Latvija un zemnieks: iespējas un izaicinājumi

Zemkopības ministrijas speciālisti atbild uz zemnieku jautājumiem

Daudziem Latvijas lauksaimniekiem spilgtā atmiņā palikusi Zemkopības ministrijas rīkotā noslēguma konference “Mūsdienu Latvija un zemnieks: iespējas un izaicinājumi”, kura notika Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Tā apkopoja šīs vasaras reģionālo konferenču darbu. Šajā zemnieku sarunā ar ministrijas speciālistiem piedalījās arī Eiropas Komisijas lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības komisārs Francs Fišlers.

Konferences gaitā rakstveidā Francam Fišleram tika uzdoti 236 jautājumi, kurus Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamenta direktoram Mārtiņam Rozem uzticēts nodot ES Komisijas delegācijai.

Savukārt Zemkopības ministrijai un ministram tika uzdoti 280 jautājumi: Lauku nozaru un pārstrādes attīstības departamentam — 104, Lauku attīstības departamentam — 57, Lauku stratēģijas departamentam — 52, Integrācijas ES un ārējo sakaru departamentam — 26, Veterinārajam un pārtikas departamentam — 11, Budžeta un finansu departamentam — 3 jautājumi, kā arī 28 ministram Atim Slakterim adresēti novēlējumi.

Šodien turpinās Zemkopības ministrijas speciālistu atbildes uz daudzajiem konferences dalībnieku jautājumiem.

(Skat. arī “LV” Nr.150., 17.10.2002.; Nr.154., 24.10.2002.)

— Vai ir domāts par citu valsts nozīmes reģistru izmantošanu Lauku atbalsta dienesta vajadzībām, lai izvairītos no atkārtotas informācijas ieguves un reģistrācijas?

— Lai izvairītos no informācijas dublēšanās, Lauku atbalsta dienests jau pašlaik izmanto valsts reģistrus, kurus uztur citas institūcijas (piemēram, Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centra (VCIDAC) ganāmpulku reģistru, dzīvnieku reģistru, piena reģistru). Taču šādu datu izmantošanai jābūt paredzētai normatīvajos aktos.

— Kāda ir jūsu attieksme pret lauksaimniecības zemju meliorāciju?

— Latvijas klimatiskajos apstākļos konkurētspējīga lauksaimniecība var attīstīties tikai uz kvalitatīvi nosusinātām (drenētām) platībām. Ne velti vairāk nekā 60% lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ir izbūvētas nosusināšanas sistēmas, to skaitā applūšanai apdraudētu teritoriju saimniecisko darbību nodrošina 45 polderi. Šo būvju uzturēšana prasa ievērojamus līdzekļus, kuri gan no zemes apsaimniekotāju, gan valsts puses šobrīd ir nepietiekami. Zemkopības ministrijas speciālisti pašlaik strādā pie iespējamiem risinājumiem finansu līdzekļu piesaistei meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju normālas darbības nodrošināšanai.

— Vai būs kāda valsts programma meliorācijas sistēmu sakārtošanai?

— Valsts investīciju programmā darbojas ilgtermiņa programma “Zemju meliorācija valsts un koplietošanas objektos”, kas paredzēta galveno ūdens noteku (upju, strautu, novadgrāvju), zemāko teritoriju plūdu aizsargbūvju (polderu) un to regulējošo ietaišu (sūkņu staciju, slūžu u.c.) rekonstrukcijai un darbības atjaunošanai.

Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmas nolikums Nr.1 “Lauksaimniecības zemes ielabošana” paredz valsts atbalstu meliorācijas sistēmu uzturētājiem, veicot meliorācijas sistēmu renovācijas un rekonstrukcijas būvdarbus.

Attīstības plāna pasākumā “Lauku attīstības veicināšana”   tiek plānots atbalsts pašvaldībām un zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvprojektēšanai un būvdarbiem.

— Kādēļ jūs ar savu lēmumu neprasāt zemniekiem sakopt meliorācijas sistēmas, lai saņemtu valsts subsīdijas?

— Ar Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojuma Nr.27 “Par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai” 3.8.punktu bija noteikts, ka subsīdijas tiesīga saņemt persona, kura uztur meliorācijas sistēmas saskaņā ar likuma “Par meliorāciju” prasībām. Taču daļai no lauksaimniecības subsīdiju valsts programmas pasākumiem nav tiešas saistības ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi un tajā izbūvētajām meliorācijas sistēmām. Tāpēc 2002.gada subsīdiju nolikumu izstrādātājiem tika uzticēts izvērtēt meliorācijas sistēmu uzturēšanas prasības nepieciešamību attiecīgajā nolikumā.

Nosacījums pretendentiem uzturēt meliorācijas sistēmas atbilstoši likuma “Par meliorāciju” prasībām tika noteikts nolikumos Nr.1. un Nr.9.

Jāatgādina, ka katram meliorētās zemes īpašniekam bez maksas tiek izsniegta “Saimniecības zemes īpašuma meliorācijas pase”. Tajā norādīti galvenie viņam veicamie meliorācijas sistēmu kopšanas darbi, kā arī atbildība par meliorācijas sistēmu saglabāšanas un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu atbilstoši “Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam”.

— Jūsu attieksme — par vai pret bioloģisko lauksaimniecību?

— Zemkopības ministrija atbalsta bioloģisko lauksaimniecību. Tā ir definēta kā perspektīva nozare. Kopš 2001.gada bioloģiskie zemnieki saņem atbalstu no valsts subsīdiju programmas. 2001.gadā tika sniegts atbalsts arī bioloģiskās lauksaimniecības sēklkopības sistēmas attīstībai. 2002.gadā ir izstrādāts MK noteikumu projekts “Bioloģiskās lauksaimniecības produktu aprites un sertifikācijas kārtība” un MK noteikumu projekts “Bioloģiskās lauksaimniecības produktu apritē iesaistīto personu reģistrācija un bioloģiskās lauksaimniecības produktu valsts uzraudzība un kontrole”, kuri tuvākajā laikā tiks apstiprināti.

— Vai būtu iespējams vairāk atbalstīt ekoloģisko saimniekošanu? Tas saglabātu lauku vidi, sakoptību un būtu iztikas avots daudzām nelielām zemnieku saimniecībām.

— Bioloģiskās lauksaimniecības zemnieku saimniecības var pretendēt uz valsts subsīdijām augkopības un lopkopības attīstībai — kā uzņēmums, kas ražo lauksaimniecības produkciju un papildus arī kā bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums pēc nolikuma Nr. 9. “Lauksaimniecības pārstrukturizācija”. Patlaban netiek veiktas sarunas ar Eiropas Savienības komisiju par SAPARD Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības programmas apakšprogrammas 5.2. “Bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas saglabāšana” uzsākšanu Latvijā. Uz šo atbalstu varēs pieteikties arī bioloģiskie lauksaimnieki — gan tikai apstiprinātajās paraugteritorijās.

— Kad patiešām tiks atbalstīta bioloģiskā lauksaimniecība darbos, nevis tikai vārdos?  Ar to es domāju — kad sertifikātu ”Ekoprodukts” valstiskā līmenī atzīs visas ministrijas?

— Latvijā bioloģiskās saimniecības sertifikātu “Latvijas ekoprodukts” saņēma līdz 2000.gadam. Kopš 2001.gada bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu sertifikāciju veic sabiedriska organizācija “Vides kvalitāte” un tiek izsniegti sertifikāti ar nosaukumu “Vides kvalitātes sertifikāts”.

Par sertifikāta atzīšanu valsts līmenī — 2002.gadā ir sagatavots MK noteikumu projekts “Bioloģiskās lauksaimniecības produktu apritē iesaistīto personu reģistrācija un bioloģiskās lauksaimniecības produktu valsts uzraudzība un kontrole”. Pašlaik šis projekts ir nodots Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienībai — apspriešanai un savu priekšlikumu izteikšanai.

— Esmu sīkzemniece. Kā sakopt savus 20 ha un izdzīvot laukos? Vai, iestājoties Eiropas Savienībā, mēs paši varēsim sevi apgādāt, saražot sev ekoloģiski tīru pārtiku? Nevēlos ķimizēto pārtiku ne ražot, ne arī lietot savā ģimenē.

— Latvijā 20 ha zemes platība ir zemnieku saimniecību vidējais rādītājs. Jums ir visas iespējas savā saimniecībā ražot bioloģiskās lauksaimniecības produktus un nodrošināt ar tiem gan sevi, gan savus bērnus. Bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem tiek piešķirts atbalsts no valsts subsīdiju programmas. Atbalsts bioloģiskajiem zemniekiem tiks nodrošināts arī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā no Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem.

— Ja turpmākajos gados bioloģiskie lauksaimnieki pieaugs šāgada tempos, vai subsīdiju apjoms tiks attiecīgi palielināts vai apmaksa samazināta, salīdzinot ar šā gada nolikumu? Kādas perspektīvas sagaidāmas bioloģisko lauksaimnieku attīstībā?

— Bioloģiskās lauksaimniecības atbalsts no valsts subsīdiju programmas pieaug ar katru gadu. 2001.gadā valsts subsīdiju programmā bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotāju atbalstam tika paredzēts finansējums 100 000 latu, izlietoti — 84 609,05 lati. Šogad attiecīgi tika paredzēti 100 000 latu, un pašlaik ir izlietoti 220 421,36 lati.

— Kad tiks atvērta SAPARD 5.programma — bioloģiskā lauksaimniecība?

— Tā kā Eiropas Savienības regula paredz bioloģiskās lauksaimniecības atbalstu SAPARD Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības programmā tikai paraugteritorijās, bet bioloģiskā lauksaimniecība ir attīstīta visā Latvijas teritorijā, arī turpmāk bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotāji saņems atbalstu no valsts subsīdiju programmas. SAPARD Latvijas LLAP ietvaros apakšprogramma “Bioloģiskā lauksaimniecība” netiek plānota.

— Kā jūs cenšaties apkarot ievesto kontrabandu? Kad reāli tiks notiesāts kāds kontrabandists?

— Zemkopības ministrija un tās pārraudzībā esošās institūcijas nav atbildīgas par kontrabandas jeb nelegālā importa apkarošanu valstī. Tomēr vienotais Pārtikas un veterinārais dienests, kurš pēc ministrijas iniciatīvas darbojas no šā gada 1.janvāra,  ir piedalījies arī ar kontrabandu saistītu gadījumu atklāšanā. Un pēdējā gada laikā ar Pārtikas un veterinārā dienesta palīdzību ir atklāts liels daudzums nelegālas produkcijas. Galvenokārt tā ir bijusi gaļa un gaļas produkti. Taču konstatēto faktu izvērtēšana, krimināllietu ierosināšana un citas tālākās darbības nav atkarīgas no Pārtikas un veterinārā dienesta vai Zemkopības ministrijas.

Turpmāk — vēl