Konkurences padomes lēmums Nr.43

(prot. Nr.35, 2.§) Rīgā 2002.gada 25.septembrī

Par lietas izpētes izbeigšanu lietā Nr.226/02/07/18 “Par SIA “Šlokenbeka” 10.05.2002. iesniegumu”

Konkurences padome 10.05.2002. saņēma SIA “Šlokenbeka” iesniegumu par iespējamo Konkurences likuma pārkāpumu SIA “VIA” un SIA “A.C.B.” darbībās, tām piedaloties Jelgavas domes rīkotajā izsolē “Driksas un Lielupes tiltu rekonstrukcija ar pieejām Jelgavā — pieeju sakārtošana un paplašināšana” ar identifikācijas Nr.2001/10.

Konkurences padome, izvērtējot iesniegumu un citus lietā esošos materiālus,

konstatēja:

SIA “VIA”, SIA “A.C.B.”, kā arī iesniedzējs piedalījās Jelgavas domes rīkotajā izsolē Nr.2001/10. Izsolē savus piedāvājumus bija iesniegušas arī SIA “CBS Īgate”, kuras piedāvājums tika atgriezts atpakaļ sakarā ar termiņa nokavējumu, un SIA “Union Asphalttehnik”, kuras piedāvājums tika izslēgts no dalības izsolē sakarā ar neatbilstoši noformētiem dokumentiem. Izsoles dalībnieku piedāvājumu izvērtēšanas izsoles komisija 15.03.2002. nolēma slēgt līgumu par būvdarbu izpildi ar SIA “Šlokenbeka”, par ko izsoles dalībniekiem paziņoja 27.03.2002. Par izsoles komisijas lēmumu SIA “VIA” 28.03.2002. iesniedza sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā. Iesniegtajā sūdzībā SIA “VIA” izmantoja SIA “A.C.B.” piedāvājumā iekļautos datus.

Iesniedzējs iesniegumā norāda, ka SIA “VIA”, iegūstot no SIA “A.C.B.” ar tās piekrišanu piedāvājuma datus, ko SIA “A.C.B.” iesniedza Jelgavas domes rīkotajā izsolē Nr.2001/10, starp SIA “VIA” un SIA “A.C.B.” ir veikta tādas informācijas apmaiņa, kas attiecas uz cenām un realizācijas noteikumiem un kas atbilst Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktam aizliegumam.

Iesniedzējs tāpat iesniegumā norāda, ka SIA “VIA” 28.03.2002. Iepirkuma uzraudzības birojam adresētā sūdzībā izteiktais apgalvojums, ka SIA “A.C.B.” piedāvājums ir sliktāks par SIA “VIA” piedāvājumu, liecina par to, ka starp SIA “VIA” un SIA “A.C.B.” jau pirms izsoles ir pastāvējusi vienošanās par piedalīšanos konkrētajā izsolē un par šīs piedalīšanās noteikumiem, ko aizliedz Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punkts. Par to netieši liecina tas, ka SIA “VIA” Iepirkuma uzraudzības birojam adresēto sūdzību iesniegusi 28.03.2002., kaut arī izsoles komisija lēmumu par līguma slēgšanu ar izvēlēto pretendentu pieņēmusi 27.03.2002.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 10.panta pirmo daļu “juridiskajām personām ir tiesības veikt uzņēmējdarbību būvniecībā, ja tās saņēmušas licenci Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”. Būvniecības likuma 10.panta ceturtā un piektā daļa nosaka, ka “licencē norādāma atļautās būvniecības joma un veidi” un ka “juridiskajai personai, kas veic uzņēmējdarbību būvniecībā, var izsniegt licenci tajās būvniecības jomās, kurās šīs juridiskās personas atbildīgajiem būvprojektētājiem un būvdarbu vadītājiem piešķirts būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts”. Likuma 8.panta pirmā daļa nosaka šādas būvniecības jomas — inžinierizpēte, projektēšana, būvekspertīze, būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība.

SIA “A.C.B.” 19.04.1996. ir izsniegta licence Nr.112, kuras darbības termiņš ir pagarināts līdz 06.04.2005., autoceļu, ielu un laukumu projektēšanai, autoceļu, ielu un laukumu būvdarbu veikšanai, vadīšanai un būvuzraudzībai, kā arī būvremonta darbu veikšanai un vadīšanai. SIA “VIA” 10.05.1996. ir izsniegta licence Nr.193, kuras darbības termiņš ir pagarināts līdz 20.04.2005., autoceļu, ielu un laukumu projektēšanai, autoceļu, ielu un laukumu būvdarbu veikšanai, vadīšanai un būvuzraudzībai. Tādas pašas tiesības ir paredzētas SIA “Šlokenbeka” 15.03.1996. izsniegtajā licencē Nr.38.

Tādējādi saskaņā ar licencēs ietvertiem noteikumiem SIA “VIA”, SIA “A.C.B.” un SIA “Šlokenbeka” ir tiesīgas piedāvāt ceļu projektēšanas, būvniecības, rekonstrukcijas un būvuzraudzības pakalpojumus. Ņemot vērā, ka autoceļu būvniecība vai rekonstrukcija ir saistīta attiecīgi ar būvprojektu izstrādāšanu, tad no piedāvājuma puses tas ir vērtējams kā vienots pakalpojums.

Kārtību, kādā valsts vai pašvaldības iestādei ir tiesības pirkt minētos pakalpojumus, nosaka likums “Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām”, kas stājās spēkā 2002.gada 1.janvārī, un citi normatīvie akti. Līdz 2001.gada 31.decembrim to regulēja likums “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”. Izvēloties kādu no iepirkumu metodēm, valstij (pašvaldībai) nav pienākums attiecībā uz katru pakalpojumu veidu (būvdarbi vai projektēšana) veikt atsevišķu iepirkumu procedūru. Vienai uzņēmējsabiedrībai piešķirts iepirkums var attiekties vienlaikus gan uz ceļu projektēšanas pakalpojumiem, gan būvdarbiem.

Konkurences padome uzskata, ka par konkrētās preces tirgu šajā gadījumā ir atzīstams autoceļu projektēšanas, būvniecības un rekonstrukcijas pakalpojumu tirgus, kurā savstarpēji konkurē SIA “VIA”, SIA “A.C.B.”, SIA “Šlokenbeka” un citas uzņēmējsabiedrības, kas ir saņēmušas atbilstošu licenci. Minētais tirgus var tikt sadalīts arī atsevišķos mazākos tirgos. Par ģeogrāfisko tirgu ir uzskatāma Latvijas teritorija.

Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā aizlieguma tirgus dalībniekiem vienoties par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām un realizācijas nosacījumiem, mērķis ir novērst to, ka konkurējošie tirgus dalībnieki savstarpēji saskaņo preču (pakalpojumu) cenas, atlaižu politiku, tādējādi radot iespēju tiem uzturēt augstākas cenas nekā tad, ja abi tirgus dalībnieki realizētu konkurējošu cenu politiku.

SIA “VIA”, sniedzot pieprasīto informāciju, norāda, ka SIA “A.C.B.” piedāvājuma dati, ko SIA “VIA” iekļāva Iepirkuma uzraudzības birojam adresētā sūdzībā, tika iegūti no SIA “A.C.B.” 27.03.2002. Ņemot vērā to, ka šo datu iegūšanas mērķis bija noteikt to, vai SIA “VIA” un SIA “A.C.B.” konkursa piedāvājumi tika objektīvi izvērtēti no konkursa komisijas puses, un nepieciešamības gadījumā iesniegt sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam, tad nav pamata uzskatīt, ka šādu datu iegūšana netieši pierāda to, ka SIA “VIA” un SIA “A.C.B.” tieši pirms piedāvājumu iesniegšanas konkursam ir apmainījušās ar konkursa piedāvājuma datiem, tādējādi atbilstoši saskaņojot savus piedāvājumus.

Apmaiņa ar piedāvājuma datiem pēc piedāvājumu iesniegšanas nevar radīt iespēju tirgus dalībniekiem saskaņot cenu piedāvājumu attiecībā uz jau notikušo konkursu, kā arī attiecībā uz citiem nākotnē paredzamiem konkursiem, jo piedāvājumā par piedalīšanos konkrētā konkursā iekļaujamie dati (cena, tehniskie nosacījumi, darbu termiņš utt.) ir atkarīgi no tā, par kādu darbu veikšanu ir izsludināts konkurss, kā arī no veicamo darbu apjoma.

Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punkts nosaka, ka aizliegtas ir vienošanās par “piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem”. Par Jelgavas domes izsludinātās izsoles potenciāliem dalībniekiem ir uzskatāmi visi konkrētā tirgus dalībnieki. Un ņemot vērā to, ka iespējamā aizliegtā vienošanās var notikt tikai pirms piedāvājumu iesniegšanas, tad SIA “VIA” un SIA “A.C.B.” nebija iespējams paredzēt, cik tirgus dalībnieku tajā piedalīsies.

No aizliegtās vienošanās dalībnieku viedokļa par būtisku būtu uzskatāms tas, ka tiek panākta vienošanās starp visiem konkrētā tirgus dalībniekiem. Pretējā gadījumā situācijā, kad vienošanās dalībnieks ir atteicies no faktiskas pasūtījuma iegūšanas noteiktos konkursos, nepiedaloties vai piedaloties ar neizdevīgu piedāvājumu tajos, tam nevar tikt garantēta iespēja, ka tas iegūs pasūtījumu konkursos, kuros aizliegtās vienošanās dalībnieki uzvaru ir atvēlējuši tam. Tādējādi, jo mazāks ir tirgū darbojošos tirgus dalībnieku skaits, jo lielāka ir iespēja tiem panākt aizliegtu vienošanos. Ja ir liels darbojošos tirgus dalībnieku skaits, kāds tas ir autoceļu projektēšanas, būvniecības un rekonstrukcijas pakalpojumu tirgū, ir samazināta iespēja panākt aizliegtu vienošanos starp visiem konkrētā tirgus dalībniekiem vai vismaz lielāko konkrētā tirgus dalībnieku daļu.

SIA “VIA” piedāvājums cenas ziņā bija lētāks (826 966,43 lati) nekā SIA “Šlokenbeka” piedāvājums (849 106,12 lati), kas var kalpot kā objektīvs pamats SIA “VIA” piedāvājuma izdevīguma noteikšanai un pierādījums, ka SIA “VIA” mērķis, piedaloties Jelgavas domes rīkotajā izsolē, bija konkurēt ar citiem izsoles dalībniekiem. Tas, ka SIA “A.C.B.” bija iesniegusi cenas ziņā neizdevīgāku piedāvājumu nekā SIA “Šlokenbeka”, nevar kalpot kā pierādījums apgalvojumam, ka starp SIA “VIA” un SIA “A.C.B.” pastāvēja aizliegta vienošanās par piedalīšanos Jelgavas domes rīkotajā izsolē.

Konkurences padome, pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 2.punktu un 11.panta pirmās daļas 1. un 5.punktu,

nolēma:

izbeigt lietas Nr.226/02/07/18 izpēti.

Konkurences padomes lēmums ir pārsūdzams Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad ieinteresētā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par pieņemto lēmumu, saskaņā ar 04.10.2001. Konkurences likuma 8.panta otro daļu, LR Civilprocesa likuma Pārejas noteikumu 1.punktu un LR Civilprocesa kodeksa 24-A nodaļu.

Konkurences padomes priekšsēdētājs P.Vilks

“Latvijas Vēstneša” redakcijā saņemts 21.10.2002.