Par ES inovāciju projektu

Pēdējā laikā parādās aizvien jauni projekti, kas saistīti ar tā saukto jauno jeb uz zināšanām balstīto ekonomiku. Lai to attīstītu, tikusi pārstrukturizēta Latvijas Attīstības aģentūra, kas patlaban nodarbojas galvenokārt ar industriālo klasteru veidošanu, kā arī izstrādāta Nacionālā inovāciju programma. Tiesa, valdība to gan vēl nav apstiprinājusi. Tāpat šiem mērķiem tiek piesaistītas nebūt ne mazas Eiropas Savienības naudas summas. Tas viss darīts cēla mērķa labā - lai attīstītu uzņēmējdarbību reģionos, kā arī veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Attīstītajās valstīs visā pasaulē valdības cenšas stimulēt šādu uzņēmumu rašanos. Ir skaidrs, ka arī mums par to jādomā, taču vai tas, kas tiek darīts patlaban, patiešām stimulēs reģionālo uzplaukumu, un vai attīstīsies mazais bizness?

Pašreiz gan tas vairāk izskatās pēc tāda kā aizsega, un arī šī nebūt nebūs dāvana visvājākajiem jeb tiem uzņēmējiem, kam to patiešām vajadzētu. Tā vien šķiet, ka arī šā projekta ietvaros krējumu kārtējo reizi centīsies nosmelt lielie, turklāt tie, kas atrodas Rīgā vai tās apkārtnē. Labākajā gadījumā - uzņēmēji no kādas citas jau samērā labi attīstītas pilsētas. Un mazajam uzņēmējam no Ludzas vai Aizkraukles nav pat vērts tērēt savu dārgo laiku, lai ietu lūgt palīdzību.

Jau kopš aprīļa Latvijas Attīstības aģentūra (LAA) strādā pie Eiropas Savienības inovāciju projekta. Tas darbosies 32 mēnešus, un kopējās projekta izmaksas būs 520 tūkstoši eiro, no kuriem 75% ir ES nauda, bet 25% līdzfinansējumu nodrošina pārējie projektā iesaistītie partneri, no kuriem viens ir Rīgas reģiona Attīstības aģentūra. Projekta koordinators LAA Attīstības departamenta direktors Valdis Avotiņš nebūt neslēpj, ka projekta beigās paredzēts realizēt vienu vai divus pilotprojektus, un, tā kā viens no sponsoriem ir tieši Rīgas reģions, vairāk nekā skaidrs, ka viens no pilotprojektiem un līdz ar to arī daļa naudiņas atkal paliks Rīgā vai tās apkārtnē, nevis reģionos, kā tas notiek, realizējot analogus projektus Eiropā.

Līdzīgi projekti tiek īstenoti vairāk nekā 100 Eiropas reģionos, un Latvija ir vienīgā, kas projektā piedāvā attīstīt nevis kādu konkrētu valsts daļu, bet gan valsti kopumā, jo V. Avotiņš uzsver, ka Eiropas mērogos Latvija izskatās kā viens liels reģions. Nevarētu teikt, ka Igaunija būtu lielāka par Latviju, taču tur ar šāda projekta palīdzību tiek attīstīts konkrēts reģions - Dienvidigaunija ar Tartu pilsētu.

Šaubīties par to, vai kaut kas tiks darīts mazo un vidējo uzņēmēju dzīves atvieglošanai, ko paredz šis projekts, liek arī tas, ka pašreiz darba grupā ir iesaistīti tikai lielo uzņēmumu pārstāvji. Aptaujātie uzņēmēji lielākoties neko nebija dzirdējuši par šādu projektu vai arī zināja tikai tā nosaukumu. V. Avotiņš skaidro, ka projekta galvenie uzdevumi ir apzināt pašreizējo situāciju un uzlabot inovatīvās uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Tiek plānots, ka tas galvenokārt notiks, veicinot dialogu starp valsts institūcijām, pašvaldībām, augstākajām mācību iestādēm un pašiem uzņēmējiem. V. Avotiņš teic, ka jau patlaban ir ne mazums uzņēmumu, kas savā darbā mēģina ieviest pa kādai inovatīvai idejai. Pašreiz gan tas vairāk notiekot tikai tādēļ, lai uzņēmums atvieglotu sev darbu vai ietaupītu līdzekļus. Taču, lai to izdarītu, ir nepieciešams kāds zinātnieks, kas šo ideju kārtīgi apstrādātu, diemžēl tieši šī ir vissāpīgākā vieta, jo pašreiz valstī saiknes starp zinātni un ražošanu nav gandrīz nemaz vai arī tā ir ļoti vāja. ES inovāciju projektam šo jautājumu vajadzētu palīdzēt atrisināt.

Taču, kad jautājām, kādā veidā mazajam uzņēmējam, piemēram, no Ludzas, ja arī viņš ražošanā gribētu ieviest kādu inovatīvu ideju, iespējams saņemt atbalstu, V. Avotiņš paskaidroja: tas nav projekts uzņēmējiem, un cerēt, ka tagad mēs katram uzņēmumam dosim piecus latus, nav vērts.

Lielāku skaidrību ieviesa Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācijas vadītājs Jānis Stabulnieks, kas paskaidroja, ka patiesībā projekts vairāk ir paredzēts pašvaldību vadītājiem - lai mudinātu viņus saprast, kāda ir vispār inovāciju nozīme uzņēmējdarbībā un līdz ar to katra konkrētā reģiona attīstībā. Viņš uzsvēra, ka pašreiz pašvaldībās vairāk tiek domāts, kā ieguldīt līdzekļus, piemēram, sociālo vajadzību atrisināšanā, kas, protams, arī ir ļoti svarīgi, taču pašvaldības lielākoties nesaprot, ka līdzekļi būs tikai tad, ja rajonā tiks attīstīta uzņēmējdarbība, jo īpaši inovatīva. ES inovāciju projekts ir paredzēts tieši šim nolūkam - ja laukos rodas kāds uzņēmējs, kas vēlētos strādāt inovāciju jomā, viņš saņemtu pašvaldības sapratni un nepieciešamo atbalstu. Tas nav atkarīgs tikai no šādiem projektiem, bet gan no valdības politikas kopumā.

Uzņēmējiem nav īstas pārliecības, ka ES nauda tiks izlietota tādiem pētījumiem, kas patiešām kaut ko dos, nevis kā, piemēram, “Panorāmā” pirms kāda laika prezentētais pētījums, cik daudz iedzīvotāju Latvijā nēsā rokas pulksteņus. Valdībai būtu jāatbalsta inovatīvie uzņēmumi, kas ir perspektīvi, jo nav nozīmes atbalstīt nozares, kas iet uz norietu. Valdībai vairāk būtu jādomā, lai šiem uzņēmējiem nenāktos saskarties ar administratīviem šķēršļiem. Tāpat lielāka valsts palīdzība tiek gaidīta finansējuma ziņā, piemēram, atvieglojot procedūras finansējuma saņemšanai no dažādiem fondiem, jo biznesa plāna sagatavošana prasa gan daudz naudas, gan arī laiku un zināšanas.

Pašreiz valstī nav pat normālu kredītiestāžu, kas izsniegtu komerckredītus, jo visas bankas prasa ieķīlāt nekustamo īpašumu, bet kur lai uzņēmējs, kas nolēmis atvērt jaunu firmu, ņem šo nekustamo īpašumu, ko ieķīlāt. Tāpēc valsts šeit varētu nākt pretim, piedāvājot savas garantijas.

“KAPITĀLS”; pēc I. Timbares raksta “ES inovāciju projekts — vai dāvana visvājākajam?”