Kam uzticēt savu vecumdienu kapitālu

Par valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju izvēli

“Pensiju reforma Latvijā vēl nebūt nav noslēgusies – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un tās sadarbības partneri gatavojas valsts fondēto pensiju shēmas jeb 2. pensiju līmeņa ieviešanas otrajam posmam,” preses konferencē 21. oktobrī teica VSAA ģenerāldirektore Inese Šmitiņa. Jau pašlaik 2. pensiju līmeņa dalībnieki var sākt izvēlēties, kuram no līdzekļu pārvaldītājiem, sākot ar nākamā gada 1. janvāri, uzticēt savu fondētās pensijas kapitālu.

Saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu līdz 2002. gada 31. decembrim 2. līmeņa līdzekļus pārvalda Valsts kase, ieguldot tos tikai Latvijas vērtspapīros un banku depozītos. Arī pēc 2003. gada 1. janvāra Valsts kase turpinās veikt šo funkciju, tomēr tā nebūs vienīgais līdzekļu pārvaldītājs, jo darbību sāks privātie līdzekļu pārvaldītāji, kuriem ir plašākas līdzekļu ieguldīšanas iespējas, kas savukārt ļaus uzkrāt lielāku pensijas kapitālu.

VSAA ir parakstījusi līgumus ar ieguldījumu sabiedrībām “Hansa fondi”, “Optimus fondi” un “Parekss ieguldījumu sabiedrību” par fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu. Katra no šīm ieguldījumu sabiedrībām piedāvā vairākus ieguldījumu plānus ar dažādu riska pakāpi un atkarībā no tās – lielākām vai mazākām peļņas iespējām. “Hansa fondi” un “Parekss ieguldījumu sabiedrība” ir izstrādājušas katra pa diviem ieguldījumu plāniem, bet “Optimus fondi” – četrus, informēja VSAA Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadītāja Laima Zīlīte.

Tā kā 2. pensiju līmeņa dalībnieki ir aktīvi, nodarbināti un aizņemti cilvēki, VSAA ir parūpējusies par to, lai klienti informāciju varētu gūt no dažādiem avotiem. Pirmkārt, tuvāko nedēļu laikā visi – aptuveni trīssimt divdesmit pieci tūkstoši – 2. pensiju līmeņa dalībnieki saņems VSAA sagatavoto tiešo pasta sūtījumu, kurā būs buklets par ieguldījumu plāna izvēli, informācija par piedāvātajiem ieguldījumu plāniem un iesnieguma veidlapa.

Rūpīgi izpētot informāciju, ir jāizvēlas līdzekļu pārvaldītājs un savām interesēm atbilstošākais ieguldījumu plāns, jāaizpilda iesniegums un tas jāiesniedz jebkurā VSAA filiālē personīgi vai jānosūta pa pastu. Otrkārt, ir noslēgti sadarbības līgumi ar “Hansabanku”, “Unibanku” un “Pareksa banku” par to, ka šo banku filiāļu tīkls tiks iesaistīts iesniegumu pieņemšanā. Treškārt, iesnieguma forma un plaša informācija par pensiju sistēmu ir pieejama arī jaunajā interneta mājaslapā: www.manapensija.lv, kas tapusi, sadarbojoties VSAA, Latvijas Centrālajam depozitārijam un esošajiem un potenciālajiem valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem. Papildu informāciju var saņemt pa VSAA bezmaksas tālruni 8001015, pastāstīja I. Šmitiņa.

Lai gan tiek darīts viss, lai iespējami daudz 2. pensiju līmeņa dalībnieku tuvāko divu mēnešu laikā izraudzītos savu fondētās pensijas kapitāla pārvaldītāju, VSSA ģenerāldirektore prognozē, ka izvēli izdarīs apmēram puse shēmā iesaistīto personu, jo cilvēkiem gribēsies redzēt, kā veiksies privātajiem līdzekļu pārvaldītājiem. I. Šmitiņa uzsvēra, ka izvēle ir brīvprātīga, un atgādināja, ka līdzekļu pārvaldītājs vai ieguldījumu plāns nav jāizvēlas uz mūžu – vienu reizi gadā to būs iespējams mainīt.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Uzraudzības departamenta direktors Jānis Placis atgādināja, ka saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu 2. pensiju līmeņa līdzekļus drīkst pārvaldīt ieguldījumu sabiedrība, kas saņēmusi FKTK licenci. Komisijas izstrādātie noteikumi licences saņemšanai paredz, ka ieguldījumu sabiedrībai ir jābūt vismaz gadu uzkrātai pieredzei ieguldījumu vai pensiju fondu pārvaldīšanā, gada laikā nedrīkst būt saņemti nekādi aizrādījumi no FKTK, bet iesniegtajam saimnieciskās darbības plānam jābūt reāli īstenojamam. Tāpat J. Placis informēja, ka FKTK izstrādājusi valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldīšanas noteikumus un komisijas uzdevums būs sekot, lai tie tiktu ievēroti.

Latvijas Centrālā depozitārija prezidents, Rīgas Fondu biržas viceprezidents Aivars Slokenbergs atzina, ka pensiju reforma Latvijā ir milzīgs solis, kas sperts valsts ilgtermiņa ekonomikas un kapitāla tirgus attīstības virzienā. Pensiju fondi attīstītajās valstīs ir vieni no svarīgākajiem un aktīvākajiem kapitāla tirgus dalībniekiem jau ilgus gadus. Viņš pauda cerību, ka arī mūsu valstī pensiju līdzekļu pārvaldītāji darbosies veiksmīgi un pēc desmit gadiem būs uzkrājuši krietnu kapitālu. Jauno interneta mājaslapu “Mana pensija” prezentēja Latvijas Centrālā depozitārija un Rīgas Fondu biržas valdes loceklis Ģirts Apsītis. Viņš uzsvēra: šī lapa ir veidota nevis finanšu speciālistiem, bet gan ikvienam interesentam – saturiski tā ir orientēta uz nespeciālistu. Mērķauditorija ir gan tie cilvēki, kas var brīvprātīgi pievienoties 2. pensiju līmenim, bet to vēl nav izdarījuši, gan tie, kuri jau ir shēmas dalībnieki. Četrās galvenajās sadaļās ietvertā jautājumu un atbilžu formā apkopotā informācija palīdzēs mājaslapas apmeklētājiem ātri noskaidrot interesējošo vai precizēt neskaidro, uzskata tās veidotāji.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore