Par ES paplašināšanos

Eiropas Komisija ir publicējusi Eirobarometra speciālo pētījumu rezultātus par dalībvalstu un kandidātvalstu attieksmi attiecībā uz ES paplašināšanos. Pētījumu dati liecina, ka 69% ES dalībvalstu iedzīvotāju atbalsta ES paplašināšanos, un savukārt seši no desmit kandidātvalsts iedzīvotājiem atbalsta savas valsts dalību ES un uzskata, ka, pievienojoties ES, viņu valsts būs ieguvēja.

ES kandidātvalstis

Tuvojoties nākamajai ES paplašināšanās kārtai, Eirobarometrs 2002. gada martā — aprīlī ir atkārtoti veicis ikgadējo aptauju par ES kandidātvalstu iedzīvotāju attieksmi pret gaidāmo ES paplašināšanos. Dati liecina, ka atbalsts Eiropas Savienības paplašināšanai un jaunu valstu pievienošanai ir pieaudzis un pašreiz katrs sestais no desmit iedzīvotājiem kandidātvalstīs atbalsta savas valsts dalību ES. Visvairāk atbalstītāju ir Rumānijā (77 %), Ungārijā un Turcijā (65 %), turklāt, salīdzinot ar 2001. gadu, 2002. gada marta pētījums liecina, ka šajās valstīs atbalsts ir pieaudzis par 6 %. Savukārt vismazākais atbalsts ir vērojams Latvijā (32 %) un Igaunijā (35 %). Dalību ES par sliktu vismazāk uzskata Rumānijā (3 %), Ungārijā, Bulgārijā (4 %), bet visvairāk Maltā, Latvijā (24 %) un Polijā (22 %).

Divas trešdaļas (64 %) kandidātvalstu iedzīvotāju uzskata, ka, pievienojoties ES, viņu valsts būs ieguvēja, bet katram piektajam (20 %) šajā apgalvojumā ir pretējs viedoklis. Visvairāk no dalības ES, pēc respondentu domām, iegūs Rumānijas (76 %), Ungārijas (73 %) un Turcijas (71 %) iedzīvotāji, bet vismazāk Latvijas (40 %), Maltas (33 %) un Igaunijas (29 %) iedzīvotāji. Pozitīva vērtējuma pieaugums ir vērojams Kiprā (5 %), bet samazinājies Čehijas Republikā (10 %), Latvijā (8%) un Lietuvā (5 %).

Kandidātvalstu iedzīvotājiem tika uzdots jautājums: kāds būtu jūsu balsojums “par” vai “pret”, ja jau rīt notiktu referendums par valsts iestāšanos ES. Pārliecinošais vairākums — divas trešdaļas (66 %) no visiem respondentiem apliecināja, ka atbalstītu savas valsts iestāšanos ES, ja notiktu referendums par šo jautājumu. Referendumā “pret” iestāšanos ES balsotu 18 % respondentu, vispār nebalsotu 7 %, un 9 % respondentu vēl nav izlēmuši, kā balsot. Pētījums kārtējo reizi liecina, ka dalībvalstīs aizvien vairāk ir to iedzīvotāju, kas uzskata, ka nākamā dalība ES ir izdevīga.

Uzziņai: Kandidātvalstu Eirobarometrs ir regulāras socioloģiskās aptaujas, kas pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma tiek veiktas visās 13 ES kandidātvalstīs

ES dalībvalstis

Eirobarometrs 2002.gada septembrī ir veicis speciālu pētījumu par dalībvalstu iedzīvotāju attieksmi pret ES paplašināšanos. Pētījuma dati liecina, ka divas trešdaļas respondentu visā ES (68%) atbalsta paplašināšanos.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo pētījumu ir pieaudzis paplašināšanās atbalstītāju skaits visās dalībvalstīs. Lai arī tikai neliels skaits no respondentiem (12%) atbalsta visu 13 kandidātvalstu uzņemšanu drīzumā, 39% respondentu domā, ka visām kandidātvalstīm ir jākļūst par dalībvalstīm, bet ne visām vienlaikus, un 35% respondentu uzskata, ka tikai dažām no kandidātvalstīm ir jākļūst par dalībvalstīm. Atbalsts 13 kandidātvalstīm ir lielāks Spānijā un Itālijā, kur viena piektdaļa (20% un 19%) piekrīt, ka visām trīspadsmit kandidātvalstīm ir jākļūst par dalībvalstīm pēc iespējas drīzākā laikā.

ES dalībvalstu paplašināšana tiek uzskatīta par valstiski svarīgu jautājumu: 69% no respondentiem visā ES uzskata, ka tā ir svarīga viņu valstij. Tai pašā laikā tiek uzskatīts, ka paplašināšanās ir arī personīgi svarīgs jautājums ES dalībvalstu iedzīvotājiem: vairāk par pusi (52%) no visiem respondentiem domā, ka paplašināšanās ir personīgi svarīga vai ļoti svarīga. Šajā attieksmē ir novērojamas atšķirības starp dažādām valstīm: divas trešdaļas respondentu Īrijā (71%) un Grieķijā (66%) uzskata, ka paplašināšanās ir viņiem personīgi nozīmīga, savukārt tā ir personīgi svarīga tikai vienai trešdaļai Dānijas (31%), Somijas (33%) un Nīderlandes (37%) iedzīvotāju.

Katrs trešais no četriem aptaujātajiem respondentiem piekrīt, ka pašreizējām ES dalībvalstīm ir morāls pienākums no jauna apvienot Eiropu (68%) un ka jaunu valstu pievienošanās ES ir vēsturiski un ģeogrāfiski pamatota (67%).

Vērtējot paplašināšanās sekas, lielākā daļa ES iedzīvotāju uzskata, ka tai būs pozitīva ietekme: lielākā daļa no respondentiem atzīst, ka ES būs daudz nozīmīgāka loma pasaules mērogā (81%) un tiks samazinātas kara vai draudu sekas Eiropā (70%), paplašināšanās rezultātā pavērsies jaunas tirgus iespējas vietējai produkcijai (85%) un notiks Eiropas kultūras savstarpējā bagātināšanās (79%), kā arī būs vieglāk risināt vides aizsardzības jautājumus (67%).

Tai pašā laikā tiek norādīts uz negatīvām sekām: trīs no četriem respondentiem (73%) uzskata, ka lēmumu pieņemšana kļūs daudz sarežģītāka paplašinātā ES, un savukārt 63% pauž uzskatu, ka paplašināšanās dārgi izmaksās pašreizējām dalībvalstīm (63%), līdz ar robežu atvēršanu pēc paplašināšanās grūtāk kļūs cīnīties ar noziedzību (60%), un liela daļa (64%) uzskata, ka daudzi iedzīvotāji no jaunajām dalībvalstīm pārcelsies uz dzīvi pašreizējās ES dalībvalstīs.

Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā Preses un informācijas nodaļa