Par bērza tāsi kā pacietības mēru

“Tāšu darbs prasa milzīgu pacietību. Meistarību var sasniegt tikai ar neatlaidību,” tā runā Latvijā izcilākais un faktiski vienīgais tāsiķu amata profesionālis, Tautas daiļamata meistars Zvirbuļu Pēteris.

Darbs ar tāsīm Zvirbuļu Pēterim sācies kā nejaušība. “Man bija 33 gadi, Kristus vecums, kad sapratu - dzīvoju pa tukšo, pēc manis nepaliks liecību. Īpašu talantu sevī vēl nebiju atradis, bet nospriedu: ar pacietību var kalnus gāzt, jāmeklē tas, ko citi nedara. Braukājot pa Latviju un skatoties uz daiļamata meistaru darbiem, pie sevis domāju: kaut nu es ko varētu! Tad ievēroju - pie mums nav tāšu darbu, nodomāju -ķeršos tiem klāt,” pirmsākumus atminas Pēteris.

“Sāku taisīt darbiņus, bet - jo vairāk taisīju, jo vairāk tie man nepatika.” Pēc deviņiem gadiem Pēteris, neapmierināts ar pašmācības ceļā iegūto pieredzi, smelties tāsiķa gudrības un “meklēt sev mūža darbu” devies uz Karēliju.

Tagad Tautas daiļamata meistars atzīst: dižu meistaru nav daudz, bet mācīties varot tikai pie dižiem. Nedēļa, kas pavadīta Kostomukšā, pagājusi, tikai ar acīm gūstot pieredzi. “Noskatījos darba paņēmienos, nopētīju instrumentus. Atgriežoties tā lieta izdevās, tiku pie cibām.”

Taču ne katrs māceklis, ko pēc tam pats daiļamata meistars ņēmies skolot, kļuvis par profesionāli. Tas izdevies viņa kundzei Vizmai. Sacensības gars Zvirbuļu ģimenē gan neesot galvenais radošā procesa virzītājs.”Es nemūžam netaisīšu cibu, Pēteris nemūžam neuztaisīs šādu lādīti. Kritizēt gan viens otru kritizējam,” neslēpj Vizma. Abi strādājot arī pie Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja eksponātu resaurēšanas. “Pajautāt nav kam. Kā taisīt? Mēģinām, kļūdāmies. Reiz, kamēr uztaisījām lādīti ar vāku eņģēs, pagāja divi mēneši.”

Pēteris izrāda tāšu cibas, lādītes, pūra lādes, pastalas, somu. Nelielas rotaslietu lādītes izgatavošanai nepieciešamas 120 m garas tāss loksnes, pinums klāts četrās kārtās, bet darbs no neapstrādātās loksnes līdz gatavai lādītei prasa nedēļu.

Laika patēriņš, gatavojot izejmateriālu, rēķināts netiek. Pēteris stāsta - ne katrs bērzs derot, no 35 Latvijā sastopamo bērzu sugām, tāsiķis izmanto tikai četras, jāzina, kur tās meklēt. Sagādāt maisus ar tāsi gan neesot problēma, to ņem cirsmās, taču, līdz bērza miza kļūst izmantojama - izžūst -, paiet divi gadi. Tikai tad tāsi mērcē, ievasko, griež loksnēs un ķeras pie darba.

Izrādās, no tās varot izgatavot pat hermētiski noslēgtu trauku, kas pilda ledusskapja funkcijas - piknika cibā var glabāt pārtiku, atdzesētu limonādi. No tāss gatavotas pat taures. “Skan labi. Kad mājā pūš, tad kaķis pa logu ārā,” nosmej Vizma.

Taujāju, ko abi tāss meistari vērtē kā savu lielāko saniegumu? Pēteris kļūst domīgs. “Tas esmu es pats. Lielākais sasniegums ir audzināt sevi. Pacietību. Lai sasniegtu vēl vairāk, vajag vēl vairāk pacietības.”

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”; pēc I. Štāles raksta “Pacietības mērs - tāss”

Sekojot citiem: “LV” informācijas redaktors Gints Moors

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti.

Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, — saīsinājumā.