Latvija un zemnieks: iespējas un izaicinājumi

Zemkopības ministrijas speciālisti atbild uz zemnieku jautājumiem

Daudziem Latvijas lauksaimniekiem spilgtā atmiņā palikusi Zemkopības ministrijas rīkotā noslēguma konference “Mūsdienu Latvija un zemnieks: iespējas un izaicinājumi”, kura notika Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Tā apkopoja šīs vasaras reģionālo konferenču darbu. Šajā zemnieku sarunā ar ministrijas speciālistiem piedalījās arī Eiropas Komisijas lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības komisārs Francs Fišlers.

Konferences gaitā rakstveidā Francam Fišleram tika uzdoti 236 jautājumi, kurus Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamenta direktoram Mārtiņam Rozem uzticēts nodot ES Komisijas delegācijai.

Savukārt Zemkopības ministrijai un ministram tika uzdoti 280 jautājumi: Lauku nozaru un pārstrādes attīstības departamentam — 104, Lauku attīstības departamentam — 57, Lauku stratēģijas departamentam — 52, Integrācijas ES un ārējo sakaru departamentam — 26, Veterinārajam un pārtikas departamentam — 11, Budžeta un finansu departamentam — 3 jautājumi, kā arī 28 ministram Atim Slakterim adresēti novēlējumi.

Šodien turpinās Zemkopības ministrijas speciālistu atbildes uz daudzajiem konferences dalībnieku jautājumiem.

(Skat. arī “LV” Nr.150., 17.10.2002.)

— Kāpēc nemaksā subsīdijas visiem lopu turētājiem, kaut vai par vienu govi? Vai no piecām govīm izslauktais augstākā labuma piens ir sliktāks nekā no septiņām govīm, kā no 10 ha nodotie graudi atšķiras no 15 ha nodotajiem, ja netiekam pie subsīdijām? Vai par Latvijas brūnajām govīm, lai tās neizzustu no ganāmpulkiem, nevajadzētu maksāt lielākas subsīdijas?

— Pašu lauksaimnieku un lauksaimnieku apvienību (Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes) rokās ir apstiprināt nosacījumus, kurus iekļaut konkrētā programmā subsīdiju saņemšanai. Subsidēšanas kritērijos patlaban nav iekļauts kritērijs par piena šķiru.

Nekas neliecina par to, ka ‘Latvijas Brūnā’ izzustu no ganāmpulkiem Latvijā, un par subsīdiju piešķiršanu šai šķirnei lielākos apjomos ir jālemj pašiem lauksaimniekiem.

— Vai mēs spēsim izpildīt piena kvotas? Kaut vai 400? Vai, sastādot saimniecībai piena kvotas, būs iespēja paplašināt ražošanu?  

— Latvijas piena ražotāji jau tagad spēj izpildīt piena kvotas un pat saražo vairāk, nekā ES Komisija ir piedāvājusi tehnisko sarunu laikā (skat. informāciju pozīcijas dokumentā).

Individuālās kvotas piešķiršana ir katras dalībvalsts kompetencē, un katra kandidātvalsts, tātad arī Latvija, paredzēs mehānismu, pēc kura tiks sadalītas kvotas, paredzot vai neparedzot iespējas tās palielināt, pārdalīt vai kā citādi mainīt.

— Kas, jūsuprāt, būtu jādara, lai piensaimniecība, kas ir prioritāra nozare uz papīra, par tādu kļūtu arī īstenībā?

— Piensaimniecība jau tagad ir prioritāra nozare, jo tā ir viena no lielākajām lauksaimniecības nozarēm (piena ražošanas īpatsvars kopējā lauksaimniecības galaproduktā ir 30%, bet piena produktu īpatsvars kopējā lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportā ir 17%, un tam ir tendence pieaugt). Turklāt piensaimniecības nozare saņem ievērojami lielāku atbalstu nekā visas citas lauksaimniecības nozares (2001.gadā pāri par 20% no visām lauksaimniecības subsīdijām saņēma piensaimniecība, un 2002.gadā atbalsts ir palielināts vēl vairāk).

— Kāda būs piena iepirkuma cena pēc iestāšanās ES? Kad Latvijas zemnieki par pienu saņems tikpat cik ES lauksaimnieki? Kad un vai beidzot “atkusīs” piena iepirkuma cena? Lai iestātos ES, tai jābūt pie 17—18 santīmiem. Šobrīd tā ir “sasalusi” — 9,2 santīmi.

— Piena minimālai — mērķa — cenai ir jābūt noteiktai likumdošanā, jo, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, stāsies spēkā ES Padomes 1999.gada 17.maija regula — Nolikums (EK) Nr.1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju. Tā 3.pantā ir noteikta mērķa cena pienotavai piegādātam pienam, kas satur 3,7% tauku, — 30,98 eiro par 100 kg. Šī mērķa cena ir noteikta laika posmam no 2000.gada 1.jūlija līdz 2005.gada 30. jūnijam.

Par mērķa cenu uzskata to cenu, kādu cenšas iegūt par visu ražotāju pārdoto pienu Kopienas tirgū un ārējos tirgos. ES Padome, lemjot saskaņā ar līguma 37.panta 2.punktā izklāstīto procedūru, var mainīt mērķa cenu.

Piena iepirkuma cena tiek garantēta ar tirgus intervences palīdzību piena produktu tirgū — arī tas ir ES iedarbības mehānisms. Lēmums par piena intervences ieviešanu Latvijā ir saistīts ar ievērojamu finansu resursu piesaistes nepieciešamību no valsts budžeta un normatīvo aktu bāzi.

— Mazo piena ražotāju nākotne pašlaik un pēc iestājas ES? Kā jūs domājat, ko darīs mazie zemnieki, kuriem ir trīs, piecas govis? Kādas ir viņu produkcijas realizācijas iespējas?

— Jebkuram piena ražotājam ir nākotne neatkarīgi no tā, vai viņš atrodas Holandē vai Latvijā, ražo lielu daudzumu piena, slaucot daudz govju, vai mazu daudzumu, slaucot tikai dažas govis. Tikai paša saimnieka rokās ir izvēle kļūt par piena aprites tirgus dalībnieku, saņemot un izmantojot piena ražošanas kvotas un priekšrocības, kas ir saistītas ar tirgus aprites dalību. Nelielu saražotās produkcijas daudzumu pilnībā var nosegt pašpatēriņš — saražotā piena izmantošana saimniecībā uzturam vai lopu nobarošanai, jo šis daudzums netiek regulēts un noteikts kvotas apjomos.

Neatkarīgi no saimniecības lieluma — lai varētu saražoto pienu pārdot tiešajā tirdzniecībā vai pārstrādei, ES dalībvalstu piena ražotājam ir jābūt piešķirtai piena ražošanas kvotai. Piena kvotas ietvaros saražotajam piena daudzumam tiek piemērotas piena iepirkuma prasības un garantēta piena iepirkuma cena. Tās ir pietiekami augstas prasības, bet pretī arī ir atbilstoša samaksa.

— Kā risināsies jautājums par graudu ražošanu un realizāciju pārstrādei spirtā?

— Ņemot vērā uzņēmuma “Riga Bestsprit” nenoteikti mainīgo situāciju, Zemkopības ministrija sagatavoja un iesniedza Ministru kabinetam noteikumu projektu, kas paredz spirta ieguvei saražoto graudu iepirkumu no saimniecībām, kurām ir noslēgts līgums ar uzņēmumu “Riga Bestsprit”. Ministru kabinets to akceptēja.

2002.gadā ir palielinājies pārtikas kvalitātei atbilstošu graudu īpatsvars, un līdz ar to ir apgrūtināta graudu ražotāju līguma saistību izpilde.

Uzņēmumos “Jaunpagasts plus” un “Riga Bestsprit” graudu iepirkums pārstrādei turpinās.

— Šogad maksājām par graudu kaltēšanu graudiem ar mitruma saturu 13,1%, 13,3% utt.

— Graudu iepirkšanas procedūra ir divu uzņēmējdarbības subjektu noteiktā kārtībā panākta vienošanās. Valsts iespēja ar administratīvām metodēm noteikt kvalitātes kritērijus ir ierobežota. Reālāk šos jautājumus var atrisināt ar lauksaimnieku organizāciju palīdzību. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome pārstāv gan ražotāju, gan pārstrādātāju intereses.

— Kad valsts kontrolēs, kā tiek realizēts valsts standarts labības pārstrādes graudu iepirkšanas punktos? Ja mēs drīz iestāsimies ES, tad arī šeit vajadzēs ievērot tur esošās prasības. Vai ir iespējams panākt, lai jau 2003.gadā visā valstī būtu vienādas graudu iepirkšanas prasības?

— Valstī vienādas graudu iepirkšanas prasības var noteikt, un tas tiek darīts Valsts labības tirgus intervences nosacījumu gadījumā. No graudu ražotāju viedokļa pēc būtības jautājums ir par iepirkuma cenas līmeni. Tirgus ekonomikas apstākļos ieviesti vienādi standarti nenozīmē vienādu graudu iepirkuma cenu, kura veidojas, pircējam un pārdevējam savstarpēji vienojoties.

— Kāpēc tiek izsniegtas atļaujas griķu importam, ja Latvijas zemnieki saražo nepieciešamo patēriņa daudzumu un nav noteikta ievedmuita?

— Griķu graudu pārstrādes uzņēmumi ar Latvijā audzētiem griķiem vēl pilnīgi nav nodrošināti. Šā iemesla dēļ no 2002.gada janvāra līdz martam tika izsniegtas licences un  ievestas  317 tonnas  griķu graudu, kas atbilst mēneša patēriņam.

Griķu graudiem paredzēts atjaunot ievedmuitu, un šī procedūra ir uzsākta.

— Vai ir perspektīvi nodarboties ar ogu audzēšanu Latvijā?

— Jebkuras produkcijas ražošanas perspektivitāti nosaka vairāki faktori un/vai to kopums. Svarīgākie no tiem šajā gadījumā ir produkcijas noieta tirgus, teritoriālais faktors (augsnes, klimata apstākļu atbilstība), pārstrādes iespējas, profesionālās zināšanas.

Valsts atbalsta politikas ietekmē ogulāju stādījumu platības ir ievērojami palielinājušās, ir uzsākta produkcijas pirmapstrāde un realizācija ārējā tirgū.

— Ja pēc Saeimas vēlēšanām Tautas partija paliek pozīcijā, kas būs galvenā prioritāte, lai, harmoniski iekļaujoties ES, saglabātu lauku vidi un videi draudzīgu lauksaimniecisko ražošanu?

— Tiks veicināta vides aizsardzības prasību un vidi saudzējošas lauksaimniecības ieviešana, tam paredzot atbilstošu finansējumu no valsts subsīdijām un ES pirmsstrukturālajiem instrumentiem. Līdz iestāšanās brīdim ES plānots izveidot programmēšanas dokumentus. Atbilstoši tiem pēc iestāšanās ES visā valstī tiktu uzsākts lauku attīstību un vides aizsardzību veicinošu pasākumu atbalsts.

— Nacionālās subsīdijas 2003., 2004., 2005.gadam tehnikas iegādei, hektārmaksājumi? Lētie kredīti zemju iegādei?

— Līdz iestājai Eiropas Savienībā nacionālajās subsīdijās tiks saglabātas ilglaika programmas, kas atbalsta jaunas lauksaimniecības tehnikas iegādi, hektārmaksājumus.

Ņemot vērā milzīgo interesi par kredītiem lauksaimniecības zemju iegādei,  iespēju robežās tiks paredzēti  līdzekļi šīs programmas atbalstam.

Turpmāk — vēl