Kopīgā darbā kuģošanas drošībai Baltijā

Vakar beidzās Baltijas jūras valstu jūras spēku komandieru vizīte

Vakar, 29.oktobrī, preses konferencē: Vācijas Jūras flotes viceadmirālis Lucs Felds, preses un informācijas vecākais virsnieks Ulrihs Karšs, viceadmirālis Lucs Felds, Latvijas Jūras spēku komandieris Ilmārs Lešinskis un Dānijas Jūras flotes admirālis Kurts Birgers Jensens Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 29. oktobrī, beidzās Baltijas jūras valstu reģiona jūras spēku komandieru divu dienu darba vizīte. Vizītes noslēgumā notika preses konference, kurā piedalījās Latvijas Jūras spēku komandieris Ilmārs Lešinskis, Vācijas Jūras flotes viceadmirālis Lucs Felds, Vācijas Jūras flotes preses un informācijas vecākais virsnieks Ulrihs Karšs un Dānijas Jūras flotes admirālis Kurts Birgers Jensens.

I. Lešinskis informēja, ka beidzies liels darba posms, kas aizsākās jau šā gada pavasarī Vācijas pilsētā Ķīlē, tāpēc arī šī tikšanās tiek saukta par Ķīles iniciatīvas sanāksmi. Šajā sanāksmē piedalījās pārstāvji no tādām valstīm kā Dānija, Igaunija, Lietuva, Norvēģija, Polija, Vācija, Nīderlande, Francija, Somija un Zviedrija. Jūras spēku komandieri apsprieda sadarbību valstu starpā, runāja par to, kā veiksmīgāk kontrolēt piesārņojumu jūrā un iznīcināt abu pasaules karu atstātās sprāgstvielas. Aizvakar, 28. oktobrī, noslēdzās mīnu un citu sprāgstvielu meklēšanas un iznīcināšanas mācības Baltijas jūrā “Open Spirit”, kas notiek jau kopš 1996. gada.

Mācībās piedalījās 21 kuģis no 12 valstīm, kā novērotāji piedalījās pārstāvji no Dienvidāfrikas. Operācijā tika iznīcinātas 54 mīnas. Gan Dānijas, gan Vācijas pārstāvji piekrita I. Lešinskim, ka šīs ir bijušas ļoti veiksmīgas mācības un, ja būtu bijis labāks laiks, iznīcināto sprāgstvielu skaits būtu vēl lielāks. Vācijas jūras flotes admirālis L. Felds uzsvēra, ka “Open Spirit” ir atvērtas mācības visiem interesentiem. Tajās piedalīties bija aicināta arī Krievija, kura nezināmu iemeslu dēļ tomēr atteicās piedalīties.

Baltijas jūrā aptuveni ir zināmas mīnu atrašanās vietas, un tās neapdraud tirdzniecības kuģu ceļus. Kā uzsvēra jūras spēku komandieri, galvenais uzdevums ir mīnu un dziļumbumbu uzsprāgšanas risku samazināt līdz minimumam. Līdzīgas sprāgstvielu problēmas ir arī Ziemeļjūrā un pie Francijas krastiem. Situācija Baltijas jūrā nav īpaši bīstama. Arī neviens no klātesošajiem nevarēja atcerēties, kad pēdējoreiz Baltijas jūrā būtu sprāgusi kāda mīna vai dziļumbumba.

Dānijas Jūras flotes admirālis K. B. Jensens ir jūras spēku darba grupas vadītājs. 2000. gada rudenī Vācija, Dānija un Polija iesniedza ziņojumus par dažādām jūras spēku operācijām Baltijas jūrā, kas notika programmā “Partnerattiecības mieram”. Tad arī tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir padarīt šāda veida mācības aizvien efektīvākas un tās koordinēt. Latvijas Jūras spēku komandieris I. Lešinskis uzsvēra, ka ierobežoto finansu resursu dēļ vairāk būtu jādomā nevis par mācību kvantitāti, bet gan to kvalitāti.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Vācijas Jūras flotes viceadmirālis Lucs Felds, preses un informācijas vecākais virsnieks Ulrihs Karšs (augšējos attēlos); Latvijas Jūras spēku komandieris Ilmārs Lešinskis un Dānijas Jūras flotes admirālis Kurts Birgers Jensens

K. B. Jensens prognozēja, ka līdz ar NATO paplašināšanos lielas izmaiņas jūras spēku sadarbībā nebūs, jo tā jau tagad ir ļoti veiksmīga un notiek arī programmā “Partnerattiecības mieram”. Pirmā NATO paplašināšanās noritēja ļoti gludi un neradīja nekādas problēmas, tās nav paredzamas arī nākotnē.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore