Vakar, 28.oktobrī, Kopenhāgenā notika Eiropas Savienības kandidātvalstu līderu sanāksme

Vakar, 28.oktobrī: Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš kopā ar citiem Eiropas Savienības kandidātvalstu valdību vadītājiem, Eiropas Komisijas prezidentu Romano Prodi un ES prezidējošās valsts Dānijas premjerministru Andersu Fogu Rasmusenu (attēlā) piedalījās ES kandidātvalstu sammitā Foto: A.F.I.

Vakar, 28.oktobrī, Ministru prezidents Andris Bērziņš piedalījās Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu līderu sanāksmē Kopenhāgenā Dānijā.

Sanāksmes sākumā uzstājās ES prezidējošās valsts Dānijas premjerministrs Anderss Fogs Rasmusens, kurš uzsvēra sanāksmes lomu pilnīgas un nepastarpinātas informācijas sniegšanā ES kandidātvalstu līderiem. Vēl A.F.Rasmusens uzsvēra, ka ar rītdienu tiek atsāktas sarunas ar Latviju par atlikušajām trim sadaļām un to rezultāts atkarīgs no Latvijas spējas paust savu pozīciju. Dānijas premjerministrs uzrunā aicināja kandidātvalstis nekoncentrēties tik daudz uz tiešajiem maksājumiem lauksaimniecībā, bet vairāk domāt par ražošanas kvotām šajā nozarē. A.F.Rasmusens uzsvēris, ka desmit gadu pārejas periods lauksaimniecībā noteikts, taču tas neesot galīgais lēmums. Tas tikšot pieņemts ES sanāksmē decembrī Kopenhāgenā, kad pieņems izšķirošo lēmumu par tām valstīm, kas tiks uzaicinātas uz ES paplašināšanos.

Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidents Romano Prodi uzsvēra, ka lauksaimniecības jautājums nebūs šķērslis ES paplašināšanas procesam, jo dalībvalstis piekritušas saglabāt līdzšinējo ES kopīgo lauksaimniecības politiku.

A.Bērziņš atzīmēja, ka ES līderi uzsvēruši, ka ES paplašināšanās kontekstā panākta vienošanās par galvenajām lietām, taču detaļas jāprecizē nākamajām kandidātvalstīm sarunās ar ES.

Uzrunā sanāksmes dalībniekiem un ES pārstāvjiem A.Bērziņš pateicās par ES prezidējošās valsts Dānijas viesmīlību, rīkojot šo tikšanos, un norādīja, ka referendums Īrijā ir tieša zīme tam, ka ES paplašināšanās process ir neatgriezenisks. Ministru prezidents uzsvēra, ka šis laiks ir nozīmīgs ES paplašināšanās kontekstā. Latvijas valdības vadītājs minēja arī Eiropas Komisijas Latvijas Progresa ziņojuma nozīmi, kurā uzsvērti sasniegumi Kopenhāgenas kritēriju izpildē. “Kā Latvijas valdības vadītājs esmu lepns par mūsu valsts veiktajām reformām,” teica A.Bērziņš.

A.Bērziņš uzsvēra, ka Latvijas pārstāvji ES integrācijas procesā aizstāvēs savas nacionālās intereses. Īpaši svarīgi atrast veidu, kā jau pirmajā ES dalības gadā racionāli izlietot ienākošos organizācijas finanšu līdzekļus. Sarunās tika uzsvērts, ka EK ir ieinteresēta rast saprātīgus un abas puses apmierinošus kompromisus.

Sarunu dalībnieki norādīja, ka pēc uzaicināšanas Latvijai pievienoties ES nākamajās nedēļās jānotiek aktīvām sarunām par Latvijas pievienošanos ES līgumam. Savukārt jau nākamā gada vidū varētu sākties ratifikācijas process. Bet jau 2004.gadā Latvija varētu startēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Tāpat A.Bērziņš norādīja, ka lietu virzība atkarīga arī no nākamās valdības, tās pozīcijas par jau slēgtajām sarunām.

A.Bērziņš uzsvēra, ka pašlaik Latvijas puse ir gatava veikt nepieciešamos darbus, lai sekmētu valsts integrāciju ES jau tuvākajā laikā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments