Par konferenci “Integrēta pilsoniskā sabiedrība Latvijā un Eiropas Savienībā”

Diskusijā par tēmu “Latvija — no totalitārisma uz integrētu pilsonisko sabiedrību”: Dzintris Kolāts un Jānis Eglītis; Ainārs Dimants un Irīna Viņņika; Solvita Lazdiņa un Inese Vaidere; Kārlis Šadurskis un Ēriks Jēkabsons; Anita Daukšte un Uģis Rotbergs Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Trešdien, 23.oktobrī, rīkotajā 49. inteliģences konferencē “ Integrēta pilsoniskā sabiedrība Latvijā un Eiropas Savienībā” notika arī apaļā galda diskusija par tēmu “Latvija — no totalitārisma uz integrētu pilsonisko sabiedrību”. Diskusijā kā dalībnieki bija pieteikti visu sešu 8.Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvji, bet piedalījās tikai trīs — Kārlis Šadurskis no partijas “Jaunais laiks”, Inese Vaiedere no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un Ēriks Jēkabsons no Latvijas Pirmās partijas. Diskusijas dalībnieki bija arī Latvijas masu saziņas līdzekļu vadītāji, kurus pārstāvēja laikraksta “Rīgas Balss” galvenā redaktore Anita Daukšte un “Latvijas radio” ģenerāldirektors Dzintris Kolāts. Uz sarunu bija aicināti arī eksperti un nevalsisko organizāciju pārstāvji — Uģis Rotbergs, Jānis Eglītis, Ainārs Dimants, Solvita Lazdiņa un Irīna Viņņika. Diskusiju vadīja žurnālists Jānis Domburs.

Jēdzienam “integrācija” Latvijā ir plaša skaidrojumu un izpratnes amplitūda, un katram ir tiesības šo terminu interpretēt un lietot pēc saviem ieskatiem un vajadzības — tāds iespaids radās, noklausoties diskusijas gaitu. Runāts tika par nacionālo integrāciju, plašāk pievēršoties mūsu valstī tik aktuālajām nepilsoņu integrācijas problēmām. Tika apspriesta arī pilsoniskā, sociālā un ekonomiskā integrācija un pat minēta visas sabiedrības konsolidācija kā nākamais solis pēc integrācijas. Grūti izvērtēt, vai diskusijai bija racionāls iznākums, jo konkrētu atbilžu bija maz, jābūtības formulējumu daudz. Turpinājumā daži spilgtākie diskusijas mirkļi.

Sarunas dalībniece I.Viņņika uzdeva klātesošajiem politiķiem nopietnu jautājumu — par naudu, kas tiek tērēta nepilsoņu integrācijas vajadzībām. Pēc viņas teiktā, lauvas tiesu naudas integrācijas procesam dod ārvalstu organizācijas. No tā izriet jautājums — kam ir nepieciešama pusmiljona Latvijas nepilsoņu integrācija — Latvijai vai ārvalstīm, Eiropas Savienībai?

Pārrunājot tieši nepilsoņu integrācijas problēmas, A.Daukšte atzīmēja, ka līdz šim nepilsoņu integrācija ir notikusi galvenokārt ar administratīvām metodēm. S.Lazdiņa uzsvēra, ka sekmīga nepilsoņu integrācijas procesa priekšnoteikums ir diskusija starp abām pusēm — tiem, kurus nepieciešams integrēt Latvijas sabiedrībā un tiem, kuri vada šo integrācijas procesu. Taču, pēc viņas domām, diskusijai jānotiek valodā, kuru saprot abas puses, un, viņasprāt, nav nozīmes, kura valoda tā ir — latviešu, krievu vai kāda cita — galvenais, lai notiktu saruna.

Diskusijas laikā tika skarts jautājums par varas un sabiedrības savstarpējo sapratni kā pilsoniskas integrācijas priekšnoteikumu. A.Daukšte uzsvēra, ka pašreizējā atklātības politika, ko mēģina realizēt partija “Jaunais laiks”, iespējams, var atjaunot sabiedrības ticību partijām, uzticēšanos valsts varai, taču atklātība vien nevar vienot sabiedrību. U.Rotbergs savukārt norādīja, ka integrēta un pilsoniska sabiedrība var veidoties vienīgi gadījumā, ja sabiedrībai un nevalstiskajām organizācijām tiek nodrošināta reāla iespēja piedalīties politikas veidošanas procesā. Viņaprāt, nozīmīga loma ir jāpiešķir pašai politikas procesa integrācijai, jo bieži vien konkrēta lieta vai problēma ir vairāku valsts pārvaldes institūciju kompetence, kas apgrūtina sabiedrības iesaistīšanos un pozitīva risinājuma panākšanu vispār.

A.Dimants, atgādinot konferences pamattēmu par integrētu pilsonisku sabiedrību ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā, uzdeva politiķiem jautājumu, kā valdošā vara domā panākt atbalstu savās priekšvēlēšanu programmās formulētajai politikai —Latvijas virzībai uz ES. Viņš sacīja, ka ir svarīgi panākt, lai sabiedrība uztvertu ES nepastarpināti. Dz. Kolāts, turpinot šo domu, piebilda, ka, piemēram, lauku sievu, kuras saimniecībā ir viena govs, neinteresē ne ISPA, ne SAPARD, ne citu ES programmu naudas sadale, pat ne šo programmu godīga sadale. Viņu interesē, ko tieši viņai dos Latvijas iestāšanās ES.

Iezīmīgs bija I.Viņnikas izteiktais aicinājums — lai panāktu sekmīgu visas saviedrības integrāciju, proti, nacionālu, valstisku, sociālu utt., meklēt visiem Latvijas iedzīvotājiem, ne tikai atsevišķām tautām vai sociālajām grupām, kopīgas vērtības un uz tām balstīt sabiedrības integrācijas procesu.

“LV” informācija