Par aptauju “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšana un attīstība”

“Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna” izstrādes sagatavošanas posma ietvaros no 29.augusta līdz 14.septembrim pilsētā notika iedzīvotāju aptaujas akcija par Rīgas vēsturiskā centra attīstību. Tā guva necerēti lielu atsaucību, akcijā viedokli izteica 1943 iedzīvotāji.

Ar aptaujas palīdzību plāna izstrādes speciālisti vēlējās noskaidrot iedzīvotāju un Rīgas viesu viedokli par Rīgas vēsturiskā centra teritorijas saglabāšanas un attīstības jautājumiem, kā arī informēt sabiedrību par plāna izstrādes Darba un koordinācijas grupas uzdevumiem un darbību.

Akcija ir ļāvusi noskaidrot dominējošos uzskatus un vērtējumus par Rīgas vēsturiskā centra attīstību. Tas arī bija šīs aptaujas galvenais ieguvums — tā parāda, kas patīk un kas nepatīk, ko vēlētos un ko nevēlētos Rīgas iedzīvotāji un viesi Vecrīgā un visā Rīgas vēsturiskā centra teritorijā. Dažādu iedzīvotāju grupu viedokļu atšķirības bija samērā maz izteiktas. Vērā ņemama ir iedzīvotāju interese un atsaucība, kas liecina par to, ka Rīgas vēsturiskā centra attīstība iedzīvotājiem nav vienaldzīga un viņi labprāt izmanto iespēju izteikt savas domas.

Aptauju veica “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna” izstrādes Darba un koordinācijas grupa sadarbībā ar Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtu.

Akcijas norise

Trīs Rīgas vēsturiskā centra teritorijas punktos — iecienītās pulcēšanās un sabiedrībā labi atpazīstamās vietās (Doma laukumā, pie “Laimas” pulksteņa, Brīvības un Matīsa ielas krustojumā pie Vidzemes tirgus) — tika izvietoti informatīvie stendi, pie kuriem iedzīvotāji varēja aizpildīt anketu un saņemt informāciju par “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna” izstrādes gaitu, Darba un koordinācijas grupas darbību un iedzīvotāju iespēju iesaistīties plāna izstrādē. Lai aptaujas izlasē iekļautu pēc iespējas lielāku iedzīvotāju grupu, pie stendiem strādāja arī intervētāji, kuri aktīvi intervēja Rīgas un Latvijas iedzīvotājus.

Vienlaikus ar darbu pie stendiem tika veiktas arī ielu intervijas 12 Rīgas pilsētas vietās gan vēsturiskā centra teritorijā, gan citos Rīgas rajonos — Rātslaukumā, Stacijas laukumā, Āgenskalna tirgus rajonā, pie tirdzniecības centra “Alfa” un citur.

Trīs dienu laikā Rīgas ielās bija paredzēts aptaujāt 1000 iedzīvotāju. Tā kā par akcijas mērķiem un norisi tika sniegta plaša informācija medijos, tas nodrošināja negaidīti lielu iedzīvotāju atsaucību — tika aptaujāti 1768 cilvēki. Pēc akcijas norises pilsētā anketas varēja aizpildīt arī Rīgas domes ēkā un rajonu izpilddirekcijās. Tur izvietotās anketas aizpildīja 189 iedzīvotāji. Sabojātas anketas analīzē netika iekļautas. Kopumā analīzē iekļautas 1943 anketas.

Respondenti

Visaktīvāk viedokli izteikuši dažādu Rīgas rajonu iedzīvotāji — 60% no aptaujātajiem, Rīgas centra teritorijas iedzīvotāji — 27%. 12% aptaujāto bijuši citu Latvijas pilsētu un pagastu iedzīvotāji, 1% — citu valstu iedzīvotāji (galvenokārt emigrācijā dzīvojošie latvieši).

Aptaujāto vidū bija 58% sieviešu, 42% vīriešu, kas kopumā atbilst statistikas datiem par pilsētas iedzīvotāju sadalījumu pēc dzimuma. Savu viedokli aptaujā vienlīdz aktīvi pauduši gan jauni, gan gados vecāki cilvēki.

Visaktīvākie viedokļa izteikšanā par Rīgas vēsturiskā centra attīstību bijuši cilvēki ar augstāko izglītību — to īpatsvars aptaujāto vidū sasniedz 45%.

Aptaujas kopsavilkums un secinājumi

Aptaujas dalībniekiem nav vienotas un skaidras izpratnes par Rīgas vēsturisko centru. Lielākā daļa (41%) Rīgas ielās aptaujāto cilvēku uzskata, ka Rīgas vēsturiskais centrs ir tikai Vecrīga. Priekšstats par Vecrīgu kā Rīgas vēsturisko centru vairāk dominē jauniešu un krievu, kā arī citu tautību pārstāvju vidū. Priekšstati par Rīgas vēsturisko centru atšķiras arī iedzīvotāju grupās pēc dzīvesvietas — jo tālāk no Rīgas vēsturiskā centra dzīvo cilvēki, jo lielāka daļa no viņiem par Rīgas vēsturisko centru uzskata tikai Vecrīgu.

Lielākā daļa aptaujas dalībnieku uzskata, ka Rīgas vēsturiskajam centram visvairāk pietrūkst senatnīguma (40%), otrajā vietā ir latviskums (28%), bet to, ka Rīgas vēsturiskajam centram visvairāk pietrūkst mūsdienīguma, atzinuši 12% aptaujāto. Latviešu vidū daudz neatšķiras to iedzīvotāju daļas, kas atzinušas, ka visvairāk Rīgas vēsturiskajam centram pietrūkst senatnīguma (38%) un latviskuma (32%). Nelatviešu vidū dominē viedoklis, ka vēsturiskajam centram pietrūkst senatnīguma (50%), pēc tam mūsdienīguma (19%) un tikai tad latviskuma (13%).

Konkretizējot iedzīvotāju priekšstatus par Rīgas vēsturisko centru, tika lūgts norādīt, tieši kādu vietu visvairāk pietrūkst Vecrīgā un kādu pārējā Rīgas vēsturiskā centra teritorijā. Ja salīdzinām atbildes, tad redzam, ka:

1) ir labiekārtojumi, kuru trūkumu atzinuši vienlīdz daudz cilvēku gan Vecrīgas, gan pārējā Rīgas vēsturiskā centra teritorijā: strūklakas, mākslas objekti, skulptūras (28%), apstādījumi (29—34%), sabiedriskās tualetes (50—51%);

2) ir vietas un labiekārtojumi, kuru trūkumu lielākā daļa iedzīvotāju biežāk pamanījuši tieši Vecrīgā nekā pārējā Rīgas vēsturiskā centra teritorijā: vietas, kur pasēdēt klusumā, klausīties mūziku, skatīties uzvedumus u.tml., nepieciešamību samazināt automašīnu daudzumu ielās un izvietot vairāk informācijas gan tūristiem, gan pašiem rīdziniekiem;

3) vietas, kuru, pēc iedzīvotāju atzinuma, vairāk pietrūkst tieši pārējā Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, nevis Vecrīgā: vietas, kur atpūsties kopā ar bērniem, aktīvās atpūtas zonas, ērtas sabiedriskā transporta sistēmas, sabiedriskās ēdināšanas vietas.

Ja vadāmies no iedzīvotāju vairākuma uzskatiem, tad Rīgas vēsturiskais centrs būtu jāveido šādi:

— jāpalielina muzeju un teātru daudzums (64%), parku un dārzu daudzums (78%);

— jāsaglabā esošajā līmenī un jāpalielina dažādu mazu veikaliņu daudzums (48% un 43%), kafejnīcu un restorānu daudzums (57% un 35%), sporta un aktīvās atpūtas vietas (45% un 38%);

— jāsaglabā esošajā līmenī dzīvojamais fonds (62%), bankas, finanšu iestādes (76%), biroji (63%), valsts un pašvaldību iestādes (67%), izglītības iestādes (65%);

— jāsamazina un jāsaglabā esošajā līmenī veikali un tirdzniecības centri (47% un 45%);

— jāsamazina ražošanas uzņēmumi un noliktavas (78%).

Aptaujas dalībnieki vērtēja 10 Vecrīgas un Rīgas centra restaurēto un atjaunoto ēku arhitektūru. Vērtējums tika veikts 10 ballu sistēmā no — 5 (“ļoti negatīvs vērtējums”) līdz +5 (“ļoti pozitīvs vērtējums”). Visaugstāko vērtējumu saņēma Melngalvju nams — biežāk minētais vērtējums 5 balles, vidējais vērtējums — 3 balles, ko bija devuši 39% atbildējušo. Viszemāko vērtējumu saņēmis veikalu nams Audēju ielā blakus universālveikalam „Centrs”: visbiežāk minētais vērtējums — 5 balles, vidējais vērtējums —2,3 balles, ko devuši 44% atbildējušo respondentu.

Diezgan vienprātīga ir iedzīvotāju nostāja par to, ka Vecrīgai jākalpo tūristu vajadzībām (77%) un jābūt kultūras iestāžu centram un sabiedrisko pasākumu norises vietai (76%). Liela daļa (62%) aptaujāto uzskata, ka Vecrīgai būtu jākalpo arī par klusu vietu pastaigām.

Jauniem cilvēkiem (16 — 21 g.v.) Vecrīgā pietrūkst vietu, kur zem klajas debess klausīties dzīvo mūziku un skatīties/piedalīties brīvdabas izrādēs, pasākumos, savukārt vecākiem cilvēkiem (pēc 50 g.v.) Vecrīgā vairāk pietrūkst vietu, kur pasēdēt klusumā un atpūsties no kņadas.

Vairāk nekā puse (51%) aptaujāto vēlas Daugavas krastmalu redzēt kā gājēju zonu. Gandrīz puse (45%) aptaujāto iedzīvotāju Daugavas krastmalu vēlas redzēt kā vietu, kur piestāj jahtas, kuģīši, ir kafejnīcas un restorāni uz ūdens, —tātad cilvēki vēlas aktivizēt darbības, kas notiek Daugavā uz ūdens. Pavisam maz (3%) ir tādu, kas uzskata, ka Daugavas krastmala ir jāattīsta kā intensīva transporta maģistrāle.

Iedzīvotāju vidū dominē uzskats, ka Centrāltirgus būtu jāsaglabā kā tirgus tradicionālā izpratnē, bez lielveikaliem — tā domā 56% aptaujāto. Kā pieņemamāko tradicionālā tirgus papildinājumu iedzīvotāji vairāk atbalsta tādu vietu izveidi, kur organizēt kultūras, mākslas un izklaides pasākumus (18%). Mazāku atsaucību guvusi ideja par biroju (6%) un dzīvojamo ēku izvietojumu tirgus/spīķeru teritorijā (4%).

Aptaujātie iedzīvotāji par pašreiz aktuālākām transporta organizēšanas problēmām Rīgas vēsturiskajā centrā uzskata transporta plūsmas pieaugumu Rīgas centrā un automašīnu novietošanu ielu malās, uz ietvēm. Šīs problēmas par ļoti svarīgām atzinuši 73 procenti.