Par šodienas Amerikas identitāti

Filantrops Džordžs Soross:

Agrāk jūs esat izteicies, ka Amerikas Savienotās Valstis pārdzīvo identitātes krīzi. Vai jūs teiktu, ka pēdējā gada notikumi ir ļāvuši tām šo krīzi pārvarēt?

Agrāk es mēdzu sacīt, ka ASV nav pieņēmušas lēmumu par to, vai tās grib būt superlielvalsts un brīvās pasaules vadone - kad tās konfrontējās ar Padomju impēriju, tām pastāvēja abas iespējas, kaut gan situācija nemaz nebija vienkārša - no vienas puses, līderis, no otras, panākt, ka brīvā pasaule labprātīgi un priecīgi seko amerikāņu vadībai - šo situāciju likvidēja Padomju Savienības sabrukums. Pēc tam nebija nekādu jēdzīgu diskusiju vai pārdomu par to, kas ASV būtu darāms. Taču pašreizējai administrācijai ir ļoti skaidrs priekšstats par to, kādai jābūt ASV kā vienīgās superlielvaras un valsts, kas vienlīdzīgāka par citām, lomai pasaulē. Šobrīd valda Buša doktrīna, kas balstās uz diviem pīlāriem; viens ir, ka ASV ir tiesības uzsākt profilaktiskas akcijas, proti, militāras akcijas, lai aizstāvētu savas intereses, un otrs, ka ASV ir jāpatur savs neapstrīdamais militārais pārsvars. Kad abus šos pīlārus saliek kopā, rezultāts ir divi suverenitātes paveidi - viens ir ASV suverenitāte, kas ir absolūti svēta un kuru neierobežo starptautiskie līgumi un starptautiskais likums, otrs - citas nācijas, kuru suverenitāte pakļauta īpašajiem ASV suverenitātes nosacījumiem. Tas, manuprāt, nav pieņemams izejas punkts. Manuprāt, tas nepauž to, kas patiesībā ir Amerika, turklāt, pat ja šobrīd tā saucamās baiļu politikas iespaidā prezidentam ir plašs atbalsts, pārējai pasaulei tas ir nepieņemami. No mana viedokļa, tā ir aplama izvēle. Mēs gan šobrīd šādu izvēli esam izdarījuši, taču es ceru, savas domas mainīsim.

Kā jūs skaidrotu to, ka pat tā prese, kas bijusi kritiski noskaņota pret Buša ārpolitiku, tagad izturas samērā piesardzīgi?

Nu, tā ir baiļu politika. Tas ir 11. septembra teroristu uzbrukuma rezultāts. Tas ir satricinājis cilvēkus līdz sirds dziļumiem un ļāvis Buša administrācijai, kurai zināma nostāja bija jau pirms 11. septembra, iegūt ļaužu atbalstu. Tas ļāvis tiem, kurus es saucu par ekstrēmistu grupējumu - tiem, kuri tic Amerikas pārākumam - dominēt Buša administrācijā. Administrācijā ir arī cits grupējums, kuru pārstāv Kolins Pauels, un tā uzskati ir krietni vien līdzsvarotāki un mērenāki. Taču šobrīd svaru kausi Amerikas veidotās politikas ziņā nosvērušies stipri vien ekstrēmistu virzienā.

Vai jūs varētu teikt, ka tuvākajā nākotnē ASV kā superlielvaras loma mazināsies?

Nē. Man šķiet, ka ASV dominante ir nodrošināta uz gadu desmitiem, jo grūti saskatīt valsti vai valstu kombināciju, kas spētu sacensties ar ASV par šo pozīciju. Taču ASV vājā vieta ir ar konkrētu valsti nesaistīti aģenti. Ir satriecoši, kādu efektu attiecībā pret tik spēcīgu valsti izdevies panākt dažiem teroristiem.

Jūs savulaik aizsākāt tā saucamo “Nāves projektu”, reaģējot uz ASV sabiedrībā izplatīto nāves noliegšanu. Sakiet, lūdzu, vai, jūsuprāt, ASV lielvaras apziņai ir kāda korelācija ar šo nāves noliegšanu?

Tāda nepastāv vai pastāv ļoti netieši. Bet tajā pašā laikā, kad mēs uzsākām “Nāves projektu” - tas, starp citu, bijis ļoti veiksmīgs, šobrīd mēs to noslēdzam, jo pārmaiņas ir notikušas un turpinās pašas no sevis - mēs aizsākām arī karu pret “karu pret narkotikām”. “Karš pret narkotikām” ir līdzīgs “karam pret terorismu” - savā ziņā tās ir aplamas metaforas, kas uzsāk savu patstāvīgu dzīvi un kurām mēdz būt negribētas sekas. Es nenoliedzu, ka narkotiku lietošana var būt ļoti postoša, taču karš pret narkotikām nodarījis daudz lielāku postu nekā narkotiku lietošana. Un karš pret terorismu ir savā ziņā līdzīga parādība. Neviens nenoliedz, ka terorisms ir kas šausmīgs, pret terorismu nav iespējama labvēlīga attieksme, taču karš pret terorismu savā ziņā veic to darbu, ko bija iecerējuši teroristi. Jo, kolīdz tiek uzsākts karš pret terorismu, bet teroristi nav atrodami, par mērķi jāizraugās kāds cits, proti, nevainīgi cilvēki. Tāpēc uzstājīgi sludināt karu pret terorismu nozīmē radīt vidi, kurā dzimst teroristi. To gan varbūt īsti nevar attiecināt uz ASV, taču šāds burvju loks pastāv Izraēlā un Palestīnā - teroristu uzbrukumiem seko pretpasākumi, kuros cieš nevainīgi cilvēki un rodas jauni teroristi.

Kā vērtējat pašreizējos pasaules politiskos procesus un kuras norises tajos jūs dara uzmanīgu?

Patiesībā esmu ļoti noraizējies. Pa daļai tāda ir mana daba, taču uztraukumam ir arī vērā ņemami iemesli. Manuprāt, pasaules ekonomiskā sistēma ir ļoti tuvu sabrukumam. Tāpat arī ASV šobrīd piekopj ļoti bīstamu politiku, jo Amerika ir kļuvusi nacionālistiska. Nacionālisms Amerikā ir daudz bīstamāks nekā, teiksim, nacionālisms Latvijā, jo ASV ir vara.

Vai tas varētu nozīmēt, ka jūs būtu gatavs mainīt dzīvesvietu?

Nē. Jo pasaules nākotne tiek izšķirta tieši Amerikā. Amerikā tiek ievēlēts Kongress, un tā, protams, ir viena no nevienlīdzības izpausmēm globālajā sistēmā, jo Kongresā tiek pieņemti vissvarīgākie lēmumi. Un tāpēc nepieciešams aktīvi darboties tieši Amerikā.

Sabiedriskās politikas portāls POLITIKA.LV; pēc G. Grūbes intervijas “Kritiskais filantrops”