Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par Konvenciju par savstarpēju izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību

1.pants. Konvencija par savstarpēju izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību (turpmāk — Konvencija), ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

2.pants. Saskaņā ar Konvencijas 5.panta otro daļu Latvija Konvencijas 5.panta pirmo daļu piemēro tikai attiecībā uz:

a) nodarījumiem, kas minēti Eiropas Konvencijas par terorisma apkarošanu 1. un 2.pantā, un

b) nodarījumiem, kas izdarīti sazvērestībā vai apvienībā ar noziedzīgu grupu un atbilst Konvencijas 3.panta ceturtajā daļā minētajām darbībām, kuru nolūks bijis veikt vienu vai vairākus nodarījumus, kas minēti Eiropas Konvencijas par terorisma apkarošanu 1. un 2.pantā.

3.pants. Saskaņā ar Konvencijas 7.panta otro daļu Latvija neizdod savus pilsoņus.

4.pants. Saskaņā ar Konvencijas 11.pantu Latvija attiecībās ar dalībvalstīm, kuras sniegušas šajā Konvencijas pantā paredzēto paziņojumu, uzskata, ka saņemta piekrišana Eiropas Konvencijas par izdošanu 14.panta pirmās daļas “a” punkta izpratnē, ja vien dalībvalsts nenorāda citādi, nodrošinot izdošanu konkrētā gadījumā.

5.pants. Saskaņā ar Konvencijas 13.panta pirmo daļu centrālā iestāde Konvencijas izpildei Latvijā ir Ģenerālprokuratūra.

6.pants. Saskaņā ar Konvencijas 14.pantu to dalībvalstu tiesu iestādes vai citas kompetentās iestādes, kuras sniegušas šajā Konvencijas pantā paredzētos paziņojumus, var tieši pieprasīt papildu informāciju tām Latvijas tiesu iestādēm vai citām kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par procesuālajām darbībām attiecībā uz personu, kuras izdošana tiek lūgta. Ja izdošanas lūgumu saņēmusi Latvija, papildu informāciju pieprasa Ģenerālprokuratūra.

7.pants. Saskaņā ar Konvencijas 18.panta ceturto daļu, līdz Konvencija stājas spēkā, Latvija piemēro Konvenciju attiecībās ar tām dalībvalstīm, kuras sniegušas šajā Konvencijas pantā paredzēto paziņojumu. Šis paziņojums stājas spēkā 90 dienas pēc tā deponēšanas.

8.pants. Ārlietu ministrija paziņo Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram par Latvijas izdarītajām atrunām un paziņojumiem.

9.pants. Līdz ar šo likumu izsludināma Konvencija latviešu valodā. Likuma stāšanās spēkā tiek noteikta ar īpašu likumu.

10.pants. Konvencija stājas spēkā tās 19.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 9.oktobrī.

 

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2002.gada 29.oktobrī

 

Konvencija par savstarpēju izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K3. pantu Līgumā par Eiropas Savienību

Šīs konvencijas AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, Eiropas Savienības dalībvalstis,

atsaucoties uz Eiropas Savienības Padomes 1996. gada 27. septembra aktu,

vēloties uzlabot dalībvalstu tiesisko sadarbību krimināllietās, gan attiecībā uz kriminālvajāšanu, gan tiesas spriedumu izpildi,

saprotot izdošanas nozīmīgumu tiesiskajā sadarbībā šo mērķu sasniegšanai,

uzsverot, ka dalībvalstu interesēs ir nodrošināt, ka izdošana notiek efektīvi un ātri, ciktāl to vadības sistēma ir balstīta uz demokrātiskiem principiem un atbilst saistībām, kas noteiktas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, kas parakstīta 1950. gada 4. novembrī Romā,

izsakot uzticību tiesisko sistēmu uzbūvei un darbībai un dalībvalstu spējai nodrošināt taisnīgu tiesu,

ievērojot, ka ar Padomes 1995. gada 10. marta lēmumu sastādīja Konvenciju par vienkāršotu savstarpējās izdošanas procedūru Eiropas Savienības dalībvalstīs,

ņemot vērā ieinteresētību noslēgt Eiropas Savienības dalībvalstu konvenciju, kas papildina Eiropas 1957. gada 13. decembra Konvenciju par izdošanu, kā arī citas konvencijas, kas ir spēkā šajā jomā,

ņemot vērā, ka šo konvenciju noteikumi jāpiemēro visiem jautājumiem, uz ko neattiecas šī konvencija,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO:

1. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Šīs konvencijas mērķis ir papildināt sekojošu līgumu noteikumus un veicināt to piemērošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs:

— Eiropas 1957. gada 13. decembra Konvencija par izdošanu (še turpmāk “Eiropas Konvencija par izdošanu”),

— Eiropas 1977. gada 27. janvāra Konvencija par terorisma apkarošanu (še turpmāk “Eiropas Konvencija par terorisma apkarošanu”),

— 1990. gada 19. jūnija Konvencija, ar ko piemēro 1985. gada 14. jūnija Šengenas līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie to dalībvalstu kopīgām robežām, kuras ir šīs konvencijas līgumslēdzējas puses, un

— 1962. gada 27. jūnija Līguma par izdošanu un savstarpēju palīdzību krimināllietās starp Beļģijas Karalisti, Luksemburgas Lielhercogisti un Nīderlandes Karalisti, kurā grozījumi izdarīti ar 1974. gada 11. maija protokolu (še turpmāk “Beniluksa Līgums”) attiecībās starp dalībvalstīm, kas ir Beniluksa Ekonomikas savienības dalībnieces, pirmā nodaļa.

2. 1. daļa neietekmē labvēlīgāku noteikumu piemērošanu divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos starp dalībvalstīm, kā arī, kā noteikts Eiropas Konvencijas par izdošanu 28. panta (3), neietekmē izdošanas noteikumus, par kuriem panākta vienošanās, pamatojoties uz vienotiem atbilstošiem likumiem, kas paredz kādas dalībvalsts teritorijā izpildīt apcietināšanas orderi, kurš izdots citas dalībvalsts teritorijā.

2. pants

Nodarījumi, kuru dēļ var piemērot izdošanu

1. Izdošanu veic attiecībā uz nodarījumiem, kas saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktiem ir sodāmi, ar brīvības atņemšanu vai aizturēšanas orderi uz maksimālo laiku, kas ir vismaz 12 mēneši, un, saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem, ar brīvības atņemšanu vai aizturēšanas orderi uz maksimālo laiku, kas ir vismaz seši mēneši.

2. Izdošanu nedrīkst atteikt, pamatojoties uz to, ka pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesību aktos nav paredzēts līdzīga veida aizturēšanas orderis, kā pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktos.

3. Eiropas Konvencijas par izdošanu 2. panta (2) un Beniluksa līguma 2. (2) punktu piemēro arī, ja daži nodarījumi ir sodāmi ar naudassodiem.

3. pants

Sazvērestība un apvienošanās nodarījuma veikšanai

1. Ja nodarījums, par ko tiek pieprasīta izdošana, pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktos tiek klasificēts kā sazvērestība vai apvienošanās nodarījuma veikšanai un ir sodāms ar maksimālo termiņu brīvības atņemšanai vai aizturēšanas orderim uz vismaz 12 mēnešiem, izdošanu nevar atteikt, pamatojoties uz to, ka pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesību aktos tas nav nodarījums, ar noteikumu, ka sazvērestības vai apvienošanās mērķis ir veikt:

a) vienu vai vairākus nodarījumus, kas minēti Eiropas Konvencijā par terorisma apkarošanu 1. un 2. pantā;

vai

b) citus nodarījumus, kas ir sodāmi ar brīvības atņemšanu vai aizturēšanas orderi maksimāli uz vismaz 12 mēnešiem, narkotiku tirdzniecības jomā, kā arī cita veida organizētos noziegumus vai citas vardarbīgas darbības pret personas dzīvību, fizisko veselību vai brīvību, vai arī radītu personām kolektīvus draudus.

2. Lai noteiktu, vai sazvērestības vai apvienības mērķis ir veikt kādu no šī panta 1. daļas a) vai b) punktā norādītajiem nodarījumiem, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts ņem vērā informāciju, kas iekļauta apcietināšanas orderī vai orderī, kuram ir līdzvērtīgs likumīgais spēks, vai spriedumā attiecībā uz personu, kuras izdošana ir pieprasīta, kā arī paziņojumā par nodarījumiem, kas ir paredzēts Eiropas Konvencijā par izdošanu 12. panta (2) b) apakšpunktā, vai Beniluksa Līguma 11. panta (2) b) apakšpunktā.

3. Sniedzot 18. panta (2) minēto paziņojumu, jebkura dalībvalsts var deklarēt, ka tā patur tiesības nepiemērot 1. daļu vai piemērot to ar dažiem sīkāk norādītiem nosacījumiem.

4. Jebkura dalībvalsts, kura ir izdarījusi atrunu saskaņā ar 3. daļu, piemēro izdošanu saskaņā ar 2. panta (1) personu darbībām, kas palīdz kādai personu grupai, kas darbojas ar kopēju mērķi, veikt vienu vai vairākus nodarījumus terorisma jomā, kā minēts Eiropas Konvencijas par terorisma apkarošanu 1. un 2. pantā, narkotiku tirdzniecībā vai citos organizētās noziedzības veidos vai citās vardarbīgās darbībās pret personas dzīvību, fizisko veselību vai brīvību, vai rada personām kolektīvus draudus, kas sodāmi ar brīvības atņemšanu vai maksimālo vismaz 12 mēnešu aizturēšanas orderi, pat, ja šī persona nepiedalās faktiskajā attiecīgā nodarījuma vai nodarījumu veikšanā; šāda palīdzība ir tīša un sniegta, zinot mērķi un grupas vispārējo noziedzīgo darbību vai grupas nodomu veikt attiecīgo nodarījumu vai nodarījumus.

4. pants

Orderis par brīvības atņemšanu iestādē, kas nav labošanas iestāde

Izdošanu kriminālvajāšanas nolūkā nedrīkst atteikt, pamatojoties uz to, ka pieprasījumam, saskaņā ar Eiropas Konvencijas par izdošanu 12. panta (2) (a) vai Beniluksa Līguma 11. panta (2) (a), pievieno pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts tiesu iestāžu orderi par brīvības atņemšanu personai vietā, kas nav labošanas iestāde.

5. pants

Politiski nodarījumi

1. Lai piemērotu šo konvenciju, pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts nevar uzskatīt nevienu nodarījumu par politisku nodarījumu, nodarījumu, kas ir saistīts ar politisku nodarījumu vai nodarījumu, kas izdarīts politisku motīvu dēļ.

2. Katra dalībvalsts, izdarot 18. panta (2) minēto paziņojumu, var deklarēt, ka tā piemēros 1. daļu tikai attiecībā uz:

a) nodarījumiem, kas ir minēti Eiropas Konvencijas par terorisma apkarošanu 1. un 2. pantā;

un

b) nodarījumiem sazvērestībā vai apvienībā ar noziedzīgu grupu, kas atbilst 3. panta (4) sniegtajam darbību aprakstam, lai veiktu vienu vai vairākus nodarījumus, kuri minēti Eiropas Konvencijas par terorisma apkarošanu 1. un 2. pantā.

3. Eiropas Konvencijas par izdošanu 3. panta (2) noteikumi, kā arī Eiropas Konvencijas par terorisma apkarošanu 5. panta noteikumi paliek neskarti.

4. Atrunas, kuras izdarītas saskaņā ar Eiropas Konvencijas par terorisma apkarošanu 13. pantu, nepiemēro izdošanai starp dalībvalstīm.

6. pants

Fiskālie nodarījumi

1. Attiecībā uz nodarījumiem, kas saistīti ar nodokļiem, nodevām, muitu un valūtas maiņu, izdošanu, saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem, Eiropas Konvencijas par izdošanu noteikumiem un Beniluksa Līguma noteikumiem, piemēro nodarījumiem, kuri atbilst līdzīgiem nodarījumiem pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts likumos.

2. Izdošanu nedrīkst atteikt, pamatojoties uz to, ka pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts likumi neuzliek tādus pašus nodokļus vai nodevas, vai arī tajos nav tādi paši noteikumi saistībā ar nodokļiem, nodevām, muitu vai valūtas maiņu, kā pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts likumos.

3. Sniedzot 18. panta (2) minēto paziņojumu, jebkura dalībvalsts var deklarēt, ka tā nodrošinās izdošanu par fiskālu nodarījumu tikai saistībā ar darbību vai bezdarbību, kas varētu būt nodarījums, kas saistīts ar akcīzes, pievienotās vērtības vai muitas nodokli.

7. pants

Pilsoņu izdošana

1. Izdošanu nedrīkst atteikt, pamatojoties uz to, ka pieprasītā persona ir pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts pilsonis Eiropas Konvencijas par izdošanu 6. panta nozīmē.

2. Sniedzot 18. panta (2) minēto paziņojumu, jebkura dalībvalsts var deklarēt, ka tā nenodrošinās savu pilsoņu izdošanu vai atļaus to tikai ar dažiem sīkāk norādītiem nosacījumiem.

3. 2. daļā minētās atrunas ir derīgas piecus gadus no dienas, kad šī konvencija ir piemērota attiecīgajā dalībvalstī. Tomēr šādu atrunu var pagarināt uz tikpat ilgu turpmāku termiņu.

Divpadsmit mēnešus pirms atrunas termiņa paiešanas depozitārijs par to paziņo attiecīgajai dalībvalstij.

Vēlākais trīs mēnešus pirms katra piecu gadu termiņa beigām dalībvalsts paziņo depozitārijam, vai tā patur spēkā atrunu, groza to, lai atvieglotu izdošanas nosacījumus, vai atceļ to.

Ja nav iepriekšējā daļā minētā paziņojuma, depozitārijs informē attiecīgo dalībvalsti, ka tās atrunu uzskata par automātiski pagarinātu uz sešu mēnešu termiņu, pirms kura dalībvalstij ir jāsniedz paziņojums. Ja paziņojumu nesniedz līdz šī termiņa beigām, atruna zaudē spēku.

8. pants

Noilgums

1. Izdošanu nedrīkst atteikt, pamatojoties uz to, ka personas kriminālvajāšanai vai sodīšanai būtu iestājies noilgums saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts likumiem.

2. Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts var nepiemērot 1. daļu, ja izdošanas pieprasījums ir pamatots ar nodarījumiem, uz kuriem attiecas šīs dalībvalsts jurisdikcija saskaņā ar tās krimināllikumu.

9. pants

Amnestija

Izdošanu nenodrošina attiecībā uz nodarījumu, uz ko attiecas amnestija pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, ja šīs valsts kompetencē bija uzsākt kriminālvajāšanu par attiecīgo nodarījumu saskaņā ar tās krimināllikumu.

10. pants

Nodarījumi ar kuriem nav pamatots izdošanas pieprasījums

1. Attiecībā uz nodarījumiem, kas ir veikti pirms nodošanas un kas nav nodarījumi, ar kuriem tika pamatots izdošanas pieprasījums, bez vajadzības saņemt pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts piekrišanu, izdoto personu var:

a) apsūdzēt vai tiesāt, ja nodarījumi nav sodāmi ar brīvības atņemšanu;

b) apsūdzēt vai tiesāt, ciktāl kriminālprocess neļauj piemērot pasākumus, kas ierobežotu personas brīvību;

c) pakļaut sodam vai pasākumam, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, ieskaitot naudassodu, vai kādu pasākumu, kas to aizstāj, pat, ja tas varētu ierobežot personas brīvību;

d) apsūdzēt, tiesāt, aizturēt, lai izpildītu spriedumu vai aizturēšanas orderi vai pakļaut visiem citiem personiskās brīvības ierobežojumiem, ja pēc nodošanas persona ir skaidri atteikusies no īpašo noteikumu piemērošanas priekšrocībām attiecībā uz īpašiem nodarījumiem, kas izdarīti pirms nodošanas.

2. Izdotās personas atteikšanās, kā minēts 1. daļas (d), ir jāsniedz pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts kompetentajā tiesu iestādē un jāreģistrē saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

3. Katrai dalībvalstij ir jāapstiprina pasākumi, lai nodrošinātu, ka 1. daļas (d) minētā atteikšanās ir konstatēta tā, lai parādītu, ka attiecīgā persona to sniegusi labprātīgi un pilnībā apzinoties tās sekas. Šajā sakarā izdotajai personai ir tiesības uz aizstāvi.

4. Ja pieprasījuma saņēmēja valsts ir nākusi klajā ar deklarāciju saskaņā ar 6. panta (3), šī panta 1. daļas (a), (b) un (c) nepiemēro fiskāliem nodarījumiem, izņemot 6. panta (3) minētos.

11. pants

Pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts piekrišanas pieņēmums

Katra dalībvalsts, nākot klajā ar 18. panta (2) minēto paziņojumu, vai arī jebkurā citā laikā, var paziņot, ka attiecībās ar citām dalībvalstīm, kuras nākušas klajā ar tādu pašu paziņojumu, tā uzskata, ka saņemta piekrišana Eiropas Konvencijas par izdošanu 14. panta (1) (a) un Beniluksa Līguma 13. panta (1) (a) nozīmē, ja vien tā nenorāda citādi, nodrošinot izdošanu kādā konkrētā gadījumā.

Ja kādā konkrētā gadījumā dalībvalsts ir norādījusi, ka ir jāuzskata, ka tās piekrišana nav dota, piemēro 10. panta (1).

12. pants

Atkārtota izdošana citai dalībvalstij

1. Eiropas Konvencijas par izdošanu 15. pantu, kā arī Beniluksa Līguma 14. panta (1) nepiemēro pieprasījumiem par atkārtotu izdošanu no vienas dalībvalsts citai.

2. Nākot klajā ar 18. panta (2) minēto paziņojumu, dalībvalsts var deklarēt, ka Eiropas Konvencijas par izdošanu 15. pantu, un Beniluksa Līguma 14. panta (1) turpina piemērot, ja vien 13. pantā Konvencijā par vienkāršotu savstarpējo izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs nav noteikts citādi vai, ja attiecīgā persona piekrīt tikt atkārtoti izdota citai dalībvalstij.

13. pants

Centrālā iestāde un dokumentu nosūtīšana ar faksimilu

1. Katra dalībvalsts izraugās centrālo iestādi vai, ja tā prasa tās konstitucionālā sistēma, centrālās iestādes, kas ir atbildīgas par izdošanas pieprasījumu nosūtīšanu un saņemšanu un vajadzīgajiem papildu dokumentiem, kā arī par visu citu oficiālo saraksti saistībā ar izdošanas pieprasījumu, ja vien šajā konvencijā nav noteikts citādi.

2. Nākot klajā ar 18. panta (2) minēto paziņojumu, katra dalībvalsts norāda iestādi vai iestādes, kas ir izraudzītas saskaņā ar šī panta 1. daļu. Tā informē depozitāriju par visām izmaiņām attiecībā uz izraudzīto iestādi.

3. Izdošanas pieprasījumu un 1. daļā minētos dokumentus var nosūtīt ar faksimilu. Katra centrālā iestāde ir aprīkota ar faksimila aparātu šādu dokumentu nosūtīšanai un saņemšanai, kā arī nodrošina, ka tas tiek turēts labā darba kārtībā.

4. Lai nodrošinātu pārraides autentiskumu un konfidencialitāti, ir jāizmanto centrālās iestādes īpašumā esoša un pie faksimila aparāta montēta kriptogrāfiska ierīce, ja izmanto aparātu, piemērojot šo pantu.

Dalībvalstis apspriežas cita ar citu par šī panta piemērošanas praktiskajiem jautājumiem.

5. Lai nodrošinātu izdošanas dokumentu autentiskumu, pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts centrālā iestāde savā pieprasījumā norāda, ka tā apliecina, ka papildu pieprasījumam nosūtītie dokumenti atbilst oriģināliem, kā arī norāda lappušu numerāciju. Ja pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts apstrīd to, ka dokumenti atbilst oriģināliem, tās centrālā iestāde ir pilnvarota pieprasīt pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts centrālajai iestādei pēc iespējas drīz nosūtīt dokumentu oriģinālus vai apliecinātus norakstus vai nu diplomātiskā ceļā vai citā savstarpēji saskaņotā veidā.

14. pants

Papildu informācija

Ikviena dalībvalsts, iesniedzot 18.(2) pantā minēto informāciju vai jebkurā citā laikā var paziņot, ka tās attiecībās ar citām dalībvalstīm, kuras sniegušas līdzīgus paziņojumus, šo citu dalībvalstu tiesu iestādes vai citas kompetentās iestādes var, ja nepieciešams, atbilstoši Eiropas konvencijas par izdošanu 13. pantam vai Beniluksa līguma 12. pantam tieši pieprasīt papildu informāciju no šīs dalībvalsts tiesu iestādēm vai citām kompetentām iestādēm, kuras ir atbildīgas par tiesvedību pret personu, kuras izdošana tiek pieprasīta.

Nākot klajā ar šādu paziņojumu, dalībvalsts sīkāk norāda tās tiesu iestādes vai citas kompetentās iestādes, kuras ir pilnvarotas sazināties un saņemt šādu papildu informāciju.

15. pants

Autentiskuma noteikšana

Visus dokumentus vai dokumentu kopijas, kas nosūtīti izdošanas nolūkā, atbrīvo no autentiskuma noteikšanas vai citām formalitātēm, ja vien to skaidri nepieprasa šīs konvencijas, Eiropas Konvencijas par izdošanu vai Beniluksa Līguma noteikumi. Tādā gadījumā dokumentu kopijas uzskata par autentiskām, ja šīs kopijas ir apstiprinājušas tās tiesu iestādes, kas ir izdevušas oriģinālu, vai arī 13. pantā minētā centrālā iestāde.

16. pants

Tranzīts

Tranzīta gadījumā caur vienas dalībvalsts teritoriju uz citu dalībvalsti saskaņā ar nosacījumiem, kas ir noteikti Eiropas Konvencijas par izdošanu 21. pantā, un Beniluksa Līguma 21. pantā, piemēro šādus noteikumus:

a) jebkurā tranzīta pieprasījumā iekļauj pietiekamu informāciju, lai tranzīta dalībvalsts varētu izvērtēt pieprasījumu un veikt ierobežojošus pasākumus, kas ir vajadzīgi izdotās personas tranzītam.

Šāda informācija ir pietiekama:

— izdotās personas identitātes dati,

— lēmuma par apcietināšanu, cita dokumenta ar līdzīgu likumīgo spēku vai izpildāma sprieduma esamība;

— nodarījuma veids un juridiskā kvalifikācija,

— to apstākļu apraksts, kādos tika izdarīts nodarījums, ieskaitot laiku un vietu;

b) tranzīta pieprasījumu un a) punktā noteikto informāciju var nosūtīt tranzīta dalībvalstij ar visiem līdzekļiem, kas nodrošina rakstisku reģistrāciju. Tranzīta dalībvalsts dara zināmu savu lēmumu ar to pašu metodi;

c) ja gaisa pārvadājumos, kuros nav paredzēta apstāšanās, nākas veikt neparedzētu nosēšanos, pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts sniedz attiecīgajai tranzīta dalībvalstij a) punktā noteikto informāciju;

d) saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem, jo īpaši 3., 5. un 7. panta noteikumiem, turpina piemērot Eiropas Konvencijas par izdošanu 21. panta (1), (2), (5) un (6) noteikumus un Beniluksa Līguma 21. panta (1) noteikumus.

17. pants

Atrunas

Attiecībā uz šo konvenciju nav pieļaujamas atrunas, izņemot tajā skaidri noteiktās atrunas.

18. pants

Stāšanās spēkā

1. Šo konvenciju pieņem dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.

2. Dalībvalstis ziņo Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretāram par konstitucionālo procedūru pabeigšanu šīs konvencijas pieņemšanai.

3. Šī konvencija stājas spēkā 90 dienas pēc tam, kad ar 2. daļā minēto paziņojumu ir nākusi klajā pēdējā valsts, kas bija Eiropas Savienības dalībvalsts laikā, kad Padome pieņēma lēmumu par šīs konvencijas izveidi.

4. Līdz šī konvencija stājas spēkā, jebkura dalībvalsts, nākot klajā ar 2. daļā minēto paziņojumu vai jebkurā citā laikā, var paziņot, ka tā piemēro šo konvenciju attiecībās ar dalībvalstīm, kuras ir nākušas klajā ar tādu pašu paziņojumu. Šādi paziņojumi stājas spēkā 90 dienas pēc to deponēšanas.

5. Šo konvenciju piemēro tikai pieprasījumiem, kas ir iesniegti pēc dienas, kurā tā stājas spēkā vai tiek piemērota starp pieprasījuma saņēmēju dalībvalsti un pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti.

19. pants

Jaunu dalībvalstu pievienošanās

1. Šai konvencijai var brīvi pievienoties jebkura valsts, kas kļūst par Eiropas Savienības locekli.

2. Šīs konvencijas teksts, ko sagatavojusi Eiropas Savienības Padome, pievienojošās valsts valodā ir autentisks.

3. Pievienošanās dokumenti glabājas pie depozitārija.

4. Šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz jebkuru tai pievienojušos valsti deviņdesmit dienas pēc datuma, kad nodod glabāšanā pievienošanās dokumentu vai šīs konvencijas spēkā stāšanās dienā, ja tā vēl nav stājusies spēkā minētā deviņdesmit dienu perioda izbeigšanās laikā.

5. Ja šī konvencija nav stājusies spēkā pievienošanās dokumenta deponēšanas laikā, pievienojušās valstis piemēro 18. panta (4).

20. pants

Depozitārijs

1. Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs darbojas kā šīs konvencijas depozitārijs.

2. Depozitārijs publicē “Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī” informāciju par dokumentu pieņemšanas un pievienošanās gaitu, paziņojumiem un atrunām, kā arī jebkurus citus paziņojumus attiecībā uz šo konvenciju.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo konvenciju.

Briselē, vienā eksemplārā angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāļu, īru, portugāļu, somu, spāņu vācu un zviedru valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski, oriģināls ir deponēts Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvos.

Ģenerālsekretārs nosūta apliecinātu kopiju katrai dalībvalstij.