Par kontrabandas pretsistēmas izveidi

Foto: A.F.I.

Ģenerālprokuratūras Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Aldis Lieljuksis:

Lai varētu runāt par kontrabandas sistēmas apkarošanu, valsts tiesībsargājošajam iestādēm būtu nepieciešams izveidot attiecīgu pretsistēmu, jo ar haosu pret sistēmu cīnīties nevar. Faktiski šodien būtu jātbild uz jautājumu, kāpēc desmit gadu laikā šāda pretsistēma nav izveidota un kas par to ir atbildīgs. Ja reiz kontrabandas apkarošana ir viena no mūsu valsts prioritātēm, tad nav skaidrs, kāpēc rezultāti šajā jomā stāv uz vietas, kāpēc nav noķerti vainīgie. Lai šāda pretsistēma varētu darboties, noteikti ir jāizpildās trim nosacījumiem – jābūt prasmei atklāt noziegumu, jābūt izdevībai to izdarīt, kā arī ir jābūt gribai.

Jāatzīst, ka pie mums amatpersonas par kontrabandas problēmu sāka uztraukties tikai tad, kad medijos skaļi izskanēja informācija par dažādiem kontrabandas gadījumiem.

Varētu teikt, ka valsts no kontrabandas cieš divējādi. No vienas puses, par kontrabandas ceļā ievesto produkciju valsts nesaņem virkni dažādus maksājumus nodokļu veidā.

No otras puses, jāņem vērā, ka vēl bez tā, ka par šo nelegāli ievesto preci netiek maksāti nodokļi, kontrabandisti šo pašu preci iemanās Latvijā legalizēt, izmantojot kā izejvielu legāla produkta ražošanā, un, eksportējot to, vēl atprasa no valsts PVN. Manā skatījumā ir pilnīgi maldīgi uzskatīt, ka kontrabanda kā melnā biznesa paveids darbojas ļoti savrupi, neskarot dažādas tirdzniecības un ražošanas sfēras.

Jārunā ir par to, ka šīs kontrabandas realizācija valstī eksistē paralēli baltajam biznesam, par kuru tiek maksāti visi iespējamie nodokļi. Kontrabandas apmēri ir tik ievērojami, ka būtu maldīgi iedomāties, ka visa nelegāli ievestā produkcija tiek realizēta dažos mazos veikaliņos. Piemēram, ievestos cukura kontrabandas apjomus nav iespējams realizēt mazumtirdzniecībā, lai iedzīvotājiem būtu ko pielikt pie tējas. Tātad ir skaidrs, ka pastāv daļa uzņēmumu, kas šo cukuru iepērk, izmanto ražošanā, bet saražoto produkciju realizē jau kā pilnīgi legālu preci.

Teorētiski valsts ir izveidojusi dažādus šķēršļus kontrabandas preču ievešanai un realizācijai, taču īpaši neviens necenšas noskaidrot, vai šie šķēršļi tiek realizēti dzīvē, un ja tiek – tad cik tas ir efektīvi.

VID laiku pa laikam ziņo par muitas darbiniekiem, kuri tiek atstādināti no dienesta pildīšanas, lai varētu izmeklēt viņu saistību ar dažādām nelikumībām. Taču diemžēl nav dzirdēti šā darba rezultāti, nav pat zināms, vai nelikumībās apvainotie muitnieki tika atbrīvoti no darba. VID pastāv iekšējas struktūras, kuru uzdevums ir novērst nelikumības muitas darbā. Nav skaidrs, ko un kā šīs struktūrvienības dara, jo nav dzirdēts par to darba rezultātiem, un kontrabandas apjomi valstī arī nesamazinās.

Cilvēki, kuri nodarbojas ar kontrabandu, ar nodokļu nemaksāšanu, ir izveidojuši dažādu fiktīvu uzņēmumu ķēdi un visai veiksmīgi darbojas. Turklāt viņi to var diezgan netraucēti darīt, pamatojoties uz mūsu likumdošanu. Tā taču nav normāla situācija, tāpēc, cerams, ka tie spēki, kuri šobrīd skaļi runā par kontrabandas apkarošanas nepieciešamību, cīņā ar šo sistēmu spēs apvienot prasmi, gribu un izdevību.

“DIENAS BIZNESS”; pēc A. Lieljukša raksta “Kontrabandu ar saukļiem neapkarot”