Finansu ministrs:

— tiekoties ar Somijas finansu ministru

Sestdien, 20.maijā, finansu ministrs Gundars Bērziņš tikās ar Somijas finansu ministru, ERAB pilnvarnieku padomes priekšsēdētāju Sauli Nīnisto un ERAB Baltijas reģiona direktoru Kari Nāru.

Finansu ministrs G.Bērziņš pasniedza visiem dāvanas piemiņai no Rīgas un Latvijas, kā arī pateicās par atbalstu idejai rīkot ERAB pilnvarnieku sanāksmi Rīgā, jo šo ideju īpaši bija atbalstījis K.Nārs.

Ar Somijas finansu ministru Sauli Nīnisto, kas šo amatu ieņem jau četrus gadus, G.Bērziņš pārrunāja arī finansu ministru profesionālos jautājumus. G.Bērziņš interesējās par Somijas finansu ministra pieredzi sadarbībā ar parlamentu, par budžeta veidošanas jautājumiem. Latvijai būtu ļoti noderīga informācija par Somijas pieredzi valsts budžeta izdevumu veidošanā laikā pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Ministri izteica pārliecību, ka nākotnē turpināsies mūsu valstu veiksmīga sadarbība.

— tiekoties ar Eiropas Investīciju bankas vadību

Sestdien, 20. maijā, finansu ministrs Gundars Bērziņš, Finansu ministrijas valsts sekretāre Valentīna Andrējeva un Valsts kases pārvaldnieks Aivars Veiss tikās ar Eiropas Investīciju bankas prezidentu Filipu Meistatu, viceprezidentu Volfgangu Rotu un Viduseiropas un Austrumeiropas departamenta direktoru Valteru Černoju.

Finansu ministrs G.Bērziņš norādīja, ka līdz šim Latvijai bijusi ļoti veiksmīga sadarbība ar Eiropas Investīciju banku — ar valsts atbalstu EIB Latvijā ir īstenojusi sešus projektus. Turklāt tā piešķir aizdevumus ne tikai valsts projektiem, bet kreditē arī privātā sektora projektus bez valsts galvojumiem.

Sarunā tika apspriesti arī pašreiz izstrādes stadijā esošie EIB projekti Latvijā — aizdevums lidostai "Rīga" un aizdevums Ventspils brīvostas pārvaldei. Ministrs apliecināja, ka valsts atbalsta šos projektus un tiem ir paredzēts piešķirt valdības garantijas.

Finansu ministrs EIB pārstāvjiem apliecināja, ka Latvija ir ieinteresēta turpināt sadarbību ar Eiropas Investīciju banku, ņemot vērā, ka šī banka piedāvā ļoti izdevīgus nosacījumus aizdevumiem, īpaši ūdensapgādes, kanalizācijas un citās komunālās saimniecības jomās, kur bankas noteiktā kredīta procentu likme ir tikai 2–3 procenti gadā.

"Sadarbība ar Eiropas Investīciju banku līdz šim ir bijusi ne tikai veiksmīga, bet arī patīkama — tā ir konstruktīva, viedokļu saskaņošana rit raiti, aizdevumu nosacījumi ir izdevīgi. Es kā finansu ministrs esmu apmierināts ar šo sadarbību un ceru, ka nākotnē tā būs vēl sekmīgāka," teica G.Bērziņš.

— tiekoties ar Lietuvas un Igaunijas finansu ministriem

Svētdien, 21.maijā, finansu ministrs Gundars Bērziņš tikās ar Lietuvas finansu ministru Vītautu Dudenu un Igaunijas finansu ministru Sīmu Kallasu. Tā bija jau otrā Baltijas valstu finansu ministru tikšanās šajā gadā un tika organizēta pēc Latvijas puses iniciatīvas.

Triju valstu finansu ministri izteica gandarījumu par līdzšinējo veiksmīgo sadarbību un pārliecību, ka nākotnē tā vēl uzlabosies. Tikšanās laikā apspriests Latvijas, Lietuvas un Igaunijas 2000.gada budžets, tā izpildes gaita un nākotnes prognozes.

— tiekoties ar Baltkrievijas finansu ministru

Svētdien, 21.maijā, finansu ministrs Gundars Bērziņš tikās ar Baltkrievijas finansu ministru Nikolaju Korbutu. Tikšanās laikā G.Bērziņš un N.Korbuts runāja par abu valstu ekonomikas attīstību, kā arī par jautājumiem, kas skar budžeta un finansu jomu.

Baltkrievijas ministrs informēja, ka paplašinās Latvijas un Baltkrievijas sadarbība ekonomikā, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, vairākas Latvijas komercbankas izrādījušas interesi par darbību Baltkrievijā.

Abi ministri izteica prieku par Latvijas un Baltkrievijas finansu ministriju līdzšinējo veiksmīgo sadarbību un cerību, ka tā turpināsies arī nākotnē. Kā zināms, pērn Latvijas Finansu ministrija un Baltkrievijas Finansu ministrija parakstīja sadarbības nolīgumu.

— rīkojot darba pusdienas

Svētdien, 21.maijā, finansu ministrs Gundars Bērziņš rīkoja darba pusdienas Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dalībvalstu finansu ministriem un augstākajām ERAB amatpersonām, kā arī pārstāvjiem no Ziemeļu investīciju bankas un Starptautiskā valūtas fonda.

Darba pusdienu temats bija "Fiskālie stimuli ārvalstu investīciju piesaistīšanā — par un pret". G.Bērziņš, uzrunājot pusdienu dalībniekus, teica:

"Latvija var lepoties, ka, neraugoties uz visai sarežģīto situāciju, ir izdevies ievērot nodokļu sistēmas neitralitātes principu, bet tas nozīmē — sekmēt godīgu konkurenci."

"Valstis, iesaistoties savstarpējā nodokļu atvieglojumu konkurencē, samērā ātri var nonākt līdz fiskālās situācijas destabilizācijai, ko rada nodokļu bāzes samazināšanās un traucējumi nodokļu iekasēšanā nodokļu sistēmas sarežģītības dēļ. Rezultātā valsts pārvalde nevar pilnvērtīgi īstenot savas funkcijas, tajā skaitā — attīstīt uzņēmējiem nepieciešamo infrastruktūru.

Es dodu priekšroku un uzskatu, ka no biznesa vides uzlabošanas viedokļa daudz efektīvāki ir vispārēja rakstura pasākumi nodokļu politikas jomā. Tā Latvijā tiek īstenota netiešo nodokļu īpatsvara palielināšanas politika, nodokļu slogu pārvietojot no ražošanas uz patēriņu un tādējādi stimulējot uzkrājumu un investīciju pieaugumu valstī. Netiešie nodokļi ir bijuši efektīvāki arī no nodokļu iekasēšanas viedokļa, ar zemākām administrēšanas izmaksām," norādīja finansu ministrs.

Finansu ministrijas preses dienests