“Pirmkārt tiek tīrītas maģistrālās ielas”

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio

Intervija Latvijas Radio 21.oktobra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Aidis Tomsons

– Mēs ar jums tiekamies pirmo reizi pēc vēlēšanām. Kā jūs pats dažos vārdos komentējat vēlēšanu rezultātu ietekmi uz situāciju domes frakcijās, šo pēkšņo sadarbības stiprināšanu ar “zaļajiem”?

Gundars Bojārs: – Domāju, ka varu runāt kā savas partijas – Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas – pārstāvis. Protams, ka partijai tas ir zināms zaudējums un diezgan smags zaudējums. Tomēr šajā situācijā es personīgi saskatu iespējas sociāldemokrātiem attīstīties, izvērtēt savu darbību, meklēt savu nākotnes attīstības stratēģiju, un arī, manuprāt, sociāldemokrātiem jākļūst par vienojošo spēku kreisi centriskajā flangā, jo šobrīd Saeimā, nu tas ir diezgan unikāli, kreisie un kreisi centriskie spēki nav pārstāvēti. Domāju, ka sabiedrībai kopumā tas ir liels zaudējums, bet no šī zaudējuma partija varētu izdarīt sev zināmus secinājumus.

– Cik var no malas spriest, situāciju domes frakcijās var ietekmēt iekšējie procesi PCTVL. Es saprotu, tos jūs nevarat komentēt, bet vai tie, jūsuprāt, var kaut kā nopietni iedragāt šķietamo šībrīža stabilitāti domē?

G.Bojārs: – Es domāju, ka ne, jo mēs neesam vienīgie, kas cietuši zaudējumu Saeimas vēlēšanās. “Latvijas ceļš” arī nav pārvarējis šo barjeru, un jāsaka, ka vairākiem “Latvijas ceļa” frakcijas deputātiem Rīgas domē ir tādas tīri pragmatiskas, lietišķas, normālas attiecības. Arī “Tēvzemei un Brīvībai” nav uzrādījusi spīdošus rezultātus, un es ceru, ka līdz nākamajām vēlēšanām ir pietiekami ilgs laiks, ka mēs varēsim beidzot šo politizācijas gaisotni no domes izslēgt un meklēt tādus kopīgus vienojošos faktorus, par kuriem var vienoties, vispārējo interešu labā.

– LSDSP kongresu gaidot, partijas jaunās vadības kandidātu vidū tiekat minēts arī jūs.

G.Bojārs: – Domāju, ka šobrīd šādu situāciju izslēdzu, tātad es netaisos pretendēt uz partijas vadītāja amatu, vismaz šogad vēl ne, jo tas prasa ļoti lielu laiku un ļoti lielu darbu, un tas man, neapšaubāmi, būtu jāatrauj savam pamatdarbam, tas ir, Rīgas pilsētas vadīšanai. Es uz to vēl neesmu gatavs.

– Tostarp Rīgu pārsteigusi situācija ar pāragrās ziemas radītajām neērtībām ielās un laukumos. Laikam detaļās tā ir izanalizēta šorīt jau astoņos ceļinieku operatīvajā sanāksmē.

G.Bojārs: – Nedomāju, ka tas bija liels pārsteigums. Visumā mēs tikām galā. Bija daži pārpratumi, teiksim, Bolderājas tilts nebija tīrīts. Jāsaka, ka šis tilts pieder Latvijas dzelzceļam, un tas būtu viņu pienākums – nodarboties ar sniega novākšanu uz šī tilta, bet pilsētnieki dzīvo pilsētā un uzskata, ka pilsēta par visu ir atbildīga. Es arī viņus ļoti labi saprotu. Manuprāt, visi dienesti daudzmaz operatīvi tika galā ar šo situāciju.

– Jā, centrālās ielas svētdien tika koptas jau agri no rīta, es pats tam biju liecinieks, bet, ja runājam par priekšpilsētu rajoniem, tad tur tomēr darbi sākās ap svētdienas pusdienas laiku, un par gājēju celiņu tīrību arī centrā vietumis joprojām var diskutēt. Te laikam viss joprojām balstās uz sētnieku godaprātu. Vai tomēr, jūsuprāt, nav jādomā par viņu atbildības paaugstināšanu vai īpašu sodu sistēmu, lai piespiestu visus vienādi apzinīgi nopelnīt kaut tās viņu nelielās algas.

G.Bojārs: – Šeit šī lieta ir saistīta ar ministra Makarova kunga atceltajiem noteikumiem, kas uzlika par pienākumu privātīpašniekiem tīrīt viņiem piegulošās teritorijas. Gribu izteikt pateicību visiem tiem privātīpašniekiem, kuru māju priekšas tomēr bija tīrītas, tātad viņi ir atbildīgi piegājuši šai situācijai. Neapšaubāmi, ne Rīgas pilsētai, ne, es domāju, kādai citai pilsētai šobrīd ir šādas iespējas un šās pieejamās naudas. Runājot par to, kādā veidā tika tīrītas ielas, protams, ka arī tehnikas daudzums ir ierobežots un pirmām kārtām tiek tīrītas maģistrālās ielas un, tā teikt, otršķirīgi tiek tīrītas mazās ieliņas. Manuprāt, tas ir normāli, tā ir normāla pieeja. Ar katru gadu šī situācija uzlabojas, arī tehnikas kvalitāte uzlabojas un arī jaudas uzlabojas.

– Zālīša kunga lēmums atteikties no TTP direktora pienākumu pildīšanas. Tas tomēr nenoliedzami kaut kādā ziņā ir jūsu spiediena rezultāts. Skaidrojumu situācijai lūgusi arī Valsts prezidente. Diez vai šobrīd esat gatavs atbildēt par šiem konkrētajiem finansu pārkāpumiem, kuru dēļ Zālīša kungs it kā atstādināts uz laiku, bet nu jau ir Zālīša kunga iesniegums. Šķiet, ka plašākai sabiedrībai nepieņemams šķiet veids, kādā šis savas nozares veterāns un patriots tiek aizvadīts pelnītā atpūtā. Vai to nevarēja izdarīt ētiskākā veidā, ja arī kādam šķiet, ka TTP jāsākas jaunam laikam.

G.Bojārs: – Gribu izteikt visu cieņu Zālīša kungam. Viņš tiešām savā mūžā veicis ļoti lielu darbu un ir šo kolektīvu attīstījis un saliedējis, un tramvaju un trolejbusu satiksme Rīgas pilsētā ir ļoti labi organizēta. Bet Rīgas domei bija jārēķinās ar likumdošanas izmaiņām un arī jāpilda likuma prasības. Šogad, atšķirībā no iepriekšējās pārvaldes, tika izveidots atsevišķs uzņēmums. Kā uzņēmējsabiedrībai tam ir jāatbilst noteiktām prasībām. Šeit mēs riskējam ar ļoti daudz ko, tas ir uzņēmums, kur pamatlīdzekļos ir apmēram 36 miljoni latu. Tā ir visu rīdzinieku bagātība, un, vadot uzņēmējsabiedrību, diemžēl vairs nevar lietot tos principus, kādi tie bija pārvaldē. Privātā sarunā ar Zālīša kungu viņš to arī saprata. Uzņēmējdarbības vide ir daudz agresīvāka un daudz nežēlīgāka, bet ir jābūt arī ļoti lielai atbildības sajūtai, un jāsaka, ka valdes locekļi pēc jaunā Komerclikuma atbild ne tikai morāli, bet ar visu savu īpašumu. Manuprāt, Zālīša kungs to saprata sarunās, kas notika pirms šī, nosacīti teiksim, konflikta. Diemžēl neizdevās panākt korektu vienošanos, bet Zālīša kungu es aicināju palikt konsultanta statusā jaunajam TTP direktoram, mēs vēl nezinām, kas viņš būs, un Zālīša kungs labprāt tam piekrita.

– Tiek pieļauts, ka, iespējams, būs jārīko jauns konkurss par trolejbusu iegādi, jo ”Škoda” noprotestējusi iepriekšējā konkursa rezultātus. Vai ir spēkā Ungārijas uzņēmuma trolejbusu piegāde par 23 miljoniem latu?

G.Bojārs: – Mēs vēl neesam saņēmuši no Valsts iepirkuma biroja šo atzinumu, šis protests ir pagaidām apmierināts. Jāsaka, ka šis nav Rīgas domes rīkots konkurss, bet gan Tramvaju, trolejbusu pārvaldes rīkots konkurss, kur arī noteikumus sastādīja TTP. ”Škoda” piedāvāja Rīgai iegādāties trolejbusu, kurš vēl neeksistē. Tātad runa ir par kaut kādu ideju, nav pat veikti izmēģinājumi. Man stāsta, ka eksistējot viens eksperimentālais modelis, diemžēl neizdevās to atrast un arī neizdevās atrast kaut kādus datus par tā darbību. Tā ka šobrīd, protams, uzvarētāji ir ungāri, nu, ja tiks pieņemts lēmums atcelt šā konkursa rezultātus, būs jārīko jauns.

– Rīt domes sēdē tiks skatīta turpmākā atkritumu apsaimniekošana pilsētā. Ar ko jaunu turpmāk būs jārēķinās rīdziniekiem?

G.Bojārs: – Šie ir divi projekti, tātad pirmais par sadzīves atkritumiem, otrs – par būvniecības atkritumiem. Šie noteikumi precizē atbildības pakāpes, nosaka, kas kurā brīdī ir šo atkritumu īpašnieks, kurā brīdī kādas atbildības pakāpes iestājas un kādas darbības jāveic ar atkritumiem. Ir arī tīri populistiski soļi – aicinājumi šķirot atkritumus. Tas ir audzinošs moments, nekas būtiski nemainās. Tātad situācija atkritumu saimniecības jomā uzlabojas ar katru gadu, to arī atzīmē mūsu ārvalstu partneri.

– Nesen notikušais jandāliņš Čaka ielā, kur, atbalstot no dzīvokļa iztiesātus īrniekus – Širšinu ģimeni, cilvēku pūlis bloķēja satiksmi un radīja citas nekārtības. Līdzīgus incidentus domes pārstāvji prognozē arī turpmāk. Kā izkļūt no šīs situācijas?

G.Bojārs: – Tas ir likumdošanas jautājums. Kā jūs zināt, Rīgas dome ir pieņēmusi moratoriju mazturīgo izlikšanai no dzīvokļiem, ģimeņu ar bērniem izlikšanai no dzīvokļiem, tas ir tas, kas skar pašvaldības dzīvojamo fondu. Diemžēl privātās civiltiesiskās attiecībās mēs neesam tiesīgi iejaukties, un šis jautājums ir jārisina Saeimas ietvaros. Ceru, ka jaunievēlētā Saeima spēs pieņemt tādus soļus, kas būs labvēlīgāki īrniekiem. Rīgas dome no savas puses ir protestējusi pret vairākiem Saeimas pieņemtajiem lēmumiem, dažreiz arī veiksmīgi izdevies panākt labvēlīgus rezultātus.

– Kļuvis zināms, ka no nākamā gada sākuma “Rīgas ūdens” neplāno paaugstināt tarifus par ūdens apgādes un kanalizācijas pakalpojumiem pilsētā. Bet tas nenozīmējot, ka tas nenotiks gada otrajā pusē, un tas jau ir diezgan vājš mierinājums. No kā tad tas īsti būs atkarīgs?

G.Bojārs: – Šobrīd domē ir iesniegts izskatīšanai projekts ar ISPA finansējuma līdzdalību, un jāsaka, ka tas nav nekāds dāvinājums, jo projektam ir jābūt ekonomiski veiksmīgam, un tomēr pie šī ISPA finansējuma ir paredzēts tarifus kāpināt. Pie pilna projekta ir nepieciešami apmēram 70 miljoni investīcijas, un tarifu kāpumu Eiropas speciālisti, man liekas, tuvāko piecu gadu laikā plāno 24 procentu apjomā. Kā jūs zināt, šeit bija diskusijas par šo koncesijas lietu, šobrīd tā ir atlikta plauktiņā, jo ir saņemti ļoti lieli protesti. Šobrīd mums ISPA finansējumam alternatīvu nav.

– Šodien jūs tikāties ar Lipmana kungu un Ulmaņa kungu, kāds bija šīs tikšanās mērķis?

G.Bojārs: – 2006.gada hokeja čempionāts Latvijā, neapšaubāmi, ir nozīmīgs notikums, un mēs pārrunājām multifunkcionālās halles projekta virzību un attīstību. Lipmana kungs un Latvijas Hokeja federācija lūgusi Ulmaņa kungu uzņemties šīs orgkomitejas vadības pienākumus, uzskatot, ka Ulmaņa kungs ir pietiekoši nepolitizēts: nav, teiksim, Saeimā, nav politiķis šobrīd tādā izpratnē, un tiek izslēgti daudzi momenti, kas bija raksturīgi iepriekšējai orgkomitejai Ministru prezidenta Andra Bērziņa vadībā. Mums izdevās pārrunāt konkrētus soļus, ko kura puse spers, un cerams, ka šis projekts attīstīsies veiksmīgi.

– Un Ulmaņa kungs jau piekrita būt par šīs orgkomitejas vadītāju?

G.Bojārs: – Vēl ne, viņš iepazīstas ar situāciju, bet viņam ir šī vēlme, un acīmredzot viņš piekritīs.

– Šosestdien, ja nemaldos, pirmo reizi ne tikai Rīgā, bet laikam visā Austrumeiropā būs boulinga čempionāts, un tas piesaistīs ļoti daudz gan ārvalstu televīzijas, gan ārvalstu viesus. Pagājušogad jums bija šādi tādi pārmetumi tieši šai pašā sakarā. Kā tas šoreiz ir izdevies, cik labi varat atrisināt šos jautājumus?

G.Bojārs: – Jā, nu pagājušo sestdien šis pasaules kauss, AMF pasaules kauss boulingā tika atklāts Rīgas pilsētā, piedalās 85 valstu labākie spēlētāji. Jāsaka, ka sporta dzīvē, un it sevišķi amatieru sporta dzīvē, tas laikam ir lielākais notikums ar visplašāko valstu pārstāvniecību. Tātad piedalās pat tādas valstis kā Irāna, Irāka, blakus spēlē Izraēla, dažādas diezgan maz dzirdētas valstis. Man liels prieks, ka mēs Rīgā esam spējuši piesaistīt šāda līmeņa un šādas atpazīstamības pasākuma auditoriju. Televīzijas auditorija šim pasākumam ir 360 miljoni skatītāju pasaulē. Es vēlu visiem spēlētājiem veiksmi, šosestdien mēs uzzināsim čempionus.

– Uz Ķīnu oktobra nogalē dosies vairāki domnieki, bet jūs laikam nebraucat?

G.Bojārs: – Nē, es šobrīd nebraucu. Esmu bijis Sudžo pirms četriem gadiem, ne kā Rīgas amatpersona, bet kā Liepājas amatpersona. Sudžo ir Rīgas sadraudzības pilsēta Ķīnā ar vairāk nekā miljonu iedzīvotāju, ļoti neliela pilsētiņa pēc Ķīnas mērogiem, bet arī ļoti skaista pilsēta. Mūsu pašreizējais Ministru prezidents Andris Bērziņš ir šīs pilsētas goda pilsonis, un sadarbība ar Sudžo ir ļoti veiksmīga. Uz Sudžo dodas Kreitusa kungs, Amerika kungs un vēl dažas domes amatpersonas.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā