Lai zāles ikvienam, kam tās vajag

Par grozījumiem zāļu iegādes kompensācijas sistēmā

Vakar, 24. oktobrī, Zāļu cenu aģentūra (ZCA) rīkoja preses īssaietu, kurā ZCA direktore Daiga Behmane informēja par izmaiņām kompensējamo medikamentu sistēmā. Runa ir par grozījumiem zāļu iegādes kompensācijas sistēmā, kas apstiprināti ar Ministru kabineta 10.09.2002. noteikumiem Nr. 421. Saskaņā ar šiem noteikumiem Labklājības ministrija ir izstrādājusi plānu jaunu diagnožu ieviešanai kompensējamo medikamentu sistēmā. Ļoti būtisks jaunums grozījumos ir jauna kompensācijas kategorija zāļu kompensācijai — 90 procenti. Līdz šim zāles tika apmaksātas 100%, 75% un 50% apmērā. Grozījumi paredz, ka daudzām diagnozēm, kuru zāles līdz šim tika apmaksātas 100% apmērā, tagad apmaksās 90% apmērā. Tas attieksies uz tādām diagnozēm kā, piemēram, glaukoma un endokrīnās saslimšanas. Apmaksa 100% apmērā saglabāsies cukura diabētam, audzējiem, šizofrēnijai, smagām sirds operācijām, kā arī smagām nervu sistēmas slimībām. Grozījumos ir arī ietverta norma, ka labklājības ministrs var noteikt zāļu izrakstīšanas ierobežojumus. Tie ir vērsti uz racionālu, efektīvu zāļu lietošanu. Pārsvarā tiek apmaksātas recepšu zāles un zāles, kas paredzētas ambulatorai lietošanai. Ja attiecīgā diagnožu grupā parādās jaunākas un dārgākas zāles, tad zāļu ražotājiem ir jāpierāda to izmaksu efektivitāte, un tikai tad konkrētie medikamenti tiks iekļauti zāļu kompensācijas sistēmā. Jauna norma ir arī tā, ka kompensācijas apmērs medicīniskām ierīcēm un precēm ir 50%.

Grozījumos ir arī noteikti gadījumi, kādos ZCA ir tiesības svītrot zāles no kompensējamo medikamentu saraksta. Piemēram, tad, kad ražotāji neievēro apstiprināto medikamentu bāzes cenu. Objektīvu apstākļu gadījumā zāļu ražotāji var griezties aģentūrā ar lūgumu šo bāzes cenu pārskatīt. Taču netiks pieļauts, ka ražotāji šo cenu patvarīgi paaugstina. Ir arī samazināts maksimālais piecenojums, ko zālēm uzliek lieltirgotavas un aptiekas. Līdz šim lētākajām zālēm maksimālais piecenojums bija 1,4%, bet tagad tas ir 1,3%.

Ar nākamā gada 1. janvāri kompensējamo diagnožu saraksts tiks papildināts ar jaunām diagnozēm, pārsvarā psihisko slimību grupā. Tas ir ļoti būtiski, jo līdz šim šajā grupā bija iekļauta tikai šizofrēnija. Labklājības ministrija ir iesniegusi budžeta pieprasījumu nākamajam gadam kompensējamiem medikamentiem — 27 miljonus latu. Diemžēl līdz šim visi pacienti, kuriem vajadzētu saņemt kompensējamās zāles, tās nesaņem. Pieprasītajiem 27 miljoniem latu vajadzētu nosegt zāļu kompensāciju visiem tiem pacientiem, kuriem jau šobrīd ir paredzēti kompensējamie medikamenti, kā arī jaunajām diagnožu grupām. Pieprasot šo summu, ir ņemts vērā arī saslimstības pieaugums. Piemēram, insulīna lietotāju skaits gadā pieaug par 10%. Jāuzsver, ka zāļu kompensācija valstij izmaksā daudz lētāk nekā slimnieka stacionēšana, tāpēc uz to būtu liekams galvenais akcents. D. Behmane gan atzina, ka pilnīgai zāļu kompensācijas sistēmai būtu nepieciešami 50 miljoni latu gadā. Taču, ņemot vērā budžeta situāciju, ir pieprasīti 27 miljoni latu, kas arī būtiski uzlabos situāciju. Pārdomas izraisa fakts, ka Igaunijā kompensējamām zālēm tiek tērēts trīsreiz vairāk līdzekļu nekā Latvijā.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore