Par dzīšanu paradīzē ar mietu

Publicists Otto Lācis (Krievija):

Jūs salīdzinājāt Latviju ar Karabahu. Vai tiešām domājat, ka te starp krieviem un latviešiem var sākties kas līdzīgs?

Es saprotu atšķirību starp Baltiju un Kaukāzu un nedomāju, ka te sāksies karš. Bet gribu apstrīdēt viedokli, ka tautai ir svarīgāki ekonomiskie, ne valodas jautājumi. Ir otrādi. Karabahas notikumi to apstiprina. Armēņiem valoda izrādījās vērtīgāka par pašu dzīvību, jo valoda tautai ir izdzīvošanas jautājums. Krieviem Latvijā tā nav nācijas saglabāšanas lieta, jo krievu nācija saglabājas Krievijā, bet te krieviem rodas personiskās identitātes problēma. Jā, par šo identitāti Latvijas krievi dzīvību neziedos. Taču esmu pārliecināts - ja pensionārei jautās, ko viņa vēlas - lielāku pensiju vai labāku izglītību saviem mazbērniem, tad viņa izvēlēsies pēdējo.

Redziet, krievi ir ne pa jokam satraukušies par savu bērnu izglītības kvalitāti un par to, ka viņi nevarēs iegūt vidējo izglītību dzimtajā valodā. Es nerunāju par to, vai Latvijā notiks vai nenotiks krievu asimilēšanās, jo šis process ir dabisks un noteikta daļa krievu tam pakļausies. Turklāt arī tie krievi, kas te dzīvo, pat apzinoties savu krievisko būtību, tik un tā daļēji asimilēsies šajā kultūrā un vidē. Ja dabiskā asimilēšanās viņiem nepatīk, tad ir visas iespējas aizbraukt. Jautājums ir cits: vai esmu par piespiedu asimilēšanu? Izglītības reforma, ko īsteno Latvijā, ir vardarbīga un strauja asimilēšana. Nav iespējams runāt par pāriešanu uz apmācību valsts valodā 2004. gadā. Pārejas laiku noteikt gados nav pareizi, bet var izveidot mehānismu, kā veicināt valodas apguvi. Birokrātiski paņēmieni tikai traucēs. Turklāt ir izstrādātas kvalitatīvas programmas. Zinātnisks piedāvājums ir šāds - latviešu valoda, literatūra, vēsture, ģeogrāfija tiek mācīta latviešu valodā. Krievu valodu un literatūru apgūst krievu valodā. Bet par pārējo priekšmetu apgūšanas valodu izlemj pašvaldība, balstoties uz skolas pedagogu un bērnu vecāku ierosinājumiem.

Tas atrisinātu daudzas problēmas - ja skolā nav skolotāja, kas spētu mācīt fiziku labā latviešu valodā, tad to varētu darīt krieviski. Tas taču ir labāk nekā pasniegt fiziku sliktā latviešu mēlē, panākot to, ka skolēns fiziku apgūst vienkāršotā, primitīvā veidā. Ja ir pretēja situācija - ir labs fizikas skolotājs, kurš nespēj labi runāt krieviski, tad, saprotams, arī viņš nespēs šo priekšmetu labi iemācīt krievu bērniem. Pagaidām reforma, kas paslēpusies zem viltus bilingvālās izglītības karoga, reāli pazemina krievu bērnu izglītības līmeni. Tā kā argumenti, ka reforma tiek īstenota, lai krievu bērni varētu vieglāk iestāties augstskolā, ir nepamatoti.

Bet tad jau krievu jaunieši mierīgi iztiks bez latviešu valodas zināšanām!

Jābūt ļoti aprobežotam un trulam cilvēkam, ja, dzīvojot šajā valstī, nav vēlēšanās prast valodu, jo tas aizver daudzas durvis un tu pats radi sev ierobežojumus. Bet valstij nevajag dzīt krievus paradīzē ar mietu. Valstij jārūpējas par to, lai krievu bērniem būtu visas iespējas labi iemācīties valodu. Tālākais būs šo bērnu un viņu vecāku problēma. Un punkts! Lai cilvēki paši domā par sevi!

Un Krievija?

Paredzu, ka Krievija, tuvojoties jūsu izglītības reformai, aizvien aktīvāk izteiks savu viedokli par šo kļūmīgo soli. Nezinu, vai Krievija izdarīs uz Latviju spiedienu. Bet valsts ir liela, un intereses ir lielas. Neizslēdzu, ka Krievija šo tēmu ekspluatēs, bet ne jau tālab, ka patiesi rūpēsies par te dzīvojošajiem krieviem. Politikā jau tā mēdz būt - runā, ka rūpējas par krievvalodīgo tiesībām, bet patiesībā rūpējas par pilnīgi citām lietām, piemēram, bremzēt Latvijas iestāšanos NATO. Tomēr tas būtu pareizi, ja Krievijas oficiālā puse censtos panākt, lai krievi Latvijā varētu iegūt labu izglītību dzimtajā valodā. Bet es nevēlētos, lai Krievijas spiediens uz Latviju būtu tāds, kāds tagad ir uz Gruziju. Es to tiešām nevēlos.

Putina aicinājums atgriezties bija tas gadījums, kad tiek pateikti pareizie vārdi, kuriem apakšā nav pareizo darbu. Krievu atbraukšana no visas pasaules uz Krieviju ir nepieciešama no demogrāfiskā un ekonomiskā viedokļa. Krievija izmirst, un sakarā ar nelielo apdzīvotības blīvumu šī izmiršana ir ļoti jūtama. Daži reģioni nespēj attīstīties. Mums ir arī savu robežu saglabāšanas nepieciešamība. Nav noslēpums, ka pāri robežām Krievijā ienāk ķīnieši... Saprotams, ka Latvijā krievu skaitliski ir ārkārtīgi maz, ja salīdzinām ar citām pasaules valstīm. Tālab vien Latvijai nav jāuzskata, ka Putins zemtekstā bija domājis Latviju. Putins vienkārši saprot Krievijas demogrāfisko stāvokli, bet valstiskās struktūras neko nedara, lai cilvēki tiešām atgrieztos. Jūsu valsts pieder pie tām, no kuras krievi diezin vai aizbrauks, jo te ir lielāka drošība, politiskā stabilitāte un augstāks ekonomiskais līmenis.

“LAUKU AVĪZE”, pēc L. Linužas intervijas “Jurkāns — kam partneris?”