Par valsts autoceļu uzturēšanu ziemā

Sniegs un sals Latvijai raksturīgi katru rudeni un ziemu, taču daudziem jo daudziem autovadītājiem šīs mūsu valsts klimatiskajiem apstākļiem visnotaļ parastās parādības arvien pārvēršas par pēkšņu dabas katastrofu. Ja, no rīta pamodies, vidusmēra autovadītājs ierauga, ka ne tikai zemi, bet arī auto jumtu klāj pabieza sniega kupena, kas nepārtrauktās snigšanas dēļ arvien palielinās, ja auto izbraukšanai uz ceļa ir jāpalīdz ar pāris lāpstas vēzieniem un ielas un ceļi vairs nespīd ierasti melni vai putekļaini palsi, bet vairāk vai mazāk balti, tad vainīgais pie tā, ka laikus nenomainītās vasaras riepas slīd un pierastā braukšanas maniere vairs neder, ir tikai un vienīgi ceļa uzturētājs. Lai atgādinātu, ka valsts ceļa uzturēšanas dienesti patiešām ir gatavi valsts autoceļu uzturēšanai kārtībā arī ziemas apstākļos, vakar, 21.oktobrī, Satiksmes ministrijā notika preses konference, kurā piedalījās vairākas Latvijas Autoceļu direkcijas amatpersonas, kas detalizēti skaidroja, kā tiks nodrošināta valsts autoceļu tīrīšana, kaisīšana un cita veida uzturēšana kārtībā visu ziemu. Par kārtību pilsētu ielās atbildīga katras pilsētas dome.

Tāpat kā daudzus iepriekšējos gadus, Latvijas Autoceļu direkcija (LAD) ir sagatavojusi programmu valsts galveno, pirmās un otrās šķiras autoceļu uzturēšanai kārtībā ziemas apstākļos. Katram valsts autoceļam ir noteikta atbilstoša uzturēšanas klase. To nosaka, pamatojoties uz autoceļa nozīmi valsts autoceļu tīklā, uz satiksmes intensitāti un programmai atvēlētajiem finansu līdzekļiem. Visi autoceļi ir sadalīti piecās uzturēšanas klasēs, un katra klase paredz nodrošināt uz autoceļa atšķirīgu brauktuves stāvokli. Piemēram, A klases ceļiem, kas ir valsts galvenie autoceļi, pastāvīgos laika apstākļos (nav izteiktu temperatūras svārstību, nav nokrišņu, vēja ātrums ir mazāks par 8 metriem sekundē) būtu jābūt bez sniega un ledus. Ja gaisa temperatūra ir zemāka par –6 grādiem, brauktuves atbrīvošana no ledus garantēta netiek, bet tiek veikta autoceļa kaisīšana ar pretslīdes materiālu. Svarīgi ir zināt, ka šāda kārtība uz ceļa tā uzturētājiem jānodrošina trīs stundu laikā pēc snigšanas beigām vai apledojuma parādīšanās un tai ir jābūt tādai laikā no pulksten 6.00 līdz 22.00.

Izpētot citām ceļa uzturēšanas klasēm izvirzītās prasības, var secināt, ka sasalis un piebraukts sniegs ir pieļaujama parādība uz Latvijas ceļiem ziemā, ka sniega tīrīšana ilgstošas snigšanas apstākļos tiek sākta, sniega kārtai sasniedzot noteiktu biezumu, un ka ceļa savešanai kārtībā atbilstoši tā uzturēšanas klases prasībām ir paredzēts noteikts laiks. Pamatoti preses konferencē aizrādīja LAD Uzturēšanas pārvaldes direktors Aldis Lācis – braukšanas apstākļi uz ceļiem ne vienmēr ir atkarīgi tikai no ceļu tīrītājiem. Snigšanas laikā apgrūtināta braukšana uz ceļiem būs vienmēr. Viņš arī atgādināja, ka ziemas riepu lietošana ir obligāta no 1.decembra, bet jau no 1. oktobra Latvijas likumdošana pieļauj lietot pat riepas ar radzēm. Autovadītājiem, sākoties ziemas sezonai, der padomāt arī par braukšanas stila maiņu, pirms par to ir atgādinājis no vasaras apstākļiem atšķirīgais ceļš.

Pēc LAD sniegtās informācijas, ziemas sezonā – no 1. oktobra līdz 31. martam – valsts autoceļu kaisīšana paredzēta 75 reizes, tīrīšana 50 reižu. Šādu limitu nosaka finansējuma apjoms. Pavisam valsts autoceļu uzturēšanas darbiem 2002./2003.gada ziemā paredzēti 9,2 miljoni latu, tieši tīrīšanai un kaisīšanai, kas ir galvenie autoceļu ziemas uzturēšanas darbi, – 7,3 miljoni latu. Kā “Latvijas Vēstnesim” skaidroja LAD Uzturēšanas pārvaldes Uzturēšanas uzraudzības daļas vadītājs Jānis Kastanovskis, šīs naudas pietiek tam, lai veiktu nepieciešamos darbus iepriekš minētajā apjomā. Ja ceļu uzturētāji ceļus notīra vairāk reižu un nokaisa biežāk, viņiem par to pienākas papildu samaksa, kas plānotajā līdzekļu apjomā nav ierēķināta. Pēc J.Kastanovska teiktā, Latvijas ceļu uzturētāji būtu gatavi darīt vairāk, viņiem tam pietiktu gan tehnikas, gan citu resursu, bet trūktu naudas, ko samaksāt par šo darbu, precīzāk, tā būtu jāņem no vasaras darbiem paredzētās naudas vai jāatliek citi ziemā darāmie darbi. Valsts autoceļu uzturēšanu uz līgumu pamata veic četras valsts akciju sabiedrības – “Centrālā reģiona ceļi”, “Vidzemes ceļi”, “Latgales ceļi” un “Kurzemes ceļi”. Visiem šiem uzņēmumiem ir gan pietiekami ilga pieredze, gan nepieciešamie resursi ceļu uzturēšanai kārtībā kā vasarā, tā ziemā, bet, lai to veiktu atbilstoši reālajām prasībām, nevis plānam un izbeigtu zināmā mērā paradoksālo situāciju, kad tiek darīts tik, cik jādara, nevis cik nepieciešams, finansējumu ceļu uzturēšanai vajadzētu vismaz dubultot, savu viedokli pauda J.Kastanovskis.

Visu informāciju, kas saistīta ar braukšanas apstākļiem uz valsts autoceļiem, katrs interesents var saņemt LAD mājaslapā internetā (www.lad.lv) vai zvanot pa tālruni uz Ziemas dienesta informatīvo dienestu, kura diennakts dežuranti atrodas visos Latvijas rajonos. Ziemas dienesta informatīvās diennakts dežūras visās ceļu uzturēšanā iesaistītajās akciju sabiedrībās un to filiālēs darbojas jau no 12.oktobra un strādās līdz 31.martam. LAD plānojusi izdot arī bezmaksas bukletu par braukšanas apstākļiem un ceļu uzturēšanu ziemā. Pērn bukletam ar šādu pašu mērķi bija dots nosaukums “Uzmanību! Ledus maina krāsu”. Turpat bija publicēts secinājums un atgādinājums vienlaikus, kas nebūt nav zaudējis savu aktualitāti arī šodien, – lielākais satiksmes negadījumu skaits ziemas sezonā notiek nevis sliktu laika apstākļu dēļ, bet autovadītāja nepietiekamas uzmanības vai nedrošas braukšanas paradumu rezultātā. Samazini ātrumu un esi modrs – piemērojies braukšanai ziemas apstākļos!

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore