Aizvakar, 22. oktobrī, Ministru kabineta sēdē

Nobeigums. Sākums —

“LV” Nr.153., 23.10.2002.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 18.augusta noteikumos Nr.310 “Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanas kārtība””.

Grozījumi nosaka, ka laikā no 2003.gada līdz 2007.gadam tiek divkārt palielināti atskaitījumi no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot Daugavas hidroelektrostaciju saražoto elektroenerģiju, lai finansētu Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju atjaunošanu. Tajos noteikts, ka mēneša laikā pēc pārskata ceturkšņa valsts akciju sabiedrība “Latvenergo” ieskaita bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Vides projekti” kontā līdzekļus šādā apmērā: līdz 2002.gada 31.decembrim - 2% no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot Daugavas hidroelektrostaciju saražoto elektroenerģiju; no 2003.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim - 4% no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot Daugavas hidroelektrostaciju saražoto elektroenerģiju; sākot ar 2008.gada 1.janvāri - 1,5% no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot Daugavas hidroelektrostaciju saražoto elektroenerģiju. Sākot ar 2008.gadu, paredzēts atskaitījumu samazinājums, jo, uzstādot modernākas iekārtas, plānota ekspluatācijas izdevumu samazināšanās.

Grozījumi paredz noteikumu tekstā aizstāt nosaukumu “Energoapgādes regulēšanas padome” ar nosaukumu “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija”.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par sadarbību katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju novēršanā, kā arī to seku likvidēšanā”, ar kuru tiek akceptēta vienošanās.

Iekšlietu ministrs pilnvarots parakstīt minēto vienošanos, kura pēc parakstīšanas iesniedzama apstiprināšanai Saeimā.

Vienošanās mērķis ir radīt tiesisko pamatu Latvijas un Baltkrievijas pušu sadarbībai katastrofu novēršanā un to seku likvidēšanā, kā arī veicināt sadarbību starp kaimiņvalstīm citās jomās, lai sasniegtu minēto mērķi, tajā skaitā: pušu sadarbību katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju prognozēšanā, seku novērtēšanā, preventīvu pasākumu īstenošanā; savstarpējas palīdzības sniegšanu katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju likvidēšanā; speciālistu sagatavošanu otras puses valsts mācību iestādēs, stažieru, pasniedzēju, zinātnieku un speciālistu apmaiņu; pieredzes apmaiņu, organizējot iedzīvotāju sagatavošanu darbībām katastrofu, dabas stihiju, citu ārkārtēju situāciju apstākļos; kopīgu konferenču, semināru, darba sanāksmju, mācību un treniņu rīkošanu.

Ar šīs vienošanās parakstīšanu uzlabosies sadarbība starp abu valstu atbildīgajām institūcijām, radot iespēju apmainīties ar pieredzi un informāciju katastrofu novēršanas jomā.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācija norīko alternatīvā dienesta veicēju uz Valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgo struktūrvienību ieskaitīšanai rezervē”.

Administrācija ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms alternatīvā dienesta veicējam noteiktā alternatīvā dienesta pildīšanas laika beigām saskaņo ar Valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgās struktūrvienības vadītāju minētā dienesta beigšanas datumu, noformē alternatīvā dienesta izpildes apliecinājumu, aizpildot tā norīkojuma daļu, un izsniedz alternatīvā dienesta izpildes apliecinājumu alternatīvā dienesta veicējam.

Noteikts, ka alternatīvā dienesta veicējs alternatīvā dienesta izpildes apliecinājumu iesniedz Valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgajā struktūrvienībā.

Pēc alternatīvā dienesta izpildes apliecinājuma saņemšanas Valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgā struktūrvienība ieskaita alternatīvā dienesta veicēju rezervē, 10 darbdienu laikā aizpilda alternatīvā dienesta izpildes apliecinājuma paziņojuma daļu un nosūta paziņojumu administrācijai.

Pēc Valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgās struktūrvienības paziņojuma saņemšanas administrācija izdara ierakstu alternatīvā dienesta veicēja personas lietā un noņem viņu no personāla uzskaites.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 15.jūlija noteikumos Nr.246 “Militārā dienesta iesaukšanas kontroles komisijas nolikums”.

Grozījumi paredz, ka lēmumu par obligātā aktīvā militārā dienesta aizstāšanu ar alternatīvo dienestu pieņem Militārā dienesta iesaukšanas kontroles komisija, līdz ar to nepieciešams attiecīgi precizēt šīs komisijas nolikumu.

Noteikumu projekts precizē komisijas funkcijas, nosaka, ka sēdē jāpiedalās arī iesaucamajam, kurš iesniedzis pieteikumu par obligātā aktīvā militārā dienesta aizstāšanu ar alternatīvo (darba) dienestu, precizē, ka komisijas locekļiem un ekspertiem var būt atšķirīgi viedokļi, jo pieteikumu izvērtēšana un lēmumu pieņemšana ir subjektīvu apsvērumu un vērtējumu virzīts process.

Akceptēts rīkojums “Par A.Timušku”. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumu Nr.293 “Valsts valodas centra nolikums” 11.punktu, kā arī ievērojot tieslietu ministres I.Labuckas ieteikumu, Agris Timuška apstiprināts Valsts valodas centra direktora amatā.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā jautājums par plānošanas reģionu teritorijām saskaņojams ar tajos ietilpstošajām pašvaldībām”.

Domes vai padomes lēmumu par iekļaušanos attiecīgajā plānošanas reģionā pašvaldības nosūta par reģionālo attīstību atbildīgajam ministram.

Par reģionālo attīstību atbildīgais ministrs apkopo pašvaldību iesniegtos priekšlikumus un iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu par plānošanas reģionu teritorijām.

Ja par reģionālo attīstību atbildīgais ministrs pašvaldību iesniegtos priekšlikumus par iekļaušanos attiecīgajos plānošanas reģionos ietver rīkojuma projektā bez grozījumiem, jautājums par plānošanas reģionu teritorijām uzskatāms par saskaņotu ar tajos ietilpstošajām pašvaldībām.

Ja pašvaldība vēlas mainīt savu lēmumu par iekļaušanos attiecīgajā plānošanas reģionā, tā nosūta par reģionālo attīstību atbildīgajam ministram attiecīgu domes vai padomes lēmumu. Ministrs pašvaldības lēmumu par iekļaušanos citā plānošanas reģionā un priekšlikumu par izmaiņām plānošanas reģionu teritorijās iesniedz Ministru kabinetā.

Akceptēts rīkojums “Par Valsts reģionālās attīstības aģentūras izveidošanu”. Saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 8.panta pirmo daļu ar 2002.gada 1.novembri uzsāks Finansu ministrijas pārziņā esošās bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Reģionu attīstība” reorganizāciju un līdz 2002.gada 31.decembrim izveidos Valsts reģionālās attīstības aģentūru.

Noteikts, ka aģentūra ir sabiedrības saistību, mantas un finansu līdzekļu pārņēmēja.

Aģentūra ir Finansu ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kuras darbības mērķis ir pārvaldīt Reģionālo fondu, lai īstenotu Reģionālās attīstības likumā noteiktos Reģionālā fonda uzdevumus. Aģentūras galvenās funkcijas ir organizēt finansu līdzekļu piesaistīšanu Reģionālajam fondam, organizēt Reģionālā fonda glabāšanu un tā līdzekļu izlietojumu atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam Reģionālā fonda nolikumam.

Īpašu uzdevumu ministram sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām uzdots noslēgt pārvaldes līgumu ar aģentūras direktoru.

Akceptēti noteikumi “Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes nolikums”, kuri nosaka, ka Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde ir par reģionālo attīstību atbildīgā ministra pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas ir atbildīga par reģionālās politikas izstrādi, reģionālās attīstības plānošanu un reģionālās attīstības valsts atbalsta pasākumu īstenošanas koordināciju.

Pārvalde veic Reģionālās attīstības likumā un Teritorijas plānošanas likumā noteiktās funkcijas.

Akceptēts rīkojums “Par atbildīgo ministriju noteikšanu Teritorijas plānošanas likumā minēto funkciju veikšanai”.

Saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktu noteikt, ka atbildīgā ministrija Teritorijas plānošanas likumā minēto funkciju veikšanai nacionālajā, plānošanas reģionu un rajona pašvaldību teritorijas plānošanas jomā ir Finansu ministrija.

Saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktu noteikt, ka atbildīgā ministrija Teritorijas plānošanas likumā minēto funkciju veikšanai vietējo pašvaldību teritorijas plānošanas jomā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments