Par Latvijas un Šveices divpusējām attiecībām

Pēc mūsu Ārlietu ministrijas vērtējuma, Latvijas Republikas un Šveices Konfederācijas divpusējās attiecības attīstās ļoti sekmīgi. Abas valstis vieno kopīga ieinteresētība sekmēt drošību, stabilitāti un labklājību Eiropā, kā arī vēlme izvērst divpusējo sadarbību plašākā spektrā un aktivizēt tiešos kontaktus. Veiksmīgi izveidojušies kontakti starp Latvijas pašvaldībām un Šveices kantoniem, kā arī nevalstiskajām organizācijām.

Abu valstu politiskā dialoga uzturēšanā nozīmīgas bijušas Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Šveices Konfederācijas prezidenta Morica Loienbergera pērnā gada tikšanās Pasaules ekonomikas forumā Davosā un ANO konferences ietvaros Ženēvā, kā arī mūsu ārlietu ministra Induļa Bērziņa oficiālā vizīte Šveicē šogad janvārī.

Savukārt Latvijā 2000. gada decembrī oficiālā vizītē bija Šveices Konfederācijas Federālās padomes biedrs un ārlietu ministrs Jozefs Deiss.

Par mūsu zemes un Šveices diplomātisko attiecību pirmsākumu nosacīti varētu pieņemt 1868. gadu, kad Rīgā tika atvērts Šveices goda konsulāts, kas darbojās līdz 1918. gadam. Vēlāk tā funkcijas pārņēma Šveices ģenerālkonsulāts, kas darbību pārtrauca 1939. gadā un tika slēgts 1940. gadā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1992. gadā Rīgā tika atvērta Šveices vēstniecība.

Latvijas valsti Šveices Konfederācija atzina 1921. gada 23. aprīlī. Šveice nekad nav atzinusi Latvijas inkorporāciju PSRS. Diplomātiskās attiecības starp mūsu valstīm tika atjaunotas 1991. gada 5. septembrī. Šveices Konfederācijas intereses Latvijā kopš 2000. gada 20. jūnija pārstāv ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Villijs Holds. Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Šveicē kopš 2001. gada 22. jūnija ir Elita Kuzma, viņas rezidence ir Vīnē.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Šveici pērn sasniedza 67,7 miljonus ASV dolāru. Latvijas eksports uz Šveici bija 6,7 miljoni ASV dolāru (0,33 procenti no Latvijas eksporta kopapjoma), savukārt imports no Šveices sasniedza 61 miljonu ASV dolāru (1,74 procenti no kopējā importa Latvijā).

Svarīgākās Latvijas eksporta preces uz Šveici pērn bija dažādas rūpniecības preces (26,75 procenti), koksnes papīrmasa, papīrs un kartons (20,55 procenti), ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija (17,75 procenti), koksne un tās izstrādājumi (11,24 procenti), kā arī tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (7,99 procenti). Svarīgākās importa preces no Šveices — ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija (46,51 procents), mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (17,65 procenti), optiskās ierīces un aparāti (arī medicīniskie), pulksteņi, mūzikas instrumenti (7,93 procenti), pārtikas rūpniecības produkti (7,8 procenti), transporta līdzekļi (6,19 procenti). Šā gada sākumā Šveice lielāko investētājvalstu vidū Latvijā ar 48 miljoniem ASV dolāru ieņēma vienpadsmito vietu. Latvijā darbojas 103 Latvijas un Šveices kopuzņēmumi. Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš savas vizītes laikā šogad janvārī piedalījās Šveices Investīciju aģentūras rīkotajā apaļā galdapasākumā Cīrihē. Vizītes laikā Bernē tika parakstīta Dubultnodokļu konvencija. Labas iestrādes tālākajai sadarbības attīstībai ir Šveices Tirdzniecības kameras nodaļai “Šveice — Baltija” (Handelskammer Schweiz Baltikum), kas regulāri gatavo analītiskus apskatus par Baltijas valstu saimniecisko un politisko situāciju.

Sekmīga sadarbība Latvijai ar Šveici izveidojusies arī Eiropas Padomes Ekspertu komitejas ietvaros. Abpusēji interesantas divpusējās sadarbības iespējas ir pilsonības un sabiedrības integrācijas, kā arī mazākumtautību jautājumos.

Aktīva sadarbība Latvijai ar Šveici ir arī divpusējo un daudzpusējo aizsardzības projektu, it īpaši BALTDEFCOL un BALTSEA, ietvaros. Pēc mūsu Ārlietu ministrijas atzinuma, Latviju interesē Šveices pieredze personāla apmācību un mobilizācijas jomā, kā arī demokrātiskas kontroles nodrošināšanā pār bruņotajiem spēkiem. 2000. gada oktobrī Latvija pēc Šveices uzaicinājuma kļuva par vienu no Ženēvas bruņoto spēku demokrātiskās kontroles centra dibinātājvalstīm. Šī Šveices iniciatīva īstenota NATO programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros.

Latvija saņēmusi arī Šveices finansiālu atbalstu vairākiem projektiem vides aizsardzības un labklājības jomā, piemēram, nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” tehniskā nodrošinājuma programmai, Valsts traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai, Rīgas ūdens un apkārtējās vides projektam, kā arī Daugavas dzeramā ūdens attīrīšanas stacijas uzlabošanai.

Būtisks ir Šveices vēstniecības un Šveices kultūras fonda “Pro Helvetia” atbalsts Latvijas un Šveices sadarbības veicināšanai izglītības un kultūras jomā. Par godu 100. gadadienai kopš Raiņa un Aspazijas ierašanās Šveicē Lugāno pilsēta 2006. gadā rīkos forumu “Lugāno 2006”. Tā programmas ietvaros virkne izstāžu un koncertu notiks jau līdz 2006. gadam. Lai sekmētu sadarbību kopīgu kultūras projektu realizācijā, pērn decembrī starp Rīgu un Lugāno tika noslēgta sadarbības vienošanās.

Pavisam nesen, 13. septembrī, Šveices vēstniecība Rīgā, Akadēmiskās bibliotēkas telpās, atklāja vācu valodā iznākošo grāmatu un periodisko izdevumu lasītavu.

Attīstot kontaktus zinātnes jomā, Šveicē aktīvi darbojas Geberta Rufa fonds. Īpaša uzmanība tiek veltīta jauno zinātnieku apmaiņai un sadarbības pilnveidošanai starp augstākajām mācību iestādēm. Sekmīgi izveidojušies kontakti starp Rīgas un Cīrihes tehniskajām universitātēm. Pirms dažām dienām Cīrihes augstskolas pārstāvji piedalījās Rīgas Tehniskās universitātes 140. gadadienas svinībās. Latvijā sekmīgi darbojas arī biedrība “Latvija — Šveice”.

Starp mūsu valstīm noslēgti Līgums par ieguldījumu veicināšanu un to abpusēju aizsardzību (spēkā kopš 1993. gada 16. aprīļa), Līgums par gaisa satiksmi (spēkā kopš 1997. gada 16. aprīļa), Saprašanās memorands par divpusējās finansiālās palīdzības turpināšanu (spēkā kopš 1995. gada 30. marta), Līgums par abpusēju vīzu režīma atcelšanu (spēkā kopš 1998. gada 22. janvāra), Nolīgums par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (spēkā kopš 1998.gada 9. decembra), Līgums par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kurām nav uzturēšanās tiesību (Atpakaļuzņemšanas līgums) (spēkā kopš 1998. gada 22. janvāra) un Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (Dubultnodokļu konvencija) (parakstīta 2002. gada 31. janvārī). Tātad mūsu divpusējām attiecībām ir jau visnotaļ pamatīga juridiskā bāze, tāpēc jaunu līgumu parakstīšana valsts vizītes laikā nav paredzēta.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors