Arī 100 priekšstāvji skaita savus darbus

“Latvijas Vēstnesis” jautā 7. Saeimas deputātiem

Rudens allaž mūsu zemē bijis ražas laiks, kas pilda klētis, apcirkņus un pagrabus. Tagad, kad jau iezīmējas 8. Saeimas aprises, ir arī īstais brīdis, lai pašu paveikto izvērtētu 100 tautas priekšstāvji — 7. Saeimas deputāti. “Latvijas Vēstnesis” visiem valsts augstākajiem likumlēmējiem lūdza atbildēt uz trim jautājumiem.

1. Kāds ir tieši jūsu ievērojamākais sasniegums 7. Saeimas darbā?

2. Ko no savām iecerēm nav izdevies īstenot un kāpēc?

3. Kura jūsu uzstāšanās Saeimas tribīnē vēl arvien šķiet visspilgtākā un vajadzīgākā?

Dzintars Ābiķis

1. Neuzskatu, ka es pats būtu kaut ko ievērojamu sasniedzis 7. Saeimas darba laikā, jo Saeimas darbs ir kopīgi veicams darbs. Pirmkārt, tas ir kopīgs darbs katrā no Saeimas frakcijām. Un esmu ļoti apmierināts par to, ka mūsu – Tautas partijas – frakcija ir bijusi gluži vai vienīgā Saeimā, kas ir bijusi ļoti konsekventa visos jautājumos, turklāt mums nekad nav bijušas tādas nesaskaņas, kas varētu izpausties uz āru. Vienmēr tā, kā frakcijas sēdē nolemts, mēs arī esam balsojuši. Otrkārt, man ir nācies vadīt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, kurā ir bijuši ļoti dažādi cilvēki, varu pat teikt, ka dažādos jautājumos pretējus uzskatus pārstāvoši cilvēki. Piemēram, Juris Dobelis un Jakovs Pliners. Bet tomēr komisijas darbs, manuprāt, bija saskaņots, un nekad komisijas sēdēs nenonācām līdz pārmērīgiem asumiem. Ar gandarījumu varu atgādināt, ka gandrīz visi komisijā pieņemtie lēmumi, ar ļoti retiem izņēmumiem, ir guvuši Saeimas deputātu vairākuma atbalstu. Tāpēc uzskatu, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir strādājusi stabili. Tās darba rezultātā ir pieņemti daudzi ļoti svarīgi likumi, piemēram, visi pamatlikumi izglītības jomā – tostarp Vispārējās izglītības likums un Profesionālās izglītības likums. Un, protams, arī tas ar ļoti lielām grūtībām tapušais likums, kas prasīja ārkārtīgi lielu darbu un ilgas diskusijas ar Rietumu ekspertiem un dažādiem padomdevējiem, - Valsts valodas likums.

2. Normālā parlamenta darbā deputātam nekad nav iespējams īstenot visas savas ieceres, jo aizvien jārēķinās ar politisko oponentu vai opozīcijas atšķirīgajiem viedokļiem, kas izpaužas ne vienmēr tīkamos balsojumos par likumiem vai grozījumiem tajos.

3. Nedomāju, ka es būtu teicis no Saeimas tribīnes īpaši spilgtas runas. Bet uzskatu, ka priekš manis vissmagākās diskusijas Saeimas plenārsēdēs ir bijušas par Valsts valodas likumu, kad zālē valdīja milzīgas emocijas un viedokļi bija ļoti dažādi. Pat Valsts prezidente neizturēja un aizgāja no Saeimas plenārsēžu zāles, jo tie asumi bija ļoti sakāpināti. Un tomēr jutos gandarīts par to, ka izdevās novest līdz galam šā likumprojekta izskatīšanu un ka pietiekami stingrs un latviešu valodai labvēlīgs Valsts valodas likums tomēr tika pieņemts.

Mintauts Ducmanis,

“LV” nozares redaktors; Foto: A.F.I.