"Latvijas Vēstnesis. Dokumenti" — iznācis rādītājs a (alfa)

Godātie lasītāji, pie Jums dodas šīgada pirmā ceturkšņa "LV D" priekšmetu rādītājs a (alfa). Tas ļaus operatīvi sameklēt jebkuru nepieciešamo normatīvo dokumentu, kas ievietots "Latvijas Vēstnesis. Dokumenti" pirmajās astoņās burtnīcās par laika periodu no 1.janvāra līdz 4.aprīlim. Tie ir piecdesmit Saeimā pieņemtie likumi un vairāk nekā simt Ministru kabineta tiesību aktu: noteikumi un instrukcijas, kā arī tie rīkojumi, kuriem ir normatīvs raksturs. Dokumentu nosaukumi sakārtoti alfabētiskā secībā pēc to tematiem — sākot ar "administratīvajām teritorijām" un beidzot ar "zvejniecību". Katram blakus norādīts "LV D" burtnīcas numurs un lappuse, kurā tas publicēts. Ja dokumenta virsraksts ietver vairākus jēdzienus, tad rādītājā to var meklēt vairākās vietās. Piemēram, grozījumi Ministru kabineta noteikumos "dzelzceļa infrastruktūras fonda nolikums" atrodami gan pie "Dzelzceļa", gan pie "fondiem", gan pie "nolikumiem". Turklāt rādītāja beigās trijās atsevišķās sadaļās vēlreiz — hronoloģiskā secībā — uzrādīti visi šīgada pirmajā ceturksnī veiktie grozījumi agrāk pieņemtajos normatīvajos aktos. Tie ir Saeimas izdarītie grozījumi divdesmit piecos likumos, valdības izdarītie grozījumi divos likumos (Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti Satversmes 81.panta kārtībā) un piecdesmit trīs valdības izdarītie grozījumi tās normatīvajos aktos, kā arī vairāki noteikumi un rīkojumi par agrāk izdoto dokumentu atzīšanu par spēku zaudējušiem.

Mūsu abonenti šo rādītāju, tāpat kā pārējās "LV D" burtnīcas, saņem par brīvu, bet pārējie interesenti var to iegādāties "Latvijas Vēstneša" kioskā, Bruņinieku un K.Barona ielas skvērā, redakcijas Realizācijas daļā un Sludinājumu daļā, Bruņinieku ielā 41, un Mazās poligrāfijas daļā, Bruņinieku ielā 36-1.              &n Jūsu "LV"

Pārrunāta arī Latvijas un Horvātijas attiecību līgumtiesiskās bāzes paplašināšana. M.Riekstiņš izteica viedokli, ka jaunākais līgums var būt nozīmīgs abu valstu privātuzņēmējiem, jo "ir vēl pietiekami daudz telpas Latvijas un Horvātijas ekonomisko attiecību uzlabošanai".

Horvātijas ārlietu ministra vietniece pievienojās sarunu pozitīvajam novērtējumam, uzsverot abu valstu patieso ieinteresētību divpusējās sadarbības paplašināšanā. Viešņa pastāstīja, ka Horvātijas pašreizējā attīstība ir panākumiem bagāta Balkānu reģionā. "Mūsu valstī kopš 2000. gada janvāra tiek īstenota pilnīgi jauna ārpolitika," teica Horvātijas ārlietu ministra vietniece. Ir pagājušas jaunās valdības darbības pirmās simt dienas, un tās bijušas visnotaļ sekmīgas. "Latvija jau ir daudz sasniegusi virzībā uz ES un NATO," tālāk teica V.Cvetkoviča–Kureleca. "Arī mūsu valsts prioritātes tagad ir integrācija Eiropas un Ziemeļatlantijas struktūrās, un mums var lieti noderēt Latvijas pieredze šajā procesā."

Horvātijas ārlietu ministra vietniece atzina, ka viņas valstij var būt ļoti noderīga arī Latvijas pieredze Pasaules tirdzniecības organizācijā. "Viena no mūsu ārpolitikas prioritātēm ir reģionālā sadarbība. Mūsu valsts ir ieinteresēta sadarboties arī ar Skandināvijas valstīm, tāpēc Horvātijas ārlietu ministrs nesen apmeklēja Stokholmu. Viņš bija arī Viļņā un Tallinā. Mēs, politiķi, patlaban veidojam labu atmosfēru mūsu valstu divpusējām, attiecībām. Ļoti efektīvi šīs attiecības stiprinās mūsu ekonomiskās sadarbības paplašināšanās."

Pēc tam Horvātijas ārlietu ministra vietniece atbildēja "Latvijas Vēstnesim".

— Lūdzu, raksturojiet Horvātijas jaunā prezidenta Mesiča lomu jūsu valsts iekšpolitiskajā dzīvē un ārpolitikas veidošanā.

— Ar prieku. Taču vispirms es jūs lūdzu ņemt vērā, ka manas partijas kandidāts prezidenta vēlēšanās zaudēja. Tādēļ tam, ko es tagad teikšu, jūs patiešām varat ticēt. Trīs mēnešos kopš 18. februāra, kad notika prezidenta Mesiča inaugurācijas ceremonija, viņš ir parādījis augstu politiskā brieduma pakāpi, un horvāti varējuši pārliecināties, ka izdarījuši pareizo izvēli. Pirms vēlēšanām gan tagadējais prezidents Mesičs, gan sešas partijas, kas tagad izveidojušas koalīcijas valdību, tautai apsolīja mainīt valsts konstitūciju, pārveidojot Horvātiju par parlamentāras demokrātijas valsti. Tagad darbu beidz divas — prezidenta un valdības izveidotās — komisijas, un jurisprudences eksperti strādā pie prezidenta pilnvaru izmaiņu formulēšanas. Taču prezidents Mesičs ir arī paziņojis, ka nedomā tikai formāli saukties par prezidentu. Es uzskatu, ka tā ir pareiza attieksme. Prezidentam jāpārstāv valsts ārzemēs, jāreprezentē mūsu valsts ārpolitika. Līdz ar to viņam jābūt ciešā kontaktā gan ar ārlietu ministru, gan ar parlamenta ārlietu komisiju, tāpat ar Eiropas integrācijas ministru un citām personām, kas veido un realizē mūsu valsts ārpolitiku. Šo pārmaiņu veidošanās sākumā bija arī zināmas nesaskaņas starp politiskajām partijām, kas savas domstarpības risināja publiski, plašsaziņas līdzekļos. Šīs diskusijas dalībnieki bieži vien parādīja politiskā brieduma trūkumu. Tagad spriedze ir mazinājusies. Starp prezidentu un Ārlietu ministriju izveidojušās ļoti konstruktīvas attiecības. Liela loma, protams, ir Ārlietu ministrijas ārpolitikas plānošanas departamentam un tā vadītājam. Tieši Ārlietu ministrija veido valsts ārpolitikas stratēģiju un rada platformu mūsu sakariem ar ārzemēm. Domāju, arī jūsu valstī tūlīt pēc neatkarības atjaunošanas politiskās pieredzes trūkums radīja arī kļūdas. Nu ko, kļūdīties ir cilvēcīgi, un būtiskākais ir spēt savas kļūdas izlabot, kā to tagad esam izdarījuši mēs Horvātijā.

***

Horvātija jau 1991. gada 28.augustā atzina Latvijas Republikas neatkarību. Savukārt mūsu valsts parlaments lēmumu par Horvātijas Republikas neatkarības atzīšanu pieņēma 1991. gada 9.oktobrī. Diplomātiskās attiecības mūsu valstis nodibināja tā paša gada 14. decembrī. Līdz šim starp Latviju un Horvātiju ir noslēgti šādi līgumi: 1998. gada 11. februārī — līgums par abpusēju vīzu režīma atcelšanu diplomātisko un dienesta pasu turētājiem; 1998. gada 21. septembrī — 1īgums par personu atpakaļuzņemšanu; 1998. gada 1. septembrī — līgums par savstarpēju atteikšanos no vīzām; 1999. gada 18. oktobrī — līgums par gaisa satiksmi un pērnā gada 22. oktobrī — līgums par sadarbību kultūras jomā.

Latvijas intereses Horvātijā pārstāv vēstniece Aija Odiņa, viņas rezidence ir Prāgā.

Latvijas un Horvātijas kopējais tirdzniecības apgrozījums pērn bija 584 700 lati. Diemžēl abu valstu tirdzniecības bilance pērn Latvijai bijusi negatīva — par 387 700 latiem.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors