Vakar, 29. oktobrī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā izmaksājamas Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm piešķirtās izdienas pensijas, ja minētās personas izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs”, kuri nosaka kārtību, kādā izmaksājamas Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm piešķirtās izdienas pensijas, ja minētās personas izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.

Noteikts, ka persona, kura pēc 2002.gada 1.jūlija izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, iesniedz Iekšlietu ministrijā rakstisku pieprasījumu par izdienas pensijas izmaksas turpināšanu un norāda Latvijas Republikas kredītiestādi un kontu, kurā ieskaitāma izdienas pensija.

Persona, kurai pēc izbraukšanas uz ārvalstīm turpina izdienas pensijas izmaksu, katru gadu līdz 15.decembrim atjauno pieprasījumu par izdienas pensijas izmaksu.

Pieprasījumu iesniedz: personīgi ierodoties Iekšlietu ministrijā laikposmā no 1.oktobra līdz 15.decembrim; ar pilnvarotas personas starpniecību vai nosūtot pa pastu. Šādos gadījumos pieprasījumam jāpievieno ne agrāk kā attiecīgā gada 1.oktobrī taisīts notariāls apliecinājums, ka izdienas pensijas saņēmējs ir dzīvs. Ja pieprasījumu iesniedz pilnvarota persona, tā uzrāda attiecīgo pilnvaru. Noteikts, ka šajos noteikumos minētajiem dokumentiem jābūt legalizētiem.

Ja persona nav atjaunojusi pieprasījumu par izdienas pensijas izmaksu, Iekšlietu ministrija ar nākamā gada 1.janvāri pārtrauc izdienas pensijas izmaksu.

Izdienas pensijas izmaksu pēc šajos noteikumos minēto dokumentu iesniegšanas Iekšlietu ministrijā atjauno saskaņā ar likuma “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” 11.pantu.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Enerģētikas likums neparedz nosacījumus dabasgāzes tirgus liberalizācijai vai trešās puses pieejai dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas infrastruktūrai. Eiropas parlamenta un Padomes 1998.gada 22.jūnija direktīvas 98/30/EC par vienotiem noteikumiem dabasgāzes iekšējam tirgum mērķis ir nodrošināt gāzes piegādes drošību, elastību un konkurenci gāzes tirgū visu patērētāju interesēs, kuriem nepieciešams piegādāt gāzi par konkurētspējīgām cenām, kad būs nodibināts un pilnīgi atvērts iekšējais gāzes tirgus. Iekšējais gāzes tirgus aptvers visu Eiropas Savienības teritoriju bez iekšējām robežām, dodot iespēju brīvai preču pārvietošanai, arī gāzes pārvietošanai. Viens no būtiskiem direktīvas nosacījumiem ir tas, ka patērētājam ir tiesības brīvi izvēlēties savu piegādātāju. To iespējams panākt, pakāpeniski atverot tirgu un arvien palielinot lietotāju skaitu, kuriem būs tiesības izvēlēties savu piegādātāju.

Nosakot dabasgāzes kvalificēto lietotāju (eligible customers) un trešās puses pieejas dabasgāzes infrastruktūrai tiesisko reglamentāciju, tiktu nodrošināta reāla iespēja izvēlēties alternatīvus dabasgāzes piegādātājus. Bez minēto nosacījumu izpildes citi uzņēmumi, kuri konkurēs ar jau esošajiem piegādātājiem, nevar ienākt tirgū. Līdz ar to ļoti svarīgi ir noteikt tirgus liberalizācijas tiesisko reglamentāciju, lai veicinātu konkurenci un jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu dabasgāzes apgādē.

Sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” paredz noteikt dabasgāzes tirgus atvēršanas tiesisko reglamentāciju un ir izstrādāts atbilstoši direktīvai, kura paredz normas, kas regulē pieeju tirgum, sistēmu darbību, un kritērijiem, kā arī kārtību, kas piemērojama atļaujas saņemšanai pārvadīt, sadalīt, piegādāt un uzglabāt dabasgāzi.

Dalībvalstis, izvēloties regulētu pieejas kārtību, veic nepieciešamos pasākumus, lai piešķirtu dabasgāzes uzņēmumiem un kvalificētajiem lietotājiem iekšpus vai ārpus teritorijas, kura aptver savstarpēji saistītu sistēmu, tiesības piekļūt sistēmai, par pamatu ņemot publicētos tarifus un citus noteikumus un pienākumus, kas jāievēro, izmantojot sistēmu. Likumprojekts precizē atsevišķas likumā lietoto terminu definīcijas.

Akceptēts rīkojums “Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “LatRosTrans” atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem ieguldījumiem”, kurš paredz atbalstīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “LatRosTrans” investīciju projektu, ievērojot likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 17.1 panta ceturtajā daļā noteiktos kritērijus: sabiedrība atbalstāmo investīciju projektā veic ieguldījumus, kas pārsniedz 10 miljonus latu un kuru kopējā summa ir 10414810,16 latu; šajā rīkojumā minētos ieguldījumus veic no 2002.gada 17.jūlija līdz 2004.gada 31.decembrim; sabiedrības investīciju projekta īstenošana pozitīvi ietekmē valsts ekonomiku un nerada konkurences ierobežojumus (Atbalstāmo investīciju projektu pieteikumu izvērtēšanas komisijas 2002.gada 16.augusta atzinums Nr.4).

Noteikt 2002.gada 17.jūliju par sabiedrības atbalstāmo investīciju projekta īstenošanas sākuma datumu.

Sabiedrībai 30 dienu laikā pēc atbalstāmo investīciju projekta pabeigšanas iesniegt Ekonomikas ministrijā un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pārskatu par atbalstāmo investīciju projektā veiktajiem ieguldījumiem.

Akceptēti noteikumi “Notiesāto personu nodarbināšanas kārtība brīvības atņemšanas iestādēs”, kuri nosaka kārtību, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātās personas iesaistāmas darbā.

Noteikts, ka notiesāto pienākums ir veikt brīvības atņemšanas iestādes administrācijas uzdoto darbu.

Notiesātos nodarbina: nepieciešamajos saimnieciskajos darbos brīvības atņemšanas iestādē; brīvības atņemšanas iestādes ražotnēs; brīvības atņemšanas iestādes un cita darba devēja kopīgi izveidotajos uzņēmumos; citos uzņēmumos vai to filiālēs; iesaistot profesionālajā apmācībā un kvalifikācijas paaugstināšanā.

Notiesātos, kuri izcieš sodu slēgtajos vai daļēji slēgtajos cietumos, nodarbina cietuma teritorijā izvietotajos uzņēmumos, un minētajos gadījumos darba līgumu neslēdz, bet notiesātos iesaista darbā, pārceļ citā darbā, kā arī atbrīvo no darba ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu. Rīkojumā norāda: notiesātā vārdu, uzvārdu un personas kodu (ja personas koda nav, – dzimšanas gadu); darba tiesisko attiecību sākuma datumu; darba vietu (ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta noteiktā darba vietā un darbinieku var nodarbināt dažādās darba vietās); notiesātā profesiju (arodu, amatu); darba samaksas apmēru; dienas darba laiku (slodzi); pārbaudes laiku.

Notiesātie, kuri sodu izcieš atklātajos cietumos, ar cietuma priekšnieka rakstisku atļauju var slēgt darba līgumu ar darba devēju, kura uzņēmums atrodas ārpus cietuma teritorijas, stingri ievērojot un pildot cietuma administrācijas norādījumus un rīkojumus.

Saslimšanas dēļ, ņemot vērā notiesātā veselības stāvokli un pamatojoties uz brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības personas atzinumu, notiesātos atbrīvo no darba pavisam vai uz pārejošas darbnespējas laiku.

Ja notiesātā ir grūtniece, viņu no darba atbrīvo uz laiku no 56.kalendāra dienas pirms dzemdībām un līdz 56. kalendāra dienai (ieskaitot) pēc dzemdībām.

Papildatvaļinājumu – 14 kalendāra dienas –, pievienojot to dzemdību atvaļinājumam, piešķir notiesātai sievietei: ja sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe ārstnieciski profilaktiskajā iestādē sākta līdz divpadsmitajai grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības laiku; grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību sarežģījumu dēļ, kā arī gadījumā, ja dzimuši divi vai vairāki bērni.

Darba attiecības jāpārtrauc šādos gadījumos: notiesāto pārvieto uz citu brīvības atņemšanas iestādi; notiesātais ir izcietis piespriesto sodu vai tiesa viņu ir atbrīvojusi pirms termiņa; notiesātajam tiek pastiprināts soda izciešanas režīms, kas nepieļauj izmantot notiesātā darbu.

Akceptēts rīkojums “Par valsts aģentūru “Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra””, kurš paredz saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 8.panta pirmo daļu ar 2002.gada 1.novembri uzsākt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esošās valsts iestādes “Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde” reorganizāciju un ar 2002.gada 1.decembri izveidot valsts aģentūru “Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra”.

Noteikt, ka aģentūra ir Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldes tiesību un saistību pārņēmēja.

Aģentūra ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kura pilda normatīvajos aktos un pārvaldes līgumā noteiktās funkcijas, lai īstenotu valsts politiku meteoroloģijas, klimatoloģijas, hidroloģijas, gaisa kvalitātes un pārrobežu gaisa piesārņojuma ietekmes jomā.

Saglabāt valsts īpašumā un nodot aģentūras valdījumā pamatlīdzekļus un apgrozāmos līdzekļus, kas pēc stāvokļa 2002.gada 30.novembrī ir Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldes valdījumā.

Akceptēti noteikumi “Valsts aģentūras “Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra” nolikums”.

Valsts aģentūra “Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra” ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas izveidota, lai īstenotu valsts politiku meteoroloģijas, klimatoloģijas, hidroloģijas, gaisa kvalitātes un pārrobežu gaisa piesārņojuma ietekmes jomā. Aģentūra savas funkcijas veic atbilstoši pārvaldes līgumam, kuru ar aģentūras direktoru slēdz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Aģentūras pilnais nosaukums latviešu valodā ir valsts aģentūra “Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra”, saīsinātais nosaukums — v/a LHMA. Aģentūras pilnais nosaukums angļu valodā ir “Latvian Hydrometeorological Agency”, saīsinātais nosaukums – LHMA.

Aģentūrai ir šādas funkcijas: nodrošināt valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu veikšanu, kā arī kopīgi ar vides aizsardzības institūcijām — gaisa kvalitātes un tās ietekmes uz ekosistēmām novērojumus un novērtējumus atbilstoši starptautiskajiem, nacionālajiem un reģionālajiem projektiem un programmām; izstrādāt laika apstākļu, hidroloģiskās, kā arī citas specializētās prognozes; nodrošināt aeronavigācijai nepieciešamās informācijas izstrādi; nodrošināt datu un informācijas sniegšanu specializētā globālā telekomunikāciju tīklā aģentūras kompetences jomā atbilstoši starptautiskajām prasībām; sniegt meteoroloģisko, hidroloģisko un savas kompetences jomā vides kvalitātes informāciju; nodrošināt meteoroloģiskās, klimatiskās un hidroloģiskās informācijas uzkrāšanu; uzturēt gaisa kvalitātes un tās ietekmes uz ekosistēmām datu bāzes vienotā vides datu informatīvajā sistēmā; koordinēt vienotu un salīdzināmu mērījumu metodiku izmantošanu meteoroloģisko, hidroloģisko un gaisa kvalitātes un tās ietekmes uz ekosistēmām novērojumu veikšanai; organizēt un veikt savu darbinieku sagatavošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu atbilstoši Pasaules meteoroloģijas organizācijas prasībām; sniegt konsultācijas, organizēt un veikt pētījumus atbilstoši savai kompetencei; piedalīties valsts starptautisko saistību izpildē, kas ir saistītas ar aģentūras funkcijām; pārstāvēt valsti Pasaules meteoroloģijas organizācijā, kā arī visās starptautiskajās organizācijās, kuru darbība saistīta ar meteoroloģiju, hidroloģiju un gaisa kvalitātes un tās ietekmes uz ekosistēmām novērtējumu; veikt valsts atbildīgās meteoroloģiskās institūcijas funkcijas atbilstoši Konvencijai par starptautisko civilo aviāciju; brīdināt par bīstamām un stihiskām meteoroloģiskām, hidroloģiskām un gaisa kvalitātes parādībām, kas var izraisīt ekstremālas situācijas, postījumus un avārijas; normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā piedalīties ārkārtas situāciju pārvaldīšanā.

Noteikumi stājas spēkā 2002.gada 1.decembrī.

Akceptēti “Noteikumi par Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku darba samaksu”, kuri nosaka Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku darba samaksu (mēneša darba algu, piemaksas un prēmijas).

Darbinieka mēneša darba algu nosaka šādā apmērā (latos): galvenais grāmatvedis 186 – 380; informācijas tehnoloģiju speciālists 169 – 300; priekšsēdētāja palīgs 169 – 350; grāmatvedis 169 – 300; tehniskais sekretārs 131 – 250.

Darbinieka mēneša darba algas konkrēto apmēru nosaka Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, ņemot vērā darba ieguldījumu, slodzi, atbildību un darba rezultātus.

Darbinieks par papildus veicamo darbu saņem piemaksu līdz 40% no viņam noteiktās mēneša darba algas apmēra. Ja darbiniekam noteiktas vairākas piemaksas par dažādiem papildus veicamajiem darbiem, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 40% no viņam noteiktās mēneša darba algas.

Darbinieks saņem piemaksu līdz 20% no viņam noteiktās mēneša darba algas apmēra par darba pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos. Darbinieks par vienu un to pašu darba pienākumu pildīšanu nedrīkst vienlaikus saņemt piemaksu gan kā par papildu darba pienākumu pildīšanu, gan kā par darba pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos.

Darbiniekus atbilstoši darba ieguldījumam var materiāli stimulēt. Materiālajai stimulēšanai izmanto finansu līdzekļus līdz 15% no plānotā atalgojuma fonda, kā arī ietaupītos līdzekļus no atalgojuma fonda. Prēmēšanas kritērijus un konkrētus prēmēšanas apmērus darbiniekam nosaka Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs.

Noteikumu izpildi finansē no Centrālajai vēlēšanu komisijai valsts budžetā kārtējam gadam paredzētā atalgojuma fonda.

Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1997. gada 18. marta noteikumi Nr.103 “Par Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu”. Noteikumi stājas spēkā ar 2002. gada 1. novembri.

Akceptēts divi rīkojumi “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kuros iekļauts 421 pilsonības pretendents, t.sk. 57 viņu nepilngadīgie bērni.

Akceptēts rīkojums “Par ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā paredzēto kopīgi īstenojamo projektu realizācijas stratēģiju (2002–2012)”, kurš paredz akceptēt ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā paredzēto kopīgi īstenojamo projektu realizācijas stratēģiju (2002–2012) kā jauno politikas iniciatīvu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā līdz 2002. gada 20. decembrim apstiprināšanai Ministru prezidenta rīkojumu par Kopīgi īstenojamo projektu komisijas izveidošanu, iekļaujot tajā pārstāvjus no Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un nevalstiskajām organizācijām, un Kopīgi īstenojamo projektu komisijas nolikumu.

Noteikt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru par atbildīgo ministru ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā paredzēto kopīgi īstenojamo projektu realizācijas stratēģiju (2002–2012) īstenošanā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā līdz 2004.gada 1.jūlijam un turpmāk katru trešo gadu līdz 1.jūlijam informatīvu ziņojumu par ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā paredzēto kopīgi īstenojamo projektu realizācijas stratēģiju (2002–2012) ieviešanas pasākumu izpildi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ikgadējo informatīvo ziņojumu par realizētajiem projektiem atbilstoši šai ANO konvencijai iesniedz Ministru kabinetā līdz 2009.gada 1.jūlijam un turpmāk katru gadu līdz 1.jūlijam.

Nepieciešamā finansējuma pieprasījumu iesniegt kā priekšlikumu par vidēja termiņa budžeta prioritāšu īstenošanu atbalstāmajām programmām vai projektiem 2004.–2007.gadam saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumu Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis” 41.pantu.

Akceptēti noteikumi “Dzelzceļa pasažieru pārvadājumu maršrutu atklāšanas, grozīšanas un slēgšanas kārtība un vilcienu kustības sarakstu apstiprināšanas kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā atklāj, groza vai slēdz dzelzceļa pasažieru regulāros pārvadājumus iekšzemes maršrutos, un vilcienu kustības sarakstu apstiprināšanas kārtību.

Vilcienu kustības sarakstus pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju un infrastruktūras pārvaldītāju apstiprina: dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma slēdzēja institūcija – attiecībā uz pārvadājumiem, ko veic saskaņā ar dzelzceļa pasūtījuma līgumiem; pārvadātājs – attiecībā uz pārvadājumiem, kas neietilpst dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumos.

Ievērojot maršruta īpatnības, infrastruktūras jaudas kapacitāti un sociālekonomisko lietderību, Satiksmes ministrija, saskaņojot un apstiprinot dzelzceļa pārvadājumu maršrutu un vilcienu kustības sarakstu, atbilstoši pasūtījuma līgumam var noteikt vai ierobežot vilcienu kustības maksimālo intensitāti un minimālos vilcienu kustības intervālus attiecīgajā maršrutā pārvadājumiem, kas neietilpst dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumos.

Izstrādājot un apstiprinot vilcienu kustības sarakstu, pārvadātājs, pasūtītājs un infrastruktūras pārvaldītājs atbilstoši īpašiem apstākļiem (piemēram, pasažieru plūsma, laika apstākļi, sliežu ceļa remonts) var paredzēt pārvadājumu sezonalitāti un citu intensitāti, kas stājas spēkā bez īpaša saskaņojuma.

Īpašos gadījumos (piemēram, neparedzēti liela pasažieru plūsma, sabiedriskie pasākumi) pārvadātājs ir tiesīgs norīkot papildu vilcienus esošajos vai jaunos maršrutos, par to informējot Satiksmes ministriju 10 dienas pirms grozījumu stāšanās spēkā.

Noteikts, ja pārvadājums neietilpst dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumos, pārvadātājs vismaz 20 dienas pirms pārvadājuma atklāšanas, slēgšanas vai grozīšanas informē Satiksmes ministriju, nosūtot pieteikumu un saskaņoto vilcienu kustības sarakstu. Šis nosacījums neattiecas uz Dzelzceļa pārvadājumu likuma 11.panta ceturtajā daļā minētajiem gadījumiem.

Dzelzceļa pārvadājumu likuma 11.panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos pārvadātājs nekavējoties informē: pasūtītāju un Satiksmes ministriju, ja pārvadājums veikts saskaņā ar dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumu; Satiksmes ministriju, ja pārvadājums neietilpst dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumā.

Satiksmes ministrija vismaz astoņus mēnešus pirms dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma spēkā stāšanās noskaidro ieinteresēto pašvaldību (rajonu padomes un republikas pilsētu domes) viedokli par pasūtāmajiem pārvadājumiem (maršruts, kustības saraksts, stacijas un pieturas punkti pasažieru apkalpošanai), nosūtot vilcienu kustības saraksta projektu. Ieinteresētās pašvaldības mēneša laikā iesniedz Satiksmes ministrijā viedokli par pasūtāmajiem pārvadājumiem. Ja pašvaldības minētajā laikposmā viedokli neiesniedz, tiek uzskatīts, ka pārvadājumi ir saskaņoti.

Pasūtītājs vismaz astoņus mēnešus pirms dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma spēkā stāšanās saskaņo vilcienu kustības saraksta projektu ar infrastruktūras pārvaldītāju un nosūta to Satiksmes ministrijai.

Pasūtītājs vismaz divus mēnešus pirms grozījumu izdarīšanas saskaņotajos pārvadājumos nosūta Satiksmes ministrijai pieteikumu un vilcienu kustības saraksta projektu.

Satiksmes ministrija 30 dienas pirms dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma stāšanās spēkā informē ieinteresētās pašvaldības par pasūtāmo pārvadājumu vilcienu kustības sarakstu.

Pārvadātājs informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju par apstiprinātajiem vilcienu kustības sarakstiem vai tajos izdarītajiem grozījumiem (izņemot šo noteikumu 5.punktā noteiktos gadījumus).

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”.

Grozījumi paredz noteikt, ka Lauku atbalsta dienests: īsteno intervences pasākumus lauksaimniecības produktu tirgū un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pieprasa no fiziskajām un juridiskajām personām ražošanas un patēriņa bilances sastādīšanai nepieciešamo informāciju: saražoto, iepirkto, pārstrādāto un realizēto lauksaimniecības produktu daudzumu un atlikumu; Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā administrē nodrošinājumu lauksaimniecības preču importa vai eksporta speciālo atļauju (licenču) izsniegšanai.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments