“Latvijai šis gads ir zvaigznēs ierakstīts”

Rīt, 26. oktobrī, Austrijas valsts svētki

Austrijas vēstnieks Volfgangs Jilli — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs,“LV”

— Kādas, jūsu skatījumā, ir mūsu valstu divpusējās attiecības?

— Tās ir labas, pat teicamas. Es pat teiktu — mūsu attiecības ir tik labas, ka tās vairs nemaz nav iespējams tālāk uzlabot. Kaut gan, protams, attīstībai allaž ir vieta. Vispirms es domāju, ka mēs vēl varētu paplašināt savu ekonomisko sadarbību. Šeit patiešām vēl ir telpa manevram. Kaut tieši šajā jomā bijis liels pieaugums. 2001. gadā mūsu tirdzniecības kopapjoms, salīdzinot ar 2000. gadu, bija pieaudzis par 75 procentiem. Šā gada pirmajos piecos mēnešos mūsu ekonomiskās sadarbības kopapjoms, salīdzinot ar 2000. gadu, bija pieaudzis par 250 procentiem, bet tirdzniecības apjoms bija augstāks nekā visā 2000. gadā. Kā redzat, ekonomikas jomā mūsu sadarbība bijusi ļoti intensīva, jo mūsu valstij ir daudz ko piedāvāt, īpaši infrastruktūras jomā. Vispirms es minētu tiltu un ceļu tehnoloģiju, dzelzceļa iekārtas. Visā pasaulē ir iecienītas Austrijas medicīnas iekārtas slimnīcām. Veselības aizsardzības jomā mums ir patiesi liela pieredze un augstākās kvalitātes iekārtas. Mūsu eksportpreču trešā spēcīgākā pozīcija ir vides aizsardzības iekārtas. Arī Latvijai šī sfēra ir ļoti aktuāla. Taču, ja reiz minēju vides aizsardzību, es gribētu dot jums, latviešiem, padomu. Neizdariet to pašu kļūdu, ko mēs Austrijā.

Latvijā ir tik skaisti meži ar lielu zvēru bagātību. Kādreiz tā bija arī Austrijā. Taču mēs pieļāvām pārāk daudzu mednieku klubu izveidošanos. Rezultātā daudzas zvēru sugas ir gandrīz pilnībā iznīcinātas, un mums tās tagad jākultivē no jauna. Mācieties no mūsu bēdīgās pieredzes un esiet uzmanīgi arī ar tūrisma attīstīšanu.

— Kāds ir jūsu viedoklis par Latvijas sagatavotību?

— Latvija ir ļoti labi sagatavojusies. Protams, problēma ir jautājumā par lauksaimniecību. Es sagaidu, ka tiks panākts kompromiss. Taču kopumā, ja jūs teicāt, ka Latvijai šis ir īpaši nozīmīgs gads, tad es teiktu, ka Latvijai šis gads ir zvaigznēs ierakstīts. Jo šobrīd nav arī nekādu šaubu, ka Latvija tiks uzaicināta iestāties NATO. Personīgi es par to absolūti nešaubos. Protams, es neesmu politiķis, esmu diplomāts. Jā, es par to absolūti nešaubos, jo jūs šim notikumam esat teicami sagatavojušies. Milzu nozīme šeit bijusi jūsu Valsts prezidentes teicamajām attiecībām Kanādā un ASV. Unikāla parādība ir arī daudzie latvieši, kas Otrā pasaules kara beigās emigrēja uz ASV un Kanādu, kā arī citām rietumvalstīm. Es patiesi apbrīnoju tos ārzemju latviešus, kas tagad atgriežas Latvijā. Kā, piemēram, mans dentists Dr. Apse, kurš Latvijā atgriezās no ASV. Neaizmirsīsim arī jūsu izcilo pavāru Mārtiņu Rītiņu, kura restorāns atrodas tepat kaimiņos mūsu vēstniecībai. Viņš atgriezās no Anglijas. Esmu pārliecināts — ja viņš dzīvotu Francijā, viņam būtu reižu divdesmit lielāki ienākumi. Es esmu pāris gadu dzīvojis Francijā un labi zinu, cik liels sociālais nozīmīgums Parīzē ir izcilam šefpavāram. Es patiesi apbrīnoju latviešus, kas tagad atgriežas Latvijā no ASV, Kanādas, Austrālijas, no valstīm, kur viņi pelnīja daudz vairāk. Viņi atgriežas savā tēvzemē, lai dotu arī savu ieguldījumu Latvijas gaišās nākotnes veidošanā.

— Vai austriešiem Latvijas vēlme iestāties NATO ir tikpat labi saprotama kā mūsu centieni iestāties ES? Austrija pati taču nav NATO dalībvalsts. Jūsu konstitūcijā ir pat īpašs punkts, kas nepieļauj iestāšanos kādā militārā savienībā.

— Jūs esat patiešām labi informēts. Es teiktu, ES nav tādas valsts, kura nesaprastu šo Latvijas vēlmi. Neatkarīgi no tā, vai šī valsts pati ir vai nav NATO dalībniece. Protams, mums Austrijā ir cita ģeogrāfiskā situācija, un mums patiesi ir šis konstitucionālais likums par Austrijas neitralitāti, kas tika pieņemts 1955. gadā. To varētu atcelt vienīgi referenduma ceļā un ar divu trešdaļu vairākumu parlamentā. Taču mūsu iedzīvotāju lielākā daļa ir patiesi pārliecināti, ka valsts panākumu atslēga ir Austrijas neitralitāte. Šāds viedoklis izveidojies vēstures gaitā, īpaši tagad, kad Austrija kļuvusi par vienu no pasaules bagātākajām valstīm. Daudzi austrieši mūsu pašreizējo labklājību automātiski saista tieši ar Austrijas neitralitāti. Taču Latvijā ir pavisam cita situācija, un austrieši to lieliski saprot.

— Daudzi latvieši iestāšanos NATO atbalsta arī tāpēc, ka rēķinās ar būtisku guvumu mūsu ekonomikai, vispirms jau ārvalstu investīciju veidā.

— Jā, investoru skaits noteikti pieaugs. Ļoti būtisks Latvijas faktors ir arī jūsu čaklā tauta. Mana pieredze liecina, ka latviešiem ir arī stingrs vārds. Ja latvietis devis vārdu, viņš to turēs, un investori to labi zina. Protams, dažkārt ārvalstu investori gribētu redzēt savu darījumu lielāku juridisko drošību. Tāpēc viņi ar lielu interesi seko apņēmībai padarīt efektīvāku cīņu pret korupciju, kas akcentēta Einara Repšes partijas programmā. Taču par visu vairāk es gribu uzsvērt lielo darbu jūsu valsts starptautiskās autoritātes nostiprināšanā, ko veikusi Valsts prezidente. Latvijas straujo attīstību un starptautiskā prestiža pieaugumu esmu uzskatāmi redzējis pats personīgi, kaut Latvijā esmu akreditēts vēl tikai pusotru gadu. Par Latvijas starptautiskās autoritātes pieaugumu liecina kaut vai augsta līmeņa vizīšu skaita pieaugums. No Austrijas vien Latviju šogad apmeklējis federālais prezidents Tomass Klestils, bijuši Austrijas gubernatori un parlamentārieši. Austrijā bijusi Latvijas parlamentāriešu delegācija. Starp Saeimu un Austrijas parlamentu izveidojusies patiešām cieša sadarbība. Pašlaik trīs Austrijas ministri gaida piemērotu brīdi, lai apmeklētu Latviju. Protams, šobrīd visi gaida jūsu jaunās valdības izveidošanos. Arī mums Austrijā 24. novembrī būs vēlēšanas, un daudz kas būs atkarīgs no šo vēlēšanu rezultāta. Līdzīgi, kā bija Latvijā, arī Austrijā šobrīd ir ļoti dažādi sabiedriskās domas aptauju dati, un grūti prognozēt vēlēšanu rezultātus. Taču varu pateikt, ka Austrijas aizsardzības, iekšlietu un vides aizsardzības ministri patiesi vēlas ierasties Latvijā, lai risinātu turpmākās sadarbības jautājumus. Protams, mani, tāpat kā visu diplomātisko korpusu, ļoti interesē, kurš būs Latvijas jaunais ārlietu ministrs.

— Vēstnieka kungs, jūs teicami pārzināt Latvijas iekšpolitisko situāciju. Mūsu valstī ieradāties pirms pusotra gada. Vai, jūsuprāt, vēstniekam tas ir ilgs vai īss periods?

— Parasti vēstnieka pilnvaru laiks vienā valstī ir četri vai pieci gadi. Tad nu iznāk, ka Latvijā esmu pavadījis trešo daļu no tā. Mēs diplomātu aprindās uzskatām, ka vēstnieka pilnvaru pirmā trešdaļa paiet cītīgā darbā, apgūstot jaunās valsts specifiku un iedibinot kontaktus. Otrā trešdaļa paiet, uzturot iedibinātos kontaktus. Pēdējā trešdaļa paliek skumjām, ka drīz šo valsti vajadzēs atstāt. Taču es teiktu, ka man šī beigu trešdaļas nostalģija sākusies jau tagad. Rīgā es patiesi jūtos kā mājās un jau tagad skumstu, ka reiz man jūsu skaisto valsti vajadzēs atstāt. Esmu strādājis ļoti dažādās pasaules vietās: Parīzē, Romā, Santjago Čīlē, Manilā un tagad Rīgā. Jūsu valstī ierados no Filipīnām, kur augu gadu ir vasara un temperatūra sasniedz 37 un vairāk grādus. Atklāti sakot, pirms ierašanās Rīgā es mazliet baidījos no Latvijas ziemas, taču pērnziem jutos patiešām labi. Latvijā vakaros ir īpaša gaisma, ko nevar salīdzināt ar Viduseiropas melno tumsu. Īpašs valdzinājums ir jūgendstila celtnes, kas Rīgu padara par vienu no visskaistākajām pilsētām pasaulē. Rīgu es salīdzinātu ar Zalcburgu, ko mēs, austrieši, saucam par savu dārgakmeni. Mazliet arī ar Milānu, Romu un mazliet arī ar Parīzi. Tās man ir tādas internacionālas izjūtas, ko rada Rīgas dziļais valdzinājums.

— Vai savas valsts svētku priekšvakarā vēlaties ko pavēstīt Latvijas tautai?

— Man ir tikai viens vēstījums: “Dievs, svētī Latviju!” Es jums visiem vēlu panākumus un pirmām kārtām veselību, jo tas ir vienīgais, ko nevar nopirkt veikalā.

P.S. Intervija jau bija sagatavota publicēšanai, kad pasaules ziņu aģentūras atnesa vēsti par baiso terora aktu Maskavā, un”Latvijas Vēstneša” ārpolitikas redaktors operatīvi sazinājās ar Austrijas vēstnieku pa tālruni:

— Vēstnieka kungs, atļaujiet vēl uzdot diemžēl joprojām aktuālāko mūsdienu jautājumu — par starptautisko terorismu.

— Mans viedoklis ir īss: visām pasaules valstīm aizvien ciešāk jāsadarbojas cīņā pret starptautisko terorismu, lai arī no kurienes konkrētais terora akts nāktu.

— Simtiem nevainīgo ķīlnieku vidū ir arī Austrijas pilsone. Krievijas televīzijas ziņās es redzēju arī ekspresinterviju ar jūsu Maskavas kolēģi tūdaļ pēc viņa tikšanās ar teroristiem.

— Viņš ir mans draugs, es ar viņu esmu ticies arī šeit, Rīgā, kad viņš bija Latvijā. Es patiesi ceru, ka viss atrisināsies mierīgā ceļā un necietīs ne mūsu Austrijas pilsone, ne arī kāds cits ķīlnieks.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors