Arī 100 priekšstāvji skaita savus darbus

“Latvijas Vēstnesis” jautā 7. Saeimas deputātiem

Rudens allaž mūsu zemē bijis ražas laiks, kas pilda klētis, apcirkņus un pagrabus. Tagad, kad jau iezīmējas 8. Saeimas aprises, ir arī īstais brīdis, lai pašu paveikto izvērtētu 100 tautas priekšstāvji — 7. Saeimas deputāti. “Latvijas Vēstnesis” visiem valsts augstākajiem likumlēmējiem lūdza atbildēt uz trim jautājumiem.

1.

Kāds ir tieši jūsu ievērojamākais sasniegums 7. Saeimas darbā?

2.

Ko no savām iecerēm nav izdevies īstenot un kāpēc?

3.

Kura jūsu uzstāšanās Saeimas tribīnē vēl arvien

šķiet visspilgtākā un vajadzīgākā?

Jānis Škapars

1. 7. Saeimā esmu strādājis divos virzienos. Pirmkārt strādāju pie likuma par valsts pārvaldes iekārtu, kas ir jumta likums visiem pārējiem pārvaldes likumiem. Tas nosaka visu valsts pārvaldes struktūru funkcijas un darbības principus. Pie šā likuma strādāja ļoti kvalificēta komanda Egila Levita vadībā. Šā likuma izstrādei tika veltīti apmēram divi gadi. “Latvijas Vēstnesī” tika publicēts ne tikai pats likums, bet arī tā koncepcija. Tas bija viens no pirmajiem gadījumiem, kad mēs, pirms ķērāmies pie likuma izstrādāšanas, nācām pie slēdziena, ka ir jātiek skaidrībā ar principiāliem jautājumiem par to, kas valsts pārvaldē ir nepieciešams. Tāpēc vispirms tika izstrādāta fundamentāla koncepcija un tikai pēc tās pieņemšanas – likums.

Valsts pārvaldes iekārtas likums bija akcentēts arī Eiropas Komisijas (EK) progresa ziņojumos. Gandrīz katru gadu tajos izteikts kritisks vērtējums par valsts pārvaldi, arī likumdošanas jomā, izņemot šogad, kad ziņojumā atzīts: ir izdarīts nozīmīgs darbs – šā gada 6. jūnijā mēs pieņēmām minēto likumu. Es domāju, ka valsts pārvaldē, ja likumu realizēs, tiks ieviestas daudzas principiāli pilnīgi jaunas lietas. Ievērojams darbs tiks veltīts tam, lai kontrolētu, kā tiek ievērota likumība valsts pārvaldē. Tiesiskums valsts pārvaldē ir svarīgākais jautājums.

Otra mana joma ir ārpusparlamentārā darbība. Esmu Latvijas inteliģences apvienības (LIA) valdes priekšsēdētājs. Mēs izvirzījām mērķi uzturēt dialogu starp varu un sabiedrību. Tā pašreiz mūsu sabiedrībā ir viena no būtiskākajām problēmām – pastāv plaisa starp varu un sabiedrību, jo pietrūkst dialoga, pietrūkst atklātības. Mēs šo jautājumu cenšamies risināt, diskutējot par konkrētām sfērām. Šā sasaukuma laikā esam organizējuši vairāk nekā piecpadsmit konferences, kurās iztirzājām fundamentālus jautājumus. “LV” ir publicējis diezgan daudzas uzstāšanās.

Mans laika budžets tika patērēts uz pusēm: puse parlamentā, puse LIA.

2.

Parlamentārajā darbībā augstākus mērķus es sev neizvirzīju. Tomēr no manām iecerēm varēja tikt īstenota tā, kas droši vien šodien (10. oktobrī – Red.) komisijā tiks skatīta, proti, likumu pakete par nevalstisko sfēru, par sabiedriskajām organizācijām. Esošie likumi ir novecojuši. Tie ir pieņemti jau tajā laikā, kad es vēl strādāju Augstākajā padomē. Tagad ir jāpieņem jauni likumi attiecībā uz nevalstiskās sfēras veidošanu, jo būtībā Latvijā pilsoniskā sabiedrība vēl tikai veidojas, tai trūkst normālas tiesiskās bāzes, it īpaši tas ir attiecībā uz finansiālo atbalstu nevalstiskajām organizācijām. Šodien (10. oktobrī – Red.) skatīsim šo jautājumu komisijā, un, iespējams, vēl šis sasaukums likumu paketi izskatīs pirmajā lasījumā.

Uzskatu, ka darbs pie divām nopietnām sfērām – valsts pārvaldes un nevalstiskā sektora – ir vērtējams kā pietiekami nozīmīgs veikums viena sasaukuma laikā.

Runājot par valsts pārvaldi, jāatgādina, ka šinī sasaukumā tika pieņemti četri fundamentāli likumi, bet līdz galam netika veikta šo likumu saskaņošana, turklāt netika īstenotas atbilstošās reformas, lai tos ieviestu. Šis darbs nav pabeigts, un par to mūs kritizē EK savā šā gada progresa ziņojumā. Bet tas vairāk attiecas uz valsts pārvaldes institūcijām, jo likums atrisina apmēram 30% no visiem jautājumiem, bet pēc tam seko ārkārtīgi sarežģīta likuma ieviešanas procedūra.

Attiecībā uz otru jomu, kur es strādāju, jāteic, ka esmu neapmierināts ar diezgan daudz ko, jo cilvēks ar tādu raksturu kā man nekad nevar būt ar visu apmierināts. Tas, ko izvirzījām kā mērķi LIA – samazināt plaisu starp varu un sabiedrību –, mums diemžēl līdz šim nav izdevies. Plaisa nav samazinājusies, un tam ir vairāki cēloņi. Pirmais ir sabiedrības pārliekā diferenciācija. Tā ir par lielu. Otrkārt, varas institūcijas, it sevišķi pārvaldes institūcijas, joprojām nestrādā kontaktā ar sabiedrību. To sfēru, kur jautājumus atrisina kādā šaurā lokā, ir vēl stipri daudz, un sabiedrības līdzdarbība valsts pārvaldē ir par niecīgu. Tas ir pamatjautājums, kas uzmanības centrā būtu jāpatur arī nākotnē, lai samazinātu plaisu starp varu un sabiedrību.

3.

Neuzskatu, ka mana stiprākā puse ir uzstāšanās. Neveltu tam pārāk daudz uzmanības. Es pat atturos apgalvot, ka man bijusi kāda spilgta uzstāšanās, jo neesmu tāda tipa deputāts kā, piemēram, Kārlis Leiškalns, kurš kolorīti un interesanti prot uzstāties.

Tomēr vienu es minēšu. Tā bija, kad mēs aizstāvējām likumu par valsts pārvaldes iekārtu. Komisija šo likumu saņēma no Ministru kabineta galīgi negatavu. Mums bija vairāki simti labojumu jau otrajā lasījumā, bet trešajā lasījumā labojumu skaits pārsniedza divsimt piecdesmit. Visi šie labojumi pēc mūsu priekšlikuma tika pieņemti vienbalsīgi. Tā varbūt ir mana spēcīgākā likuma aizstāvēšanas reize.

Ingrīda Ūdre

1. Tieši mans personīgais, es nerunāšu par frakciju, ir “Likums par zvērinātajiem revidentiem”. Es domāju, tas ir ļoti liels mans personīgais ieguldījums, lai sakārtotu zvērināto revidentu darbības sfēru. Es ierosināju šā likuma grozījumus, un rezultātā mēs izmainījām lielāko daļu šā likuma. Jo “Likums par zvērinātajiem revidentiem” bija atpalicis no laika gara, un tagad tas atbilst Eiropas normām, līdzvērtīgs likumiem, kas darbojas Eiropas Savienības valstīs. Mums gāja smagi, bija liela darba grupa, bija dažādas saskaņas un nesaskaņas. Beidzot mēs panācām šā likuma vislabāko variantu, un man liekas, ka tagad šī profesija ir sakārtota.

2.

Neizdevās panākt atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Kāpēc to neizdevās sasniegt? Tieši tāpēc, ka sākotnēji, strādājot pozīcijā, kad es vēl nebiju ekonomikas ministre, uzmanība bija pievērsta citām lietām – privatizācijai. Kad strādāju par ekonomikas ministri, es mazā un vidējā biznesa atbalsta programmām Ministru kabinetā neatradu atbalstu. Pēc tam es strādāju opozīcijā, un opozīcijai ir minimālas iespējas realizēt savus politiskos mērķus... Ļoti slikti, bet koalīcija neņēma vērā nevienu no maniem priekšlikumiem.

3.

Man liekas, tā bija mana uzstāšanās par Reproduktīvās veselības likumu. Domāju, arī virkne uzstāšanos par apstiprināmajiem budžetiem.

Pāvels Maksimovs

1. Es piedalījos likumprojekta izstrādē, kas izslēdza diskriminējošās normas nepilsoņiem nepiedalīties komercsabiedrību pārvaldē. Tāpat var minēt darbu Saeimas revīzijas komisijas vadībā. Mūsu darba rezultātā tika sakārtots Saeimas administrācijas un kancelejas darbs, panākot līdzekļu ekonomiju – aptuveni 200 tūkstošus latu gadā. Ar to es domāju transporta un sakaru līdzekļu izmantošanas limitēšanu, valsts pasūtījuma jautājumu sakārtošanu saistībā ar remontdarbiem, kompensāciju jautājuma risināšanu.

Vēl var minēt konstruktīvu darbu Tautsaimniecības komisijā kopā ar valdošo koalīciju. Tā rezultātā ir sasniegti daudzi progresīvi lēmumi.

2.

Jāatzīst fakts, ka neizdevās panākt, lai tiktu aizsargātas minoritāšu tiesības tādā apjomā, kādā to izprot PCTVL. Nepanācām vēlamo variantu saistībā ar krievvalodīgo skolēnu izglītības iegūšanu dzimtajā valodā. Šo darbu mēs turpināsim 8. Saeimā. Saeimas līmenī mums jāturpina arī darbs, lai mazinātu nepilsoņu skaitu valstī. Tāpat, lai tiktu palielinātas iespējas nepilsoņiem piedalīties pašvaldību darbā. Šo cilvēku skaits valstī ir būtisks, tie ir arī nodokļu maksātāji, un viņiem ir jāpiešķir lielākas tiesības.

3.

Nevaru lepoties ar lielu runu skaitu. Nācās komisijas vārdā uzstāties par likumdošanas izmaiņu jautājumiem. Gandarī, ka kolēģos izdevās gūt par to sapratni.

 

Marika Līdaka, Zaida Kalniņa, Jānis Ūdris

“LV” nozaru redaktori; Foto: A.F.I.