Pieņemti
Latvijas Universitātes
Satversmes sapulcē 2001.gada 10.maijā

Latvijas Universitātes Satversmes grozījumi

Izdarīt Latvijas Universitātes Satversmē (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 6.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt preambulas pēdējo teikumu aiz komata ar vārdiem: "kuru apstiprināja Latvijas Republikas Saeima ar likumu 1998.gada 5.februārī".

2. Izteikt 2.1.punktu šādā redakcijā:

"2.1. Latvijas Universitātes sekmīga darbība ir garants Latvijas attīstībai. LU apvieno daudzveidīgu pētniecību, studijas un inovatīvu darbību, lai sniegtu starptautiski atzītu augstāko izglītību, attīstītu zinātni, koptu latviešu valodu un kultūru, stiprinātu dažādu kultūru sakaru tradīcijas."

3. Papildināt 2.2.punktu pēc vārda "dabas" ar vārdu "medicīnas".

4. Izslēgt 2.3.punktā vārdus "un habilitāciju".

5. Izteikt 3.2. un 3.3.punktu šādā redakcijā:

"3.2. Sakarā ar akadēmisko darbību LU ir tiesības

— organizēt publiskus kursus un lekcijas, rīkot kongresus, konferences un citas sanāksmes;

— dibināt biedrības;

— darboties nacionālos un starptautiskos fondos;

— slēgt līgumus ar mācību, zinātniskām iestādēm un citām institūcijām Latvijas Republikā un ārvalstīs;

— atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības Latvijas Republikā un ārvalstīs;

— veikt augstskolas profilam atbilstošu komercdarbību un izdevējdarbību;

— izsludināt konkursus;

— veikt citas darbības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

LU dibinātajās zinātniskajās biedrībās bez Universitātes akadēmiskā personāla par biedriem var iestāties arī citi zinātnes un kultūras darbinieki. To valdēs vai citās izpildinstitūcijās vairāk nekā pusei jābūt Universitātes akadēmiskajam personālam.

3.3. LU mērķu sasniegšanai ar Senāta lēmumu dibina, reorganizē un likvidē iestādes un uzņēmumus (institūtus, koledžas, centrus, klīnikas, izmēģinājumu stacijas, observatorijas u.c.), ja tas nepieciešams LU studiju programmu īstenošanā un paredzēts, ka uz to bāzes darbosies kāda no LU struktūrvienībām. LU dibinātās un integrētās iestādes vai uzņēmumi darbojas kā patstāvīgas juridiskās personas, ievērojot normatīvos aktus, kā arī savus statūtus (nolikumus), un līgumus ar LU, kurus apstiprina LU Senāts. LU var piedalīties sabiedriskajās organizācijās."

6. Izteikt 3.8.punktu šādā redakcijā:

"3.8. Katram Latvijas pilsonim un personām, kurām ir Latvijas Republikas nepilsoņa pase, kā arī personām, kurām ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, LU piedāvā vienādas iespējas studijām neatkarīgi no dzimuma, sociālā stāvokļa, rases un tautības, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības. LU var studēt arī ārvalstnieki saskaņā ar normatīvajiem aktiem."

7. Izteikt 4.1.punktu šādā redakcijā:

"4.1. LU personālu atbilstoši tās darbības mērķiem un attiecībām ar LU veido:

— akadēmiskais personāls, kuram LU ir pamatdarba vieta;

— vispārējais personāls, kuram LU ir pamatdarba vieta;

— pilna laika studējošie.

LU uzņēmumu un iestāžu akadēmiskajam personālam it tādas pašas tiesības piedalīties LU akadēmiskajā darbā kā LU akadēmiskajam personālam LU Satversmes un Senāta noteiktā kārtībā."

8. Izteikt 4.3.punktu šādā redakcijā:

"4.3. Tiesības vēlēt pašpārvaldi un tikt vēlētiem koleģiālās pašpārvaldes institūcijās ir LU personāla locekļiem. Visu pašpārvaldes institūciju vēlēšanas un vēlēšanas administratīvajos amatos notiek, balsojot aizklāti. LU uzņēmumu un iestāžu personāla dalību LU pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un darbā nosaka LU Senāts un starp LU un attiecīgo iestādi vai uzņēmumu noslēgtais līgums."

9. Aizstāt 4.4.punktā vārdus "nosaka Senāts, pamatojoties uz spēkā esošajiem likumdošanas aktiem" ar vārdiem:

"nosaka Senāta apstiprinātie LU iekšējās darba kārtības noteikumi".

10. Papildināt 4.5.punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

"Ilggadējo LU darbinieku, kuri pārtraukuši darba attiecības ar LU, tiesības nosaka Senāta apstiprināts nolikums."

11. Izteikt 4.6.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

"Šo personālu papildina, ievērojot nozares specifiku un studējošo skaitu tai atbilstošajās studiju programmās, kā arī LU noteiktās normas."

12. Izteikt 4.11.punktu šādā redakcijā:

"4.11. Vēlētos profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatus (rektors, prorektors, dekāns, institūta direktors) LU var ieņemt līdz 65 gadu vecumam. Ar pensionēto akadēmisko personālu rektors saskaņā ar valsts vai citu avotu piešķirto finansējumu un, saskaņojot ar struktūrvienības vadītāju, var slēgt individuālus līgumus, arī līgumus par zinātnisko pētījumu veikšanu, paredzot konkrētu samaksu par noteiktu darba apjomu atbilstoši darbinieka kvalifikācijai. Par īpašu ieguldījumu akadēmiskajā darbā, profesoriem un asociētajiem profesoriem pēc pensijas vecuma sasniegšanas ar Senāta lēmumu var piešķirt goda nosaukumu — emeritus profesors. Pensionētie LU profesori var saņemt no LU piemaksu pie pensijas līdz 50% apmērā no Ministru kabineta normatīvajos aktos noteiktās profesora minimālās mēnešalgas likmes saskaņā ar Senāta apstiprinātu Nolikumu."

13. Papildināt 4.12.punktu pēc vārda "profesora" ar vārdiem "asociētā profesora."

14. Izteikt 4.13. un 4.14.punktu šādā redakcijā:

"4.13. LU akadēmiskā personāla locekļiem katru gadu pienākas apmaksāts atvaļinājums atbilstoši Augstskolu likumam un likumam "Par zinātnisko darbību", bet reizi sešos gados — apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais (radošais) atvaļinājums akadēmiskas darbības mērķiem.

4.14. Akadēmiskā personāla locekļiem ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu triju mēnešu studiju atvaļinājumu promocijas darba sagatavošanai."

15. Izteikt 4.16., 4.17., 4.18., 4.19., 4.20., 4.21., 4.22. un 4.23.punktu šādā redakcijā:

"4.16. Personas akadēmiskajos amatos ievēlē atklātā konkursā atbilstoši Nolikumam par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem.

4.17. Profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā. Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. Profesoru vai asociēto profesoru uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās profesoru padomes.

4.18. Docenta amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. Docentu ievēlē uz sešiem gadiem fakultātes (institūta) Dome, ja Domes akadēmiskā personāla zinātniskais potenciāls atbilst promocijas padomes prasībām. Pretējā gadījumā vēlēšanās ar balss tiesībām pieaicina atbilstošās promocijas padomes locekļus.

4.19. Vadošā pētnieka amatā zinātniskās pētniecības darba veikšanai var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. Vadošo pētnieku uz sešiem gadiem ievēlē fakultātes (institūta) Dome.

4.20. Lektora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora vai maģistra grāds. Lektoru uz sešiem gadiem ievēlē fakultātes (institūta) Dome.

4.21. Pētnieka amatā zinātniskās pētniecības darba veikšanai var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. Pētnieku uz sešiem gadiem ievēlē fakultātes (institūta) Dome.

4.22. Asistenta amatā var ievēlēt personu ar doktora vai maģistra grādu. Asistentu ievēlē fakultātes (institūta) Dome uz sešiem gadiem, un, ja viņam nav doktora grāda, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

4.23. LU visas vēlēšanas akadēmiskajos amatos ir aizklātas. Ar ievēlēto personu rektors slēdz līgumu uz visu ievēlēšanas laiku, bet ar pētnieku vai vadošo pētnieku — uz konkrēta zinātniskā projekta (līgumdarba) izpildes (finansēšanas) laiku, izņemot normatīvos aktos noteiktos gadījumus."

16. Izslēgt 4.24. punkta pirmajā teikumā vārdu "docenta".

17. Izteikt 4.25., 4.26., 4.27. un 4.28.punktu šādā redakcijā:

"4.25. Ja LU ir brīvs vai uz laiku brīvs amats, Senāts pēc fakultātes vai LU institūta Domes ierosinājuma var neizsludināt konkursu. Šajā gadījumā rektors uz laiku līdz diviem gadiem var pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru, bet ne divas reizes pēc kārtas.

Pēc fakultātes vai LU institūta Domes priekšlikuma rektoram ir tiesības uz vienu gadu iecelt akadēmiskajos amatos personas atbilstoši Nolikumam par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem.

4.26. LU studējošie izmanto LU piedāvātās studiju un zinātniskās pētniecības darba iespējas.

Studējošie ir:

— bakalaura studiju programmu studenti,

— profesionālo studiju programmu studenti,

— maģistra studiju programmu studenti,

— rezidenti medicīnā,

— doktoranti.

4.27. Uzņemšana studiju programmās notiek saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas un LU Senāta apstiprinātiem uzņemšanas noteikumiem.

4.28. LU studējošie saskaņā ar normatīvajiem aktiem un LU noteiktajā kārtībā ir tiesīgi:

— brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

— veidot biedrības, pulciņus, klubus;

— pretendēt uz studiju un studējošo kredītu;

— studēt un veikt zinātniskās pētniecības darbu veselībai nekaitīgā vidē;

— kā klausītāji piedalīties citu augstskolu studijās un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus;

— izmantot LU telpas, viesnīcas, laboratorijas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus;

— pārtraukt un atsākt studijas;

— izvēlēties studiju un zinātniskās pētniecības darba virzienus, programmas, kursus un mācībspēkus;

— līdzdarboties LU visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;

— saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām;

— vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē.

Administratīvi studējošais ir tās struktūrvienības loceklis, kuras pārziņā atrodas viņa izvēlētā studiju programma."

18. Izteikt 4.30.punktu šādā redakcijā:

"4.30. Kārtību, kādā tiek pieņemti darbā un atbrīvoti no darba LU vispārējā personāla locekļi, nosaka normatīvie akti un Senāta apstiprinātie LU iekšējās darba kārtības noteikumi."

19. Svītrot 4.31.punktu.

20. Aizstāt 5.1.punkta pirmajā teikumā vārdu "realizē" ar vārdu "veic".

21. Izteikt 5.2., 5.3., 5.4., 5.5., 5.6. un 5.7.punktu šādā redakcijā:

"5.2. LU pārvaldi veic arī prorektori, direktori (prorektoru un direktoru skaitu nosaka rektors), kanclers un dekānu padome. Universitātes darbības koordinēšanai un dažādu jautājumu risināšanai rektors var veidot padomdevēju padomes, kā arī izmantot ekspertus. Padomju nolikumus apstiprina Senāts.

5.3. Satversmes sapulce ir LU augstākā pārstāvības institūcija. Satversmes sapulce:

— pieņem un groza LU Satversmi;

— pieņem Satversmes sapulces nolikumu;

— apstiprina Senāta nolikumu;

— ievēlē un atceļ LU Senāta locekļus;

— ievēlē un atceļ rektoru;

— noklausās rektora pārskatu par LU darbību;

— apstiprina Revīzijas komisijas un Šķīrējtiesas nolikumus;

— ievēlē Revīzijas komisiju un atceļ tās locekļus;

— ievēlē Šķīrējtiesu un atceļ tās locekļus.

Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt izskatīšanai un izlemšanai arī citus konceptuālus LU darbības un attīstības jautājumus.

5.4. Satversmes sapulcē ir 300 dalībnieki. 200 akadēmiskā personāla pārstāvjus, t.sk. profesorus ne mazāk kā 50 % (100 pārstāvjus no dabas, medicīnas un tehnisko zinātņu nozarēm, 100 pārstāvjus no humanitāro un sociālo zinātņu nozarēm) un 25 vispārējā personāla pārstāvjus ievēlē, aizklāti balsojot, uz trim gadiem. 75 studējošo pārstāvjus ievēlē Studentu padome.

5.5. Satversmes sapulci sasauc Senāts ne retāk kā reizi divos gados.

Satversmes sapulces ārkārtas sēdes sasauc, ja to pieprasa Senāts, rektors, LU Studentu padome, viena trešdaļa Satversmes sapulces dalībnieku vai Padomnieku konvents.

Priekšlikumus par jautājumiem, kas izskatāmi Satversmes sapulces sēdē, tiesīgs iesniegt Senāts, citas institūcijas un personas, kurām ir tiesības sasaukt ārkārtas sēdes, kā arī viena desmitdaļa no Satversmes sapulces dalībnieku kopskaita.

Satversmes sapulces darbību nosaka LU Satversmes sapulces nolikums, tās darbu nodrošina Senāta sekretariāts.

Satversmes sapulce uz sasaukuma laiku ievēlē priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sekretāru.

Studējošo pārstāvjiem Satversmes sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido Satversmes sapulce pēc paritātes principa. Veto jautājumā Satversmes sapulce pieņem lēmumu ar klātesošo 2/3 balsu vairākumu. Veto piemērošanas kārtību nosaka LU Satversmes sapulces nolikums.

5.6. Senāts ir LU personāla izveidota koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas LU darbības sfēras.

LU Senāts

1) ievēlē

— LU Goda doktorus un Goda biedrus;

— LU Goda tiesu;

— LU Padomnieku konventu.

2) ievēlē un atceļ

— Senāta priekšsēdētāju (profesoru) un viņa vietnieku (-s);

3) organizē rektora vēlēšanas;

4) pēc rektora priekšlikuma apstiprina

— LU budžetu;

— prorektorus un LU direktorus;

— LU kancleru;

— dekānus un LU institūtu direktorus (atbilstoši fakultāšu un institūtu Domes lēmumiem) un citus Latvijas Universitāte pamatstruktūrvienību direktorus;

— Padomnieku konventa nolikumu;

— Nolikumu par LU administrāciju.

5) apstiprina

— studiju programmas un to direktorus;

— Senāta sekretāru (pēc Senāta priekšsēdētāja priekšlikuma);— Universitātes pamatstruktūrvienību, padomju un citu institūciju statūtus vai nolikumus;

— LU dibināto biedrību un uzņēmumu statūtus;

— Nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem;

— LU Studentu padomes Satversmi;

— konceptuālos studiju procesu reglamentējošus dokumentus;

— LU Goda tiesas nolikumu;

— LU Iekšējās darba kārtības noteikumus;

— LU Šķīrējtiesas lēmumus.

6) lemj

— par fakultāšu, LU institūtu un citu pamatstruktūrvienību, kā arī biedrību un uzņēmumu izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu;

— par Universitātes nosaukuma un atribūtikas izmantošanu;

— par saimnieciskās darbības būtiskiem jautājumiem, t.sk. nekustamo īpašumu iegādāšanu, ieķīlāšanu un atsavināšanu;

— par Satversmes sapulces sasaukšanu;

Senāts var pieņemt izskatīšanai arī citus nozīmīgus LU darbības jautājumus, kā arī dot skaidrojumu par Satversmes normu piemērošanu.

5.7. Senātu ievēlē Satversmes sapulce uz trim gadiem no LU personāla locekļiem:

— 36 akadēmiskā personāla pārstāvjus, nodrošinot katras fakultātes pārstāvniecību, no tiem 24 profesorus vai asociētos profesorus;

— 4 vispārējā personāla pārstāvjus.

— 8 studējošo pārstāvjus Senātā ievēlē LU Studentu padome.

LU Senāta locekļus sauc par LU senatoriem.

Akadēmiskā un vispārējā personāla pārstāvjus Senātā vēlē tikai attiecīgās kategorijas Satversmes sapulces dalībnieki.

Senātā neievēlētajiem pamatstruktūrvienību vadītājiem ir padomdevēju tiesības."

22. Izteikt 5.8.punkta otro teikumu šādā redakcijā "Komisiju darbības kārtību nosaka Senāts";

aizstāt ceturtajā teikumā vārdu "LU direktors" ar vārdu "LU direktori."

23. Izteikt 5.9., 5.10., 5.11., 5.12., 5.13. un 5.14.punktu šādā redakcijā:

"5.9. Rektoram ir atliekošā veto tiesības attiecībā uz Senāta lēmumiem. Studējošo pārstāvjiem Senātā ir atliekošā veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido Senāts pēc paritātes principa. Veto jautājumā Senāts pieņem lēmumu ar klātesošo 2/3 Senāta locekļu balsu vairākumu. Veto piemērošanas kārtību nosaka Senāta nolikums.

5.10. Rektors ir LU augstākā amatpersona, kas īsteno LU vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv to. Rektors pārzina, vada LU darbību un ir atbildīgs par šīs darbības atbilstību Augstskolu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī LU Satversmei. Rektors, atbilstoši savai kompetencei, izdod rīkojumus un nosaka prorektoru, kanclera un direktoru kompetenci. Rektoru atklātā konkursā ievēlē Satversmes sapulce no profesoriem uz 4 gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Rektoru pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Rektors amata pienākumus sāk pildīt pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā.

5.11. Kanclers savā darbībā ir pakļauts rektoram. Kanclera kompetencē un pārziņā ir finansu darbība, tās atbilstība likumu un citu normatīvo aktu prasībām, racionāla un lietderīga LU līdzekļu izmantošana.

5.12. Kanclera, direktoru un citu administratīvo amatpersonu darbību nosaka Nolikums par LU administrāciju.

5.13. Dekānu padome ir rektora padomdevējinstitūcija, un tā darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu.

5.14. Revīzijas komisijai ir tiesības un pienākums pārbaudīt LU finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, LU Satversmei un vadības institūciju lēmumiem un iepazīties ar visiem dokumentiem, kas nepieciešami tās uzdevumu veikšanai. Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā sagatavo un iesniedz Senātam rakstveida ziņojumu par pārbaudes rezultātiem. Revīzijas komisija sastāv no pieciem līdz septiņiem cilvēkiem, ko Satversmes sapulce ievēlē uz trim gadiem no LU profesoru, asociēto profesoru, docentu un vadošo pētnieku vidus. LU Studentu padome ievēlē Revīzijas komisijā vienu studējošo pārstāvi. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji. Revīzijas komisijas nolikumu apstiprina Satversmes sapulce."

24. Izteikt 6.1. un 6.2.punktu šādā redakcijā:

"6.1. LU akadēmiskās struktūrvienības ir fakultātes, institūti, nodaļas, katedras, laboratorijas, kā arī LU Bibliotēka, Botāniskais dārzs, Zinātnes un tehnikas vēstures muzejs. Savu uzdevumu veikšanai LU ir tiesības veidot arī profesoru grupas, centrus, skolas, akadēmijas u.c., kā arī struktūrvienības organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai.

LU struktūrvienībām nav juridiskas personas statusa.

6.2. LU pamatstruktūrvienības ir tās, kas nav citu struktūrvienību sastāvā.

LU pamatstruktūrvienības izveido, reorganizē vai likvidē ar Senāta lēmumu, un to darbību reglamentē nolikumi, ko apstiprina Senāts."

25. Svītrot 6.3.punktu, līdzšinējo 6.4.punktu uzskatīt par 6.3.punktu un attiecīgi mainīt arī pārējo punktu numerāciju.

26. Izteikt 6.4., 6.5., 6.6., 6.7., un 6.8.punktu šādā redakcijā:

"6.4. LU fakultāte ir akadēmiska struktūrvienība, kas izveidota akadēmiskās darbības organizēšanai vienā vai vairākās zinātnes nozarēs. Šajā jomā fakultāte pilda LU kopīgos uzdevumus un ievēro tās darbības principus. Atbilstošās akadēmiskās un profesionālās darbības jautājumos fakultāte LU pilda organizatoriska, metodiska un ideju centra lomu, neskarot LU vadības institūciju kompetenci un atbildību.

Savas darbības mērķu īstenošanai fakultāte

— izstrādā, koordinē un īsteno atbilstošas akadēmisko, doktora un profesionālo studiju, kā arī interešu un tālākizglītības programmas;

— atbilstošajās zinātņu nozarēs pārzina zinātnisko, pedagoģisko un metodisko darbību LU;

— koordinē savu struktūrvienību zinātnisko, pedagoģisko un metodisko darbību un nodrošina tam nepieciešamos apstākļus un resursus, veido atbilstošu akadēmisko vidi.

6.5. LU institūts ir akadēmiska struktūrvienība fundamentālu un lietišķu pētījumu organizēšanai vienā vai vairākās zinātņu nozarēs, kā arī studiju programmu īstenošanai, un šajā jomā pilda LU kopējos uzdevumus un ievēro tās darbības principus. Savas darbības mērķu īstenošanai LU institūts koordinē savu struktūrvienību zinātnisko un pedagoģisko darbību, nodrošina tam nepieciešamos apstākļus un resursus.

6.6. Fakultāte vai LU institūts atbilstoši savām vajadzībām, un, ievērojot LU noteikto kārtību, veido savu pašpārvaldi un iekšējo struktūru, organizē lietvedību, komplektē personālu, izstrādā un pieņem savu uzdevumu veikšanai nepieciešamos nolikumus un noteikumus jautājumos, kurus neregulē Latvijas Universitāte vadības institūciju pieņemti noteikumi.

6.7. LU institūtu un fakultāšu attiecības un sadarbību studiju programmu īstenošanā un zinātnisko pētījumu veikšanā reglamentē Senāta apstiprināts nolikums, kurā paredzētas arī savstarpējās pārstāvniecības normas fakultātes un institūta Domēs.

6.8. Fakultāti vai LU institūtu izveido ar Senāta lēmumu, bet reorganizē vai likvidē pēc šīs fakultātes (institūta), rektora vai Senāta ierosinājuma. Galīgo lēmumu par likvidāciju vai reorganizāciju pieņem Senāts. Fakultātes vai LU institūta zinātniskajam potenciālam jāatbilst promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē.

Fakultāte vai LU institūts var Senātam izvirzīt savus apsvērumus un priekšlikumus jautājumos, kas skar tā nolikumu, reorganizāciju vai likvidēšanu, īstenojamās studiju un pētniecības programmas, mantu un līdzekļus un telpas. Fakultātes dekānam (institūta direktoram) vai citiem Domes pilnvarotiem pārstāvjiem ir tiesības piedalīties minēto jautājumu apspriešanā Senātā un tikt uzklausītiem.

27. Aizstāt 6.nodaļas apakšnosaukumā starp 6.8. un 6.9.punktu vārdu "apakšvienības" ar vārdu "struktūra."

28. Izteikt 6.9.punktu šādā redakcijā:

"6.9. Akadēmiskā darba veikšanai fakultātē tiek veidotas nodaļas, kā arī institūti, katedras, centri, profesoru grupas, laboratorijas u.c.

Akadēmiskā darba veikšanai LU institūtā tiek veidotas nodaļas, katedras, laboratorijas, kā arī centri, profesoru grupas u.c.

Centrs ir starpdisciplināru (dažādus mācību priekšmetus vai zinātnes nozares aptverošu) studiju un pētniecības darba vienība.

Katedra ir studiju un pētniecības darba vienība, kas piedalās studiju programmu izstrādāšanā un īstenošanā un veic zinātniskus pētījumus vismaz vienā zinātnes apakšnozarē.

Profesora grupa ir vienība, kas izveidota LU darbības mērķiem atbilstošu studiju programmu vai to atsevišķu moduļu, starpnozaru vai apakšnozaru projektu īstenošanai.

Zinātniskā laboratorija ir pētniecības darba vienība, kas piedalās zinātniskās pētniecības programmu izstrādāšanā un realizēšanā, kā arī studiju darbā.

Mācību laboratorija ir studiju darba vienība, kas nodrošina studiju programmu eksperimentālās vai praktiskās daļas realizēšanu.

Šīs struktūrvienības izveido fakultātes vai institūta Domes pēc atsevišķa profesora, asociēta profesora, docenta, vadošā pētnieka priekšlikuma. Tās reorganizē vai likvidē pēc pašas struktūrvienības vai fakultātes (institūta) Domes ierosinājuma."

29. Izteikt 6.11. un 6.12.punktu šādā redakcijā:

"6.11. Vairāku zinātņu nozaru fakultātēs vai LU institūtos vienā nozarē strādājošās apakšvienības apvienojas nodaļā. Katras nodaļas akadēmiskajam potenciālam jābūt pietiekamam, lai tā spētu nodrošināt vismaz vienu studiju (pētniecības) programmu.

Fakultāte (LU institūts) var nodot nodaļām daļu savu funkciju un pilnvaru. Nodaļā ietilpstošās akadēmiskās apakšvienības var deleģēt nodaļai savu iepriekšējā punktā minēto tiesību īstenošanu. Nodaļas darbību nosaka tās nolikums, ko apstiprina fakultātes vai institūta Dome.

6.12. Lēmumu par nodaļas, institūta, centra dibināšanu, reorganizāciju vai likvidēšanu pieņem attiecīgā fakultātes vai LU institūta Dome un apstiprina Senāts."

30. Izteikt 6.14.punktu šādā redakcijā:

"6.14. Fakultātes un LU institūta augstākā lēmējinstitūcija ir Dome. Fakultātes darbību vada fakultātes dekāns. LU institūta darbību vada institūta direktors."

31. Izteikt 6.15.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"6.15. Fakultātes vai LU institūta akadēmiskās struktūrvienības darbu atbilstoši tās nolikumā noteiktajai kompetencei nosaka tās akadēmiskā personāla sapulce, un vada struktūrvienības vadītājs."

32. Aizstāt 6. nodaļas apakšnosaukumā starp 6.15. un 6.16.punktu vārdu "patstāvīgā" ar vārdu "LU."

33. Izteikt 6.16. un 6.17.punktu šādā redakcijā:

"6.16. Fakultātes vai LU institūta Dome izlemj vai nodod izlemšanai nodaļām tos fakultātes (institūta) akadēmiskā darba jautājumus, kā arī saimnieciskās, finansiālās un citas darbības jautājumus, kas ir fakultātes (institūta) kompetencē vai virzāmi tālāk uz Senātu.

Īpašas Domes funkcijas, kas ir tikai tās kompetencē, ir:

— noteikt fakultātes (institūta) akadēmiskās darbības pamatvirzienus, tās attīstības stratēģiju un perspektīvas, tās nosaukuma un atribūtikas izmantošanu;

— ievēlēt akadēmiskajos amatos (izņemot profesorus un asociētos profesorus);

— izskatīt un virzīt uz Senātu struktūrvienību priekšlikumus par profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanu, bet rektoram — par iecelšanu akadēmiskajos amatos;

— pieņemt lēmumus par fakultātes (institūta) akadēmisko struktūrvienību izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu;

— ievēlēt dekānu (institūta direktoru), fakultātes (institūta) struktūrvienību vadītājus;

— ievēlēt pēc dekāna (institūta direktora) priekšlikuma prodekānu(-s) (institūta direktora vietnieku (-s)) uz dekāna (institūta direktora) ievēlēšanas laiku;

— apstiprināt fakultātes (institūta) struktūrvienību nolikumus un citus darbu reglamentējošus dokumentus, kur tos nav izstrādājušas LU vadības institūcijas, dot izskaidrojumus par fakultātes (institūta) nolikuma normu piemērošanu.

Fakultātes Domes kompetencē bez tam ir:

— akceptēt un LU noteiktajā kārtībā nodot apstiprināšanai Senātā akadēmisko un profesionālo studiju, tālākizglītības un papildizglītības programmas un to direktoru kandidatūras, apstiprināt programmu padomju sastāvu un pārbaudījumu komisiju sastāvu un vadītājus bakalaura un maģistra grādu un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanai;

— apstiprināt pārbaudījumu komisiju lēmumus par bakalaura un maģistra grādu un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu vai akadēmiskās sagatavotības pielīdzināšanu noteiktam akadēmiskajam grādam, ierosināt lēmumus par studiju beigšanu apstiprinošu dokumentu izsniegšanu.

6.17. Fakultātes (LU institūta) dome sastāv no akadēmiskā un vispārējā personāla pārstāvjiem, kurus ievēl uz trim gadiem, un studējošo pārstāvjiem, kurus ievēl studējošo pašpārvalde. Domes sastāvā studējošo skaits ir ne mazāk kā 15 % no domniekiem.

Pārstāvniecību nosaka, pamatojoties uz Nolikumu par fakultātes (institūta) pašpārvaldi. Akadēmiskā personāla pārstāvjiem jābūt vismaz divām trešdaļām no Domes sastāva. Domes sastāvā bez vēlētajām personām var būt citu institūciju pārstāvji atbilstoši noslēgtajiem līgumiem. Fakultātes (institūta) Domes sastāvu apstiprina Rektors. Studējošo pārstāvjiem Domē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido Dome pēc paritātes principa. Veto jautājumā Dome pieņem lēmumu ar klātesošo 2/3 balsu vairākumu. Veto piemērošanas kārtību nosaka Domes nolikums."

34. Papildināt 6.18.punkta otro teikumu aiz vārdiem "dekāns (institūta direktors)" ar vārdiem "vai fakultātes izpilddirektors".

35. Aizstāt 6.nodaļas apakšnosaukumā starp 6.18. un 6.19.punktu vārdu "patstāvīgā" ar vārdu "LU."

36. Izteikt 6.19.punktu šādā redakcijā:

"6.19. Dekāns (institūta direktors) ir oficiālais fakultātes (institūta) pārstāvis, kas LU institūcijās vai ārpus Universitātes savas kompetences ietvaros kārto visas ar fakultāti (institūtu) saistītās lietas. Fakultātes (institūta) iekšienē viņš veic tās operatīvo vadību:

— rūpējas par Domes un Universitātes vadības institūciju lēmumu izpildi; fakultātes (institūta) studiju un zinātniskā darba organizēšanu;

— atbild par tās saimniecisko, finansu darbību un lietvedību;

— seko, lai struktūrvienības un personāls ievērotu LU Satversmi, fakultātes (institūta) nolikumu, kā arī Domes un LU vadības institūciju lēmumus un rīkojumus.

Par savu darbību dekāns (institūta direktors) ir atbildīgs rektoram. Dekāns (institūta direktors) par savu darbību reizi gadā sniedz pārskatu fakultātes (institūta) Domei."

37. Izteikt 6.20.punktu šādā redakcijā:

"6.20. Dekānu un LU institūta direktoru LU konkursā Dome ievēlē uz četriem gadiem. Dekānam (LU institūta direktoram) jābūt profesoram, asociētajam profesoram, docentam vai vadošajam pētniekam. Viņus var ievēlēt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

Pēc dekāna (institūta direktora) priekšlikuma no akadēmiskā personāla sastāva Dome ievēlē prodekānu (-s) (institūta direktora vietnieku (-s)) uz dekāna (institūta direktora) ievēlēšanas laiku."

38. Aizstāt 6. nodaļas apakšnosaukumā starp 6.20. un 6.21.punktu vārdus "(institūta) sekretārs" ar vārdu "izpilddirektors."

39. Izteikt 6.21.punktu šādā redakcijā:

"6.21. Fakultātes izpilddirektors organizē un nodrošina fakultātes lietvedību saskaņā ar Universitātē noteikto vienoto lietvedības kārtību, LU noteiktā kārtībā pārzina finansu, saimnieciskos un akadēmiskos jautājumus. Fakultātēs ar lielu studējošo skaitu var veidot sekretariātu, kuru vada fakultātes izpilddirektors. Fakultātes izpilddirektors savā darbā ir pakļauts dekānam. Fakultātes izpilddirektora kandidatūru izvirza fakultātes dekāns, bet amatā apstiprina kanclers."

40. Aizstāt 6.nodaļas apakšnosaukumā starp 6.21. un 6.22.punktu vārdu "patstāvīgo" ar vārdu "LU".

41. Izteikt 6.22.punktu šādā redakcijā:

"6.22. Nodaļas vadītāju pēc nodaļas priekšlikuma ievēlē fakultātes (LU institūta) Dome uz četriem gadiem un ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

Katedras vadītāju LU konkursā uz sešiem gadiem ievēlē fakultātes Dome bez atkārtotas ievēlēšanas ierobežojuma, ievērojot Senāta apstiprinātu vēlēšanu Nolikumu. Katedras vadītāju bez profesora nosaukuma ievēlē ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas, ievērojot Senāta apstiprinātu vēlēšanu Nolikumu. Rektors var atsevišķos gadījumos katedras vadītāju iecelt uz vienu gadu, bet ne vairāk kā trīs reizes pēc kārtas.

Zinātniskās laboratorijas vadītāju LU konkursā uz sešiem gadiem, un bez vadošā pētnieka nosaukuma ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas, ievēlē fakultātes (LU institūta) Dome, ievērojot Senāta apstiprinātu vēlēšanu Nolikumu.

Mācību laboratorijas vadītāju ieceļ dekāns.

Par profesora grupas vadītāju Dome apstiprina profesoru vai asociēto profesoru.

42. Izteikt 6.23.punktu šādā redakcijā:

"6.23. Nodaļas vadītājs vada un pārzina nodaļas darbu. Par savu darbību viņš ir atbildīgs dekānam (vai direktoram) un Domei vai citai nodaļas nolikumā noteiktai koleģiālajai institūcijai.

Katedras (zinātniskās laboratorijas) vadītājs par savu darbību ir atbildīgs attiecīgās nodaļas (ja tādas nav — fakultātes vai institūta) vadītājam un savas katedras (zinātniskās laboratorijas) akadēmiskā personāla sapulcei."

43. Izteikt 7.1.punktu šādā redakcijā:

"7.1. LU studējošajiem ir sava pašpārvalde. Tā darbojas atbilstoši studējošo pašpārvaldes Satversmei, ko izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Studējošo pašpārvaldes augstākā institūcija ir LU Studentu padome. Pašpārvaldes ietvaros studējošajiem ir tiesības veidot fakultāšu (institūtu) studējošo padomes un citas institūcijas."

44. Svītrot 7.4.punktu, līdzšinējo 7.5.punktu turpmāk uzskatīt par 7.4.punktu un attiecīgi mainīt arī pārējo 7.nodaļas punktu numerāciju.

45. Izteikt 8.1., 8.2., 8.3. un 8.4.punktu šādā redakcijā:

"8.1. Studijas LU ir zināšanu, prasmju, iemaņu un attieksmju veidošanās atbilstoši noteiktai akadēmisko (bakalaura, maģistra, doktora) studiju, profesionālo studiju vai tālākizglītības studiju programmai.

8.2. Studiju programma nosaka visas viena akadēmiskā grāda vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai izvirzāmās prasības, šīs programmas īstenošanas mērķi, uzdevumus un plānotos rezultātus, piedāvājamās izglītības saturu (kursu uzskaitījumu un to raksturojumu). Studiju programmas pieteikumā iekļauj programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā un vispārējā personāla raksturojumu, nepieciešamās materiālās bāzes raksturojumu, studiju programmas īstenošanas izmaksu aprēķinu, programmas īstenošanā iesaistīto struktūrvienību uzskaitījumu, norādot to uzdevumus konkrētās programmas īstenošanā.

8.3. Akadēmiskās studijas notiek atbilstoši bakalaura, maģistra vai doktora studiju programmām. Bakalaura studijas paredzētas trijiem līdz četriem gadiem, bet maģistra studijas — vienam līdz diviem gadiem (pilna laika studijām), ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem. Akadēmisko (bakalaura un maģistra) studiju mērķis ir atbilstoša bakalaura un maģistra vai profesionālā (bakalaura vai maģistra) grāda iegūšana. Profesionālās augstākās izglītības bakalaura grādu piešķir, ja programmas pilna laika studiju ilgums ir vismaz četri gadi. Profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu piešķir, ja kopējais studiju ilgums ir vismaz pieci gadi. Profesionālo studiju juridiski fiksētais mērķis ir atbilstošas profesionālās kvalifikācijas iegūšana. Studijas doktorantūrā ir studijas zinātniskā grāda iegūšanai. Studiju ilgums doktorantūrā ir trīs līdz četri gadi.

8.4. Studiju procesu reglamentē Senāta apstiprināti nolikumi. Studiju programmu īstenošanu vada studiju programmas direktors, kuru pēc fakultātes Domes priekšlikuma apstiprina Senāts. Attiecīgās nozares studiju programmu darbību koordinē studiju padome, kuras sastāvu apstiprina prorektors. Studiju programmas (-u) padomes darbu vada studiju programmas (-u) padomes priekšsēdētājs, kuru izvirza studiju programmas (-u) padome un apstiprina fakultātes Dome."

46. Svītrot 8.5.punktu, līdzšinējo 8.6.punktu turpmāk uzskatīt par 8.5.punktu un attiecīgi mainīt arī pārējo 8.nodaļas punktu numerāciju.

47. Izteikt 8.6. un 8.7.punktu šādā redakcijā:

"8.6. Studiju programmas (-u) īstenošanai fakultātei (institūtam, nodaļai) ir savs budžets, kuru nosaka Senāts.

8.7. Sagatavot studiju programmas un noteiktā kārtībā tās pieteikt var atsevišķi profesori vai asociētie profesori, docenti, kā arī akadēmiskās struktūrvienības. Pēc akceptēšanas atbilstošās zinātnes nozares fakultātes Domē studiju programmu apstiprina Senāts. Lēmumu par programmas uzsākšanu, apturēšanu un izbeigšanu pieņem Senāts."

48. Izteikt 9.2.punktu šādā redakcijā:

"9.2. Zinātniskās pētniecības darbs LU notiek saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību", citiem likumiem un normatīvajiem aktiem, LU Satversmi un Senāta lēmumiem."

49. Izteikt 9.4.punktu šādā redakcijā:

"9.4. LU akadēmiskā personāla pienākums ir publicēt savu pētījumu rezultātus. LU izdod "Latvijas Universitātes Rakstus" — "Acta Universitatis Latviensis"."

50. Izteikt 9.6.punktu šādā redakcijā:

"9.6. LU darbojas promocijas padomes, kuras piešķir doktora zinātniskos grādus."

51. Aizstāt 10.nodaļas nosaukumā un apakšnosaukumā vārdu "resursi" ar vārdu "īpašums."

52. Izteikt 10.1.punktu šādā redakcijā:

"10.1. LU var piederēt kustamais, nekustamais īpašums, ieskaitot zemi, un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem."

53. Aizstāt 10.2.punktā vārdus "LU resursus veido" ar vārdiem "LU īpašumu veido".

54. Izteikt 10.3.punktu šādā redakcijā:

"10.3. LU ir tiesības un pienākums rīkoties ar savu īpašumu tās Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai."

55. Aizstāt 10.nodaļas apakšnosaukumā starp 10.4. un 10.5.punktu vārdu "naudas" ar vārdu "finansu."

56. Izteikt 10.5. un 10.6.punktu šādā redakcijā:

"10.5. LU finansu līdzekļus veido valsts pamatbudžeta līdzekļi, kā arī citi ienākumi, ko LU gūst, veicot darbību Satversmē noteikto mērķu realizācijai.

10.6. Ar savām finansēm LU rīkojas, ievērojot noteikumus, kas attiecas uz bezpeļņas organizācijām."

57. Izteikt 10.9.punktu šādā redakcijā:

10.9. Fizisko un juridisko personu piešķirtos līdzekļus izmanto norādītajam mērķim, LU Senāta noteiktajā kārtībā."

58. Izteikt 10.10.punktu šādā redakcijā:

"10.10. LU struktūrvienību finansu līdzekļu veidošanas kārtību nosaka Senāts."

59. Izteikt 10.11.punktu šādā redakcijā:

"10.11. LU pamatstruktūrvienības līdzekļi sastāv no

— izglītības programmu grupu finansējuma, kas ietver izglītības programmu grupās iesaistītā personāla algu fondu un līdzekļus studiju programmu īstenošanai;

— mērķfinansējuma pētnieciskai darbībai, pakalpojumiem un citu uzdevumu veikšanai;

finansējuma, kas pilnīgi vai daļēji sedz infrastruktūras izdevumus."

60. Svītrot 10.12.punktu, līdzšinējo 10.13.punktu turpmāk uzskatīt par 10.12.punktu un attiecīgi mainīt arī pārējo 10.nodaļas punktu numerāciju.

61. Aizstāt 10.14.punktā vārdus "studiju programmu sarakstam un" ar vārdiem: "valsts noteiktajam" un vārdu "realizēšanai" ar vārdu "īstenošanai".

62. Izteikt 10.15.punktu šādā redakcijā:

"10.15. Citus LU ienākumus veido:

— studiju maksa;

— maksas pakalpojumi;

— zinātnisko līgumdarbu veikšana un citi zinātnes finansēšanas avoti;

— saimnieciskā darbība;

— banku un citu kredītiestāžu kredīti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai;

— organizāciju un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

— kustamā un nekustamā īpašuma pārdošana likumā paredzētā kārtībā;

— citi likumdošanā paredzētie ienākumu avoti.

Šie ienākumi tiek izmantoti LU pamatdarbības nodrošināšanai Senāta noteiktā kārtībā.."

63. Aizstāt 10.16.punktā vārdu "privātstruktūra" ar vārdiem: "vai juridiskā persona".

64. Izslēgt 10.nodaļas apakšnosaukumu starp 10.18. un 10.19.punktu.

65. Izslēgt 10.19.punktu, līdzšinējo 10.20.punktu turpmāk uzskatīt par 10.19.punktu un attiecīgi mainīt arī pārējo 10.nodaļas punktu numerāciju.

66. Izteikt 10.20.punktu šādā redakcijā:

"10.20. Pildot savus uzdevumus, LU ir tiesības Latvijā un ārvalstīs veikt šādas darbības atbilstoši Satversmē noteiktiem mērķiem un likumdošanas aktiem:

— slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām, kā arī veikt citas juridiskas darbības saskaņā ar šo Satversmi;

— izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus;

— veikt LU profilam atbilstošu komercdarbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi LU budžetā tās attīstībai, studijām un sociālajam atbalstam, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos."

67. Papildināt 10.22.punktu pēc vārda "atbildētāju" ar vārdiem "un trešo personu".

68. Papildināt Satversmi ar 12.nodaļu šādā redakcijā:

"12. Latvijas Universitātes reorganizācijas un likvidācijas kārtība

12.1. LU reorganizācija vai likvidācija notiek likumā noteiktā kārtībā."