Par gatavošanos Cēsu lielajiem svētkiem

2006.gadā Cēsu pilsēta svinēs savu 800 gadu jubileju

Spriežot par gaidāmajiem Cēsu svētkiem: Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders, atklātā sabiedriskā fonda “Cēsinieku klubs” prezidents Rolands Tjarve, akciju sabiedrības “Latvijas Unibanka” valdes priekšsēdētājs Viesturs Neimanis, Cēsu domes projekta “Cēsīm 800” koordinators Gints Lazdiņš (augšējā attēlā); Cēsu uzņēmēji (apakšējā attēlā)

Tautas pašapziņu raksturo goda izrādīšana un lepnums par savas tautas kultūrvēsturi. Šī ir viena no nozīmīgākajām katras nācijas identitātēm un savā veidā arī ceļazīme pastāvēšanai nākotnē. Nav šaubu, ka latviešiem šajā ziņā ir un būs augsti pacelta galva.

Valsts sarkanbaltsarkanā karoga šūpulis, Livonijas mestru rezidence, reiz bijusī Latvijas galvaspilsēta, mūsdienīga, uzņēmējdarbībai atvērta Eiropas pilsēta — šāda tagad ir Cēsu vizītkarte. Par to un iecerēm Cēsu pilsētas 800 gadu jubilejas sarīkošanā otrdien, 22.oktobrī, Latvijas Nacionālajā operā valsts plašsaziņas līdzekļus informēja Cēsu domes un atklātā sabiedriskā fonda “Cēsnieku klubs” pārstāvji.

Nozīmīgo gada skaitli Cēsis savā vēsturē gatavojas iemūžināt 2006.gadā. Laika līdz jubilejas svinībām vēl ir daudz, bet cēsnieki uzskata par vajadzīgu par to ne vien runāt, bet arī darīt jau tagad.

Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs Gints Šķenders, uzrunājot klātesošos, teica: “Manī ir pārliecība, ka mūsu pilsēta ir interesanta un spēj saistīt ikviena cilvēka uzmanību. Šis varbūt ir skaļāks mūsu pieteikums, taču tā ir apzināta rīcība. Mēs vēlamies, lai par Cēsīm un pilsētas jubileju zinātu visa Latvija un arī ārpus valsts robežām. 800 gadu vēsture ir nopietns laika posms, ne katra vieta ar šādu faktu var lepoties. Pilsētas budžets neļauj visas ieceres paveikt uzreiz, tāpēc domājam jau laikus, kā savu pilsētu padarīt patīkamāku pašiem un mūsu viesiem. Ir tapusi rīcības programma, kas paredz katru gadu izpildīt nodomāto ne vien kultūras, bet arī pilsētvides un labiekārtošanas jomā. Jāsecina, ka diemžēl visi skaistie nodomi nav pašreizējiem cēsniekiem vien pa spēkam. Tāpēc izsakām aicinājumu mūsu novadniekiem, citiem labvēļiem būt kopā un rīkoties, lai 2006.gadā Cēsu 800 gadu svinības notiktu un paliktu atmiņā.”

Gatavošanās Cēsu pilsētas jubilejai notiek kopš 2000.gada. Tāpēc vien var pamatoti uzskatīt, ka darbs tiek organizēts mērķtiecīgi un pārdomāti. Virzītājorganizācijas šim notikumam ir Cēsu dome un atklātais sabiedriskais fonds “Cēsnieku klubs”. Fonds 2001.gadā izveidots, lai apvienotu Cēsu novadniekus, ko dzīve ir aizvirzījusi citu novadu ceļos. Bet par fonda prezidentu ir kļuvis Rolands Tjarve. Viņš savā uzrunā pasākumā uzsvēra alegorisku domu par saknēm kā vienu no svarīgākajām koka dzīvības sastāvdaļām. “Jau kluba nodibināšanās liecina, ka mums ir svarīga vieta, no kuras esam nākuši. Šāds klubs ir pirmais Latvijā. Mums ir svarīgi, lai mūsu pilsēta arī nākotnē būtu skaista, stipra un vajadzīga. Mēs arī esam gatavi strādāt, lai Cēsis 2006. gadā nosvinētu šo nozīmīgo jubileju,“ sacīja R.Tjarve. Latvijā pazīstamu cilvēku, kas cēlušies no Cēsīm, šajā pasākumā bija daudz — brāļi Juris un Andrejs Žagari, Andrejs Sončiks, Aleksandrs Kiršteins, Roberts Dilba, Kārlis Tomsons.

No Cēsīm nāk arī prokurors Jānis Maizītis, īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš, “Unibankas” prezidents Andris Bērziņš un vēl virkne citu pazīstamu cilvēku.

Cēsu domes ieceres, svētkus rīkojot, neaprobežosies tikai ar svinību pasākumu. Domes sagatavotā prezentācija pastāstīja par prioritātēm, kas īstenojamas katrā gadā līdz svētkiem. 2003.gads ir iecerēts kā savas pilsētas ļaužu vēlmju izzināšanas un ieinteresētības veicināšanas gads. Savukārt 2004.gadam dots nosaukums “Cēsis Latvijā”. Tad iecerēts runāt par cēsnieku veikumiem valsts mērogā un rīkot Cēsu dienas Rīgā. 2005.gadā domāts vērst skatu ārpus Latvijas robežām, lai modinātu interesi par Cēsīm. Tūrisma plūsmai jau tagad ir tendence pieaugt, un uz svētkiem cēsnieki plāno ap 50 tūkstošu skatītāju un svētku dalībnieku klātbūtni dažādos pasākumos.

Svētkiem jābūt: pārrunājot jau paveikto un ļoti ļoti daudz darāmo: Latvijas Zemnieku savienības valdes loceklis Roberts Dilba, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks; Rolands Tjarve un Viesturs Neimanis Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Lai svētku svinību gads izdotos, kopīgiem spēkiem iecerēts realizēt vairāk nekā desmit dažādu projektu pilsētvides un infrastruktūras sakopšanā, laukumu labiekārtošanā, ielu apgaismošanas sistēmas rekonstrukcijā un Cēsu pilsdrupu konservācijā.

Nākotnē, lai vairāk popularizētu pilsētas vārdu ārpus Latvijas robežām, cēsnieki rīkos jaunus starptautiskus pasākumus. Tāds būs pasaules čempionāts junioriem florbolā un vasaras biatlona čempionāts visaugstākajā līmenī.

Cēsu ļaudis uzsver: “Cēsis ir un būs mūsu mājas. Cēsīs aizvien jūtam gadsimtu elpu, kas, sakoptas un tīras vides ietverta, vilina viesus no visas pasaules. Izmantojot zināšanas, ko dod modernas tehnoloģijas, mēs dzīvojam drošā un dinamiskā Eiropas pilsētā ar augstu dzīves kvalitāti. Mūsu bērni vēlas dzīvot Cēsīs un ir lepni par šo pilsētu!” Laiks paies, un 2006.gadā Cēsīs būs svētki. Tieši tādi, kādus tos sagatavos cilvēki, kam šīs pilsētas vārds nozīmē gan saknes, gan dzīves telpu sev un nākamajām paaudzēm.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore