Attīstās Latvijas sadarbība ar Horvātijas Republiku

Piektdien, 19. maijā, Ārlietu ministrijā tika parakstīts Latvijas Republikas un Horvātijas Republikas Līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem. Līgumu no Horvātijas puses parakstīja ārlietu ministra vietniece Dr. Vesna Cvetkoviča–Kureleca, kura mūsu valstī bija ieradusies darba vizītē, no Latvijas puses — mūsu valsts Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš.

Preses konferencē pēc līguma parakstīšanas M.Riekstiņš sarunu ar savu Horvātijas kolēģi nosauca par konstruktīvu, uzsverot, ka tā noritējusi patīkamā gaisotnē. "Mēs ļoti pozitīvi vērtējam prezidenta un parlamenta vēlēšanu rezultātus Horvātijā," teica Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs. "Šie rezultāti uzskatāmi liecina par Horvātijas sabiedrības tieksmi uz demokrātiju un aktīvu integrāciju Eiropas procesos. Latvijai ir svarīgi, lai demokratizācijas process Horvātijā turpinātos," tālāk teica M.Riekstiņš, uzsverot, ka tas ir būtiski arī stabilitātes nostiprināšanai visā Balkānu reģionā. Viņš arī pastāstīja, ka pārrunātas abu valstu politiskā dialoga tālākas attīstīšanas iespējas, kā arī Latvijas eventuālā palīdzība Horvātijai tās centienos integrēties Eiropas institūcijās. Šajā jomā Horvātijai var lieti noderēt Latvijas uzkrātā pieredze virzībā uz Eiropas Savienību (ES). Pārrunātas arī ekonomiskās, politiskās un militārās sadarbības padziļināšanas iespējas. "Latvija apsveic NATO lēmumu uzaicināt Horvātiju piedalīties Ziemeļatlantijas savienības programmā "Partnerattiecības mieram"," teica M.Riekstiņš, piebilstot, ka Latvijas un Horvātijas sadarbība drošības jomā var būt vēl aktīvāka. Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs atgādināja mūsu militārpersonu veiksmīgo līdzdalību starptautiskajos miera spēkos Bosnijā un Hercegovinā, kā arī miera spēkos Kosovā.

Pārrunāta arī Latvijas un Horvātijas attiecību līgumtiesiskās bāzes paplašināšana. M.Riekstiņš izteica viedokli, ka jaunākais līgums var būt nozīmīgs abu valstu privātuzņēmējiem, jo "ir vēl pietiekami daudz telpas Latvijas un Horvātijas ekonomisko attiecību uzlabošanai".

Horvātijas ārlietu ministra vietniece pievienojās sarunu pozitīvajam novērtējumam, uzsverot abu valstu patieso ieinteresētību divpusējās sadarbības paplašināšanā. Viešņa pastāstīja, ka Horvātijas pašreizējā attīstība ir panākumiem bagāta Balkānu reģionā. "Mūsu valstī kopš 2000. gada janvāra tiek īstenota pilnīgi jauna ārpolitika," teica Horvātijas ārlietu ministra vietniece. Ir pagājušas jaunās valdības darbības pirmās simt dienas, un tās bijušas visnotaļ sekmīgas. "Latvija jau ir daudz sasniegusi virzībā uz ES un NATO," tālāk teica V.Cvetkoviča–Kureleca. "Arī mūsu valsts prioritātes tagad ir integrācija Eiropas un Ziemeļatlantijas struktūrās, un mums var lieti noderēt Latvijas pieredze šajā procesā."

Horvātijas ārlietu ministra vietniece atzina, ka viņas valstij var būt ļoti noderīga arī Latvijas pieredze Pasaules tirdzniecības organizācijā. "Viena no mūsu ārpolitikas prioritātēm ir reģionālā sadarbība. Mūsu valsts ir ieinteresēta sadarboties arī ar Skandināvijas valstīm, tāpēc Horvātijas ārlietu ministrs nesen apmeklēja Stokholmu. Viņš bija arī Viļņā un Tallinā. Mēs, politiķi, patlaban veidojam labu atmosfēru mūsu valstu divpusējām, attiecībām. Ļoti efektīvi šīs attiecības stiprinās mūsu ekonomiskās sadarbības paplašināšanās."

"Latvijas Vēstnesim"

— Lūdzu, raksturojiet Horvātijas jaunā prezidenta Mesiča lomu jūsu valsts iekšpolitiskajā dzīvē un ārpolitikas veidošanā.

— Ar prieku. Taču vispirms es jūs lūdzu ņemt vērā, ka manas partijas kandidāts prezidenta vēlēšanās zaudēja. Tādēļ tam, ko es tagad teikšu, jūs patiešām varat ticēt. Trīs mēnešos kopš 18. februāra, kad notika prezidenta Mesiča inaugurācijas ceremonija, viņš ir parādījis augstu politiskā brieduma pakāpi, un horvāti varējuši pārliecināties, ka izdarījuši pareizo izvēli. Pirms vēlēšanām gan tagadējais prezidents Mesičs, gan sešas partijas, kas tagad izveidojušas koalīcijas valdību, tautai apsolīja mainīt valsts konstitūciju, pārveidojot Horvātiju par parlamentāras demokrātijas valsti. Tagad darbu beidz divas — prezidenta un valdības izveidotās — komisijas, un jurisprudences eksperti strādā pie prezidenta pilnvaru izmaiņu formulēšanas. Taču prezidents Mesičs ir arī paziņojis, ka nedomā tikai formāli saukties par prezidentu. Es uzskatu, ka tā ir pareiza attieksme. Prezidentam jāpārstāv valsts ārzemēs, jāreprezentē mūsu valsts ārpolitika. Līdz ar to viņam jābūt ciešā kontaktā gan ar ārlietu ministru, gan ar parlamenta ārlietu komisiju, tāpat ar Eiropas integrācijas ministru un citām personām, kas veido un realizē mūsu valsts ārpolitiku. Šo pārmaiņu veidošanās sākumā bija arī zināmas nesaskaņas starp politiskajām partijām, kas savas domstarpības risināja publiski, plašsaziņas līdzekļos. Šīs diskusijas dalībnieki bieži vien parādīja politiskā brieduma trūkumu. Tagad spriedze ir mazinājusies. Starp prezidentu un Ārlietu ministriju izveidojušās ļoti konstruktīvas attiecības. Liela loma, protams, ir Ārlietu ministrijas ārpolitikas plānošanas departamentam un tā vadītājam. Tieši Ārlietu ministrija veido valsts ārpolitikas stratēģiju un rada platformu mūsu sakariem ar ārzemēm. Domāju, arī jūsu valstī tūlīt pēc neatkarības atjaunošanas politiskās pieredzes trūkums radīja arī kļūdas. Nu ko, kļūdīties ir cilvēcīgi, un būtiskākais ir spēt savas kļūdas izlabot, kā to tagad esam izdarījuši mēs Horvātijā.

Horvātija jau 1991. gada 28.augustā atzina Latvijas Republikas neatkarību. Savukārt mūsu valsts parlaments lēmumu par Horvātijas Republikas neatkarības atzīšanu pieņēma 1991. gada 9.oktobrī. Diplomātiskās attiecības mūsu valstis nodibināja tā paša gada 14. decembrī. Līdz šim starp Latviju un Horvātiju ir noslēgti šādi līgumi: 1998. gada 11. februārī — līgums par abpusēju vīzu režīma atcelšanu diplomātisko un dienesta pasu turētājiem; 1998. gada 21. septembrī — 1īgums par personu atpakaļuzņemšanu; 1998. gada 1. septembrī — līgums par savstarpēju atteikšanos no vīzām; 1999. gada 18. oktobrī — līgums par gaisa satiksmi un pērnā gada 22. oktobrī — līgums par sadarbību kultūras jomā.

Latvijas un Horvātijas kopējais tirdzniecības apgrozījums pērn bija 584 700 lati. Diemžēl abu valstu tirdzniecības bilance pērn Latvijai bijusi negatīva — par 387 700 latiem.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors