• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Ķekavas vārda labskaņu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.10.2002., Nr. 155 https://www.vestnesis.lv/ta/id/67633

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par palīdzību grūtā brīdī

Vēl šajā numurā

25.10.2002., Nr. 155

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Par Ķekavas vārda labskaņu

VAIVODS.JPG (15907 bytes)
Foto: A.F.I.

Putnu gaļas lielākais ražotājs Latvijā, AS “Putnu fabrika Ķekava” ģenerāldirektors Jānis Vaivods:

Kāda būs jūsu kā uzņēmuma vadītāja turpmākā stratēģija?

Uzsākot darbu kā vadītājam, apzināt uzņēmuma struktūru, iepazīties ar darbiniekiem un skaidri pateikt, vai gribu taisīt revolūciju vai saglabāt esošo struktūru, vai kaut ko mainīt. Tas ir pirmais solis, lai strādājošos nomierinātu, jo situācija uzņēmumā nav vienkārša. Darbinieki ir ļoti uztraukti, jo trīsdesmit gadus ir bijis viens vadītājs un šobrīd viss mainās. Uzņēmumā strādā ģimenes vairākās paaudzēs, un es gribu nomierināt visus, ka strādājošie netiks atlaisti.

Patlaban uzņēmumam ir ap 600 akcionāru, taču līdz šim viņi nav guvuši reālu atdevi no akciju sabiedrības. Beidzamos sešus gadus uzņēmums ir stāvējis uz vietas – tā pārdošanas apjomi bijuši vienā līmenī bez redzamām izmaiņām. Domāju, ka jaunā vadība ar valdes priekšsēdētāju Gintu Liepiņu priekšgalā nesīs pozitīvas pārmaiņas.

Vai uzņēmumā plānojat radikālas izmaiņas vai turpināsit iesākto?

Kā vadītājs neesmu no tiem cilvēkiem, kas jau pirmajā dienā, atnākot uz jaunu uzņēmumu, grib ko radikāli izmainīt. Uzskatu, ka putnu fabrikā darbinieki un speciālisti, kas līdz šim ir strādājuši, ir augsti kvalificēti un viņi varētu arī turpmāk veiksmīgi strādāt. Uzdevums, ko esmu pats sev uzstādījis, ir tāds, ka gribu tās zināšanas, kas man ir tirdzniecībā Latvijā un Baltijā, pievienot tai ražošanas vērtībai, kas ir “Ķekavā”.

Kādu redzat putnu fabrikas turpmāko attīstību?

Putnu fabrika “Ķekava” ir unikāls uzņēmums Latvijā, kur saglabājušās putnkopības tradīcijas, kas veidojušās vairāku gadu desmitu garumā. Katru gadu, izvērtējot statistikas rādītājus, putnu gaļas patēriņš tikai pieaug ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Izmantojot to, ka “Ķekavā” ir atbilstošas tehnoloģijas, labi speciālisti un “Ķekavas” vārds, nākotnē var sasniegt daudz labākus darbības rezultātus un pārdot vairāk produkcijas. Līdz šim putnu fabrikas produkciju tirgoja galvenokārt AS “Ķekavas broileri” veikalos, bet tā bija ļoti maz sastopama lielveikalos un citviet. Mēs vēlamies to piedāvāt lielākajās tirdzniecības veikalu ķēdēs, kā arī veikt pasākumus, lai Ķekavas produkciju varētu brīvi iegādāties ne tikai Rīgā, bet arī pārējās Latvijas pilsētās un lauku veikalos, kur pēc maniem personiskajiem novērojumiem tās nav vispār. Organizējot piegādes un loģistiku, kā arī mārketinga pasākumus, pirmajā gadā plānojam pārdošanas apjomus kāpināt par 10%. Tā ir manis uzstādītā minimālā programma.

Vai produkciju esat ieplānojuši arī eksportēt?

Pirmajā gadā eksports nav reāls, jo vietējie ražotāji Latvijas kopējo patēriņu nodrošina tikai par 28–30%. Tāpēc vietējā tirgū vēl ir ļoti daudz darāmā. Pirmais uzdevums ir sakārtot Latvijas tirgu, lai visiem būtu pieejama “Ķekavā” ražotā produkcija, un kad tas būs izdarīts, tad sekos Baltijas tirgus apgūšana.

Kādi ir iemesli “Ķekavas” mazajai atpazīstamībai vietējā tirgū?

Līdz šim uzņēmums nav nopietni strādājis pie pārdošanas un mārketinga politikas. Tāpēc arī akcionāri uzaicināja mani strādāt uzņēmuma vadītāja amatā, jo man ir liela pieredze pārdošanas un mārketinga darbā.

Kāda kopumā, jūsuprāt, ir situācija tirgū, kur lielos daudzumos no ārvalstīm tiek ievesta putnu gaļa, kas nereti ir klasificējama arī kā nelegālas izcelsmes produkcija?

Jebkurā tirgū, kur ir brīva niša, kur nav spēcīgs un atpazīstams vietējais ražotājs un cena ir pietiekoši augsta, lai būtu starpība starp esošo cenu tirgū un to, par kādu var piedāvāt, būs interese putnu gaļu ievest. Turklāt, ja nebūs pieprasījuma, tad nebūs arī piedāvājuma. Domāju, ka Latvijā lielākoties putnu gaļa ir legāli importēta, taču tās cena ir daudz zemāka par to, ko mēs varam piedāvāt. Taču tā jau ir valsts ekonomikas problēma, kad pircējs savas maksātnespējas dēļ izvēlas lētāko saldētu produkciju, kurai ir arī zemāka vērtība. Savukārt “Ķekava” piedāvā svaigu preci, kura ir arī dārgāka. Cenu samazināšanas iespēja, galvenokārt veiksmīgāk iepērkot barību. Tāpat plānojam veikt dažādas mārketinga aktivitātes, lai veicinātu pārdošanu.

Šobrīd situācija ir paradoksāla. Tirgū jebkurš pārdevējs, kurš tirgo vistas gaļu, savu produkciju nodēvēs par Ķekavā ražotu, lai gan ap 80% gadījumu tas nav Ķekavas produkts. Mans uzdevums ir šai precei piešķirt atpazīstamību.

Kāda ir jaunās vadības ilgtspējīgā stratēģija?

Mūsu galvenais uzdevums ir sagatavot uzņēmumu Eiropas Savienības tirgum, kam būs nepieciešams ne mazums līdzekļu. Mums jāiegūst ES sertifikāti, veterinārie un dzīvnieku labturēšanas sertifikāti. ES putnu ražošanas uzņēmumi ir ļoti spēcīgi, un mums ir jāpaspēj veikt viss nepieciešamais, lai “Ķekavas” produkcija būtu konkurētspējīga. Vēlamies procentu attiecību mainīt tā, lai tirgū 70% būtu vietējā produkcija.

“DIENAS BIZNESS”;  pēc S. Dieziņas intervijas “Jānis Vaivods: Putnu fabrikas “Ķekava”produkcijai jākļūst atpazīstamākai tirgū?”

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!