Par mazo un vidējo uzņēmumu attīstības kreditēšanu

Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kreditēšanas programmas, ko valdība apstiprināja 1999. gada 15. novembrī, īstenošana tika sākta 2001. gada janvārī un ilgs līdz šā gada beigām. Programmas realizācijai tika piešķirts valsts galvojums Latvijas Hipotēku un zemes bankai (LHZB) desmit miljonu latu apmērā. Projekta ietvaros LHZB saņēma arī divus aizdevumus no Vācijas Attīstības bankas — desmit miljonus eiro bez valsts galvojuma un 13 miljonus eiro ar valsts galvojumu.

Tā kā uzņēmēju interese par programmu ir bijusi liela un tās ieviešanas gaita — sekmīga, Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi programmas otro posmu, ko plānots sākt 2003. gada janvārī. Kā preses konferencē 24. oktobrī norādīja ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, tas ir ļoti nozīmīgs posms MVU attīstībai mūsu valstī. Viņš atgādināja, ka šoruden notikušajā MVU forumā tika konstatētas trīs galvenās problēmas, ar kurām šobrīd saskaras uzņēmēji: kapitāla, izglītības un informācijas apmaiņas starp dažādām valsts institūcijām nepietiekamība. Lai situāciju uzlabotu, EM ir izstrādājusi Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālo programmu 2002. — 2006. gadam, kas tuvākajā laikā tiks skatīta valdībā. Tajā kā viens no instrumentiem MVU nodrošināšanai ar finansu resursiem ietverta MVU attīstības kreditēšanas programma.

Programmas otrā posma ietvaros plānots turpināt sekmēt MVU attīstību, uzlabojot tiem pieeju finanšu resursiem. Otrais posms būs galvenokārt orientēts uz investīciju projektiem, kuru maksimālais īstenošanas termiņš būs desmit gadi. Programmas ietvaros iegūstamo kredītu galvenā atšķirība no patlaban tirgū pieejamajiem aizdevumiem ir nodrošinājuma prasību ziņā — minimālās nodrošinājuma prasības MVU ir 100 % no aizdevuma summas, kas ir par 30 — 40 % mazāk nekā parasti līdzīgiem aizdevumiem.

Tas lielā mērā atrisinās kapitāla nepietiekamības problēmu Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, uzskata A. Kalvītis. Aizdevumi būs pieejami ar nedaudz zemākām procentu likmēm nekā līdzīgi kredīti komercbankās.

MVU attīstības kreditēšanas programmas pirmā posma īstenošanas rezultātus A. Kalvītis raksturoja kā ļoti veiksmīgus — divu gadu darbības laikā kopā izveidotas 1869 jaunas darbavietas un ieguldījumi Latvijas ekonomikā pārsniedza 50 miljonus eiro. Ekonomikas ministrs prognozēja, ka arī MVU kreditēšanas programmas otrā posma īstenošanas gaitā šajos uzņēmumos ieguldītais investīciju apjoms būs vismaz tikpat liels.

Arī Latvijas Hipotēku un zemes bankas prezidents Inesis Feiferis atzina, ka rezultāts ir iepriecinošs, jo valdība, piešķirot programmas realizācijai valsts galvojumu desmit miljonu latu apmērā, ir palīdzējusi novirzīt MVU attīstībai vairāk nekā 53 miljonus eiro. Šo kopējo summu veido bankas piešķirtie aizdevumi (apmēram 34 miljoni eiro) un pašu uzņēmēju piesaistītie līdzekļi (19 miljoni eiro). No uzsākšanas brīža līdz šā gada 30. septembrim LHZB programmas ietvaros piešķīrusi 785 aizdevumus, 69 % no tiem piešķirti no valsts galvotās kredītlīnijas daļas.

Kā pozitīvu sasniegumu I. Feiferis vērtē to, ka investīcijas ir sekmējušas dažādās nozarēs darbojošos uzņēmumu attīstību. Visvairāk kreditētās nozares ir apstrādājošā rūpniecība (29 % no kopapjoma), tirdzniecība (27 %) un viesnīcu un ēdināšanas sektors (9,7 %), pakalpojumu sfēra (9,5 %).

Kredītlikmes ir bijušas pietiekami zemas — vidējā svērtā procentu likme bija 8,28 %. Kredītlīnijai bez valsts galvojuma vidējā procentu likme bija 8,46 %, bet valsts galvotās kredītlīnijas ietvaros vidējā procentu likme bija 8,05 %.

1999. gadā uzsākto aktivitāšu rezultātā MVU kreditēšanas programmas piedāvā arī vairākas komercbankas mūsu valstī, piemēram, Latvijas Unibanka, Hansabanka, Pirmā bankā un Rietumu banka, kas aizdevumus īpašu kredītlīniju atvēršanai saņēmušas no starptautiskajām finansu institūcijām. Kopējais MVU attīstībai paredzēto kredītresursu apjoms ir apmēram simt miljoni eiro, lēš I. Feiferis. Tā ir pietiekami liela naudas summa, kas dod iespēju attīstīties mūsu uzņēmumiem tā, lai 2004. gadā tie būtu gatavi konkurēt ar ES pašreizējo dalībvalstu uzņēmumiem, uzskata LHZB prezidents.

I. Feiferis informēja, ka nākotnē, iespējams, Latvijas uzņēmējiem būs pieejami MVU atbalsta instrumenti, ko piedāvā Eiropas Komisija. Pirms divām nedēļām Briselē aizvadītās sarunas ar Eiropas Investīciju fonda vadību ļauj cerēt, ka šis fonds sniegs garantijas uzņēmējiem. Tā kā garantiju aģentūra Latvijā vēl aizvien nedarbojas, tas būtu papildu atbalsts mūsu uzņēmējiem, norādīja I. Feiferis. Arī resursu aizņemšanās varētu būt ļoti izdevīga: ja valdība akceptēs šo galvojumu, resursu cena varētu būt zema, jo Eiropas finanšu institūcijas, ar kuru pārstāvjiem I. Feiferis runājis, piedāvājot ļoti zemas maržas.

Kā papildu sasniegumu pirmā posma īstenošanas gaitā I. Feiferis vērtē to, ka LHZB varēja aizņemties arī bez valdības galvojuma desmit miljonus eiro. Tas ir devis iespēju tagad sākt sarunas ar Ziemeļu Investīciju banku par vēl desmit miljonu eiro piesaistīšanu MVU kreditēšanai.

I. Feiferis pauda cerību, ka otrā posma realizēšanas gaitā izdosies aktivizēt mūsu valstī esošo finanšu atbalsta instrumentu darbību. Viens no galvenajiem uzdevumiem būtu nodrošināt papildu garantiju izsniegšanu no attiecīgajām institūcijām. Tas kalpotu kā signāls Eiropas Savienībai (ES) par to, ka arī mēs paši esam gatavi aktīvāk rīkoties. Ja mūsu valsts ieguldītu vairāk finanšu resursu MVU attīstībā, tad arī ES ar lielāku pārliecību būs gatava atvēlēt prāvākas naudas summas šim mērķim.

LHZB Projektu attīstības un vadības departamenta Attīstības daļas vadītājs Aleksejs Kaņējevs norādīja, ka programmas otrais posms turpinās pirmā posma iestrādes un nostādnes. LHZB cer paplašināt savu darbību tā, lai aizvien vairāk uzņēmējiem būtu iespējams saņemt kredītu programmas ietvaros, jo uzņēmēju pieprasījums pēc šāda veida aizdevumiem patlaban ir ļoti liels. Turpmāk LHZB vairāk pievērsīsies mikrouzņēmumu un uzņēmējdarbības uzsācēju atbalstam. Tāpat ir iecerēts atbalstīt ekonomiski īpaši pievilcīgus, bet riskantākus projektus, kurus komercbankas pagaidām neņemas finansēt. LHZB iecerējusi sākt sadarbību ar komercbankām, lai palīdzētu arī šiem uzņēmumiem attīstīties. Programmas ietvaros plānots īstenot arī vairākas apakšprogrammas, kas sekmēs uzņēmēju atgriešanos dzimtajā reģionā, veicinās jauniešu, sieviešu un invalīdu nodarbinātību, sekmēs eksporta attīstību u.c.

MVU attīstības kreditēšanas otrais posms vēl jāapstiprina valdībai. Lai programmu varētu īstenot, LHZB nepieciešams saņemt valsts galvojumu 20 miljonu latu apjomā, norādīja I. Feiferis. Šo galvojumu ierosināts iekļaut nākamā gada valsts budžetā. Neatkarīgi no budžeta pieņemšanas gaitas darbs pie šīs programmas turpināsies.

I. Feiferis uzsvēra, ka valdības risks, izsniedzot valsts galvojumu, ir minimāls, jo par šā kredītportfeļa augsto kvalitāti liecina programmas pirmā posma realizācija: neviens kredīts šobrīd nav zaudēts. Tā dēvētie problēmkredīti jeb šaubīgie kredīti ir 0,5 % no kopējā izsniegtā portfeļa, bet arī šie kredīti ir atgūstami, pie tiem īpaši piestrādājot gan ar konsultācijām, gan sanācijas pasākumiem. Vidējie rādītāji banku sektorā, runājot par problēmkredītiem, ir krietni augstāki — tuvu pie 3 %, norādīja I. Feiferis.

LHZB prezidents atzina, ka prioritārās atbalstāmās nozares nav definētas, bet priekšroka tiks dota tiem, kas radīs jaunas darba vietas, tiem, kas vēlēsies attīstīt uzņēmējdarbību īpaši atbalstāmajos reģionos, un tiem uzņēmējiem, kuri nāks ar inovatīvām, perspektīvām idejām — biznesa projektiem, kuru īstenošanas rezultātā preces tiks ražotas vai pakalpojumi tiks sniegti tādā līmenī, lai tos varētu pārdot ES tirgū. Svarīgi, lai biznesa plāns ir perspektīvs, lai tas veido tādu naudas plūsmu, ka uzņēmējs var atmaksāt aizņēmumu paredzētajā laikā, sacīja I. Feiferis.

Programmas otrā posma īstenošanas gaitā plānots vidēji gadā finansēt 400 — 500 MVU projektu, tostarp atbalstīt 50 — 75 uzņēmējdarbības uzsācējus. Tādējādi gadā radīsies apmēram 1000 jaunas darba vietas. Turpinot MVU attīstības kreditēšanas programmu, iecerēts līdz 2005. gadam palielināt MVU skaitu no 17 līdz 20 uzņēmumiem uz 1000 iedzīvotājiem.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore