Par ekonomikas atgūšanos no krīzes

Latvijas iekšzemes kopprodukts 2001. gadā, salīdzinot ar 2000. gadu, uzrādīja ievērojamu pieaugumu - 7,7%. Tas bija lielākais kāpums kopš 1997. gada, kad IKP pieauga par 8,6%. Līdz ar to var teikt, ka negatīvā Krievijas krīzes ietekme, kas samazināja IKP pieaugumu pēdējos gados, 2001. gadā tika pārvarēta.

Tomēr šogad var sagaidīt, ka IKP pieaugums nebūs tik straujš un, visticamāk, būs robežās 4-5%. Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietniece Zoja Medvedevskiha atzina: “2001. gads bija veiksmīgs Latvijas ekonomikai. Savukārt 2002. gada ārējo tirgu (ASV, Eiropas, Japānas) ekonomiskās problēmas negatīvi ietekmēja arī Latviju. Galvenokārt tas ir saistīts ar eksporta samazinājumu. Gada sākumā tika prognozēts, ka tirgi ātri atgūsies, bet pašlaik prognozes tiek izteiktas atturīgi, jo preču patēriņš pieaug lēni. Šogad sagaidāms, ka IKP pieaugums būs 5%. Pērnā gada IKP pieaugumu veicināja kāpums tirdzniecības nozarē - par 10,6%, transporta, noliktavu saimniecību un sakaru jomā - par 9,5% un komercpakalpojumos - par 13,9%. Vienīgā nozare ar lielu kritumu (par 14,3%) bija zvejniecība. Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs atzina, ka tirdzniecības nozares izaugsmi veicina pircēju pirktspējas pieaugums un tirdzniecības legalizācija. Viņš prognozē, ka arī 2002. gadā tirdzniecības nozarē sagaidāms analoģisks pieaugums ap 10%. Savukārt zvejniecības nozares neveiksmes Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prrezidents Inārijs Voits skaidro ar to, ka pašreizējās nozvejas kvotas ir zemas, līdz ar to nozvejas apjomi nav lieli un arī mazāk kuģu iet jūrā. Tādējādi arī 2002. gadā zvejniecības nozarē būs vērojams samazinājums.

Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas nodaļas vadītājs Andris Maldups atzina, ka 2002. gadā nozares attīstību bremzēja dzelzceļa tarifu kāpums Krievijā. Šogad gaidāms, ka nozares pieaugums paliks pērnā gada līmenī, jo negatīvi ietekmē naftas produktu tranzīta samazinājums caur Ventspili - par 30%.

Apstrādes rūpniecības nozarē pērnā gadā bija vērojams pieaugums par 9,5%. Tā galvenais iemesls - pārtikas produktu un dzērienu ražošanas nozares apjomu kāpums - par 6,7%. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas prezidents Viktors Mende atzina, ka 2001. gada pieaugumu galvenokārt veicināja veiksmīgs zivju produktu eksports uz Krieviju. Apstrādes rūpniecības nozarēs kāpumu 2001. gadā veicināja arī koksnes un korķa izstrādājumu ražošanas pieaugums par 8%.

Pieauguma tendences uzrāda arī lauksaimniecības nozare. 2001. gadu tā noslēdza ar kāpumu 5,3%. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Valters Bruss atzina, ka arī šogad nozarē būs kāpums.

Stabili attīstās būvniecības nozare, kuras apjomi 2001. gadā cēlās par 6,1%. Mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēku celtniecība pieauga par 74%, dzīvojamo ēku - par 37%. Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš atzina: “Arī šogad būvniecības nozare, sagaidāms, uzrādīs stabilu pieaugumu.”

Viesnīcu un restorānu nozarē 2001. gadā bija vērojams kāpums par 13,7%. Tūristu pieplūdums bija, galvenokārt pateicoties Rīgas atoņsimtgades svinībām. Arī šis gads nozarei ir veiksmīgs, jo šovasar tūrismam bija ļoti pateicīgi laika apstākļi.

“DIENAS BIZNESA” pielikums “LATVIJAS LIELĀKIE UZŅĒMUMI”; pēc V. Plūmiņas raksta “Latvijas ekonomika 2001. gadā  stabili atguvusies no krīzes”