“Ir jāatzīmē personības, kas Latvijā atstājušas nozīmīgas pozitīvas pēdas”

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio

— Joprojām aktualitāti nezaudē Maskavas ķīlnieku krīze, visi turpina prognozēt tās sekas. Varbūt ir kādi signāli par iespējamo Maskavas mēra Jurija Lužkova paredzētās vizītes pārcelšanu 8. un 9.novembrī Rīgā.

Gundars Bojārs: — Situācija tā vai citādi šobrīd ir atrisinājusies, un es esmu nosūtījis Lužkova kungam līdzjūtību šajā sakarā. Bet es vēl neesmu viņam zvanījis tādēļ, ka šādā situācijā viņš bija pietiekami aizņemts, un nekādi signāli par vizītes pārcelšanu arī šobrīd nav saņemti.

— Cerams, ka tā notiks, jo 8. un 9. jau ir ļoti, ļoti tuvu, lai tur kaut ko īpaši mainītu. Lai gan pagājušajā nedēļā Pieminekļu padome noraidīja Džohara Dudajeva gatves nosaukuma maiņu, Rīgas domē pēc Maskavas ķīlnieku krīzes pie šī jautājuma acīmredzot vajadzēšot atgriezties, to medijiem atzinis jūsu vietnieks Sergejs Dolgopolovs. Vai, jūsuprāt, Maskavas notikumu sakarības tiešām liek domāt par šo jautājumu?

G.Bojārs: — Es nedomāju, ka Dudajevam būtu kāds sakars ar notikumiem šobrīd Maskavā, jo Pieminekļu padome pieņēma nedaudz neprecīzu lēmumu. Vēsture ir tāda, ka divi Saeimas deputāti ierosināja šo nosaukumu piešķirt, un tā laika Rīgas dome par to arī nobalsoja. Pieminekļu padome to noraidīja, uzskatot, ka tas ir bijis Saeimas lēmums. Es gan skatītos uz šo lietu savādāk. Domāju, ka mums pašiem ir pietiekoši daudz cilvēku, kuri būtu jāatzīmē, un jāsaka, ka Džoharam Dudajevam nav nekādi nopelni Latvijas neatkarības atgūšanā, viņš pat, cik es zinu, nekad nav bijis Rīgā, tātad nav nekādas saistības ar Latviju. Un iespējams, ka kāds arī ierosinās pārdēvēt šo ielu, es personīgi uzskatu, ka to vajadzētu atbalstīt tieši ar šādu mērķi: mums ir jāatzīmē tās personības, kas Latvijā ir atstājušas nozīmīgas pozitīvas pēdas.

— Kas šobrīd var ierosināt šo nosaukumu maiņu?

G.Bojārs: — Jebkurš deputāts.

— Jau aprobētas ziņas par to, ka Latvijas Neatkarības proklamēšanas svētkos 18.novembrī rīdzinieki atkal pilsētas sabiedriskajā transportā varēs braukt par brīvu un dome izmaksās tradicionālos 30 latu pabalstus politiski represētajiem. Tas notiks jau ierastajā kārtībā.

G.Bojārs: — Tas notiks ierastajā kārtībā, saistībā ar bezmaksas braukšanu, man liekas, pavasarī jau pieņemts Satiksmes un transporta lietu komitejas lēmums. Šobrīd nepieciešams Finanšu komitejas lēmums. Un, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad ap šo notikumu tika taisīta politika, mēs jau pagājušogad iekļāvām šo 30 latu kompensāciju, 30 latu pabalstu politiski represētajām personām, kas saņem vecuma vai invaliditātes pensiju, šī gada budžetā. Tātad jebkura šāda persona, kura vēlēsies, varēs šo pabalstu saņemt.

— Daudzus pensionārus interesē, vai eksperiments, pārvadājot brīvdienās pensionārus bez maksas pilsētas sabiedriskajā transportā, turpināsies arī novembrī, vai tas tā bija tikai oktobrī.

G.Bojārs: — Mums bija mērķis: vienu mēnesi šo eksperimentu veikt, lai varētu precīzāk plānot nākamgad jaunu iespējamo kategoriju iekļaušanu, kas varētu pretendēt uz atlaidēm.

Jāsaka, ka eksperiments nebija visai veiksmīgs, jo visi pensionāri izmantoja tieši šo iespēju — braukt sestdienā un svētdienā — un nebrauca parastajās dienās. Uzņēmumiem radušies pietiekoši lieli zaudējumi, kuru gan uzņēmumi paši bija ar mieru uzņemties. Šobrīd tiek apkopoti rezultāti, un, plānojot nākošā gada budžetu, mēs skatīsimies, kādā mērā atbalstīt. Ar katru gadu, protams, šie pabalsti, šīs kompensācijas transporta uzņēmumiem pieaug un pieaugs.

— Tas praktiski nozīmē, ka būtībā šobrīd šī iespēja jau ir zudusi.

Gundars Bojārs: — Neapšaubāmi, tā tas arī sākotnēji tika plānots. Viens mēnesis, un tad mums bija plānots izvērtēt rezultātus. Diemžēl informācija vēl nav pilnīgi apkopota un izanalizēta.

— Uz rekonstrukcijas laiku paredzamā Rīgas starptautiskās autoostas pārcelšana uz Jelgavas ielu daļai rīdzinieku nokļūšanu līdz starppilsētu autobusiem varētu padarīt ievērojami grūtāku, ja ne pavisam neiespējamu. Gan dome, gan autoostas vadība ir apņēmības pilna šīs problēmas risināt. Vai ir jau kaut kādi konkrēti risinājumi?

G.Bojārs: — Jā, rekonstrukcija ir nepieciešama, un tiek plānots, ka biļetes varēs iegādāties tajā pašā vietā jau izremontētajā jaunajā zālē jaunajās biļešu kasēs, un ir plānots nodrošināt bezmaksas transportu uz šo jauno pagaidu autoostas atrašanās vietu. Tātad neērtības, protams, būs, diemžēl citi risinājumi šobrīd nav iespējami, un mēs radīsim visas iespējas, lai rīdziniekus un pilsētas viesus atbalstītu.

— Vai šobrīd jau ir iespējams pateikt — kad tas būs, ar kuru datumu sākot?

G.Bojārs: — Datums precīzi nav noteikts, bet katrā ziņā tuvākā mēneša laikā.

— Domes Vides komitejas vadītājs Kalnozols pauž neizpratni par atbildīgu amatpersonu vēlmi būvēt nedzirdīgo bērnu internātskolu tieši Juglas ezera krastā Murjāņu ielā, kas atrodoties dabas pamatnē, kur šīs ēkas būvniecība iespējama tikai uz uzbērtas grunts. Kāds ir jūsu viedoklis šajā jautājumā?

G.Bojārs: — Jāsaka, ka vēsturiski visas neapgūtās teritorijas Rīgas pilsētā tika pasludinātas par dabas pamatni, apauga ar zāli, niedrēm, krūmiem un tā tālāk. Un bieži vien šī dabas pamatne, nu, neteiksim, ka būtu ļoti vērtīga. Izglītības un jaunatnes lietu komiteja apmeklēja šo vietu kopā ar žurnālistiem, un arī preses pārstāvjiem bija iespēja pārliecināties par to, ka šī vieta ir jāattīsta. Es domāju, ka nedzirdīgie bērni ir tā mūsu iedzīvotāju kategorija, kas ir pelnījusi labus veselības apstākļus, arī, teiksim, redzei patīkamus apstākļus. Un, manuprāt, tā šoreiz nav Kalnozola kunga kompetence, tā ir Izglītības un jaunatnes lietu komitejas kompetence un arī pilsētas Attīstības komitejas kompetence. Runājot par dabas pamatni, tā ir nevis jāsaglabā šajā konkrētajā vietā, bet tā ir jāattīsta, šī vide ir jāpadara pievilcīga, un tieši ar šādu projektu to varētu sasniegt.

— Jūs esat nolēmis rīkot konkursu par auditu Vides pārvaldē tikai tagad, kad no amata jau aizgājis Vides departamenta direktors Raimonds Janita. Kādēļ šo procesu neierosinājāt jau agrāk, jo signāli par šāda audita nepieciešamību jau bija daudz, daudz agrāk.

G.Bojārs: — Jāsaka, ka šis nav audits tādā izpratnē, šis ir vadības audits ar mērķi izanalizēt, cik pamatota un cik efektīva ir Vides departamenta struktūra. Šis lēmums ir pieņemts, balstoties uz Vides komitejas ierosinājumu. Vides komiteja griezās pie manis, un es esmu nozīmējis audita revīzijas pārvaldi veikt šo funkcionālo auditu. Un mērķis ir viens — uzlabot un padarīt efektīvāku Vides departamenta darbību.

— Tas nozīmē, ka arī Vides departamentu gaida reorganizācija.

G.Bojārs: — Ja šī audita rezultāti liecinās par to, ka ir nepieciešama šāda reorganizācija, tad šāda reorganizācija arī notiks.

— Ja nemaldos, jau šodien tiek skatīts jautājums par pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu pārvaldes „Mežaparks—Čiekurkalns” direktora Dzintara Buša atlaišanu no darba. Kāda ir šāda soļa nepieciešamība, tās pamatojums un vai saskatāt tur arī kaut ko kriminālu?

G.Bojārs: — Es personīgi šajā konkrētajā lietā neesmu pietiekoši iedziļinājies, bet tur arī veiktas revīzijas, ir saņemti arī zināmi materiāli par finanšu dabas pārkāpumiem, interešu konflikta dabas pārkāpumiem, ir pieņemti darbā tuvi radinieki, un tas nu galīgi nav pieļaujams. Šo lēmuma projektu ir ierosinājis Rīgas pilsētas izpilddirektors, un tad parastā kārtībā par to lems prezidijs.

— Dailes teātris diezgan skaļi iebilst pret daudzfunkcionālā Šarlotes centra būvniecību blakus skvēriņā, jo teātris neesot pārliecināts, ka investors teātra ļaudīm dotos solījumus pildīs. Kā jūs skatāties uz šīs problēmas risinājumu?

G.Bojārs: — Arī Rīgas dome iebilst, un tieši balstoties uz Dailes teātra iebildumiem. Šo jautājumu ir skatījusi pilsētas Attīstības komiteja, kas neatbalstīja šī centra būvniecību, kamēr nav panākta vienošanās ar Dailes teātri. Mēs uzskatām, ka Dailes teātris ir gan kultūras centrs, gan šīs vietas saimnieks, un, ja tiks panākts saskaņots, abpusēji izdevīgs piedāvājums, tādā gadījumā pilsēta būs labvēlīga. Šobrīd mēs esam šo pieteikumu noraidījuši.

— Tātad šis Šarlotes centra būvniecības jautājums ir paša teātra rokās. Konkurss uz Rīgas galvenā arhitekta jeb būvvaldes vadītāja amatu beidzies bez rezultātiem. Kādēļ, jūsuprāt, speciālisti nav motivēti piedalīties šajā konkursā — atalgojums mazs, vai tas ir amats, kurā pastāvīgi jārēķinās ar kādu spiedienu?

G.Bojārs: — Spiediena nav, šis amats ir pietiekoši atbildīgs, un, manuprāt, šeit vairāk vērojamas bailes no atbildības, jo visu cieņu arhitektiem un māksliniekiem, bet parasti mēs esam pieraduši kaut ko kritizēt un tā kā no malas izteikt savu viedokli. Tad, kad ir jāuzņemas atbildība, tad redzat, ka pretendentu nemaz tik daudz nav. Es domāju, ka, notiekot atkārtotam konkursam, mēs tomēr mēģināsim pierunāt kādus pretendentus pieteikties, lai viņus varētu vērtēt un lai šis amats nepaliek tukšs.

— Kas šobrīd nodarbojas ar šo lietu pārvaldīšanu?

G.Bojārs: — Atbildīgais ir Attīstības departaments Štrama kunga vadībā, kūrē šo jautājumu Attīstības komiteja, un gribētos šai amatā pēc iespējas ātrāk redzēt kādu spējīgu vadītāju.

— Nuja, jo uz katra projekta atļaujas, un šodien tādu nepavisam netrūkst, taču ir vajadzīgs arī būvvaldes vadītāja apstiprinājums.

G.Bojārs: — Jā, neapšaubāmi, un šobrīd strādā vietas izpildītāji.

— Balsošanas iekārtas pārprogrammēšanas dēļ rīt nenotiks iepriekš izsludinātā kārtējā Rīgas domes sēde. Kādēļ šī pārprogrammēšana ir nepieciešama, un vai tas nav lieks tēriņš?

G.Bojārs: — Nekādā gadījumā, pirmkārt, mūs visai drīz pametīs vesela rinda Rīgas domes deputātu, kuri ir ievēlēti Saeimā, līdz ar to šī pārprogrammēšana bija vajadzīga. Mēs jau zinām tos deputātus, jaunos deputātus, kas pievienosies Rīgas domē, un lieks tēriņš tas neapšaubāmi nav, Rīgas dome to dara pati saviem spēkiem.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā