Vakar, 22. oktobrī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Noteikumi par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par vienkāršotu vīzu izsniegšanas kārtību pierobežas iedzīvotājiem”, kuri apstiprina vienošanos, kā arī pilnvaro Ārlietu ministrijas valsts sekretāru to parakstīt.

Vienošanās nosaka vienkāršotu vīzu izsniegšanas kārtību Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas iedzīvotājiem, lai viņi varētu uzturēties otras valsts pierobežas teritorijā sakarā ar piedalīšanos kultūras, sporta un citos pasākumos, ko rīko mācību un pirmsskolas iestādes, sakarā ar nekustamā īpašuma valdījumu pierobežas teritorijā, radinieku apmeklējumu, radinieka smagu slimību vai nāvi, radinieku apbedījuma vietu apmeklēšanu, medicīniskās vai cita veida palīdzības sniegšanu, rituālu un vietējo tradīciju piekopšanu, kā arī citos gadījumos, kad iedzīvotājiem nepieciešams atrasties otras valsts pierobežas teritorijā.

Noteikts, ka katrai no pusēm ir tiesības atteikt atļaut ieceļošanu vai samazināt uzturēšanās laiku savas valsts teritorijā otras puses valsts pierobežas teritorijas iedzīvotājam, nepaskaidrojot sava lēmuma motīvus.

Pierobežas iedzīvotāji robežu šķērso robežas caurlaides punktos, kas noteikti ar 1993. gada 18. augusta Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par robežas caurlaides punktiem, uzrādot derīgus ceļošanas dokumentus ar vīzām.

Vīzas saskaņā ar vienošanos pierobežas iedzīvotājiem izsniedz vīzu izsniedzējas institūcijas, pamatojoties uz pierobežas iedzīvotāju sarakstiem, kuros tiek norādīts iebraukšanas mērķis otras valsts teritorijā. Sarakstus sastāda vienas puses valsts pierobežas teritoriju kompetentās institūcijas, un tie pēc saskaņošanas ar otras puses valsts kompetentajām institūcijām tiek nodoti vīzu izsniedzējām institūcijām.

Atsevišķos gadījumos vīzu var izsniegt, ja dokumenti, kas apliecina brauciena mērķi un personas dzīvesvietu pierobežas teritorijā, tiek iesniegti tieši vīzu izsniedzējā institūcijā. Pierobežas iedzīvotājiem izsniedz vienreizējās vai daudzkārtējās bezmaksas vīzas. Vīzu derīguma termiņš tiek noteikts pēc abpusējības principa.

Akceptēts rīkojums “Par akciju sabiedrībām “Jelgavas cukurfabrika” un “Liepājas cukurfabrika” no valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem piešķirtā kredīta pamatparāda, kredīta procentu un soda procentu parāda dzēšanu”, ņemot vērā likuma “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli” 3.panta trešo daļu un likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem” 5.panta trešo daļu, atļaut Ekonomikas ministrijai pēc Zemkopības ministrijas akceptēta zvērināta revidenta atzinuma saņemšanas par veiktajiem kapitālieguldījumiem cukurfabriku ražošanas jaudu palielināšanā un modernizēšanā dzēst akciju sabiedrībai “Jelgavas cukurfabrika” un akciju sabiedrībai “Liepājas cukurfabrika” no valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem piešķirto kredīta pamatparādu, kredīta procentu un soda procentu parādu šādā apmērā: akciju sabiedrībai “Jelgavas cukurfabrika” - 800 000 latu apmērā; akciju sabiedrībai “Liepājas cukurfabrika” - 260 000 latu apmērā.

Akceptēts likumprojekts “Civilās aizsardzības likums”, kura mērķis ir noteikt civilās aizsardzības sistēmas – valsts totālās aizsardzības sastāvdaļas – organizāciju, darbību, struktūru, vadību, uzdevumus, finansēšanu, sistēmas speciālistu sagatavošanu un starptautisko sadarbību miera un kara laikā.

Civilās aizsardzības galvenie uzdevumi ir katastrofu pārvaldīšana, kā arī organizatoriski, inženiertehniski, ekonomiski, finansiāli, sociāli, izglītojoši un zinātniski pasākumi, kurus veic, lai katastrofas gadījumā sniegtu palīdzību iedzīvotājiem, novērstu katastrofas iespējamo kaitējumu īpašumam, videi un tautsaimniecībai vai samazinātu katastrofā radušos kaitējumu īpašumam, videi un tautsaimniecībai, kā arī atbalstītu ar resursiem Nacionālos bruņotos spēkus bruņota konflikta vai kara gadījumā.

Civilās aizsardzības sistēma ietver valsts iestādes, pašvaldības, komercsabiedrības, individuālos komersantus, kā arī visus darbspējīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem – Latvijas Republikas pilsoņus un nepilsoņus. Citas fiziskās personas sistēmā var iekļauties brīvprātīgi, iesaistoties sabiedriskajās organizācijās. Sistēmas organizācijā ir ievērots administratīvi teritoriālais princips, un tās struktūras teritoriālās pamatvienības ir rajoni (novadi) un republikas pilsētas.

Noteikts, ka sistēmu vada iekšlietu ministrs, tās darbību koordinē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Lai koordinētu preventīvos pasākumus, organizētu reģionāla un valsts mēroga katastrofu pārvaldīšanu un, ja nepieciešams, sniegtu palīdzību pašvaldībām vietēja mēroga katastrofu pārvarēšanā, izveido Valsts civilās aizsardzības operatīvo komisiju. Minēto komisiju vada iekšlietu ministrs, un komisijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”.

Pašlaik Krimināllikumā noteiktais regulējums nav atbilstošs Eiropas Savienības Acquis Communautaire prasībām attiecībā uz nodarījumiem naudas viltošanas jomā, Krimināllikumā ir tikai viens pants, kas regulē viltotas naudas izgatavošanu un realizēšanu.

Grozījumi Krimināllikumā īsteno Eiropas Savienības Padomes 1999.gada 28.maija Rezolūcijas par aizsardzības pastiprināšanu, izmantojot kriminālsodus, pret naudas viltošanu saistībā ar eiro ieviešanu un Eiropas Savienības Padomes 2000.gada 29.maija Pamatlēmuma par pastiprinātu aizsardzību, izmantojot kriminālsodus un citas sankcijas, pret naudas viltošanu saistībā ar eiro ieviešanu noteikumus.

Akceptēti “Noteikumi par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu uzskaites kārtību un datu bāzi”, kuri nosaka ķīmisko vielu un ķīmisko produktu uzskaites kārtību, kā arī informāciju, kāda tiek sniegta, uzturēta, apkopota un izvērtēta ķīmisko vielu un ķīmisko produktu datu bāzē.

Noteikts, ka persona, kura veic darbības ar ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem, nodrošina rakstisku vai elektronisku šādas informācijas uzskaiti: ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta nosaukums, daudzums, klasifikācija un marķējums; ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta drošības datu lapas. Darbību veicējs vismaz reizi gadā veic ķīmisko vielu un ķīmisko produktu inventarizāciju un atjauno šajos noteikumos minēto informāciju.

Darbību veicējs nodrošina:  šajos noteikumos noteiktās informācijas pilnīgumu un precizitāti; inventarizācijā iegūtās informācijas sniegšanu valsts iestādēm, ja tas ir nepieciešams: avārijas ierobežošanai vai tās seku likvidācijai; uzraudzības un kontroles funkciju veikšanai.

Noteikts, ka ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražotājs vai importētājs aizpilda noteikta parauga veidlapu un katru gadu līdz 1.martam iesniedz vai nosūta Latvijas Vides aģentūrai pārskatu par darbībām ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem par iepriekšējo kalendāra gadu. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražotājs vai importētājs nodrošina iesniegtās informācijas patiesumu. Pārskatu sniedz: par importētām vai saražotām ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem, ja to daudzums pārsniedz 100 kilogramu gadā, izņemot ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kas klasificēti kā ļoti toksiski, toksiski, 1. un 2.kategorijas kancerogēni, 1. un 2.kategorijas mutagēni vai 1. un 2.kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiski; par importētām vai saražotām ļoti toksiskām, toksiskām, 1. un 2.kategorijas kancerogēnām, 1. un 2.kategorijas mutagēnām vai 1. un 2.kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskām ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem, ja to daudzums pārsniedz 10 kilogramu gadā.

Pārskatu sniedz par šādām ķīmisko vielu un ķīmisko produktu kategorijām: organiskie ķīmiskie savienojumi, arī organiskās virsmaktīvās vielas, mazgāšanas un eļļošanas līdzekļi, dzīvnieku vai augu izcelsmes tauki un eļļas, to sašķelšanās produkti, kas paredzēti tikai tehniskām un rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu; neorganiskie ķīmiskie savienojumi; azbests, dzēstie un nedzēstie kaļķi; minerālais kurināmais (izņemot kūdru un akmeņogles), nafta, tās pārtvaices produkti, bitumena materiāli, arī akmeņogļu lignīts, kūdra un pārējās minerālās darvas vai daļējas destilācijas produkti; minerālie mēslošanas līdzekļi vai augu makrobarības un mikrobarības piedevas; pigmenti, krāsvielas, krāsas, lakas, emaljas; cilvēku higiēnas līdzekļi; dzīvojamo, sabiedrisko un privāto ēku un teritoriju dezinfekcijas līdzekļi; veterinārās higiēnas līdzekļi; pārtikas produktu un dzīvnieku barības dezinfekcijas līdzekļi; dzeramā ūdens dezinfekcijas līdzekļi; iepakotu produktu konservanti; pārklājumu konservanti (plēvju konservanti); koksnes konservanti; šķiedru, ādas, gumijas un polimēro materiālu konservanti; mūrējumu konservanti; dzesēšanas un apstrādes sistēmu šķidrumu konservanti; slimicīdi (produkti, ko izmanto, lai novērstu gļotu augšanu); metālapstrādes šķidrumu konservanti; rodenticīdi; avicīdi; moluskicīdi; piskicīdi (produkti, ko izmanto aizsardzībai pret zivīm); insekticīdi, akaricīdi un citi produkti, kas paredzēti lietošanai pret posmkājiem; repelenti un atraktanti; pārtikas vai lopbarības konservanti; pretnosēduma produkti (produkti, ko izmanto, lai novērstu nosēdumu veidojošu organismu augšanu); balzamēšanas un taksidermijas šķidrumi; līdzekļi mugurkaulnieku iznīcināšanai.

Noteikts, ja gatavās lakas un krāsas ir ar atšķirīgu krāsu, nokrāsu, spīduma pakāpi, struktūru vai reoloģiskajām īpašībām, bet tās pieder pie vienas un tās pašas laku vai krāsu grupas, iesniedz vienu pārskatu par attiecīgo laku vai krāsu grupu, lietojot kopīgo tirdzniecības nosaukuma daļu, un norāda attiecīgās krāsas vai lakas sastāvdaļas un to koncentrāciju.

Pārskats nav jāsniedz par saražotajiem starpproduktiem, ja tie nav paredzēti pārdošanai, kā arī par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu pārvadājumiem.

Latvijas Vides aģentūra izvērtē, kādas bīstamās ķīmiskās vielas un bīstamie ķīmiskie produkti tiek importēti vai ražoti, un attiecīgi informē: Valsts sanitāro inspekciju, Vides valsts inspekciju vai Valsts darba inspekciju – par importētāju vai ražotāju un importētajām vai ražotajām bīstamajām ķīmiskajām vielām un bīstamajiem ķīmiskajiem produktiem, ja bīstamā ķīmiskā viela vai bīstamais ķīmiskais produkts ir minēts Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumos Nr.158 “Noteikumi par bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu lietošanas un tirdzniecības ierobežojumiem un aizliegumiem”; Vides valsts inspekciju – par importētāju vai ražotāju un importētajām vai ražotajām bīstamajām ķīmiskajām vielām un bīstamajiem ķīmiskajiem produktiem, ja viela vai produkts ir klasificēts un marķēts kā videi bīstams; Valsts sanitāro inspekciju un Valsts darba inspekciju – par importētāju vai ražotāju un importētajām vai ražotajām bīstamajām ķīmiskajām vielām un bīstamajiem ķīmiskajiem produktiem, ja viela vai produkts ir klasificēts un marķēts kā ļoti toksisks; Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu – par importētāju vai ražotāju un importētajām vai ražotajām bīstamajām ķīmiskajām vielām un bīstamajiem ķīmiskajiem produktiem, ja viela vai produkts ir klasificēts un marķēts kā īpaši viegli uzliesmojošs, viegli uzliesmojošs, ļoti toksisks un videi bīstams.

Latvijas Vides aģentūra nodrošina Toksikoloģijas centra Saindēšanās informācijas centram brīvu pieeju datu bāzei. To izmanto tikai informācijas sniegšanai par saindēšanās simptomiem, profilaktiskajiem, pirmās palīdzības un neatliekamajiem pasākumiem saindēšanās gadījumos, kā arī citiem līdzīgiem negadījumiem.

Noteikts, ka Latvijas Vides aģentūra informē Vides valsts inspekciju, Valsts darba inspekciju un Valsts sanitāro inspekciju par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu importētājiem vai ražotājiem, kuri nav iesnieguši attiecīgos pārskatus, lai pieņemtu lēmumu par saukšanu pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Akceptēti noteikumi “Muitas režīma – preču iznīcināšana – izpildes kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā izpildāms muitas režīms – preču iznīcināšana.

Lai piemērotu muitas režīmu – preču iznīcināšana –, preču īpašnieks vai viņa pilnvarota persona iesniedz muitas iestādē iesniegumu. Iesniegumā norāda: preču īpašnieka vārdu, uzvārdu un personas kodu (fiziskai personai) vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumu un adresi (juridiskai personai); preču saņēmēja vārdu, uzvārdu un personas kodu (fiziskai personai) vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumu un adresi (juridiskai personai); preču veidu un daudzumu; preču pārvadātāja nosaukumu, adresi un tālruņa numuru.

Ja preču īpašnieks vai viņa pilnvarota persona jau ir iesniegusi muitas deklarāciju muitas procedūras piemērošanai un muitas iestāde to ir pieņēmusi, bet deklarētājs iesniedz iesniegumu par preču iznīcināšanu, muitas amatpersona saskaņā ar Muitas likuma 138.panta pirmo daļu anulē jau pieņemto muitas deklarāciju. Ja preču iznīcināšana attiecas tikai uz daļu no deklarētajām precēm, muitas amatpersona saskaņā ar Muitas likuma 137.pantu izdara labojumus muitas deklarācijā.

Noteikts, ka lēmumu par preču iznīcināšanu, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta īpaši izveidotas komisijas atzinumu, pieņem tā muitas iestāde, kuras kontrolē atrodas iznīcināmās preces. Ja komisijas atzinumā ir izteikti iebildumi pret preču iznīcināšanu, preces neiznīcina. Preces iznīcina komisijas klātbūtnē.

Komisijas sastāvā ir: Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes pārstāvis; tās muitas iestādes pārstāvis, kuras kontrolē atrodas iznīcināmās preces; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis vai tās pakļautībā vai pārraudzībā esošas kompetentas institūcijas pārstāvis; tās institūcijas pārstāvis, kuras kontrolei pakļautās preces tiek iznīcinātas.

Preces iznīcina šādu amatpersonu uzraudzībā: veterinārajai kontrolei pakļautās preces – Pārtikas un veterinārā dienesta iestāžu amatpersonu uzraudzībā; kontrolei par atbilstību obligātajām nekaitīguma un drošuma prasībām pakļautās preces – valsts vides veselības dienesta iestāžu amatpersonu uzraudzībā; fitosanitārajai kontrolei pakļautās preces – Valsts augu aizsardzības dienesta amatpersonu uzraudzībā; Kultūras ministrijas uzraudzībai pakļautās preces (mākslas un antīkie priekšmeti, kā arī audiovizuālie un kinematogrāfiskie darbi) – Kultūras ministrijas vai tās pakļautībā vai pārraudzībā esošas kompetentas institūcijas amatpersonu uzraudzībā; Labklājības ministrijas uzraudzībai pakļautās preces (zāles vai narkotiskās un psihotropās vielas) – Labklājības ministrijas vai tās pakļautībā vai pārraudzībā esošas kompetentas institūcijas amatpersonu uzraudzībā; Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču pārvaldes uzraudzībai pakļautās preces (ar akcīzes nodokli apliekamās preces) – minētās pārvaldes amatpersonu uzraudzībā.

Ja preču īpašnieks vai viņa pilnvarota persona vēlas, preces var iznīcināt īpašnieka vai viņa pilnvarotas personas klātbūtnē. Visus ar preču iznīcināšanu saistītos izdevumus sedz preču īpašnieks vai viņa pilnvarota persona.

Pirms preču iznīcināšanas komisija sastāda preces apraksta un novērtējuma aktu. Pēc preču iznīcināšanas komisija sastāda aktu par preces iznīcināšanu, kurā norāda, kāda prece, cik lielā daudzumā un kādā veidā ir iznīcināta.

Akceptēti noteikumi “Muitas režīma – atteikšanās no precēm par labu valstij – izpildes kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā izpildāms muitas režīms – atteikšanās no precēm par labu valstij.

Ja, piemērojot muitas režīmu, valstij var rasties zaudējumi, to nepiemēro.

Noteikts, ka pieteikt muitas režīmu ir tiesīgs preču īpašnieks vai viņa pilnvarota persona. Muitas režīmu piemēro saskaņā ar muitas iestādes lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz preču īpašnieka vai viņa pilnvarotas personas iesniegumu. Iesniegumā norāda: preču īpašnieka vārdu, uzvārdu un personas kodu (fiziskai personai) vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumu un adresi (juridiskai personai); preču saņēmēja vārdu, uzvārdu un personas kodu (fiziskai personai) vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumu un adresi (juridiskai personai); preču veidu un daudzumu; preču pārvadātāja nosaukumu, adresi un tālruņa numuru.

Lai piemērotu muitas režīmu, papildus preču īpašnieka vai viņa pilnvarotas personas iesniegumam muitas iestādē iesniedz šādus dokumentus: vides aizsardzības institūciju un citu institūciju atļaujas, kas apliecina veterināro, fitosanitāro un cita veida kontroli (attiecībā uz precēm, kurām šāda kontrole vai atļauja ir nepieciešama) un atbilstību obligātajām nekaitīguma un drošuma prasībām; preču pavaddokumentus.

Ja preču īpašnieks vai viņa pilnvarota persona jau ir iesniegusi muitas deklarāciju muitas procedūras piemērošanai un muitas iestāde to ir pieņēmusi, bet deklarētājs iesniedz iesniegumu par muitas režīma piemērošanu, tad muitas amatpersona saskaņā ar Muitas likuma 138.panta pirmo daļu anulē jau pieņemto muitas deklarāciju. Ja muitas režīms attiecas tikai uz daļu no deklarētajām precēm, muitas amatpersona saskaņā ar Muitas likuma 137.pantu izdara labojumus muitas deklarācijā.

Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde pārvadātājam, muitas noliktavas turētājam vai citām personām neatlīdzina izdevumus, kas radušies, transportējot un glabājot preces, kurām piemērots muitas režīms, vai citādi rīkojoties ar minētajām precēm.

Noteikts, ka preces, kurām piemērots muitas režīms, muito tā muitas iestāde, kuras kontrolē atrodas minētās preces. Persona, kura ir pieteikusi muitas režīmu, par saviem līdzekļiem nogādā attiecīgās preces muitas iestādes norādītajā vietā. Muitas iestāde par precēm, kurām piemērots muitas režīms, sastāda Valsts ieņēmumu dienesta noteikta parauga pirmreizējo preču apraksta un novērtējuma aktu un kopā ar precēm un lēmumu par muitas režīma piemērošanu iesniedz to Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas kārtējo ziņojumu par 1966.gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām izpildi Latvijas Republikā laikposmā no 1995.gada līdz 2002.gada 1.janvārim”, ar kuru apstiprināts kārtējais ziņojums.

Latvijas sākotnējais ziņojums par 1966.gada starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kas Latvijai ir saistošs kopš 1992.gada 14.jūlija, tika izskatīts Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komitejas 54.sesijas laikā – 1995.gada 12. un 14.jūlijā.

Patlaban saskaņā ar pakta 40.pantu ir sagatavots kārtējais ziņojums par pakta izpildi Latvijā, kas sniedz informāciju par laika posmu kopš 1.paragrāfā minētā sākotnējā ziņojuma iesniegšanas, kā arī informāciju par paveikto ANO Cilvēktiesību komitejas 1995.gada 26.jūlijā pieņemto ieteikumu un rekomendāciju īstenošanā. Ziņojums ir izstrādāts saskaņā ar ANO Cilvēktiesību komitejas 1981.gadā pieņemtajām un 1990., 1991. un 1995.gadā pārstrādātajām vadlīnijām nacionālo ziņojumu sagatavošanai, kā arī ņemot vērā komitejas vispārējās rekomendācijas par konvencijas pantu interpretāciju.

Ziņojuma sagatavošanai tika izveidota īpaša darba grupa, kurā pārstāvētas Ārlietu, Tieslietu, Iekšlietu, Aizsardzības un Kultūras ministrija un kuru saskaņā ar 1998.gada 17.marta noteikumiem Nr. 92 “Noteikumi par Ministru kabineta pārstāvēšanu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās” vadīja Ministru kabineta pilnvarots pārstāvis. Savus komentārus par darba grupā sagatavoto ziņojumu sniedza Valsts cilvēktiesību birojs, savukārt Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūts sagatavoja detalizētu atzinumu par ziņojumu.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā atļauts veikt pasažieru un kravas komercpārvadājumus ar citu personu īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem”, kuri nosaka kārtību, kādā pārvadātājs veic pasažieru un kravas komercpārvadājumus ar citas personas īpašumā esošu autotransporta līdzekli.

Noteikts, ka pārvadātājs veic autopārvadājumus ar citas personas īpašumā esošu autotransporta līdzekli, pamatojoties uz rakstisku nomas līgumu ar autotransporta līdzekļa īpašnieku. Nomniekam aizliegts slēgt autotransporta līdzekļa apakšnomas līgumu. Nomas līgums attiecas uz autotransporta līdzekļa iznomāšanu bez autotransporta līdzekļa vadītāja. Nomas līgumā pārvadātājs un autotransporta līdzekļa īpašnieks norāda, kura no līgumslēdzējām pusēm slēdz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu.

Ja pārvadātājs nomā autotransporta līdzekli no fiziskas personas, kura pati vadīs šo autotransporta līdzekli, pārvadātājs ar autotransporta līdzekļa vadītāju noslēdz darba līgumu.

Veicot pārvadājumus, pārvadātājs ir atbildīgs par nomātā autotransporta līdzekļa tehniskā stāvokļa atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Veicot autopārvadājumus ar citas personas īpašumā esošu autotransporta līdzekli, autotransporta līdzekļa vadītājam papildus citiem normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem autotransporta līdzeklī nepieciešami šādi dokumenti: autotransporta līdzekļa nomas līgums vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecināts nomas līguma izraksts, kurā norādīts autotransporta līdzekļa iznomātāja un nomnieka nosaukums (fiziskām personām – vārds un uzvārds), nomas līguma noslēgšanas datums un darbības laiks, kā arī informācija par autotransporta līdzekli (marka, modelis, izlaiduma gads, valsts reģistrācijas numurs un identifikācijas (šasijas) numurs). Minētais līgums vai tā izraksts nav nepieciešams, ja pārvadātājs norādīts autotransporta līdzekļa reģistrācijas apliecībā kā turētājs; autotransporta līdzekļa vadītāja darba līgums vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecināts darba līguma izraksts.

Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija”, republikas pilsētas dome vai rajona padome, pamatojoties uz speciālo atļauju (licenci), nomas līgumu un autotransporta līdzekļa reģistrācijas apliecību, atbilstoši savai kompetencei izsniedz pārvadātājam licences kartīti autotransporta līdzekļa lietošanai, izdarot tajā atzīmi “Nomāts”. Licences kartīti attiecīgā institūcija izsniedz uz autopārvadājumu licencēšanas noteikumos noteikto laiku, nepārsniedzot autotransporta līdzekļa nomas līguma termiņu. Attiecīgā institūcija par licences kartītes izsniegšanu 30 dienu laikā paziņo Valsts ieņēmumu dienestam pēc autotransporta līdzekļa iznomātāja un autotransporta līdzekļa nomātāja adreses (juridiskajām personām - pēc juridiskās adreses, fiziskajām personām – pēc dzīvesvietas adreses).

Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumi Nr.221 “Noteikumi par kārtību, kādā atļauts veikt pasažieru komercpārvadājumus ar citu personu īpašumā esošiem autotransporta līdzekļiem”.

Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 27.aprīļa noteikumos Nr.148 “Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi””, kuri precizē terminoloģiju atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu prasībām un notiekošajiem dzelzceļa transporta restrukturizācijas procesiem, kā arī papildus noteiks dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas tiesisko regulējumu sakarā ar jaunu vilcienu kustības vadības tehnoloģisko risinājumu ieviešanu ekspluatācijā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”.

Likumprojekts paredz, ka valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumi slēdzami, nevis piemērojot likumu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”, bet Ministru kabineta noteiktā, īpaši dzelzceļa pārvadājumiem piemērotā kārtībā. Ministru kabinetam tiek deleģēts plašāks uzdevumu loks, respektīvi, tiek deleģēts ne tikai noteikt kārtību, kādā tiek noteikta institūcija (persona) līguma noslēgšanai, bet arī noteikt detalizētu kārtību, kādā tiek koordinēta dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma noslēgšana, saskaņojot to ar attiecīgajām institūcijām.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos Nr.105 “Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu vadītāju atestācijas kārtība””.

Grozījumi paredz pagarināt atkārtotas atestācijas termiņu par vienu gadu un noteikt, ka direktora atestācijas termiņš ir seši gadi. Veicot šos grozījumus, otrās kārtas atestācijas sākuma termiņš būs saskaņots ar termiņu, kurā vienlaikus tiks veikta atestācija un akreditācija. Lai pagarinātu iepriekš veiktās atestācijas rezultātu darbības termiņu un saskaņotu to ar iestādes un tajās īstenoto programmu akreditāciju norisi, grozījumos noteikts pilnvarojums izglītības un zinātnes ministram – pagarināt līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai izsniegto atestācijas apliecību darbības termiņu.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments