Par ilgtspējīgu Latviju
1975. gadā izdotās Latviešu literārās valodas vārdnīcas 3. sējumā, kur ietverts šķirklis “i”, velti meklēt vārdu “ilgtspējība”. Jēdziens ir daudz jaunāks, bet jau ieņēmis tik paliekošu vietu sabiedrības apziņā, ka jābrīnās — kā gan mēs agrāk bez tāda termina varējām iztikt.
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pilnsapulce 17. oktobrī visā pilnībā bija veltīta Latvijas ilgtspējīgas attīstības problēmām. Pilnsapulci atklāja LZA prezidents Jānis Stradiņš (viņa uzrunu “LV” publicēja 151. numurā 18. oktobrī). Izpalika iecerētais akadēmiķa Māra Kļaviņa ievadreferāts “Kā vērtēt attīstību Latvijā: sasniegtais un iespējamais”, jo zinātnieks tobrīd lasīja lekcijas studentiem Somijā, toties sapulces dalībniekiem bija pieejamas referāta tēzes. Par ilgtspējīgu attīstību un prioritātēm Latvijā referēja akadēmiķis Pēteris Cimdiņš, esejas formā ar pārdesmit attēliem ilustrācijai savu uzstāšanos bija sagatavojis LZA korespondētājloceklis Tālis Tisenkopfs (referāta teksta daļu publicējam pilnībā), par ilgtspējīgas attīstības nostādņu maiņu laika gaitā runāja Dr. biol. Indulis Emsis, bet par ilgtspējīgas attīstības indikatoriem — Dr. biol. Ilze Kirstuka.
Pilnsapulces dalībnieki atzina, ka Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā kā vienlīdz svarīgas iekļaujamas ekoloģiskās, sociālās un ekonomiskās problēmas. To analīze un risināšana veicama atbilstoši Eiropas Savienības strukturēto indikatoru sistēmai, dodot iespēju un pilnvērtīgi iesaistot šo problēmu risināšanā Latvijas zinātnisko potenciālu.
“LV” informācija