Pēc 2002.gada 17.oktobra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija): Darbam Saeimā šobrīd savu zīmogu nepārprotami uzspiež tas, ka beigušās vēlēšanas un vairākas frakcijas diemžēl nav iekļuvušas nākamajā Saeimā. Es, protams, ļoti ceru, ka arī šo frakciju deputāti atbildīgi izturēsies pret tiem uzticēto darbu līdz šīs Saeimas darbības beigām. Diemžēl šodien atsevišķi balsojumi liecināja par pretējo, jo, piemēram, likumā “Par pašvaldību budžetiem” tika iebalsota norma, kas apdraud valsts budžetu, jo nepamatoti atvieglo pašvaldībām ņemt kredītus. Tas īpaši bīstami ir Rīgā – pilsētā, kurai ir ļoti liela finansu jauda un kurā diemžēl šobrīd pie varas ir cilvēki, kas orientējas uz Maskavu, nevis Rietumiem un nebūt nav ieinteresēti valsts finansu sistēmas stabilitātē. Par to liecina, piemēram, centieni iegādāties novecojušo prāmi, kas ir spilgts piemērs attieksmei pret finansu resursu izlietošanu.

Tautas partijas frakcija, neskatoties uz to, ka, iespējams, nākamajā Saeimā tai nāksies sākotnēji strādāt opozīcijā, tomēr izjūt atbildību par finansu stabilitāti valstī un aicina savus šīs Saeimas kolēģus neapdraudēt mūsu iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā ar populistiskiem balsojumiem, jo finansu stabilitāte valstī būs viens no tiem kritērijiem, kas tiks izvērtēts.

No šodien izskatītajiem jautājumiem vēl atzīmēšu Izglītības koncepcijas pieņemšanu, jo ļoti svarīgi ir panākt, lai pēdējos gados izglītības sistēmā uzsākto labo darbu īstenošana tiktu turpināta arī nākamās Saeimas darbības laikā. Tā ir konsekventa pedagogu atalgojuma palielināšana ne vien skolās, bet arī augstskolās, studentu un aspirantu atbalstīšana. Tā ir skolu atjaunošanas un datorizācijas turpināšana, tā ir lauku skolu atbalstīšana, tā ir pagastu atbalstīšana, lai nodrošinātu, ka katrā pagastā būtu savas skolas autobuss. Turpmākajos gados konsekventi jāturpina latviešu valodas pozīciju nostiprināšana mācību procesā un pakāpeniski jāpāriet uz mācībām latviešu valodā vidējā izglītības posmā. Tāpat mums būtu jāpanāk, lai katrā klasē vismaz viena mācību grāmata katrā mācību priekšmetā tiktu iegādāta par valsts budžeta, nevis vecāku vai pašvaldības naudu. Un vēl daudzi citi darbi, kas jāveic, lai mūsu izglītības sistēmas absolventi būtu konkurētspējīgi vienotajā Eiropā, uz kuru mēs visi tiecamies.

J.Bunkšs (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Šodien gribētu jūsu uzmanību pievērst vienam likumprojektam – “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem””. Varu izteikt gandarījumu, ka epopeja ar likuma grozījumiem beigusies. Ja atceramies, tad grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem” radās saistībā ar pašvaldību tiesībām sniegt garantijas studējošajiem, saņemot kredītus. Taču otrajā un trešajā lasījumā parādījās vēl papildu grozījumi, pret kuriem diezgan asi uzstājās Pašvaldību savienība. Kā izrādās, nebija dūmu bez uguns. Valsts prezidente, izskatot piedāvātos grozījumus, likumu atgrieza Saeimā.

Šodien pieņemtajos grozījumos precizēti vairāki termini, piemēram, ko nozīmē pašvaldības ilgtermiņa saistības, kas ir ilgtermiņa aizņēmumi pašvaldībām. Līdz šim minētie termini nekur citur mūsu likumos nebija definēti.

Gribu teikt, ka nevajadzētu būt nekādām bažām par to, ka šis likums kaut kādā veidā radītu pašvaldībām absolūtu brīvību ņemt aizņēmumus. Diskusijas šajā likumā bija par to, vai nepieciešami atsevišķi noteikumi kredītu ņemšanai tām pašvaldībām, kurām jau iestājies stabilizācijas nosacījums, tas ir, 20% aizņēmuma no kopējā saimnieciskā gada budžeta, vai pietiek ar tiem noteikumiem, kuri jau šobrīd mūsu valstī ir spēkā un kuri tiek izmantoti, lai pašvaldības ņemtu kredītus. Šie noteikumi netiek grozīti, un manā skatījumā ir pat tā, ka apgrūtinātāka kredītu ņemšana būs tām pašvaldībām, kurām šis stabilizācijas nosacījums attiecībā uz budžeta apjomu jau iestājies.

Es negribētu apgalvot, ka šis likums ir ideāls, bet katrā gadījumā tas ir novērsis domstarpības, kas veidojās starp pašvaldībām un uz kurām arī norādīja Valsts prezidente.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Šodien Saeima beidzot pieņēma galīgajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. Īpaši svarīgs bija balsojums par vienu no būtiskākajiem priekšlikumiem - vai turpināt to, kas gadu desmitiem notiek kooperatīvajās sabiedrībās, it īpaši runājot par dzīvokļiem. Vieni un tie paši cilvēki gadiem ilgi kārto visu. Kā viņi kārto, kur kārto un ar ko, par to īrniekiem ļoti bieži nav absolūti nekāda priekšstata. Līdz ar to bija jāpanāk būtiskas izmaiņas, runājot par kooperatīvu vadības ievēlēšanu. Jātiek vaļā no briesmīgā pilnvarnieku institūta un jādod iespēja kooperatīvo dzīvokļu īpašniekiem veidot mazākus kooperatīvus vai savos lielajos kooperatīvos organizēties un atrast iespēju demokrātiskāk piedalīties šo kooperatīvu dzīves tālākajā attīstības procesā.

Saeima deva šīs iespējas ar likuma grozījumiem. Ceru, ka tie dzīvokļu īpašnieki, kas tiešām no sirds vēlēsies uzlabot darbu kooperatīvajās sabiedrībās, to arī darīs, jo likums tagad viņiem to atļauj. Atliek novēlēt sekmes tiem cilvēkiem, kas patiesi vēlas uzlabot visu šo darbu, un arī to, lai līdzšinējie vadītāji drusciņ godīgāk ieskatītos savā paveiktajā un nepaveiktajā darbā un mēģinātu atrast kopīgu valodu ar visiem dzīvokļu īpašniekiem. Es ļoti gribētu cerēt, ka it īpaši Rīgā šāds risinājums būtu par labu visiem, lielākoties dzīvokļu īpašniekiem.

Arī Saeima gada nogalē tomēr padarījusi vienu labu darbu. Tālākais jau atkarīgs no tā, kā šo likumu pildīs tie, kam tas jādara.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija): Tātad, kā tādos gadījumos mēdz teikt – ir trīs ziņas – divas labas un viena ne tik laba.

Pirmkārt, Sociāldemokrātu savienība pateicas visiem tiem 30 000 cilvēkiem, kas mūs atbalstījuši, vācot parakstus jautājumā par pievienotās vērtības nodokli. Mēs esam ļoti gandarīti – tā ir tā labā ziņa – par to, ka vismaz jautājumā par siltumapgādi un siltā ūdens piegādi Sociāldemokrātu savienība izpildījusi savu solījumu vēlētājiem un panākusi, ka vismaz tuvākajos divos gados nebūs pievienotās vērtības nodokļa. Tas nozīmē, ka tuvākajos divos gados no iedzīvotājiem netiks ievākti 10 miljoni latu katru gadu, no viņu kabatām tie netiks “pārpumpēti” pašvaldību makos.

Otrkārt, likums par pievienotās vērtības nodokli tika nodots komisijām. Runa ir par medikamentiem, medicīniskām iekārtām, medicīnas precēm, veterinārajiem medikamentiem un veterināro palīdzību, par zīdaiņiem paredzēto specializēto produktu piegādi un tā tālāk. Tātad arī šinī gadījumā mēs esam panākuši, ka šis jautājums beidzot nodots komisijām, un mūs atbalstīja pat valdības partijas. Bet, ņemot vērā ierobežoto šīs Saeimas darbības laiku, tālāk jautājums būs jālemj “Jaunā laika” vadītājiem un frakcijai, jo šī partija savā laikā uzņēmās atbildību par nodokļu samazināšanu.

Treškārt, ne tik patīkamais jaunums par pašvaldību paplašinātām iespējām ņemt un galvot kredītus. Tik tiešām, šis jautājums ir ļoti diskutabls, jo atraisa rokas ne pārāk godīgiem pašvaldību vadītājiem. Varu pievienoties viedoklim, ka par prāmi, pēc speciālistu aplēsēm, kas godīgi maksā 2,5-3 miljoni latu, no Rīgas iedzīvotāju kabatām tomēr būs izpumpēti 5,6 miljoni. Tas ir ļoti smags jautājums, jo tā vai citādi, nenoraidot prāmja nepieciešamību Rīgai, mēs esam piespieduši rīdziniekus maksāt par viena otra pašvaldības vadītāja personīgo biznesu. Acīmredzot, te var parādīties jautājums par nākamās parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi jaunajā parlamentā.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Paldies visiem tiem, kas atbalstīja mūs vēlēšanās!

Un nu par dokumentiem, kas šodien tika izskatīti Saeimā. Izglītības attīstības koncepcija 2002.-2005.gadam – liels dokuments, bet diemžēl nav izskatīti jautājumi par mācību grāmatu cenām, kas ir ļoti dārgas, un iedzīvotāji nevar tās nopirkt saviem bērniem. Otrkārt, grāmatu nav arī skolās. Tātad liela problēma nav izskatīta, jo grāmatas ir ļoti smags jautājums, kas nav atrisināts. Nav izskatīti arī jautājumi par to, kā tad zemnieku bērni apgūs izglītību, jo transporta atmaksa arī netika izskatīta. Un, protams, augstākās izglītības iegūšana, kurai vismaz 60% gadījumu jābūt bezmaksas, citādi Latvijā nebūs augsti izglītotas jaunatnes.

Kas attiecas uz finansiālo stabilitāti, kura it kā esot apdraudēta, tad diemžēl Finansu ministrijai jādomā par šādiem jautājumiem. Šodien, skatot izmaiņas budžetā, mēs redzējām, ka Finansu ministrija paredzējusi sev 131 miljonu latu, tas ir gada budžets, plus vēl gandrīz 5 miljoni latu. Un tur parādās dārgas alkohola un tabakas marķēšanas markas, Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis dokumentus, ka turpmāk pavadzīmes, kuras lieto uzņēmēji, maksās nevis 9 santīmus, bet būs dārgākas, tātad atbalsta privātā biznesa attīstību. Nav norādīti izdevumi starptautiskajām tiesām, kur advokāti ir valsts apmaksāti pāri par 10 miljoniem dolāru. Nav uzrādīts arī, kāpēc Olaines privātrūpnīcai Finansu ministrija norakstīja pāri par 2 miljoniem latu nodokļu un kredīta parādu. Neparādās arī paskaidrojums, kāpēc 17 miljoni latu tika norakstīti Ventspils uzņēmumam. Nu un parādās arī jautājums, ka Finansu ministrija nodarbojas ar zaļo karšu pārpārdošanu, patiesībā – spekulāciju. Tā vietā, lai uzņēmējiem tās tiktu pārdotas pa tiešo, kartes tiek pārpārdotas. Tātad ir lieki ieņēmumi. Un nav uzrādītas, protams, valsts garantijas. Valsts garantijas ir ļoti interesanta lieta – neoficiāli parādījies, ka Vidzemes hokeja hallei valsts garantē 4 miljonus latu. Jebkura no Vidzemes rajona pilsētām nevar atmaksāt šādu garantiju, kuru dod valsts. Tātad tie 4 miljoni latu būs jāatmaksā no valsts budžeta. Ir jēga tai briesmīgajai porta hallei vai nav, to neviens nav paskaidrojis.

Tāpat Tautas partija mierīgi savā laikā iebalsoja 11 miljonus latu citas hokeja halles celtniecībai, kas arī nav atmaksājami. Redziet, finansu stabilitāte tiek grauta no Finansu ministrijas puses.

Nu un pēdējie solījumi, ka tiks samazināti nodokļi. Diemžēl tie netiek samazināti, patiesībā pēc šīm izmaiņām, kuras piedāvā mūsu valdība un Finansu ministrija, tie tiek palielināti.

A.Klementjevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Es gribētu runāt par vienu likumprojektu, kas šodien tika atbalstīts galīgajā lasījumā. Tas ir Kriminālprocesa kodekss. Būtība ir tāda, ka tas nav normāli, ka cietumā ilgāk par pusotru gadu atrodas cilvēki, kurus tikai tur aizdomās par to, ka viņi nodarījuši kādu noziegumu. No vienas puses – vajadzētu ātrāk notikt tiesai vai arī šos cilvēkus atbrīvot. Es saprotu, ka policisti, kuri noķer noziedznieku un pierāda, ka viņš ir vainīgs, nodod visus savus dokumentus prokuratūrai, kas uztur apsūdzību, bet tiesa šo lietu nepaspēj izskatīt. Un iznāk tā, ka vairāk nekā 100 cilvēku valsts būs spiesta izlaist no cietumiem. Ir aizdomas, ka puse no viņiem nodarbojas ar narkotiku tirdzniecību. Man ir lielas šaubas par to, ka viņi neturpinās šo savu biznesu. Mums kā likumdevējiem vajadzētu rast iespēju nevis viņus atlaist, bet palīdzēt tiesām ātrāk izskatīt lietas. Dzirdēju Tautas partijas pārstāvjus, kuri atkal stāsta par prioritātēm iestāties NATO un visu pārējo, bet, ja mums mājās nebūs kārtības, ja mūsu tiesas ātrāk neizskatīs krimināllietas, mums būs vairāk noziegumu. Un sakarā ar to neviens bloks mūs neglābs. Es saprotu, ka valdošā partija nemainīs prioritātes un ka deputāti, kuri turpinās strādāt opozīcijā, turpinās cīnīties par to, lai naudu netērētu Latvijas problēmām, bet atdotu citiem ārzemju blokiem.

Saeimas preses dienests