“Man laimējies strādāt tik skaistā zemē”

Vakar Čehijā tika atzīmēti valsts svētki — Neatkarības diena

Jirži Kubīčeks, Čehijas Republikas vēstnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Kā jūs raksturotu mūsu valstu divpusējās attiecības? Kādas ir šo attiecību prioritātes?

— Kaut arī ģeogrāfiski Čehija un Latvija nav kaimiņvalstis, tomēr starp mūsu valstīm un tautām tradicionāli pastāv labas attiecības, ko nosaka dabiskā mazāku tautu solidaritāte un mūsu ļoti līdzīgā vēstures pieredze.

Kopš pagājušā gadsimta sākuma mūs vieno centieni nodrošināt savu zemi un nostiprināt tās demokrātiskās struktūras. Daudzsološie 20. un 30. gadu starptautiskie mehānismi izvērsās baigā, ar karu saistītā pieredzē, kuras sekas pārvarējām tikai 90. gados. Mēs, abas valstis, ticam, ka pūliņi integrēties eiroatlantiskajās struktūrās mums dos neatkarības un attīstības garantu, kā arī iespēju līdzdarboties, veidojot drošu un vienotu Eiropu. Līdzīga vēsturiskā, kā arī mūsdienu transformācijas un integrācijas pieredze sniedz iespējas tālāk savstarpēji bagātināties. Mūsu attiecības attīstās no kopīgām ārpolitiskām prioritātēm — veiksmīgas integrācijas eiroatlantiskajās struktūrās. Čehijas Republika uzskata par pagodinājumu, ka šā gada novembrī Prāga varēs organizēt NATO dalībvalstu vadītāju sanāksmi, kurā vairākām zemēm būtu jāsaņem uzaicinājums iestāties šajā drošības organizācijā. Čehijas diplomātija patiesi centusies panākt, lai šo zemju vidū netrūktu arī Latvijas.

Mūsu divpusējās attiecības dažu pēdējo gadu laikā nonākušas standarta demokrātiskajā līmenī. Politiskajā jomā mūsu attiecībās nav nekādu problēmu, veiksmīgi attīstās sadarbība kultūrā un izglītībā.

Varbūt vienīgi ekonomiskajā jomā var atrast zināmas rezerves, jo par Čehijas izstrādājumiem Latvijā bijušas labas atsauksmes, bet tiem ne vienmēr izdodas Latvijā sekmīgi atgriezties un noturēties šejienes tirgū. Mēs apsveiktu arī aktīvāku latviešu firmu darbību pie mums, kur noteikti ir pietiekami daudz telpas daudziem interesantiem latviešu ražojumiem. Neesmu gan mārketinga speciālists, taču, ņemot vērā augošo rūpi par veselīgu uzturu, esmu pārliecināts, ka Čehijā noteikti būtu liela interese, piemēram, par klasisko Latvijas rupjmaizi. Pats esmu to vedis uz mājām saviem paziņām un vienmēr dzirdējis atzinīgu vērtējumu.

— Kā jūs raksturotu Čehijas attieksmi pret Latvijas centieniem iestāties NATO un ES?

— Pats par sevi saprotams, mēs sekojam Latvijas integrācijas centieniem. Čehijas Republika kā jauna NATO dalībvalsts pauž skaidru ieinteresētību par tālāku drošības teritorijas paplašināšanu un nostiprināšanu Eiropā. Šajā kontekstā tā deklarē arī pilnīgu atbalstu jaunu valstu iesaistīšanai aliansē. Šis atbalsts ir vispārējs, nevis tikai institucionāls, tāpēc ticu, ka, piemēram, paplašināšanas ratificēšana Čehijas parlamentā notiks bez jebkādām problēmām. Lai gan būt NATO dalībvalstij — tas, pirmkārt, ir politisks jautājums, tomēr visvairāk tas skar aizsardzības resorus.

Čehijai un Latvijai ir vairāki kopīgi projekti militāro kadru izglītošanā, notiek konsultācijas par Rīcības plānu dalībai NATO, piedāvājam sponsorēšanu aizsardzībai pret masu iznīcināšanas ieročiem un tamlīdzīgi. Mēs ticam, ka Latvijas pusei varētu būt interesanta Čehijas integrācijas pieredze NATO, tāpēc arī šajā jomā cenšamies iepazīstināt ar mūsu atziņām. Arī ar mūsu negatīvo pieredzi, lai jaunās dalībvalstis varētu izvairīties no mūsu kļūdām un, iespējams, arī ietaupīt materiālos un cilvēku resursus.

Runājot par integrāciju Eiropas Savienībā (ES), mēs esam vienā laivā. Manuprāt, Latvija ir par kādu noslēgtu sarunu sadaļu mums priekšā. Priecājos, ka Īrijas referenduma rezultāts apstiprināja paplašināšanās nozīmi un faktiski arī tās nepieciešamību. Kandidātvalstu nostājas koordinācija pirms pārrunām, it īpaši visjutīgākajos jautājumos, šķiet iedarbīgs sarunu elements, sevišķi pēdējā laikā. Kaut mums jau izsenis zināms musketieru sauklis “visi par vienu”, taču varbūt jau agrāk mums visiem vajadzēja pārvarēt savu iekšējo egoismu un panākt koordinētākus viedokļus, tad, iespējams, panākumi būtu lielāki. Šādām diskusijām ir ļoti iedarbīgs raksturs, kā arī ļoti specifiska un aktuāla sarunu programma, piemēram, 22. oktobrī Lākenas desmitnieka ārlietu ministri tikās Prāgā, tiek plānota arī premjerministru sanāksme. Ar paredzamo iestāšanos ES sadarbībai noteikti nebūtu jābeidzas. Tā varētu transformēties, piemēram, par mazo un vidēji lielo valstu konsultācijām un tamlīdzīgi. Ļoti svarīga ir arī mūsu valstu kopīgā aktīvā dalība ES Konventā, kurā mūsu pārstāvji kopīgi apsver gan ES likteni un nākotni, gan visas Eiropas likteni. Es labprāt izmantotu arī iespēju un pozitīvi novērtētu spilgto Latvijas progresu, kā to vēl kompetentāk par mani rezumēja pirms dažām dienām publicētais Eiropas Komisijas Progresa ziņojums.

— Kā jūs raksturotu pirmo pieredzi, pārstāvot savu valsti Latvijā?

— Es vēl neuzdrošinos izvērtēt pieredzi. Iespējams, ka to varētu izdarīt pēc ilgākas uzturēšanās šeit vai drīzāk pirms došanās pensijā. Varbūt pārskatīšu un apkopošu līdzšinējos iespaidus. Man laimējies, ka prezidents Vāclavs Havels nosūtījis mani uz tik skaistu, kulturālu un koptu zemi ar tik bagātām vēsturiskām tradīcijām, kā arī ar tik draudzīgiem un izglītotiem cilvēkiem, kam ir vispārēja, ļoti dzīva interese par savu dzimteni, tās starptautisko vietu, likteni un tālāko attīstību. Pūliņi, liels darbīgums te vērojami ik uz soļa. Pat tikai šo astoņdesmit Rīgā nodzīvoto dienu laikā esmu redzējis tikko atjaunotas mājas, salabotus ceļus un klāt nākušos stāvus jaunceltnēs. Iespējams, ka vietējie iedzīvotāji šo savu interesi vai pat dedzību centienos progresēt tik ļoti nepamana vai nenovērtē. Taču tā ir simpātiska parādība, kuras diemžēl bieži pietrūkst tā sauktajās tradicionālajās demokrātijās. Dažkārt man gan ir sajūta, ka iedzimtās kautrības dēļ latvieši savus sasniegumus nenovērtē vai piezemē. Bet varbūt tā ir tikai zināma pagātnes palieka, kas pie mums izpaužas tieši tāpat.

— Kā čehi šogad atzīmēja savus valsts svētkus Prāgā un Rīgā?

— Pēdējā laikā čehi svētkus svin galvenokārt ģimenēs, taču ik gadu Čehijas Republikā ir svētku programmas televīzijā un radio, dienas laikraksti iznāk svētku noformējumā. Republikas prezidents un Dagmara Havelovas kundze rīkoja svētku pieņemšanu Prāgas pilī, uz kuru bija uzaicināti vairāki simti ievērojamu sabiedrības pārstāvju. Valsts svētkiem 28. oktobrī ir senas tradīcijas. Tā vienlaikus ir tā sauktā Ordeņu diena jeb diena, kad republikas prezidents piešķir augstus valsts apbalvojumus. Rīgā dzīvo tikai daži desmiti čehu, tāpēc svētki šeit koncentrējās vairāk vēstniecībā. Mums arī izdevās saskaņot režisora Artura Mekša iniciatīvu ar mūsu vēlmēm, un tieši vakar, 28. oktobrī, Vernisāžas teātra zālē notika Vāclava Havela lugas “Protests” pirmizrāde. Tas ir pirmais Vāclava Havela lugas iestudējums Latvijā. Luga uzrakstīta pasen, tomēr tās temats — cīņa ar birokrātiju — noteikti ir starptautiski aktuāls un saprotams. To akcentēs arī jaunā latviešu režisora skatuviskā inscenējuma veidols un koncepcija.

— Ko jūs mūsu sarunas izskaņā gribētu teikt Latvijas sabiedrībai?

— Es gribētu novēlēt tālāku attīstību un labklājību. Novēlēt sarežģītu ārpolitisko mērķu piepildīšanos un veiksmīgi tikt galā ar visiem uzdevumiem, kas saistīti ar valsts integrāciju Eiropas un eiroatlantiskajās struktūrās.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors