Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”

Saeimas dok. Nr.5144; likumprojekts Nr.1438

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta 2002. gada 15. oktobra sēdē akceptēts

(prot. Nr.44, 14.§) un 18. oktobrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 3.panta 2.punktā vārdu “pielikumā” ar skaitli un vārdu “1.pielikumā”.

2. 4.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdu “pielikumā” ar skaitli un vārdu “1.pielikumā”;

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ietekmes novērtējums nav nepieciešams paredzētajām darbībām, kuras saistītas ar valsts aizsardzības un drošības objektiem.”

3. Aizstāt 7.panta 1.punktā vārdu “pielikumā” ar skaitli un vārdu “1.pielikumā”.

4. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Paredzētās darbības pieteikšana reģionālajā vides pārvaldē

Paredzēto darbību, kura nav minēta šā likuma 7.pantā, bet kura var būtiski ietekmēt vidi, kā arī šā likuma 2.pielikumā minētās darbības ierosinātājs piesaka attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē, iesniedzot rakstveida pieteikumu, kurā norāda vismaz divus dažādus risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem.”

5. Papildināt 14.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta trešās daļas nosacījums par paziņojuma publicēšanu neattiecas uz šā likuma 2.pielikumā minētajām darbībām. Ja kompetentā institūcija nolemj, ka šā likuma 2.pielikumā minētajām darbībām ietekmes novērtējums nav nepieciešams, tā rakstveidā paziņo savu lēmumu ierosinātājam, attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei un pašvaldībai, kuras teritorijā jānotiek paredzētajai darbībai, kā arī ievieto internetā kompetentās institūcijas mājaslapā paziņojumu par ietekmes novērtējuma nepiemērošanu. Minēto paziņojumu ne vēlāk kā divas nedēļas pēc lēmuma pieņemšanas attiecīgā reģionālā vides pārvalde izvieto reģionālās pārvaldes ēkā un attiecīgā pašvaldība – pilsētas vai pagasta pašvaldības ēkā un citās sabiedriskajās vietās – skolā, bibliotēkā, pastā.”

6. Izteikt 17.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pamatojoties uz programmu, ierosinātājs sagatavo un iesniedz kompetentajai institūcijai darba ziņojumu par ietekmes novērtējumu (turpmāk – darba ziņojums). Pēc kompetentās institūcijas norādījuma ierosinātājs iesniedz darba ziņojumu izvērtēšanai reģionālajai vides pārvaldei, īpaši aizsargājamo teritoriju administrācijai un pašvaldībai, kuras teritorijā paredzēta darbība, kā arī citām institūcijām.”

7. Izteikt 23.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Attiecīgā valsts vai pašvaldības institūcija lēmumu ne vēlāk kā divas nedēļas pēc tā pieņemšanas izvieto pilsētas vai pagasta pašvaldības ēkā un citās sabiedriskajās vietās, kā arī publicē vietējā laikrakstā. Publikācijā norāda valsts vai pašvaldības institūciju, kur ieinteresētās personas var iepazīties ar:

1) lēmuma saturu;

2) lēmuma pamatojumu;

3) pasākumiem, kuri tiks veikti, lai novērstu vai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi;

4) nepieciešamo kompensāciju izmaksas nosacījumiem un kārtību.”

8. Papildināt likumu ar nodaļu šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 97/11/EC.”

9. Likuma pielikumā:

aizstāt vārdu “pielikums” ar skaitli un vārdu “1.pielikums”;

aizstāt 17.punktā skaitli “2,5” ar skaitli “10”;

aizstāt 19.punktā skaitli “30000” ar skaitli “150000”;

izslēgt 28.punktu.

10. Papildināt likumu ar 2.pielikumu šādā redakcijā:

“Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”

2.pielikums

Darbības, kurām nepieciešams sākotnējais izvērtējums

1. Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība:

1) lauksaimniecībā izmantojamas zemes un meža zemes transformācija, ja transformējamās zemes platība ir lielāka par 50 hektāriem;

2) nekultivētu zemju un daļēji pārveidotu vai saimnieciskās darbības neskartu teritoriju izmantošana intensīvai lauksaimniecībai, ja zemes platība ir lielāka par 50 hektāriem;

3) lauksaimniecības vajadzībām paredzētā ūdens režīma maiņa, arī meliorācijas darbi, ja zemes platība ir lielāka par 100 hektāriem;

4) apmežošana un kailcirtes, lai veiktu zemes transformāciju, ja transformējamās zemes platība ir lielāka par 100 hektāriem;

5) mājlopu un mājputnu intensīvas audzēšanas kompleksu būvniecība, ja tie paredzēti:

a) vairāk nekā 2000 gaļas cūkām, kuru svars pārsniedz 30 kilogramu,

b) vairāk nekā 750 sivēnmātēm,

c) vairāk nekā 40 000 mājputnu;

6) zivju intensīvas audzēšanas kompleksu būvniecība;

7) jūras teritoriju atgūšana.

2. Ieguves rūpniecība:

1) derīgo izrakteņu ieguve atklātās izstrādnēs;

2) rūdu iegūšana pazemē;

3) derīgo izrakteņu ieguve, bagarējot ezeru, upi vai jūru;

4) šādu dziļurbumu ierīkošana un izmantošana (izņemot dziļurbumus, kas paredzēti inženierģeoloģiskajiem pētījumiem un gruntsūdeņu monitoringam):

a) ģeotermālie urbumi,

b) urbumi atkritumu glabāšanai,

c) ūdens ieguves urbumi, kas ir dziļāki par 100 metriem;

5) virszemes rūpniecisko iekārtu uzstādīšana akmeņogļu, naftas, dabasgāzes, rūdu un degakmens iegūšanai.

3. Enerģētiskā rūpniecība:

1) rūpniecisko iekārtu uzstādīšana elektrības, tvaika un karstā ūdens ražošanai, ja to siltuma jauda pārsniedz 50 megavatu;

2) gāzes, tvaika un karstā ūdens pārvades līniju un elektrolīniju ierīkošana, ja to garums pārsniedz 15 kilometru;

3) dabasgāzes virszemes un pazemes krātuvju ierīkošana;

4) fosilā kurināmā virszemes krātuvju ierīkošana;

5) ogļu un brūnogļu briketēšanas iekārtu uzstādīšana;

6) radioaktīvo atkritumu apstrādes un glabāšanas iekārtu uzstādīšana;

7) hidroelektrostaciju būvniecība;

8) vēja ģeneratoru kompleksu uzstādīšana un būvniecība.

4. Metāla un metāla izstrādājumu ieguve un ražošana:

1) iekārtu uzstādīšana neapstrādāta čuguna vai tērauda iegūšanai (pirmējā vai otrējā kausēšana) un metālliešanai, ja to jauda pārsniedz 2,5 tonnas stundā;

2) iekārtu uzstādīšana melno metālu apstrādei:

a) karstās velmētavas, kurās apstrādā vairāk nekā 20 tonnu tērauda stundā,

b) smēdes, kuru enerģija pārsniedz 50 kilodžoulu katram mehānismam, ja patērētā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatu,

c) galvaniskās ražotnes, kurās apstrādā vairāk nekā divas tonnas tērauda stundā;

3) melno metālu lietuvju būvniecība, kuru ražošanas jauda pārsniedz 20 tonnu dienā;

4) tādu kausēšanas iekārtu (arī krāsaino metālu sakausējumiem) uzstādīšana un būvniecība, kuru jauda pārsniedz četras tonnas kausēta svina vai kadmija dienā vai 20 tonnas jebkura cita kausēta metāla dienā (izņemot dārgmetālu un pārstrādes produktu bagātināšanas un metālliešanas iekārtas);

5) metāla un plastikāta virsmu apstrādes iekārtas, kurās izmanto elektrolītiskos vai ķīmiskos procesus un kuru elektrolīzes vannas vai ķīmiskās apstrādes tvertnes tilpums pārsniedz 30 kubikmetru;

6) transportlīdzekļu ražošana un montāža, transportlīdzekļu motoru ražošana;

7) kuģu būvniecība;

8) lidmašīnu būvniecība un remonts;

9) dzelzceļa konstrukciju ražošana;

10) derīgo izrakteņu ieguve, izmantojot spridzināšanu;

11) metāla rūdu apdedzināšana un frakcionēšana.

5. Derīgo izrakteņu pārstrāde:

1) ogļu sausās destilēšanas iekārtu uzstādīšana;

2) cementa ražošana, ja ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnu produkcijas dienā;

3) iekārtu uzstādīšana azbesta un tādu produktu ražošanai, kuros azbests ir pamatsastāvdaļa;

4) iekārtu uzstādīšana stikla un stiklašķiedras ražošanai, ja kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnu dienā;

5) minerālšķiedru ražošana, minerālvielu kausēšanas iekārtas, kuru kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnu dienā;

6) keramikas izstrādājumu ražošana apdedzinot, kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgu ķieģeļu, flīžu, māla trauku un porcelāna ražošana, ja saražo vairāk nekā 75 tonnas gatavās produkcijas dienā vai ja apdedzināšanas krāsns tilpums ir lielāks par četriem kubikmetriem un apdedzināšanas krāsnī var ievietot vairāk nekā 300 kilogramu produkcijas uz vienu krāsns kubikmetru.

6. Ķīmiskā rūpniecība:

1) ķīmisko vielu rūpnieciska ražošana un starpproduktu pārstrāde;

2) pesticīdu, farmācijas produktu, krāsu, laku, elastomēru un peroksīdu rūpnieciska ražošana;

3) naftas, naftas ķīmijas produktu un ķīmisko produktu uzglabāšanas iekārtas ar kopējo tilpumu 10 000 tonnu un vairāk.

7. Pārtikas rūpniecība:

1) augu un dzīvnieku eļļas un tauku rūpnieciska ražošana;

2) rūpnieciska augu un dzīvnieku pārstrādes produktu iepakošana un konservēšana;

3) piena produktu rūpnieciska ražošana, ja pieņem vairāk nekā 200 tonnu piena dienā (ja 200 tonnu dienā ir gada vidējais rādītājs);

4) brūvēšana un iesala rūpnieciska ražošana;

5) konditorejas izstrādājumu un sīrupa rūpnieciska ražošana;

6) lopkautuvju darbība, ja tajās saražo vairāk nekā 25 tonnas kautķermeņu dienā;

7) cietes rūpnieciska ražošana;

8) zivju produktu un zivju eļļas rūpnieciska ražošana uzņēmumos, kuros pārstrādā vairāk nekā 10 tonnu zivju dienā;

9) cukura rūpnieciska ražošana.

8. Tekstilrūpniecība, ādas, koka un papīra rūpnieciska ražošana:

1) papīra un kartona ražošana, ja saražo vairāk nekā 20 tonnu produkcijas dienā;

2) materiālu pirmapstrāde vai šķiedru un audumu krāsošana, ja apstrādā vairāk nekā 10 tonnu materiāla dienā;

3) ādu miecēšana rūpnieciskos apjomos, ja saražo vairāk nekā 12 tonnu gatavās produkcijas dienā;

4) skaidu plākšņu un finiera ražošana;

5) celulozes pārstrādes un ražošanas iekārtas.

9. Gumijas rūpniecība – uz elastomēru bāzes veidotu produktu rūpnieciska ražošana un pārstrāde.

10. Infrastruktūras projekti:

1) rūpniecisko teritoriju ierīkošana;

2) tirdzniecības centru un automašīnu stāvlaukumu būvniecība, kas paredzēti vairāk nekā 300 automašīnām;

3) dzelzceļa līniju un dažādu transportlīdzekļu pārvietošanas iekārtu un terminālu būvniecība;

4) lidlauku būvniecība;

5) ceļu, ostu un kuģu piestātņu (arī zvejas ostu) būvniecība;

6) iekšējo ūdensceļu būvniecība;

7) dambju un citu konstrukciju būvniecība ilglaicīgu ūdenskrātuvju ierīkošanai, ja ūdens tilpums ūdenskrātuvē pārsniedz piecus miljonus kubikmetru;

8) tramvaja, metro un citu pasažieru elektrotransporta līniju būvniecība;

9) cauruļvadu ierīkošana naftas un gāzes transportēšanai, ja to garums pārsniedz 40 kilometru;

10) ūdensvadu ierīkošana, ja to kopgarums pārsniedz 20 kilometru;

11) ražošanas un sabiedrisko ēku būvniecība krasta kāpu aizsargjoslā, dambju, molu un citu būvju būvniecība jūrā, kur iespējamas krasta pārmaiņas, izņemot esošo būvju uzturēšanu un rekonstrukciju;

12) pazemes ūdeņu ieguve un pazemes ūdeņu mākslīga papildināšana, ja gada kopējā ūdens aprite ir miljons kubikmetru un vairāk;

13) mākslīgu ūdensteču un ūdenstilpju izveidošana, ja to garums ir lielāks par 0,5 kilometriem vai platība ir lielāka par 10 hektāriem.

11. Pārējās darbības:

1) automašīnu un motociklu sacīkšu un izmēģinājuma trašu ierīkošana;

2) atkritumu pārstrādes iekārtu uzstādīšana;

3) notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība, ja to jauda pārsniedz 20 000 cilvēkekvivalentu;

4) dūņu izvietošanas vietu būvniecība;

5) metāllūžņu glabāšanas vietu ierīkošana (arī teritorijas, kas paredzētas vairāk nekā 300 automašīnu vraku glabāšanai);

6) dzinēju, turbīnu un reaktoru pārbaudes vietu ierīkošana;

7) mākslīgo minerālšķiedru ražošanas iekārtu uzstādīšana;

8) sprāgstvielu iznīcināšanas iekārtu uzstādīšana;

9) dzīvnieku kapsētu ierīkošana.

12. Tūrisms un atpūta:

1) slēpošanas trašu, pacēlāju un gaisa tramvaju ierīkošana un ar to saistītie pasākumi;

2) jahtu un citu mazizmēra kuģošanas līdzekļu ostu ierīkošana;

3) viesnīcu kompleksu būvniecība ārpus apdzīvotajām vietām un ar to saistītie attīstības pasākumi;

4) pastāvīgu kempinga vietu ierīkošana;

5) tematisko parku ierīkošana.

13. Jebkuras pārmaiņas akceptētās, notiekošās vai pabeigtās darbībās, kuras saistītas ar šā likuma 1. un 2.pielikumā minētajiem objektiem un var izraisīt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.

14. Darbības, kuras paredzētas jaunu metožu un produktu attīstībai (izstrādei) un ir saistītas ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem, bet nav uzsāktas divu gadu laikā.”

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Par ietekmes uz vidi novērtējumu ir pieņemts likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā vērtējama ietekme uz vidi”. Likums nosaka ietekmes novērtējuma principus un novērtējuma nepieciešamību, kā arī regulē citus ar ietekmes uz vidi novērtējumu saistītus jautājumus. Atbilstoši likumam ietekmes uz vidi novērtējums ir nepieciešams darbībām, kuras saistītas ar objektiem, kuri minēti likuma pielikumā, kuru ietekmes uz vidi novērtējums nepieciešams saskaņā ar LR noslēgtiem starptautiskiem līgumiem un kurām to nosaka Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs saskaņā ar sākotnējā izvērtējuma rezultātiem. Sākotnējo izvērtējumu veic darbībām, kurām nav nepieciešama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, bet kuras var būtiski ietekmēt vidi.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Likumprojekts sagatavots, lai saskaņotu atsevišķas likuma normas ar EP Direktīvu 97/11/EC, kas groza 1985.gada 27. jūnijā pieņemto Direktīvu par sabiedrisku un privātu projektu ietekmi uz vidi novērtēšanu (85/337/EEC).

Likums tiek papildināts ar pielikumu, kurā ietvertas darbības, kurām reģionālā vides pārvalde veiks sākotnējo izvērtējumu.

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Uzlabosies sabiedrības nodrošinājums ar informāciju par ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātiem un sākotnējā izvērtējuma rezultātiem. Reģionālajai vides pārvaldei ir papildu pienākums tās ēkā un attiecīgajai pašvaldībai — pilsētas vai pagasta pašvaldības ēkā un citās sabiedriskās vietās — skolā, bibliotēkā, pastā — izvietot attiecīgo lēmumu par sākotnējā izvērtējuma rezultātiem.

Par ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātiem pašvaldībai ir pienākums lēmumu publicēt vietējā laikrakstā.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Samazinoties fizisko vai juridisko personu darbību nelabvēlīgajai ietekmei uz vidi un uzlabojoties vides stāvoklim, samazināsies iedzīvotāju saslimstība ar dažādām slimībām.

4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekta pieņemšana un ieviešana novērsīs un samazinās fizisko vai juridisko personu paredzēto darbību nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, uzlabos sabiedrības informēšanu par pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar ietekmes uz vidi novērtējumu.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Nav nepieciešams papildus izdot normatīvos aktus.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Likumprojekts atbilst EP Direktīvai 97/11/EC, kas groza 1985.gada 27. jūnijā pieņemto Direktīvu par sabiedrisku un privātu projektu ietekmi uz vidi novērtēšanu (85/337/EEC).

Likumprojekts atbilst Eiropas līguma 83.panta 3 daļai.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējuma

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts atbilst EP Direktīvai 97/11/EC, kas groza 1985.gada 27. jūnijā pieņemto Direktīvu par sabiedrisku un privātu projektu ietekmi uz vidi novērtēšanu (85/337/EEC)

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst, neatbilst)	Komentāri
Likumprojekta 1. pants		atbilst pēc būtības	atbilst Direktīvas 1. pielikumam
Likumprojekta 2. pants	Direktīvas 1. pants	atbilst
Likumprojekta 3. pants		atbilst pēc būtības
Likumprojekta 4. pants	Direktīvas 4. pants	atbilst
Likumprojekta 5. pants	Direktīvas 4.pants	atbilst
Likumprojekta 6. pants	Direktīvas 6. pants	atbilst
Likumprojekta 7. pants	Direktīvas 9. pants	atbilst
Likumprojekta 8. pants	Direktīvas 1. pielikums	atbilst
Likumprojekta 9. pants	Direktīvas 2. pielikums	atbilst

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

—

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti, un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.

Sabiedrības informēšana nav notikusi.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas notikušas ar Eiropas Komisijas speciālistiem.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts puses un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Nav nepieciešams radīt jaunas institūcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.

VARAM interneta mājaslapās tiks ievietots likumprojekts.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.

Normatīvos aktos noteiktajā vispārējā kārtībā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs