Pa jauniem studiju tiltiem uz Poliju un Čehiju
Piektdien, 18.oktobrī, Latvijas Universitātē tika atklāts Polonikas un bohēmikas centrs
Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē, kur veiksmīgi jau darbojas Letonikas, Lituānistikas un Feministikas centri un veidojas Hellēnistikas, Krievu valodas un kultūras un vēl dažs labs centrs, 18. oktobrī dzimšanas dienu svinēja Polonikas un bohēmikas centrs. Sveicot šī priecīgā notikuma dalībnieku kuplo pulku, fakultātes dekāne prof. Janīna Kursīte paskaidroja, ka tas iecerēts kā rietumslāvu valodas un kultūras centrs ar akcentu uz poļu un čehu valodu un kultūru. Pagaidām netiks piedāvātas atsevišķas poļu un čehu studiju programmas, taču centrs katrā ziņā veicinās augstskolu sadarbību un kultūras kontaktu attīstību. Jaunā centra izveidošanu sekmējušas gan Polijas, gan Čehijas augstskolas un kultūras iestādes, un tā atklāšanas svinībās piedalījās arī abu valstu vēstnieki.
Polijas vēstnieks Tadeušs Fišbahs savā uzrunā atgādināja par Latvijas, Čehijas un Polijas likteņu kopību, kas atspoguļojas to vēstures lappusēs un ir ierakstīta kultūras zīmēs un tautu atmiņā. “Valoda un kultūra ir īpašas vērtības starp visām civilizācijas vērtībām. Visos vēstures virpuļos mūsu tautām ir izdevies saglabāt šīs vērtības. Un, tieši pateicoties kultūrai, valodai un, protams, mūsu dzimtajām mājām, mēs esam palikuši, kas esam, — Latvija, Čehija, Polija!” Vēstnieka kungs pateicās universitātes un fakultātes vadībai par lielo ieinteresētību un iniciatīvu, kā arī Polijas un Latvijas kopuzņēmumiem par materiālo atbalstu un novēlēja vislabākās sekmes centram tā svētīgajā tautu un kultūru tuvināšanas darbā.
Čehijas vēstnieks Jirži Kubičeks ar labu vārdu pieminēja savas valsts izglītības ministriju un nacionālo bibliotēku, kas centram ziedojušas mācību grāmatas, daiļliteratūras izdevumus un filmas, un teica paldies Čehijas un Latvijas kopuzņēmumiem, kas centram uzdāvinājuši televizoru un snieguši materiālu atbalstu. Īpaši tika uzsvērta jaunā centra izglītojošā loma: “Pašlaik ļaudis visvairāk cenšas sazināties angļu valodā, taču Eiropas Savienībā augstu tiek vērtētas visu Eiropas tautu valodas. Visi zina, ka valodu studijas arvien ir saistītas ar zināmu grūtību pārvarēšanu, taču valodas zināšana palīdz daudz labāk iepazīt zemi un tautu, nekā tas iespējams tūrisma braucienā. Jaunais centrs šai ziņā būs labs palīgs, turklāt centīgs students te drīz vien varēs kļūt par pasniedzēju.”
Vēstnieka kunga optimistisko prognozi apstiprināja Filoloģijas fakultātes maģistrante Aiga Veckalne, kas tikai pirms trim gadiem sākusi ielauzīties grūti apgūstamajā čehu līdzskaņu izrunā, bet tagad čehu studentiem māca latviešu valodu: “Pēc trešā kursa man radās iespēja apmeklēt čehu valodas vasaras skolu Brno. Pagājušajā ziemas semestrī man bija lieliska iespēja mācīties Kārļa Universitātē, vecākajā Viduseiropas universitātē, kuras galvenajā ēkā Karolinumā vēl joprojām jūtama tā gaisotne, ko te iedibināja Kārlis IV — reformu, izglītības un mākslas veicinātājs. Čehijā esmu pavadījusi vairākus atvaļinājumus, apbrīnojusi Pāvela Štolla latviešu valodas prasmi un pati mācījusi latviešu valodu čehu studentiem.”
Foto: Arnis Blumbergs,
“LV” |
Centra vadītāja Iveta Grīnberga pieminēja valodnieku Jozefu Zubatiju, tulkotāju Martu Grimmu, literatūrzinātnieku Radegastu Paroleku, sabiedrisko darbinieci Itu Kozakeviču un citus dzejniekus, valodniekus, tulkotājus un kultūras cilvēkus, kas palīdzējuši celt daudzos neredzamos tiltus, kas Latviju vieno ar Poliju un Čehiju. Viņa atgādināja, ka Latvijā tik populārās dziesmas “Nevis slinkojot un pūstot” vārdu autors ir
čehu dzejnieks Františeks Ladislavs Čelakovskis, un pieminēja Jaroslava Hašeka drošsirdīgo kareivi Šveiku, atzīmējot, ka mums ir astoņi Hašeka romāna izdevumi latviešu valodā un pieci dažādi teātra uzvedumi. Jau 1992. gadā ticis parakstīts līgums par Baltistikas kabineta izveidošanu Kārļa Universitātē un Bohēmikas studiju centra atklāšanu Latvijas Universitātē. Čehu puse norunu izpildīja 1995. gadā, tagad tā izpildīta arī Latvijā.
Kā sacīja Polijas vēstnieks, arī tāpēc ir labi mācīties valodas, lai mēs kopā varētu padziedāt. Čehu un poļu dziesmu kamolu svētkos ritināja Filoloģijas fakultātes ārējo sakaru koordinators, etnomuzikologs prof. Valdis Muktupāvels.
“LV” informācija