republikas nodrošinātiem piegādes vai pakalpojumu līgumiem, ko finansē par EK dotācijas līdzekļiem, SAŅĒMĒJA valstī neattiecas pievienotās vērtības nodoklis, dokumentārās valsts vai reģistrācijas nodevas, vai līdzīga rakstura nodokļu maksājumi, ja šādi maksājumi pastāv, vai arī tiek ieviesti.

4. Fiziskās un juridiskās personas, ieskaitot ārvalstu darbiniekus no Eiropas Kopienas dalībvalstīm, kas izpilda par EEK dotācijas līdzekļiem finansētus tehniskās sadarbības līgumus, SAŅĒMĒJA valstī atbrīvo no uzņēmējdarbības nodokļa un ienākuma nodokļa.

5. Tās personiskās mantas un mājsaimniecības piederumus, ko fiziskas personas (un viņu tiešie ģimenes locekļi), kuri nav pieņemti darbā uz vietas, bet ir iesaistīti tehniskās sadarbības līgumos noteikto uzdevumu veikšanā, ieved personiskai lietošanai, atbrīvo no muitas un importa nodevām, nodokļiem un citiem līdzīga rakstura nodokļu maksājumiem, ja minētās personiskās mantas un mājsaimniecības piederumus pēc līguma izbeigšanās reeksportē, vai arī tos izmanto valstī saskaņā ar SAŅĒMĒJA valstī spēkā esošajiem noteikumiem.

6. Fiziskas un juridiskas personas, kas ieved profesionālu aprīkojumu, atbilstoši 11. pantā noteiktajam, ja viņas to vēlas, izmanto šīs pagaidu ievešanas sistēmas priekšrocības tā, kā nosaka SAŅĒMĒJA valsts tiesību akti attiecībā uz minēto aprīkojumu.

 

IV sadaļa — LĪGUMU IZPILDE

14.pants — PIEGĀŽU IZCELSME

SAŅĒMĒJS piekrīt, ka līgumu izpildei vajadzīgo materiālu un piegāžu izcelsmes vietai jābūt Kopienā, Albānijā, Bulgārijā, Čehijas Republikā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Ungārijā un bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, ja vien KOMISIJA nav noteikusi citādi.

15.pants — KĀRTĪBA, KĀDĀ TIEK IZDARĪTI MAKSĀJUMI

1. Līgumiem, kurus finansē par EEK dotācijas līdzekļiem, piedāvājumu konkursus izstrādā un maksājumus veic Eiropas valūtas vienībās (ECU), vai saskaņā ar SAŅĒMĒJA valūtas maiņas likumiem un noteikumiem SAŅĒMĒJA valūtā, vai tās valsts valūtā, kurā pretendents ir reģistrējis uzņēmējdarbību, vai tās valsts valūtā, kurā ražotas piegādājamās preces.

2. Ja piedāvājumu konkursus izstrādā Eiropas valūtas vienībās (ekijos), attiecīgos maksājumus veic līgumā norādītajā valūtā, pamatojoties uz ekija ekvivalento vērtību dienu pirms maksājuma.

3. SAŅĒMĒJS un KOMISIJA veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu maksājumu realizāciju visīsākā iespējamā laikā.

 

V sadaļa — KOMISIJAS UN SAŅĒMĒJA SADARBĪBA

16.pants — KONTROLE UN REVĪZIJA

1. KOMISIJAI ir tiesības sūtīt savus starpniekus vai likumīgi pilnvarotus pārstāvjus veikt jebkuru tehnisku vai finansiālu uzdevumu vai revīziju, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai sekotu PASĀKUMA izpildei. Tomēr KOMISIJA iepriekš brīdina SAŅĒMĒJA iestādes par šādām misijām.

SAŅĒMĒJS piegādā visu no tā prasīto informāciju un dokumentāciju un veic visus atbilstošos pasākumus, lai sekmētu to personu darbu, kurām uzdots veikt kontroles vai revīzijas.

2. SAŅĒMĒJS:

a) ievērojot atbilstošas grāmatvedības procedūras, iegrāmato norēķinus, pēc kuriem var noteikt saskaņā ar Finansu Memorandu finansētos darbus, piegādes un pakalpojumus,

b) nodrošina, ka minētajiem KOMISIJAS starpniekiem vai pilnvarotajiem pārstāvjiem ir tiesības kontrolēt visu attiecīgo dokumentāciju un rēķinus, kas attiecas uz ar Finansu Memorandā iekļautajām finansētajām pozīcijām, kā arī palīdzēt Eiropas Kopienas Revīzijas palātai veikt revīzijas par EEK dotācijas līdzekļu izmantošanu.

Komisija var veikt arī paveiktā novērtējumu un programmas gala pārbaudi. Paveiktā novērtējums skar programmas mērķu/uzdevumu izpildi, kā arī ietekmi uz attiecīgās nozares attīstību un reorganizāciju.

Gala pārbaude revidē programmas vietējos finansu datus, sniedzot neatkarīgu atzinumu par līgumu un maksājumu ticamību un atbilstību, kā arī par Finansu Memoranda noteikumu ievērošanu. Revīzija sastāda KOMISIJAI atmaksājamo — neiesaistīto un/vai neizmaksāto — līdzekļu bilanci.

17. pants — TURPMĀKIE PASĀKUMI

Sekojot PASĀKUMA izpildei, KOMISIJA var pieprasīt paskaidrojumus un, vajadzības gadījumā, piekrist SAŅĒMĒJAM par PASĀKUMA jaunu orientāciju, kuru uzskata par labāk piemērotu konkrētajiem mērķiem.

SAŅĒMĒJS, ievērojot Finansu Memorandā noteikto grafiku, iesniedz KOMISIJAI ziņojumus visā PASĀKUMA izpildes laikā un pēc tā pabeigšanas.

KOMISIJA, ņemot vērā ziņojumus un, vajadzības gadījumā, paveiktā novērtējumu, gatavojas oficiāli slēgt programmu un informē saņēmēju valsti par programmas oficiālās slēgšanas dienu.

 

VI sadaļa — VISPĀRĒJIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18.pants — KONSULTĀCIJAS — PĀRRUNAS

1. Visi jautājumi, kas attiecas uz Finansu Memoranda vai šo Vispārējo noteikumu izpildi vai interpretāciju, ir apspriežami SAŅĒMĒJA un KOMISIJAS konsultācijās, vajadzības gadījumā tie var būt par iemeslu Finansu Memoranda grozījumiem.

2. Ja netiek pildītas Finansu Memorandā un šajos Vispārējos noteikumos izklāstītās saistības tāpēc, ka nav laikus veikti pasākumi stāvokļa labošanai, KOMISIJA, pēc konsultācijām ar SAŅĒMĒJU, var apturēt PASĀKUMA finansēšanu.

3. SAŅĒMĒJS var pilnībā vai daļēji atteikties no PASĀKUMA izpildes. Par minēto atteikšanos līgumslēdzējas puses sniedz sīkāku informāciju Apmaiņas vēstulēs.

19.pants — PAZIŅOJUMI, ADRESES

Visi šajā dokumentā paredzētie pušu paziņojumi un līgumi ir jāsniedz rakstiski, skaidri norādot PASĀKUMA numuru un nosaukumu. Šādus paziņojumus vai līgumus nosūta vēstulē tai pusei, kas pilnvarota tos saņemt, uz adresi, ko norādījusi minētā puse. Steidzamības gadījumā ir atļauti paziņojumi, izmantojot telefaksu, telegrāfu vai teleksu, un tos uzskata par likumīgiem ar nosacījumu, ka nekavējoties tiek nosūtīta apstiprinājuma vēstule.

Adreses ir norādītas Finansu Memorandā.

 

B pielikums

B pielikums — Arbitrāža

Visus Līgumslēdzēju pušu konfliktus, kas izriet no Pamatlīguma vai Finansu Memoranda, kurus neatrisina, piemērojot Finansu Memoranda Vispārējo noteikumu 18. pantā noteikto kārtību, iesniedz arbitrāžai Šķīrējtiesā, kā paredzēts turpmāk tekstā.

Puses šādā arbitrāžā ir SAŅĒMĒJS no vienas puses un KOMISIJA no otras puses.

Šķīrējtiesā darbojas trīs arbitri, kas iecelti sekojoši:

— vienu arbitru ieceļ SAŅĒMĒJS,

— otru arbitru ieceļ KOMISIJA,

— trešo arbitru (turpmāk tekstā dažreiz saukts “ŠĶĪRĒJTIESNESIS”) ieceļ pēc pušu vienošanās vai, ja tās nespēj vienoties, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs.

Ja viena no pusēm neieceļ arbitru, šādu arbitru ieceļ ŠĶĪRĒJTIESNESIS.

Ja kāds saskaņā ar šo nosacījumu iecelts arbitrs atkāpjas, nomirst vai kļūst rīcības nespējīgs, citu arbitru ieceļ tādā pašā veidā kā iepriekšējo, kura vietu viņš ieņem, — šādam tiesību pārņēmējam ir visas sākotnējā arbitra pilnvaras un pienākumi.

 

 

C pielikums

Īpašie noteikumi

1. MĒRĶI UN APRAKSTS

1. Mērķis: Politiskie kritēriji

LE01.01.00 Sabiedrības integrācijas veicināšana Latvijā

Cittautiešu integrācija Latvijas sabiedrībā joprojām ir galvenais uzdevums. No Latvijas kopējo iedzīvotāju skaita 2,36 miljoniem, gandrīz 42% ir dažādu tautību iedzīvotāji (krieviski runājošie gandrīz 30%, baltkrievi 4%, pārējie: ukraiņi, poļi, lietuvieši un citas tautības). Projekts nodrošina palīdzību Latvijas centienos nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visām etniskajām grupām, lai tās varētu piedalīties darba tirgū un sociālajā dzīvē, stiprinot valodas vidi mazākumtautību skolniekiem un latviski nerunājošiem pieaugušajiem. Tas ir turpinājums esošajai Latviešu valodas apmācības programmai (1996–2006), kura minēta Nacionālajā programmā “Sabiedrības integrācija Latvijā”.

Balstoties uz Nacionālo sabiedrības integrācijas programmu, palīdzība tiks sniegta projektu īstenošanai, kas vērsti uz tālāku cittautiešu integrāciju Latvijas sabiedrībā.

Projekts atbalstīs a) tādas aktivitātes kā, piemēram, mazākumtautību skolu latviešu valodas skolotāju apmācību; mazākumtautību skolu skolotāju sagatavošanu, lai viņi varētu pasniegt mācību priekšmetus latviešu valodā; ārpusskolas aktivitātes jaunatnei un intensīvu latviešu valodas mācīšanu bezdarbniekiem; b) konkrētu projektu īstenošanu, kas veicina cittautiešu integrāciju, ņemot vērā jomas, kuras ir norādītas Nacionālajā programmā “Sabiedrības integrācija Latvijā”, kuras nav iekļautas a) punktā un, kuras saskan ar 1999. gada Pievienošanās partnerībā politiskajiem kritērijiem.

 

Projekts ir institūciju stiprināšanas projekts ar apmācību komponenti. Tas tiks ieviests ar divu grantu līgumu starpniecību.

Priekšnosacījumi:

• pakāpeniski jāpalielina valsts budžeta līdzfinansējums latviešu valodas apmācībai

• jāsaskaņo Valsts valodas likumu (un tā īstenošanas noteikumi) un Darba kodeksu ar starptautiskajiem standartiem un Eiropas līgumu;

• 2. komponentes uzsākšanās ir atkarīga no rekomendācijām, kas tiks izstrādātas Phare 2000.gada “Sabiedrības integrācijas” projekta attiecīgās komponentes ietvaros;

• Integrācijas fonda darbības izmaksas tiek segtas no valsts budžeta un citiem avotiem.

 

2. mērķis: Institucionālo un administratīvo spēju stiprināšana

LE01.02.01 Nodokļu un muitas administrācijas institūciju stiprināšana

Twinning komponente: LV2001/IB/FI-01

Latvijas Valsts ieņēmumu dienests veic gan muitas, gan nodokļu administrāciju. Modernizācijas process, kurš ir uzsākts 1998. gadā, kuru atbalsta dažādi donori, joprojām turpinās un vēl nav pabeigts. Projekts attiecas uz nodokļu un nodevu ievākšanas uzlabošanu, paaugstinot administratīvās un darbības spējas un paaugstinot efektivitāti.

Plānošanas līmenī, projektam vajadzētu palīdzēt palielināt analītiskās spējas, lai novērtētu efektivitāti un attiecīgās likumdošanas ietekmi uz potenciālo izvairīšanos no nodokļu nemaksāšanas. Darbības līmenī, projekts veidots, lai stiprinātu administratīvās un darbības spējas nodokļu un muitas administrācijā, lai atvieglotu īpaši nodokļu administrāciju, lai izveidotu visaptverošu un sistemātisku nodokļu kontroles sistēmu. Projekta rezultātā vajadzētu rakstīt deklarācijas profesionālā uz klientu un servisu orientētā veidā, ievācot informāciju par nodokļu maksātājiem no trešās puses, tādā veidā vēlreiz pārbaudot sniegto informāciju. Tālāk, projekts paredz ieviest IT sistēmu, kura ir saskaņā ar ES ieteikumiem, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu gan ar valsts pārvaldes institūcijām, gan ES dalībvalstīm un lai attīstītu vienotu nodokļu maksātāju atbalsta sistēmu, tādā veidā radot apstākļus palielinātai saskaņai ar nodokļu likumdošanu. Projekts arī paredz atbalstu līdzfinansējot speciāla muitas kontroles aprīkojuma iegādi.

 

Plānots, ka projekts tiks īstenots ar Twinning, Tehniskās Palīdzības un piegādes līguma starpniecību.

Priekšnosacījumi:

• jānodrošina cieša koordinācija, lai projekts nepārklātos ar jau uzsāktiem Phare projektiem un citu palīdzību (PB);

• jānodrošina budžeta saistības līdzfinansējot aprīkojuma iegādi;

• 2. komponentes īstenošanas priekšnosacījums, lai IT stratēģijas modernizācija.

LE01.02.02: Latvijas lauksaimniecības vadības mehānismu pilnveidošana atbilstoši ES kopējās lauksaimniecības politikas principiem

Twinning komponente: LV2001/IB/AG-01

Latvija ir uzsākusi veidot Lauku atbalsta dienestu, kurš darbosies kā SAPARD aģentūra, lai īstenotu SAPARD programmu. Lauku atbalsta dienests pēc iestāšanās var pārņemt Maksājumu aģentūras funkcijas attiecībā uz zināmiem KAP elementiem. Tas prasa, lai Lauku atbalsta dienests pakāpeniski pārņemtu Integrētās administrācijas un kontroles sistēmas principus. Daži Integrētās administrācijas un kontroles sistēmas elementi jau ir īstenoti, bet to integrācija vienā sistēmā joprojām izpaliek, līdz ar to nevar veikt efektīvas kvalitatīvas pārbaudes.

Projekts ir institūciju stiprināšanas projekts un palīdzēs a) īstenot Integrētās administrācijas un kontroles sistēmu, tai skaitā harmonizēt datoru sistēmu, zemes gabalu reģistra izveidi, modernizēt klientu reģistru, veikt liellopu identifikāciju un reģistrāciju un harmonizēt likumdošanu (ES regulas 3508/92 un 3887/92); un b) stiprināt Lauku atbalsta dienesta administratīvās un darbības spējas, kā, piemēram, īstenot pienācīgu, datorizētu pārvaldības sistēmu, kā arī sagatavot to nākotnes uzdevumam īstenot KAP un harmonizēt attiecīgo likumdošanu (ES regulas 1258/99, 1663/95, 4045/89, 296/96).

 

Projektu plānots īstenot ar Twinning un ES likumdošanas kopuma pārņemšanai paredzētu iekārtu piegādes līguma starpniecību.

Priekšnosacījumi:

• sagatavojot kovenanti, jāņem vērā Twinning projekta LE-99/IB/OT/01 rezultātus;

• jānodrošina budžeta saistības līdzfinansēt un nākotnē segt pieaugošās darbības un uzturēšanas izmaksas.

LE01.02.03 Kuģošanas drošība

Twinning komponente: LV/2001/IB-TR-01

Tā kā strauji samazinās kuģu skaits, kas iet zem Latvijas karoga, kuri tiek pārbaudīti Eiropas ostās saskaņā ar Parīzes Saprašanās Memorandu par ostas valsts kontroli, tad ir jāstiprina Latvijas Jūras administrācijas administratīvas spējas un jānodrošina ar iekārtām, lai tā varētu veikt pienācīgu karoga valsts kontroli un ostas valsts kontroles funkcijas. Joprojām izpaliek daudzu ES likumdošanas instrumentu īstenošana un tas steidzami jārisina.

Projektam jāpalīdz a) harmonizēt Latvijas likumdošanu ar attiecīgo ES likumdošanu un IMO konvencijām., b) stiprināt Jūras Administrācijas pārvaldes struktūras un nodrošināt kvalitātes garantijas sistēmu, c) stiprināt Jūras administrācijas institūciju administratīvo kapacitāti, ieskaitot cilvēku resursu attīstību, un d) attīstīt IT sistēmu saskaņā ar ES prasībām.

 

Projektu plānots īstenot ar Twinning un ES likumdošanas kopuma pārņemšanai paredzētu iekārtu piegādes līguma starpniecību.

Priekšnosacījumi:

• Attiecībā uz Twinning līgumu, ir jābūt ciešai sadarbībai starp Ieviešanas aģentūru Satiksmes ministrijā un CFKV, lai nodrošinātu attiecīgo finansu procedūru pielietošanu.

LE01.02.04 Twinning-light rezerve

Twinning-light mērķis ir nodrošināt īstermiņa palīdzību, lai stiprinātu Latvijas valdības iestāžu institucionālo un administratīvo kapacitāti, lai palīdzētu tām piemērot acquis communautaire. Projekta mērķis ir veikt īpaši steidzamus institūciju stiprināšanas uzdevumus, kas rodas iestāšanās sarunu procesā vai citus augstas prioritātes uzdevumus, kas noteikti Pievienošanās partnerībā, Nacionālajā Programmā Acquis pārņemšanai (NPAP) vai Regulārajā ziņojumā.

Ir plānots, ka tiks finansēti aptuveni 3–5 Twinning-light projekti.

Projekts tiks veikts, izmantojot dalībvalstu ierēdņu konsultācijas vidēja termiņa norīkojumu vai īstermiņa komandējumu laikā. Piedāvātie pakalpojumi var būt regulējošo tekstu novērtēšana, dokumentu piegādāšana, apmācības un semināri.

 

3. mērķis: Nodarbinātība un sociālie jautājumi

LE01.03.01 Divpusējā sociālā dialoga veicināšana

Twinning komponente: LV2001/IB/SO-01

Latvija veic trīspusēju sociālo dialogu valsts līmenī Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes ietvaros. Šajā trīspusējā struktūrā valsts joprojām spēlē vadošo lomu. Divpusējās struktūrās iesaistīti tikai darba devēji un darbinieki, tāpēc tās jāattīsta un jāstiprina.

Pamatojoties uz esošās trīspusējās struktūras bāzi, projekts veidos visaptverošu autonomu divpusējo sociālā dialoga sistēmu. Tas pieprasa stiprināt Labklājības ministrijas un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes stratēģiskās, politiskās un administratīvās spējas, lai tās varētu nodrošināt sekretariāta atbalstu un sniegtu konsultācijas sociālajiem partneriem. Projekta ietvaros tiek veikts vispārējs esošās situācijas novērtējums, kas papildināts ar neatrisināto problēmu likvidēšanas stratēģiju. Visbeidzot projektam jāpalīdz sociālajiem partneriem attīstīt autonomu sociālo dialogu, sekmējot saprašanos, ieskaitot miermīlīgu darba strīdu risināšanas mehānismu uzlabošanu, un sagatavot sociālos partnerus savai nākotnes lomai sociālajam dialogam ES līmenī.

 

Plānots, ka projekts tiks īstenots ar Twinning, tehniskās palīdzības un ES likumdošanas kopuma pārņemšanai paredzētu iekārtu piegādes līguma starpniecību.

Priekšnosacījumi:

• pirms projekta uzsākšanas un projekta vadības komisijas izveides ir skaidri jānosaka par projekta īstenošanu atbildīgā institūcija;

• saņēmējinstitūcijās jānodrošina adekvāti personālresursi;

• jānodrošina līdzfinansējums no valsts budžeta.

LE01.03.02. Pilsoniskās sabiedrības attīstība Latvijā

Nevalstiskās organizācijas un bezpeļņas organizācijas (NVO/BPO) spēlē nozīmīgu lomu pilsoņu uzskatu veidošanā ar aktīvu piedalīšanos un palielinot izpratni. Nevalstiskajām organizācijām ir būtiska loma veicinot atstumto grupu iekļaušanos sabiedrībā. Latvijai būtu jāuzlabo institucionālā vide, kas atbalstītu nevalstisko organizāciju ilgtspēju, radot labvēlīgu vidi attīstībai un iesaistot pilsonisko sabiedrību sabiedriskās aktivitātēs.

Projekta mērķis ir a) attīstīt stratēģiju, ka nodrošina ilgtspējīgu institucionālo ietvaru, kurā NVO/BPO varēs efektīvi darboties, kā arī palielināt darbības spējas; b) veicināt NVO/BPO iesaistīšanu acquis communautaire īstenošanā politikas jomās, kurās trešajam sektoram ir nozīmīga loma īstenošanā un atbalstīšanā. Šī komponente ir Phare 2000 ACCESS programmas turpinājums.

 

Ir plānots, ka projekts tiks īstenots ar Tehniskās Palīdzības, kas attiecas uz stratēģijas formulēšanu starpniecību, un ar grantu shēmas starpniecību balstoties uz Phare 2000 ACCESS programmas īstenošanai izveidotajām struktūrām.

Nosacījumi

• valdība uzņēmusies skaidri saskatāmas saistības attīstīt stratēģiju, lai atbalstītu un veicinātu pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā. Valdībai šim nolūkam ir jānodibina darba grupa;

• Phare 2000 Access programmas adekvāta īstenošana.

 

4. mērķis: TIESLIETAS UN IEKŠLIETAS, IESKAITOT ROBEŽKONTROLI

LE01.04.01 Jūras ostu un dzelzceļa robežu šķērsošanas punktu pārbaudes infrastruktūra

Latvijai ir labi attīstīts dzelzceļa tīkls ar NVS valstīm. Liela daļa kravu no NVS valstīm tiek deklarēta kā tranzīts, kuru jāved uz Baltijas valstu ostām tālākai transportēšanai. Dzelzceļa muitas kontroles punktos pie Austrumu robežas un ostās nav nepieciešamo iekārtu, lai varētu veikt nepieciešamās fiziskās pārbaudes kravām, ieskaitot veterināro un fitosanitāro kontroli.

Projekts līdzfinansēs iekārtas un infrastruktūras izveidi, kas nepieciešamas, lai veiktu fizisku kravu pārbaudi, ieskaitot veterināro un fitosanitāro inspekciju, saskaņā ar ES standartiem galvenajos Austrumu dzelzceļa robežu punktos (Daugavpilī un Rēzeknē) un jūras ostās (Rīgā, Ventspilī, Liepājā).

 

Tas ir ar acquis saistīts infrastruktūras projekts un ir plānots, ka tas tiks īstenots ar piegādes līgumu starpniecību.

Priekšnosacījumi:

• neatkarīgs vajadzību izvērtējums.

LE01.04.02: Patvēruma meklētāju un migrācijas pārvaldības sistēma

Twinning komponente: LV2001/IB/JH-01

Šī projekta mērķis ir palīdzēt attiecīgajām institūcijām, kas nodarbojas ar patvēruma un migrācijas jautājumiem, palielināt institūciju spējas saskaņā ar ES standartiem efektīvi risināt jautājumus, kas saistīti ar migrāciju, patvērumu un vīzām.

No institūciju puses, projektam būtu jāpalīdz analizēt jau esošās struktūras, kas nodarbojas ar migrācijas un patvēruma jautājumiem. Projektam būtu jādefinē atbildības jomas, jāsekmē sadarbības un koordinācijas procesu starp dienestiem, jāpārskata iekšējos noteikumus, jāizstrādā jaunas instrukcijas, kur tas ir nepieciešams, un jāuzlabo nākotnes, kā arī neatliekamo gadījumu plānošanas spējas. Projektam jāpalīdz saskaņot attiecīgo likumdošanu ar ES acquis communautaire, nodrošināt darbinieku apmācību, kuri strādā iesaistītajās institūcijās un izveidot visaptverošu migrācijas informācijas sistēmu.

 

Ir plānots, ka projekts tiks īstenots ar Twinning, Tehniskās Palīdzības un piegādes līguma starpniecību.

Priekšnosacījumi:

• pirms projekta uzsākšanas ir jāizveido projekta vadības komiteja;

• jānodrošina projekta līdzfinansējums no valsts budžeta.

LE01.04.03: Organizētas noziedzības efektīva novēršana, kontrole un apkarošana

Twinning komponente: LV2001/IB/JH-02

Projektam jāsniedz atbalsts efektīva organizētās noziedzības novēršanas ietvara izveidē, ņemot vērā ES ieteikumus Rīcības plānam organizētās noziedzības apkarošanā un Eiropas Stratēģiju - Organizētās noziedzības novēršana un kontrole. Projekts palīdzēs Latvijai attīstīt ilgtermiņa stratēģiju un izstrādāt darbības plānu organizētās noziedzības apkarošanai un novēršanai. Tas ietver arī horizontālu apmācības programmu sagatavošanu organizētās noziedzības novēršanai, kas skar korupcijas novēršanas jautājumus, nelikumīgi iegūtas naudas legalizēšanas novēršanu, finansiālos noziegumus un īpašu apmācības programmu izveidi katrai iesaistītajai institūcijai, kā, piemēram, Valsts policijai, Ģenerālprokuratūrai, Tieslietu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam. Projekts nodrošinās arī atbalstu iekārtu sagādei, lai būtu iespējas attiecīgajā institūcijā veikt apmācības. Projekta aktivitātēs tiks ietverta arī pārrobežu uzraudzība, lai izveidotu efektīvu sadarbības mehānismu, kas balstās uz dalībvalstu pieredzi. Projekts nodrošinās līdzfinansējumu iekārtu iegādei tiesas zālēm, lai nodrošinātu liecinieku aizsardzību.

 

Plānots, ka projekts tiks īstenots ar Twinning, Tehniskās Palīdzības un ES likumdošanas kopuma pārņemšanai paredzētu iekārtu piegādes līguma starpniecību.

Priekšnosacījumi:

• pirms projekta uzsākšanas jānodibina projekta vadības komiteja, kurā ir iesaistītas visas projektā iesaistītās institūcijas;

• jānodrošina valsts budžetā (2002. un 2003. gadā) projekta līdzfinansējums.

 

5. mērķis: EKONOMISKĀ UN SOCIĀLĀ KOHĒZIJA

LE01.05.01: Uzņēmējdarbības vides attīstība Latvijā

Papildus ekonomiskās attīstības veicināšanai, projekta mērķis ir palīdzēt Latvijas iestādēm sagatavoties dalībai ES Struktūrfondos. Pieejai jābūt integrētai un pieprasījuma vadītai, ar to domāts, ka Phare līdzfinansēs investīcijas sabiedriskajā īpašumā, kurām vajadzētu atbalstīt konkrētus uzņēmumu investīciju plānus. Šajā programmā galvenās atbalstāmās nacionālās prioritātes ir “Ekonomiskā ieguldījuma paplašināšana Latvijas mežsaimniecībā” un “ Uz zināšanām balstītas ekonomikas veidošana”. Atsaucoties uz Nacionālo attīstības plānu, sabiedriskie ieguldījumi sastāvēs no uzņēmējdarbības infrastruktūras, un no cilvēku resursu attīstības. Saskaņā ar provizorisko NUTS klasifikāciju, visa Latvijas teritorija atbilst NUTS līmeņa II reģionam, šis projekts attieksies uz visu valsti.

Šis projekts sastāv no 3 savstarpēji saistītām komponentēm, kas atbalstīs augstāk minētās nacionālās prioritārās jomas. Pirmā komponente palīdzēs identificēt uzņēmumu investīciju plānus, kas lielā mērā var paātrināt ekonomisko attīstību. Šādi investīciju plāni var attiekties uz vienu atsevišķu projektu, vai projektu kopumu, kas kopā var darboties kā attīstības katalizators. Fonds nodarbosies ar projektiem, kas sniegs vēlamo ietekmi. Rezultātā tiks sagatavots projektu kopums, kuru varēs lietot visi, kas iesaistīti attīstībā un investīcijās. Tas arī nodrošinās nepieciešamo bāzi iespējamam Phare atbalstam no nākotnes programmām. Uzņēmumu investīciju priekšlikumi, kurus atbalstīs Phare, ir jau identificēti vai tiek identificēti. Phare palīdzēs visām iesaistītajām iestādēm, kuras ir kompetentas un atbild par šī procesa vadību, kā arī sekmēs to spējas vadīt nacionālo attīstības plānošanu.

Otrā komponente sniedz atbalstu ar uzņēmējdarbību saistītas infrastruktūras izveidei. Šo infrastruktūru izveide atvieglos pieeju vietām, kur plānota vai jau notiek dažādu uzņēmumu investīcijas, kā jau norādīts iepriekšējā komponentē. Tā kā darbība notiks sabiedriskajā īpašumā, tad informācija būs publiski pieejama. Darbībām, kas tiks līdzfinansētas šinī shēmā jābūt vismaz 500 000 eiro apmērā. Neatkarīgie eksperti, kas izvēlēti Projektu sagatavošanas fonda LE 99.14 ietvaros, novērtēs ESK vadības komitejas pieteiktos projektus. ESC vadības komiteja veiks galīgo projektu atlasi, saskaņā ar atlases kritērijiem, kas balstīti uz NAP Stratēģiskā Memoranda īpašas nozīmes stratēģijas, kas būtu orientēti uz Latvijas ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām (piem., nodarbinātības sekmēšana, vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana, katalizatora efekts izraisīšana, utt.) un normālu standartu sasniegšanu.

Trešā komponente nodrošina cilvēku resursu attīstību (lielākoties amata apguve), lai atbalstītu investīcijas, kas ir identificētas 1. komponentē. Kaut gan, ceturtdaļu no šinī komponentē pieejamiem līdzekļiem, var izmantot darba tirgū pieprasīto vajadzību nodrošināšanai. Šiem pasākumiem arī ir jāpaaugstina nodarbinātība. Minimālais aktivitāšu apjoms, ko var atbalstīt Phare ir 500 000 EUR.

No Phare tiek piešķirti arī nelieli līdzekļi 2. un 3. komponentes shēmu administrācijai un uzraudzībai.

 

Projekts ir daļēji institūciju stiprināšanas un daļēji — investīciju projekts. To plānots īstenot ar vairākiem pakalpojumu un piegādes līgumiem. Trešā komponente tiks ieviesta ar grantu shēmas starpniecību.

Priekšnosacījumi:

• pirms tiek uzsāktas projekta aktivitātes, centrālajām atbildīgajām institūcijām ir jānodrošina minimālā darbspēja;

• valdībai un pašvaldībām no budžeta līdzekļiem ir jānodrošina līdzfinansējums. Līdzfinansējuma procedūra jāpielieto visur, kur tas būs iespējams;

• 2. komponentes infrastruktūras projektus noteiks Latvijas iestādes, tos novērtēs neatkarīgie eksperti, tos apstiprinās ESK vadības komiteja un atbalstīs EK Delegācija, vēlākais līdz 2002. gada novembrim;

• līdz 2002. gada 31. maijam EK Delegācijā apstiprināšanai jāiesniedz ESK vadības komitejas apstiprinātas vadlīnijas 3. komponentes grantu shēmai.

 

6. mērķis: DALĪBA KOPIENAS PROGRAMMĀS

LE01.06.01 Dalības maksa kopienas programmās un aģentūrās

Šis projekts palīdzēs Latvijai piedalīties vairākās Kopienas programmās un organizācijās. Tas nodrošina līdzfinansējumu valsts budžetam, lai palīdzētu Latvijai turpināt piedalīties vai sākt piedalīties Kopienas Programmās un organizācijās, ieskaitot 5. Ietvara programmu. Līdzfinansējums segs 2002. gada perioda izmaksas.

 

Visi investīciju projekti, kuriem, saskaņā ar EK Direktīvas 85/337/CEE nosacījumiem, kas papildināti Direktīvā 97/11 ir jāveic Ietekmes uz vidi novērtējums, tas arī ir jāveic. Ja direktīva nav vēl pilnībā ieviesta, tad procedūrai jābūt līdzīgai kā augstāk minētajās direktīvās.

Visi investīciju projekti tiks īstenoti saskaņā ar attiecīgo Kopienas vides likumdošanu. Projekta pieteikumi saturēs īpašas sadaļas, saskaņā ar ES likumdošanu vides jomā, kas attiecas uz veicamajām aktivitātēm investīciju projektā.

5. BUDŽETS

2001. gada Phare Nacionālās programmas kopējās finansu saistības, atbalstot 4.punktā aprakstītos projektus ir 31, 405 MEUR:

Visas summas minētas MEUR

Kopējais

Programma /projekts Phare INV IB

INV+IB

LE01.01 Politiskie kritēriji 2,0 0 2,0

01 — Sabiedrības integrācijas

veicināšana Latvijā

LE01.02 Institucionālās un administratīvās 5,4 2,34 3,06

kapacitātes stiprināšana

01 — Nodokļu un muitas

administrācijas institūciju stiprināšana

02 — Latvijas lauksaimniecības vadības

mehānismu pilnveidošana atbilstoši ES

kopējās lauksaimniecības politikas

principiem

03 — Kuģošanas drošība

04 — Twining light rezerve

LE01.03 Nodarbinātība un sociālie jautājumi 2,2 0,07 2,13

01 — Divpusējā sociālā dialoga

veicināšana

02 — Pilsoniskās sabiedrības

attīstība Latvijā

LE01.04 Tieslietas un iekšlietas, tai skaitā 10,568 8,278 2,29

robežkontrole

01 — Jūras ostu un dzelzceļa robežu

šķērsošanas punktu pārbaudes

infrastruktūra

02 — Migrācijas un patvēruma

sniegšanas vadības sistēma

03 — Organizētas noziedzības efektīva

novēršana, kontrole un apkarošana

LE01.05 Ekonomiskā un sociālā kohēzija 9,00 7,5 1,50

01 — Uzņēmējdarbības vides attīstība

Latvijā

LE01.06 01 — Dalības maksa Kopienas 2,237 0,80 1,437

programmās un aģentūrās

Kopā 31,405 18,988 12,417

 

6. PASĀKUMI PROGRAMMAS IEVIEŠANAI

Programma tiks ieviesta saskaņā ar Phare Decentralizētās ieviešanas sistēmā (DIS) noteikto kārtību. Nacionālais koordinators ārvalstu palīdzības jautājumos (NAC) būs kopumā atbildīgs par Phare programmu plānošanu, uzraudzību un īstenošanu. Nacionālais koordinators ārvalstu palīdzības jautājumos un Nacionālā atbildīgā amatpersona (NAA) būs kopīgi atbildīgi par Phare (tai skaitā Phare Pārrobežu sadarbības programmu), ISPA un SAPARD programmu savstarpējo koordināciju.

Finansu ministrijā esošais Nacionālais Fonds (NF), kuru vada Nacionālā atbildīgā amatpersona (NAA), uzraudzīs Programmas finansu pārvaldību un būs atbildīga par finansu ziņojumu sniegšanu Eiropas Komisijai. NAA būs kopumā atbildīga par Phare līdzekļu finansu vadību. Viņam/viņai būs jānodrošina, lai tiktu ievēroti Phare likumi, noteikumi un procedūras attiecībā uz iepirkumu, ziņojumu sniegšanu un finansu vadību, kā arī lai tiktu ievēroti Kopienas valsts atbalsta normas un lai pienācīgi funkcionētu ziņojumu sniegšanas un projektu informācijas sistēma. NAA līdz programmas slēgšanai būs pilnībā atbildīga par Phare programmai piešķirtajiem līdzekļiem.

Atbilstošu finansu kontroli attiecībā uz programmas īstenošanu veiks kompetenta Valsts kontroles iestāde.

Komisija nodod līdzekļus NF saskaņā ar Saprašanās Memorandu, kas tika noslēgts starp Komisiju un Latvijas Republikas valdību 1998. gada 2. decembrī. Līdzekļu pārvedumus veiks pēc valsts atbildīgās amatpersonas lūguma.

Maksājumi, kas attiecas uz dalību Kopienu programmās un aģentūrās ir jānošķir no maksājumiem, kas attiecas uz citām apakšprogrammām, tomēr Nacionālajam fondam ir jāatver tikai viens bankas konts.

 

1. Kopienas programmas un aģentūras

Nacionālajam Fondam tiks sniegts atsevišķs aizdevums, lai segtu visu Phare ieguldījuma summu Phare veiktās ieguldījuma daļas nomaksai, kas piešķirta dalībai Kopienas programmās un aģentūrās. Šis aizdevums tiks veikts pēc Finansu Memoranda parakstīšanas un attiecīga pieprasījuma saņemšanas no Nacionālā Fonda.

Šis aizdevums ir jānošķir no aizdevumiem, kas tiks sniegti pārējās programmas īstenošanai, tomēr vajadzētu uzsvērt, ka Phare ieguldījums katrā Programmā tiks pārskaitīts tikai pēc tam, kad stāsies spēkā Lēmums, kas nosaka noteikumus un nosacījumus dalībai konkrētajā programmā. Ja kādi Asociācijas padomes lēmumi stājas spēkā ar aizkavēšanos, maksājums Nacionālajam Fondam var tikt sadalīts divās vai vairākās daļās tā, lai varētu nekavējoties pārskaitīt 100% programmu īstenošanai nepieciešamo līdzekļu.

Nacionālais Fonds būs atbildīgs par līdzekļu pārskaitīšanu atpakaļ Komisijai pēc Komisijas Ģenerāldirektorāta, kas atbildīgs par attiecīgo programmu, aicinājuma un līdz pieprasītajiem gala termiņiem.

 

2. Citas apakšprogrammas

Līdz 20% no līdzekļiem, kas pārvaldāmi uz vietas1 tiks pārskaitīti NF pēc Finansu Memoranda un Finansu līguma (FL) parakstīšanas starp NF un programmas ieviešanas aģentūrām (IA)/Centrālo finansu un kontraktu vienību (CFKV). Ir jāievēro arī Saprašanās Memoranda (SM) 2. un 13. pantā paredzētie noteikumi attiecībā uz NF. Bez tam, NAA ir jāiesniedz Komisijai informācija par Programmas atbildīgo amatpersonu (PAA) nozīmēšanu un izveidotās sistēmas apraksts, uzsverot informācijas plūsmu starp NF un IA/CFKV, kā arī veidu, kādā tiks veikti maksājumi.

Tiks sniegti četri līdzekļu papildinājumi līdz 20% apmērā no vietēji2 pārvaldāmajiem līdzekļiem vai arī budžeta pilna atlikuma izmaksa, atkarībā no tā, kura summa būs mazāka. Pirmais papildinājums tiks pārskaitīts, kad IA un CFKV būs izmaksājušas 10% budžeta. Otro papildinājumu var pieprasīt, kad ir izmaksāti 30% kopējā, spēkā esošā budžeta. Trešais papildinājums tiks pārskaitīts, kad būs apmaksāti 50% kopējā, spēkā esošā budžeta un pēdējais, ceturtais papildinājums tiks pārskaitīts, kad būs apmaksāti 70% kopējā, spēkā esošā budžeta. Ja kopējais NF un Ieviešanas aģentūrām iemaksāto līdzekļu apjoms pārsniedz 10% kopējā, spēkā esošā budžeta, tad papildinājumu nevar pieprasīt ja vien nav saņemts īpašs pilnvarojums no Komisijas vadības. Ārkārtējos gadījumos NAA var pieprasīt avansa maksājumu 20% apmērā, pieprasot to saskaņā ar augstākminētajā Saprašanās Memorandā noteikto kārtību.

Par sekojošiem projektiem būs atbildīgas šādas ieviešanas aģentūras:

Nr. Nosaukums Ieviešanas

aģentūra

LE01.01.01 Sabiedrības integrācijas veicināšana Latvijā CFKV

LE01.02.01 Nodokļu un muitas administrācijas institūciju CFKV

stiprināšana

LE01.02.02 Latvijas fiecības vadības mehānismu pilnveidošana CFKV

atbilstoši ES kopējās lauksaimniecības politikas

principiem

LE01.02.03 Kuģošanas drošība Satiksmes

ministrijas

ieviešanas

aģentūra

LE01.02.04 Twinning- light rezerve CFKV

LE01.03.01 Divpusējā sociālā dialoga veicināšana CFKV

LE01.03.02 Pilsoniskās sabiedrības attīstība Latvijā CFKV

LE01.04.01 Jūras ostu un dzelzceļa robežu šķērsošanas CFKV

punktu pārbaudes infrastruktūra

LE01.04.02 Migrācijas un patvēruma sniegšanas vadības sistēma CFKV

LE01.04.03 Organizētas noziedzības efektīva novēršana, CFKV

kontrole un apkarošana

LE01.05.01 Uzņēmējdarbības vides attīstība Latvijā CFKV

LE01.06.01 Dalības maksa Kopienas programmās un aģentūrās CFKV

Nacionālais Fonds pārskaitīs līdzekļus noteiktajai ieviešanas aģentūrai, tai skaitā Centrālajai finansu un kontraktu vienībai (CFKV), saskaņā ar Finansu līgumiem (FL), kas parakstīti starp Nacionālo Fondu (NF) un IA/CFKV. Katru FL iepriekš apstiprina Eiropas Komisija. Gadījumos, kur NF pats ir organizācija, kas maksā CFKV/ieviešanas aģentūru vārdā, līdzekļi no NF uz CFKV/ ieviešanas aģentūru netiks pārskaitīti. CFKV un IA ir jāvada Programmas atbildīgajai amatpersonai, kuru ieceļ NAA pēc konsultēšanās ar NAC. PAA būs atbildīgs par visām operācijām, kuras veiks attiecīgā CFKV/IA. NF atvērs un pārvaldīs atsevišķu bankas kontu (EUR), izmantojot atsevišķu uzskaites sistēmu Centrālajā Bankā. Visi bankas rēķini uzkrāj procentus. Par procentiem ziņo Eiropas Komisijai. Ja Komisija tā izlemj, procentus, pamatojoties uz NAA priekšlikumu, var atkārtoti ieguldīt Programmā. Tāda pat kārtība attieksies uz visiem citiem līdzekļiem, kas būs pārskaitīti ieviešanas aģentūrai vai CFKV.

NAA un PAA nodrošinās visu dokumentu sagatavošanu saskaņā ar DIS rokasgrāmatā noteikto kārtību. Tādu dotāciju plānu gadījumā, kuru kārtība un formāti nav apskatītas pašreizējā DIS rokasgrāmatā, lai nodrošinātu precīzu projektu ieviešanu, tiks precizētas attiecīgajos projekta dokumentos atbilstoši sekojošiem principiem:

* Plānu īstenošanai un dotāciju piešķiršanai izmantotā kārtība un formāti būs saskaņā ar Praktisko rokasgrāmatu. Īpaši rūpīgi ir jāveic saņēmējprojektu atlases process, kas ir jāīsteno tehniskā līmenī, ar atlases komisiju starpniecību, kas sastāvēs no ekspertiem, kurus būs nozīmējušas tās varas institūcijas, kas līdzfinansē šos plānus, kā arī attiecīgās, šajos plānos iesaistītās administrācijas un interešu grupas.

* PAA, kurš ir atbildīgs par programmu, kuras ietvaros tiek finansēts dotācijas plāns, ir jāsaglabā savā līgumā noteiktā un finansiālā atbildība par šo plānu īstenošanu. PAA ir oficiāli jāapstiprina priekšlikumu pieprasījumi, iesniegumi, vērtēšanas kritēriji, kā arī atlases process un rezultāti. PAA ir arī jāparaksta dotāciju līgumi, kas noslēgti ar saņēmējiem, un savu pilnvaru un atbildības ietvaros jānodrošina atbilstoša plānu uzraudzība un finansu kontrole. Ja šis nosacījums ir izpildīts, plānu pārvaldīšanu var decentralizēt, PAA atbildību nododot attiecīgajiem sektoru līmeņa orgāniem.

* Priekšlikumu pieprasījumiem, iesniegumiem, vērtēšanas kritērijiem, atlases kārtībai (tai skaitā komisiju sastādīšanai) un rezultātiem (finansējamo projektu sarakstam) būs nepieciešams Komisijas (Delegācijas) ex-ante apstiprinājums. PAA parakstītie dotācijas līgumi tiks pakļauti tālākai EK Delegācijas kontrolei.

* Atlasīto projektu ieviešana, nodrošinot darbu izpildi, nepieciešamos materiālus un pakalpojumus, kuru izpildītājus/sniedzējus nolīgs atsevišķo, konkrēto dotāciju gala saņēmēji, būs pakļauti sagādes noteikumiem, kas sniegti Praktiskajā rokasgrāmatā. Finansu saistības Phare noteiktajos termiņos dotāciju līgumu parakstīšanas brīdī izskatīs šajos jautājumos kompetentais PAA. Projekta ieviešanu un visus Phare norēķinus ir jāveic pirms šī Finansu Memoranda darbības beigām.

Summas, kas rezervētas Twinning projektiem, nosegs pieņemamās darba plāna, par kuru vienojusies Dalībvalsts un kandidātvalsts, ieviešanas izmaksas (kas noteiktas DIS instrukcijās). Pie pieņemamajām izmaksām var piederēt izvēlētās Dalībvalsts radītās izmaksas, kas radušās Twinning līguma sagatavošanas laikā, laikposmā starp Finansu Memoranda parakstīšanu un beigu paziņojumu par līguma finansēšanas apstiprinājumu. Visu projektu summa pārsniegs 2 MEUR, izņemot projektus sekojošās jomās: Jūras drošība, Twinning light, Divpusējais sociālais dialogs, Organizētās noziedzības efektīva novēršana un Pilsoniskā sabiedrība, kuru ieviešanai nepieciešamas mazākas summas.

Visus līgumus ir jānoslēdz līdz 2003. gada 30. novembrim. Visus norēķinus ir jāveic līdz 2004. gada 30. novembrim. Visus līdzekļus, kas nebūs izlietoti līdz programmas termiņa izbeigšanās datumam, atgūs Komisija.

Līgumiem ar līdzekļiem, uzkrātiem garantijas periodam, kas beidzas pēc programmas norēķinu perioda beigām, ar šiem līgumiem saistītā līdzekļu kopējā summa tiks samaksāta CFKV/IA saskaņā ar PAA aprēķiniem un Komisijas noteikto summu, pirms programmas oficiālās slēgšanas. CFKV/IA uzņemas pilnu atbildību attiecībā pret līdzējiem par saistību izpildi, kas saistītas ar saglabāšanas pantiem. Bez tam, CFKV/IA uzņemas pilnu atbildību attiecībā pret līdzējiem par saistību izpildi, kas saistītas ar saglabāšanas pantiem. Par noguldītajiem līdzekļiem uzkrātie procenti tiks izmaksāti Komisijai pēc beigu maksājuma veikšanas līdzējiem. Līdzekļi, kas paliks pāri pēc beigu maksājumu veikšanas darbuzņēmējiem, tiks kompensēti Komisijai. NAA reizi gadā sniegs pārskatu Komisijai par garantijas kontos noguldīto līdzekļu izlietošanu un it īpaši par maksājumiem, kas veikti no šiem līdzekļiem, kā arī par uzkrātajiem procentiem.

 

7. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

Tiks izveidota Vienotās uzraudzības komiteja (VUK). VUK ietilps NAA, NAC un Komisija. VUK vismaz reizi gadā organizēs tikšanos, kuras laikā tiks izskatītas visas Phare finansētās programmas, lai novērtētu to progresu virzībā uz FM un Iestāšanās Partnerības ietvaros noteiktajiem mērķiem. VUK var rekomendēt prioritāšu maiņu un / vai Phare līdzekļu atkārtotu piešķiršanu.

VUK palīdzēs Uzraudzības apakškomitejas (UA), kuru sastāvā ietilps NAC, katras IA un CFKV PAA, kā arī Komisijas dienesti. UA sīki izskatīs katras programmas progresu, tai skaitā programmas komponentes un līgumus, vadoties pēc regulāriem Uzraudzības un novērtējuma ziņojumiem, kas tiks sastādīti, piedaloties ārējiem konsultantiem (saskaņā ar DIS rokasgrāmatā iekļautajiem noteikumiem), un izteiks rekomendācijas par pārvaldības un projekta aspektiem, nodrošinot to ietekmēšanu. UA ziņos VUK, iesniedzot tai vispārējus detalizētus ziņojumus par visām Phare finansētajām programmām.

 

8. DROŠĪBAS PASĀKUMI, AUDITS UN NOVĒRTĒJUMS

Visi Finansu Memorandi, kā arī to rezultātā noslēgtie līgumi ir pakļauti Komisijas (tai skaitā Eiropas Pretkrāpšanas biroja) un Auditoru tiesas uzraudzībai un finansu kontrolei. Šajā uzraudzībā un finansu kontrolē ietilpst tādas aktivitātes kā konkursu rīkošanas un līgšanas ex-ante pārbaude, kuru Delegācija veiks kandidātvalstī, kā arī ,,pārbaudes uz vietas”.

Lai nodrošinātu efektīvu Komisijas finansu interešu aizsardzību, Komisija var uz vietas veikt apskates un pārbaudes, veicot tās saskaņā ar kārtību, kas paredzēta Padomes noteikumos (EURATOM, EK) No. 2185/96, datētā ar 1996. gada 11. novembri, attiecībā uz Komisijas veiktajām pārbaudēm uz vietas, kas īstenotas, lai aizsargātu Eiropas Kopienas finansu intereses, novēršot krāpšanu un citas neprecizitātes.

Šajā jomā ir jāpiemēro Komisijas Noteikumos No. 222/2000, datētos ar 2000. gada 7. jūniju, paredzētā komunikācijas kārtība neprecizitāšu gadījumā un informācijas administrēšanas sistēmas ieviešanu.

Nacionālā Fonda un, ja tās ir iesaistītas, CFKV un visu attiecīgo Programmu ieviešanas aģentūru kontus un operācijas, pēc Komisijas ieskatiem, var pārbaudīt Komisijas nolīgts ārējais auditors, neietekmējot Komisijas un Eiropas Savienības Auditoru tiesas saistības, kas noteiktas Finansu Memoranda Vispārējos noteikumos, kas pievienoti Vispārējās Vienošanās dokumentam.

 

9. PĀRSKATĀMĪBA / PUBLICITĀTE

Attiecīgā Programmas atbildīgā amatpersona būs atbildīga par to, lai tiktu veiktas visas aktivitātes, kas nepieciešami atbilstošas publicitātes nodrošināšanai par visām, programmas ietvaros finansētām aktivitātēm. Šis darbs tiks veikts ciešā sadarbībā ar Komisijas Delegāciju. Papildus informācija ir sniegta Pielikumā par Pārskatāmību/Publicitāti.

 

10. ĪPAŠIE NOTEIKUMI

Gadījumā, ja saistības nav izpildītas tādu iemeslu dēļ, kas ir ārpus attiecīgās Valdības kontroles, Komisija var pārskatīt programmu, pēc Komisijas ieskatiem izskatot iespēju pilnīgi vai daļēji anulēt piešķirtos līdzekļus, un/vai atkārtoti piešķirt neizlietotos līdzekļus izlietošanai citiem mērķiem, kas ir saskaņā ar Phare programmas mērķiem.

 

Pielikums D

Informācija un publicitāte PHARE, ISPA un SAPARD Eiropas Kopienas programmām

1. Mērķis un apjoms

Informācijas un publicitātes pasākumi attiecībā uz palīdzības saņemšanu no Eiropas Kopienas Phare Programmas ir paredzēti sabiedrības informētības palielināšanai un ES darbības caurspīdīgumu, kā arī lai radītu pastāvīgu to pasākumu tēlu, kas attiecas uz kandidātvalstīm. Informācijai un publicitātei vajadzētu tikt sniegtai par pasākumiem, kas saņem ieguldījumu no Phare Programmas.

 

2. Vispārējie principi

Attiecīgais Programmas atbildīgā amatpersona, kas ir atbildīga par Finansu Memoranda īstenošanu un citām palīdzības formām, būs atbildīga par tūlītējo publicitāti. Publicitāti ir jānodrošina sadarbībā ar EK Delegācijām, kuras būs jāinformē par šim nolūkam veiktajiem pasākumiem.

Kompetentas nacionālās un reģionālās varas iestādes spers visus attiecīgos administratīvos soļus efektīvas šo vienošanos piemērošanai un tūlītējas sadarbības ar EK Delegācijām nodrošināšanai.

Zemāk tekstā aprakstītie informācijas un publicitātes pasākumi ir balstīti uz struktūrfondiem piemērojamo noteikumu un lēmumu nosacījumiem. Šie noteikumi un lēmumi ir sekojoši:

— Noteikumi (EEC) 1159/2000 - Eiropas Kopienu oficiālais žurnāls No. L130/30, 2000. gada 31. maijs;

— Komisijas 1994. gada 31. maija Lēmums; Eiropas Kopienu oficiālais žurnāls No. L159/39, 1994. gada 18. jūnijs.

Īpaši nosacījumi attiecībā uz ISPA ir iekļauti sekojošā lēmumā:

— Komisijas 2001. gada 22. jūnija Lēmums; Eiropas Kopienu oficiālais žurnāls No. L182/58.

Informācijas un publicitātes pasākumiem ir jābūt atbilstošiem augšminēto noteikumu un lēmumu nosacījumiem. Rokasgrāmata par informācijas un publicitātes atbilstību noteiktajiem nosacījumiem nacionālajām, reģionālajām un vietējām varas iestādēm ir pieejama pie EK Delegācijas attiecīgajā valstī.

 

3. Informācija un publicitāte attiecībā uz Phare programmām

Informācijai un publicitātei ir jābūt saskaņotam pasākumu kopuma priekšmetam, ko noteikušas kompetentas nacionālās, reģionālās un vietējās varas iestādes sadarbībā ar EK Delegācijām uz Finansu Memoranda darbības laiku, un kas attieksies gan uz programmām, gan citām palīdzības formām.

Informācijas un publicitātes izmaksas, kas saistītas ar atsevišķiem projektiem, būs jānosedz no šiem projektiem paredzētā budžeta.

Pēc Phare programmu īstenošanas ir jāveic sekojoši, punktos (a) un (b) izklāstītie pasākumi:

(a) Kompetentām kandidātvalstu varas iestādēm ir jāpublicē programmu un citu palīdzības formas visatbilstošākajā formā. Tām ir jānodrošina, lai šādi dokumenti tiktu atbilstošā veidā izplatīti un pieejami ieinteresētajām pusēm. Šīm varas iestādēm ir jānodrošina pastāvīga sagatavotās informācijas un publicēto materiālu pieejamība visā kandidātvalsts teritorijā.

(b) Pie tūlītējiem informācijas un publicitātes pasākumiem piederēs sekojoši pasākumi:

(i) Infrastruktūras investīciju gadījumā, kur izmaksas pārsniedz 1 miljonu EUR:

— ziņojumu dēļi, kurus jāuzstāda uz vietas, saskaņā ar iepriekšminētajā 2. paragrāfā minētajiem noteikumu un lēmumu nosacījumiem, kā arī saskaņā ar tehniskajiem aprakstiem, kas ietverti rokasgrāmatā, kuru nodrošinājusi EK Delegācija attiecīgajā valstī;

— pastāvīgas, visai sabiedrībai pieejamas memoriālās plāksnes infrastruktūrām, kas ir jāuzstāda saskaņā ar iepriekšminētajā 2. paragrāfā minētajiem noteikumu un lēmumu nosacījumiem, kā arī, saskaņā ar tehniskajiem aprakstiem, kas ietverti rokasgrāmatā, kuru nodrošinājusi EK Delegācija attiecīgajā valstī;

(ii) produktīvu investīciju gadījumā, pasākumi, kas vērsti uz vietējā potenciāla attīstību, un citi pasākumi, kas saņem finansu palīdzību no Phare, ISPA vai SAPARD:

— pasākumi, kas vērsti uz potenciālo saņēmēju un visas sabiedrības informēšanu par Phare, ISPA vai SAPARD palīdzību, saskaņā ar iepriekš tekstā, 3. paragrāfa (b) (i) punktā citētajiem nosacījumiem.

— pasākumi saskaņā ar iepriekš tekstā izklāstītajiem nosacījumiem, kuru mērķis ir pieteikumu iesniedzēju motivēšana Phare, ISPA vai SAPARD daļēji finansētas vispārējās palīdzības pieprasīšanai, norādot uz veidlapām, kas ir jāaizpilda, lai varētu veikt pieteikumu, un informēšana par to, ka daļa palīdzības nāk no ES un, konkrēti, no Phare, ISPA vai SAPARD Programmām.

 

4. ES palīdzības redzamība biznesa aprindās, kā arī attiecībā uz potenciālajiem palīdzības saņēmējiem un vispārējo sabiedrību

4.1. Biznesa aprindas

Biznesa aprindām ir jābūt pēc iespējas ciešāk iesaistītām palīdzības sniegšanā, kas uz tām attiecas vistiešākajā veidā.

Varas iestādēm, kas atbildīgas par palīdzības īstenošanu, ir jānodrošina atbilstošu izplatīšanas kanālu pastāvēšana informācijas izplatīšanai potenciālajiem saņēmējiem, īpaši mazie/vidējie uzņēmumi. Šajā sadaļā vajadzētu ietilpt administratīvās kārtības, saskaņā ar kuru ir jārīkojas, norādīšanai.

4.2. Citi potenciālie palīdzības saņēmēji

Varas iestādēm, kas atbildīgas par palīdzības īstenošanu, ir jānodrošina atbilstošu izplatīšanas kanālu pastāvēšana informācijas izplatīšanai visām personām, kas gūst labumu vai varētu gūt labumu no pasākumiem, kas saistīti ar apmācību, nodarbinātību vai personālresursu attīstību. Tām ir jānodrošina sadarbība ar profesionālās apmācības institūcijām, kas saistītas ar nodarbinātību, biznesu vai biznesa grupām, mācību centriem un nevalstiskām organizācijām.

Veidlapas

Nacionālo, reģionālo un vietējo varas iestāžu izdotās veidlapās, kas saistītas ar paziņojumu sniegšanu par iespējamo palīdzību, pieteikšanos uz to un palīdzības piešķiršanu, un kas paredzētas gala saņēmējiem vai citām personām, kurām ir tiesības uz šādas palīdzības saņemšanu, ir jānorāda, ka ES un, konkrēti, Phare, ISPA vai SAPARD ir tā, kas nodrošina finansiālu palīdzību. Paziņojumā par saņēmējiem nosūtīto palīdzību ir jābūt minētai summu vai palīdzības procentuālo apjomu, kas finansēta attiecīgās Programmas ietvaros. Ja uz šādiem dokumentiem ir attēlots valsts vai reģionālais simbols, uz tām ir jābūt arī tāda paša izmēra ES logo.

4.3. Visa sabiedrība

Masu mediji

Kompetentām varas iestādēm ir vispiemērotākajā veidā jāinformē masu mēdiji par darbībām, kuras līdzfinansējusi ES un, konkrēti, Phare, ISPA vai SAPARD. To dalību ir godīgi jāatspoguļo šajā informācijā.

Darbību (tiklīdz tās ir apstiprinājusi Komisija) ieviešana un to īstenošanas svarīgie posmi ir informācijas pasākumu priekšmets, it īpaši tas attiecas uz reģionālajiem masu mēdijiem (presi, radio un televīziju). Ir jānodrošina pietiekama sadarbība ar ES Delegāciju kandidātvalstī.

Divos iepriekšējos paragrāfos izklāstītie principi attieksies uz reklāmu, preses relīzēm vai publicitātes komunikē.

Informatīvie pasākumi

Informatīvo pasākumu organizatoriem, kas organizē tādus pasākumus kā, piemēram, konferences, seminārus, mesas un izstādes, kas saistītas ar Phare, ISPA vai SAPARD Programmu līdzfinansētu operāciju īstenošanu, ir precīzi jāformulē ES dalība šajās operācijās. Vadoties pēc apstākļiem, ir jāizmanto izdevība izvietot Eiropas karogus sanāksmju zālēs un ES logo uz dokumentiem. EK Delegācija attiecīgajā kandidātvalstī, ja nepieciešams, palīdzēs šādu pasākumu sagatavošanā un īstenošanā.

Informatīvie materiāli

Izdevumos, piemēram, brošūrās par programmām vai līdzīgiem, Phare, ISPA vai SAPARD finansētiem vai līdzfinansētiem pasākumiem, uz izdevumu titullapas ir jāizvieto skaidra informācija par ES dalību, kā arī ES logo, ja uz titullapām ir izvietots valsts vai reģionālais simbols.

Gadījumos, ja šādiem izdevumiem ir priekšvārds, to jāparaksta kandidātvalsts atbildīgajai personai un Komisijas vārdā — Komisijas Pārstāvim, tādējādi nodrošinot skaidru informāciju par ES dalību.

Šādos izdevumos ir jābūt atsaucei uz nacionālajām un reģionālajām institūcijām, kas ir atbildīgas par ieinteresēto pušu informēšanu.

Augšminētie principi attiecas arī uz audiovizuālajiem materiāliem.

 

5. Īpašas vienošanās attiecībā uz ziņojumu dēļiem, memoriālajām plāksnēm un plakātiem

Lai nodrošinātu Phare, ISPA vai SAPARD Programmu līdzfinansēto pasākumu redzamību, kandidātvalstīm ir jānodrošina sekojošas informācijas un publicitātes pasākumu atbilstību sekojošiem nosacījumiem:

Ziņojumu dēļi

Ziņojumu dēļus, kuros sniegta informācija par ES dalību investīciju finansēšanā, vajadzētu uzstādīt visu to projektu īstenošanas vietās, kuros ES dalība sastāda 1 miljonu EUR vai lielāku summu. Pat tad, ja kompetentās nacionālās vai reģionālās varas iestādes neuzstāda ziņojumu dēli par savu dalību finansēšanā, uz īpaša ziņojumu dēļa tomēr ir jāsniedz paziņojums par ES palīdzību. Ziņojumu dēļiem ir jābūt tāda izmēra, kas būtu atbilstošs operācijas mēroga (ņemot vērā no ES saņemto līdzfinansējumu) un tos ir jāizstrādā saskaņā ar instrukcijām, kas sniegtas tehniskajā rokasgrāmatā, kuru var saņemt pie EK Delegācijām.

Ziņojumu dēļus jānoņem ne agrāk kā sešus mēnešus pēc aktivitāšu izbeigšanas un, ja iespējams, jānomaina pret memoriālajām plāksnēm saskaņā ar iepriekšminētajā tehniskajā rokasgrāmatā aprakstītajiem noteikumiem.

Memoriālās plāksnes

Pastāvīgas memoriālās plāksnes jāizvieto vietās, kas pieejamas visai sabiedrībai (kongresu centros, lidostās, stacijās, utt.). Papildus ES logo uz šādām plāksnēm ir jāizvieto arī informācija par ES finansējuma daļu, kā arī jāmin attiecīgā Programma (Phare, ISPA vai SAPARD).

Gadījumā, ja nacionālā, reģionālā vai vietējā varas iestāde vai cits finansējuma gala saņēmējs lemj par ziņojumu dēļa uzstādīšanu, memoriālās plāksnes izvietošanu, plakāta novietošanu vai jebkādām citām aktivitātēm informācijas sniegšanai par projektiem, kuru izmaksas ir mazākas par 1 miljonu EUR, uz šiem ziņojumu dēļiem / memoriālajām plāksnēm, utt. ir jānorāda arī ES dalība projektā.

 

6. Noslēguma noteikumi

Attiecīgās nacionālās, reģionālās vai vietējās varas iestādes var jebkurā gadījumā veikt papildus pasākumus, ja tās šādus pasākumus uzskata par piemērotiem. Tām ir jākonsultējas ar EK Delegāciju un jāinformē to par iniciatīvām, kuras tās uzņemas, lai Delegācija varētu atbilstoši piedalīties šo pasākumu realizēšanā.

Lai veicinātu šo nosacījumu īstenošanu, Komisija ar tās Delegācijas starpniecību nepieciešamības gadījumā sniegs tūlītēju palīdzību ieteikumu formā par projekta prasībām. Attiecīgajā valsts valodā tiks sastādīta rokasgrāmata, kas ietvers detalizētus, elektroniskā formā sniegtus ieteikumus attiecībā uz projektu, un šī rokasgrāmata būs pieejama pēc pieprasījuma.

1 Izņemot kopienas programmām paredzēto summu

2 Izņemot kopienas programmām paredzēto summu