Grozījumi Lauksaimniecības likumā

Saeimas dok. Nr.5122; likumprojekts Nr.1436

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 2002. gada 17. oktobrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt Lauksaimniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 23.nr.; 2001, 7.nr.; 2002, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

izteikt 9. punktu šādā redakcijā:

“9) tirgus intervence – valsts iejaukšanās lauksaimniecības produktu tirgū, lai nodrošinātu noteiktu minimālu produktu cenas līmeni valsts iekšējā tirgū;”;

izslēgt 10.punktu;

papildināt ar 16.punktu šādā redakcijā:

“16) ražotāju grupa – jebkura atzīta komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība, kas izveidota pēc lauksaimniecības produktu ražotāju iniciatīvas ar mērķi veicināt piedāvājuma koncentrēšanu un ražotāju grupas biedru saražoto produktu ievirzīšanu tirgū.”

2. Papildināt 8.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Lauksaimniecības produktu ražotāji, pārstrādātāji un tirgotāji sniedz informāciju par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem noteiktā atskaites periodā.

(6) Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs veic informācijas vākšanu un apkopošanu par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem noteiktā atskaites periodā. Kārtību, kādā tiek sniegta un vākta informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem, nosaka Ministru kabinets.”

3. 9.pantā:

izslēgt trešo daļu;

papildināt ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ražotāju grupu atzīšanas kritērijus, atzīšanas kārtību, darbības kontroli nosaka Ministru kabinets. Ražotāju grupu atzīšanu un darbības kontroli veic Lauku atbalsta dienests.”

4. 10.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Tirgus intervenci īsteno, izmantojot intervences iepirkuma vai privātās uzglabāšanas mehānismu. Cenu stabilitātes nodrošināšanai Ministru kabinets nosaka tirgus intervences noteikumus labības, piena produktu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu gaļas tirgū, nosakot:

1) tirgus intervences uzsākšanas nosacījumus;

2) kvalitātes rādītājus;

3) administrēšanas kārtību;

4) finansēšanas kārtību un kontroli.”;

papildināt ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Piena ražošanas kvotu sadales, piešķiršanas, informācijas vākšanas un administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

5. Izslēgt 14.panta pirmo daļu.

6. Izslēgt 20.1 pantu.

7. Pārejas noteikumos:

izslēgt 1. punkta 4. apakšpunktu;

papildināt 1.punktu ar 6., 7., 8., 9. un 10. apakšpunktu šādā redakcijā:

“6) līdz 2003.gada 1.janvārim izdot noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā tiek sniegta un vākta informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem;

7) līdz 2003.gada 1. martam izdot noteikumus, kas nosaka ražotāju grupu atzīšanas kritērijus, atzīšanas kārtību un darbības kontroli;

8) līdz 2003.gada 1.jūlijam izdot noteikumus, kas nosaka tirgus intervenci piena produktu tirgū;

9) līdz 2003.gada 1.aprīlim izdot noteikumus, kas nosaka tirgus intervenci liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu gaļas tirgū;

10) līdz 2003.gada 1.jūlijam izdot noteikumus, kas nosaka piena ražošanas kvotu sadales, piešķiršanas, informācijas vākšanas un administrēšanas kārtību.”;

papildināt ar 3. punktu šādā redakcijā:

“3. Līdz jauno Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2003. gada 1. jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2002. gada 25. jūnija noteikumi nr. 246 “Noteikumi par intervenci labības tirgū 2002./2003. gadā.”

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Kā tas deklarēts LR iestāšanās Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) oficiālajā dokumentu sadaļā “Lauksaimniecība”, Latvija ir gatava pilnībā pārņemt visu acquis communautaire un uzņemties dalībvalsts saistības ES Kopējās lauksaimniecības politikas jomā (turpmāk – KLP) līdz ar iestāšanās brīdi ES. Zemkopības ministrija ir harmonizējusi lielāko daļu nacionālās likumdošanas atbilstoši ES tiesību aktiem, tādējādi nodrošinot KLP mehānismu pārņemšanu. Lai pilnībā sasniegtu deklarēto mērķi, nepieciešams veikt grozījumus Lauksaimniecības likumā.

1. Tirgus intervence labības, piena produktu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu gaļas tirgū.

Cenu stabilizācijai un pārprodukcijas vai citās krīzes situācijās tirgū kā aizsargājošo mehānismu varēs iedarbināt intervenci. Pašreiz nav iespējams novērst strauju cenu pazeminājumu gaļas tirgū (it īpaši tas ir izjūtams cūkgaļas tirgū), nav iespējams pierādīt krīzi tirgū, jo nav indikatīvu cenu un ražotājs ir neaizsargāts.

Latvijā pašreiz darbojas bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra” (turpmāk – LTIA). LTIA pašlaik nodarbojas ar labības un cukura tirgus intervenci.

Lai nodrošinātu Latvijas valsts iestāšanās ES oficiālā dokumenta sadaļā “Lauksaimniecība” vienotas maksājumu aģentūras izveidošanas nosacījuma izpildi, apzinātu aģentūrai veicamās funkcijas un nodotu šīs funkcijas Lauku atbalsta dienestam, kā arī veiktu LTIA reorganizāciju, tiek veikti grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā (izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē saskaņā ar 2002. gada 11. jūlija sēdes protokolu Nr. 29, 4.5 .).

Pēc LTIA un Lauku atbalsta dienesta apvienošanas tirgus intervences funkcijas veiks Lauku atbalsta dienests.

Piena produktu tirgū, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un gaļas tirgū tirgus intervences pasākumi pašreiz netiek veikti.

2. Ražotāju grupu izveidošana Latvijā.

Pašreiz galvenās problēmas lauksaimniecībā ir posmu – “ražotājs – pārstrādātājs” un “ražotājs – tirgotājs” nesakārtotība, produkcijas saiņošana un marķēšana, produkcijas uzglabāšana. Tieši šo problēmu dēļ ir vērojams liels importa produkcijas pieplūdums lauksaimniecības produktu tirgū. Atsevišķās nozarēs, piemēram, augļu un dārzeņu nozarē, tirgus ar svaigu produkciju tiek apgādāts, taču vietējai produkcijai ir sezonas raksturs, jo ražotājiem trūkst glabātavu, kas apgādātas ar piemērotu tehnoloģiju.

Nav pietiekama specializācija, un līdz ar to maz tiek lietota augstražīga, specializēta tehnika un tehnoloģijas, tāpēc ir augsta produkcijas pašizmaksa, bet nepietiekami augsta kvalitāte.

Tādēļ Latvijā ir nepieciešams veicināt koordinēta lauksaimniecības produkcijas tirgus (audzētājs – uzglabātājs – tirgotājs – patērētājs) attīstību, veidojot ražotāju grupas, kuru darbības pamatprincipi ir nodrošināt produkcijas plānošanu un piemērošanu pieprasījumam, īpaši attiecībā uz kvantitāti un kvalitāti, koncentrēties uz piedāvājuma veicināšanu, produktu pārdošanu, minimizēt produkcijas izmaksas un stabilizēt produkcijas cenu, veicināt ražošanas metodes, kas ir ekoloģiski nekaitīgas, kas saglabā vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību.

Nepieciešams veicināt ražotāju grupu veidošanos, lai nozaru ražotāji būtu gatavi saņemt atbalstu līdz ar iestāšanos ES.

3. Informācijas vākšana par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem saskaņā ar ES prasībām.

No 1997.gada Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs (turpmāk – Centrs) ir sācis vākt informāciju par lauksaimniecības produktu cenām. Uzņēmumiem tas nav juridiski saistošs pasākums sniegt šādu informāciju Centram. Galvenā problēma ir tā, ka ES pieprasa lauksaimniecības produktu ražotājiem, pārstrādātājiem un tirgotājiem sniegt informāciju ne tikai par cenām, bet arī par tirdzniecības apjomiem, lai varētu iegūt korektu vidējo cenu, izmantojot statistiski vidēji svērtā lieluma metodi. Liela daļa uzņēmumu ir gatava sniegt informāciju par cenām, bet ne tirdzniecības apjomus, jo baidās, ka šī par komercnoslēpumu uzskatāmā informācija var tikt izpausta konkurentiem. Tāpēc ir nepieciešams juridiski reglamentēt cenu ziņotāju pienākumu ziņot tirdzniecības apjomus, kā arī cenu savācēja pienākumu neizpaust cenu ziņotāja komercnoslēpumu.

Runājot par lauksaimniecības produktu cenu vākšanu ES kontekstā, tad, lai valsts un ES varētu novērtēt situāciju lauksaimniecības produktu tirgū, ir nepieciešams regulāri vākt informāciju par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem. EK Regulās ir definēta dalībvalstu atbildība regulāri ziņot informāciju par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem. Turklāt, ņemot vērā dalībvalstu juridisko praksi, parasti ES dalībvalstis savā nacionālajā likumdošanā reglamentē lauksaimniecības produktu ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju pienākumu ziņot lauksaimniecības produktu cenas un tirdzniecības apjomus, lai nodrošinātu cenu ziņošanas sistēmas nepārtrauktu darbību.

4. Piena ražošanas kvotu sadales, piešķiršanas, informācijas vākšanas un administrēšanas kārtība.

Lai nodrošinātu Latvijas valsts iestāšanās ES oficiālā dokumenta sadaļā “Lauksaimniecība” nosacījumu izpildi, Latvijā ir nepieciešams ieviest piena ražošanas kvotu pamatprincipus, lai pēc iestājas ES piena produktu ražotāji kļūtu līdzvērtīgi ES kopējā tirgus dalībnieki. Bez tam EK Regulās ir definētas dalībvalstu izvēles, kuras ir jāatrunā nacionālajos tiesību aktos. Pašreiz Valsts ciltsdarba informācijas un datu apstrādes centrs uztur un kārto “Piena ražotāju reģistru”, kurā piena pārstrādes uzņēmumi sniedz informāciju par iepirktā piena daudzumu un kvalitāti, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.491 “Piena, apstrādāta piena un piena produktu aprites noteikumi”. Piena reģistrā uzkrātā informācija tiks izmantota, nosakot individuālās kvotas lielumu katram ražotājam.

5. Mēslošanas līdzekļu glabāšana un lietošana.

Spēkā esošajā Lauksaimniecības likuma 21.1 pantam nav noslodzes, jo sektoru regulē citi spēkā esoši normatīvie akti.

 

2. Normatīvā akta projekta būtība.

1. Tirgus intervence labības, piena produktu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu gaļas tirgū.

Pašlaik spēkā esošajā Lauksaimniecības likumā ir noteikts, ka tirgus intervence tiek veikta lauksaimniecības produktiem. ES tirgus intervence nepieciešamības gadījumā tiek iedarbināta atsevišķām produktu grupām. Līdz ar nepieciešamību pārņemt ES KLP mehānismus likumprojektā tiek paredzēta tirgus intervence noteiktām lauksaimniecības produktu grupām (labībai, piena produktiem, liellopu un teļa gaļai, cūkgaļai un aitu gaļai). ES tirgus intervence nepieciešamības gadījumā tiek veikta arī cukuram. Latvijā cukura intervence tiek veikta, pamatojoties uz likumu “Par cukuru”.

Ņemot vērā likumprojektā paredzētās izmaiņas 10. panta trešajā daļā, termins “tirgus intervence” tiek izteikta citā redakcijā. Jaunajā redakcijā netiek teikts, ka tirgus intervence regulē pieprasījuma – piedāvājuma attiecību, jo šai normai nav noslodzes.

Līdz ar to, ka tirgus intervence minētajām lauksaimniecības produktu grupām tiek veikta, ievērojot dažādus pamatprincipus, likumprojektā ir paredzēts izslēgt terminu “intervences cena”. Intervences cena nav vienīgā, kurai pastāvot var uzsākt tirgus intervenci. Piemēram, gaļas tirgus stabilizācijai tirgus intervences mehānismu īsteno saskaņā ar fiksēto cenu starpību starp references un bāzes cenu. Tirgus intervences uzsākšanas nosacījumi tiks noteikti Ministru kabineta noteikumos.

Likumprojekts paredz izslēgt 9. panta trešo daļu līdz ar to, ka tirgus intervences nosacījumi un kvalitātes rādītāji tiks noteikti Ministru kabineta noteikumos. Ņemot vērā paredzētos grozījumus, normai nav noslodzes.

Likumprojekts nosaka deleģējumu Ministru kabinetam līdz 2003. gada 1. jūlijam izdot noteikumus, kas nosaka tirgus intervenci piena produktu tirgū, un noteikumus, kas nosaka tirgus intervenci liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu gaļas tirgū. Likumprojekts paredz noteikt Ministru kabineta galvenos deleģējuma virzienus attiecībā uz tirgus intervenci.

2. Ražotāju grupas.

Lai ražotāju grupas varētu saņemt valsts un ES atbalstu, ir nepieciešama ražotāju grupu atzīšana. Normatīvais akts nosaka deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt ražotāju grupu atzīšanas kritērijus, atzīšanas kārtību un darbības kontroli, kā arī deleģē ražotāju grupu atzīšanas funkcijas un ražotāju grupu darbības kontroles funkcijas Lauku atbalsta dienestam.

3. Informācijas vākšana par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem.

Lai izvairītos no situācijas, ka lauksaimniecības produktu ražotāji, pārstrādātāji un tirgotāji atsakās ziņot cenas, tādējādi apdraudot izpildīt LR iestāšanās Eiropas Savienības oficiālajā dokumentu sadaļā “Lauksaimniecība” deklarēto apņemšanos, Lauksaimniecības likumā tiek noteikts pienākums sniegt informāciju par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem. Tāpat tiek noteikta institūcija (Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs), kura ir atbildīga par informācijas vākšanu un apkopošanu par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem. Normatīvais akts nosaka deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiek sniegta un vākta informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem.

4. Piena ražošanas kvotu sadales, piešķiršanas, informācijas vākšanas un administrēšanas kārtība.

Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam, nosakot, ka piena ražošanas kvotu sadales, piešķiršanas, informācijas vākšanas un administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Kā arī likumprojektā paredzēts līdz 2003. gada 1. jūlijam izdot Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka piena ražošanas kvotu sadales, piešķiršanas, informācijas vākšanas un administrēšanas kārtību.

5. Lauksaimniecības likuma 14.panta 1.daļa paredz, ka Ministru kabinetam ir jāapstiprina nolikums par valsts budžetā un Valsts īpašumu privatizācijas fondā lauksaimniecības produktu ražošanai, hipotekārai kreditēšanai un zemes tirgus veicināšanai paredzēto līdzekļu izlietojumu.

Valsts budžetā tiek paredzēti valsts atbalsta līdzekļi – subsīdiju veidā – ES kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai un lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanai. Šo līdzekļu administrēšanai ir izveidota speciāla Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde – Lauku atbalsta dienests. Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta likumu minētais dienests atbild par vienotu valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta politikas realizāciju valstī, kā arī nodrošina tā administrēšanu. Tādējādi nav pamata valsts atbalstam paredzētos līdzekļus ieskaitīt un administrēt ar Latvijas Hipotēku un zemes bankas starpniecību.

Valsts budžetā kārtējam gadam paredzēto valsts atbalsta līdzekļu izlietojumu nosaka Ministru kabinets, apstiprinot galvenās valsts atbalsta programmas, subsīdiju piešķiršanas pamatprincipus, vispārējos noteikumus subsīdiju saņēmējiem, kā arī deleģējot zemkopības ministram pilnvaras izstrādāt subsīdiju programmu ieviešanas nosacījumus. Tādējādi uzskatām, ka Ministru kabinetam nav jāapstiprina atsevišķs nolikums par subsīdijām paredzēto līdzekļu izlietojumu.

Visas līdz šim Zemkopības ministrijas izstrādātās programmas, kas saistītas ar kredītresursu pieejamības veicināšanu lauksaimniecības nozares attīstībai, piemēram, Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma un Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programma, tiek apstiprinātas Ministru kabinetā. Vienlaikus valdība nosaka arī šo programmu finansēšanas un ieviešanas kārtību un nosacījumus. Šo programmu finansēšanai tiek izmantoti līdzekļi no valsts īpašumu privatizācijas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem, bet nevis līdzekļi no Valsts īpašumu privatizācijas fonda.

Valsts īpašumu privatizācijas rezultātā gūtie ieņēmumi, kuri tiek ieskaitīti Valsts īpašumu privatizācijas fondā, saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2002.gadam“ tiek ieskaitīti Valsts kasē un ir izmantojami vienīgi valsts parāda nomaksai un pārfinansēšanai.

Ievērojot augstāk minēto, 14.panta pirmā daļā ietvertā norma ir pretrunīga un likumprojekts paredz to svītrot.

6. Mēslošanas līdzekļu glabāšana un lietošana.

Saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 11. panta otrās daļas 3. punktu un 18. panta otrās daļas 2. punktu, un trešās daļas 1. punktu Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus Nr. 531 “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”. Noteikumu III daļa paredz, ka tiks izstrādāta Īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanas programma, kura saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu” tiks sagatavota līdz 2004. gadam. Līdz ar to tiks izpildītas Lauksaimniecības likuma 20.1 panta paredzētās prasības un likuma normai nav noslodzes. Tādējādi, lai padarītu spēkā esošos normatīvus indivīdiem saprotamākus, Lauksaimniecības likuma 20. 1 pants ir jāizslēdz.

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi.

1. Tirgus intervence labības, piena produktu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu gaļas tirgū.

Nepieciešamības gadījumā iedarbinot tirgus intervences mehānismu, tiks regulēta lauksaimniecības produktu piedāvājuma un pieprasījuma attiecība.

2. Ražotāju grupas.

Tirgus tiks nodrošināts ar ES standartiem atbilstošu produkciju, palielināsies vietējās produkcijas īpatsvars, kā arī palielināsies iespējas produkcijas eksportam. Tiks novērstas produkcijas cenu sezonālās svārstības (augļiem un dārzeņiem).

3. Informācijas vākšana par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem.

Lauksaimniecības produktu tirgus kļūs daudz “caurspīdīgāks”, un valstij būs iespējams daudz efektīvāk reaģēt uz pārmaiņām lauksaimniecības produktu tirgū un nodrošināt tā stabilitāti. Turklāt, izmantojot cenu informāciju, nākotnē būs iespējams nodrošināt ES Kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanu un darbību.

4. Piena ražošanas kvotu sadales, piešķiršanas, informācijas vākšanas un administrēšanas kārtība.

 

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

1. Tirgus intervence labības, piena produktu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu gaļas tirgū.

Lauksaimniecības produktu ražotājiem tiks nodrošināta noteikta minimālā garantētā cena par saražoto produktu.

2. Ražotāju grupas.

Tiks veicināta lauksaimnieku kooperācija.

Pateicoties koordinētam tirgum, tiks efektīvāk izmantoti ražošanas resursi, tirdzniecības uzņēmumiem tiks atvieglota produkcijas pieprasījuma nodrošināšana.

3. Informācijas vākšana par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem.

Pateicoties regulārai cenu informācijai, uzņēmējiem radīsies iespēja daudz vieglāk noteikt optimālas cenas lauksaimniecības produktiem. Palielināsies informācijas apkopošanas apjoms uzņēmumos, kuri ziņos cenas.

4. Piena ražošanas kvotu sadales, piešķiršanas, informācijas vākšanas un administrēšanas kārtība.

Ir tieša ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, piena pārdošanas kvotu gadījumā nosakot ierobežojumus saimniecībām saražotā piena pārdošanai.

 

3. Sociālo seku izvērtējums.

—

 

4. Ietekme uz vidi.

—

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

tūkst.Ls

Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	–	–	–	–	–
2. Izmaiņas budžeta izdevumos:	40,332	506,725	508,159	509,665	509,74
t.sk.
1) Intervences mehānismu administrēšana	–	252,962	252,962	252,962	252,962
2) Ražotāju grupas atzīšana un darbības kontrole	–	15,467	15,467	15,467	15,467
3) Informācijas vākšana par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem saskaņā ar ES prasībām	40,332	49,810	51,244	52,750	52,825
4) Piena ražošanas kvotu administrēšana	–	188,486	188,486	188,486	188,486
3. Finansiālā ietekme
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	–	–	–	–	–
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	1. Tirgus intervences labības, piena produktu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu gaļas tirgū mehānisma administrēšana. Lauku atbalsta dienestam turpmāk kā Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda Maksājumu aģentūrai lauksaimniecības produktu tirgus intervences administrēšana KLP ietvaros būs jāpilda kā valsts funkcija, kura nevar būt maksas pakalpojums. Līdz ar jaunas funkcijas pārņemšanu 2003. gadā izdevumi kopā sastāda 252 962 Ls. Tai skaitā: Atalgojumi Ls 120 780 Pārējie kārtējie izdevumi Ls 107 201, t.sk.: Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Ls 29 096 Telpu īre un noma Ls 32 076 Sakaru pakalpojumi Ls 11 880 Degviela, remontdarbi, apdrošināšana, maksa par stāvvietām Ls 3 960 Kancelejas preces un inventārs Ls 5 940 Ar administrācijas darbības nodrošināšanu saistīto pakalpojumu apmaksa Ls 7 260 Iekārtas, inventāra un aparatūras remonts, tehniskā apkalpošana Ls 990 Komandējuma izdevumi Ls 7 920 Ēku un telpu remonts Ls 2 079 Tipogrāfiskie pakalpojumi Ls 6 000 Kapitālie izdevumi Ls 24 981, t.sk.: Darba vietas aprīkošana Ls 16 500 Izdevumi pārējām kapitālajām iegādēm Ls 8 481 2. Ražotāju grupas. Lauku atbalsta dienestam turpmāk kā Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda Maksājumu aģentūrai ražotāju grupu atzīšana un darbības kontrole KLP ietvaros būs jāpilda kā valsts funkcija, kura nevar būt maksas pakalpojums. Līdz ar jaunas funkcijas pārņemšanu 2003. gadā izdevumi kopā sastāda Ls 15 467. Tai skaitā: Atalgojumi (305Ls*12*2) Ls 7 320 Pārējie kārtējie izdevumi Ls 6633, t.sk.: Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (24,09%) Ls 1 763 Telpu īre un noma (9Ls/m2*9*12*2) Ls 1 944 Sakaru pakalpojumi (30Ls/mēn*12*2) Ls 720 Degviela, remontdarbi, apdrošināšana, maksa par stāvvietām (120Ls/gadā*2) Ls 240 Kancelejas preces un inventārs (15Ls/mēn*12*3) Ls 360 Ar administrācijas darbības nodrošināšanu saistīto pakalpojumu apmaksa (220Ls/gadā*2) Ls 440 Iekārtas, inventāra un aparatūras remonts, tehniskā apkalpošana (30Ls/gadā *2) Ls 60 Komandējuma izdevumi (20Ls/mēn*12*2) Ls 480 Ēku un telpu remonts (vidējās izmaksas 7Ls/m2*9*2) Ls 126 Tipogrāfiskie pakalpojumi (pieteikumu formas, bukleti utt.) Ls 500 Kapitālie izdevumi Ls 1 514, t.sk.: Darba vietas aprīkošana (500 Ls viena darba vieta) Ls 1 000 Izdevumi pārējām kapitālajām iegādēm (faksi, dokumentu smalcinātāji, seifi u.c. – Ls 257 uz cilvēku gadā) Ls 514 3. Informācijas vākšana par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem. Pašlaik Centrā Tirgus cenu informācijas sistēmas (turpmāk – TICIS) projekta ietvaros ir 5 štata vietas. 2002.gadā TICIS projektam iedalītā nauda (subsīdijas) ir Ls 51143, tai skaitā 30% no tās jeb Ls 12313 ir infrastruktūras izdevumi, kas tiek iemaksāti LVAEI kopējā budžetā infrastruktūras uzturēšanai un ir obligāts maksājums visiem projektiem LVAEI paspārnē. Aprēķinot izmaiņas budžeta izdevumos, tika pieņemts, ka lauksaimniecības produktu cenu ziņošanas projekts tiks integrēts TICIS projektā, lai efektīvāk izmantotu finansiālos resursus. Tāpat tika nolemts izdevumu daļu, kas attiecas uz lauksaimniecības produktu cenu ziņošanu, katru gadu palielināt par 5%, ņemot vērā inflāciju valstī. 2003.gadā ir paredzēts, ka pašreizējais TICIS darbība pašreizējā segmentā izmaksās Ls 72272, kam papildus ir jāpieskaita cenu ziņošanas izmaksas Ls 19193 apmērā. Tātad kopējās izmaksas 2003.gadā būs Ls 91465. TICIS darbības izmaksas pašreizējā segmentā 2003.gadā būs šādas: * Darba samaksa ar darba devēja maksāto sociālo nodokli: Ls 26391 * Biļetenu iespiešana: Ls 9000 * Biļetenu nosūtīšana: Ls 1500 * Informācijas iegāde: Ls 1000 * Komandējumi, apmācība: Ls 4800 * Transporta izdevumi: Ls 3500 * Telefons, fakss: Ls 2800 * Kancelejas piederumi: Ls 700 * Pārējie izdevumi un datoru iegāde: Ls 900 * Infrastruktūras uzturēšanas izdevumi: Ls 21682 * KOPĀ: Ls 72272 Galvenais izdevumu pieaugums ir sagaidāms darba samaksā, jo ir paredzēts pieņemt darbā deviņus jaunus darbiniekus, kas apkopos cenu informāciju (atšķirīgu no lauksaimniecības produktu cenu ziņošanas ES) Rīgā un astoņās Latvijas pilsētās. Galvenais iemesls ir tas, ka pašlaik cenu ziņošana notiek uz brīvprātības pamata bez samaksas, un ir iespējams, ka šādā veidā sistēmas vairs nespēs funkcionēt 2003.gadā. Tāpat ir nepieciešams informēt lauksaimniecības produktu ražotājus, pārstrādātājus un tirgotājus ne tikai par viņu noteiktajām cenām, bet arī par cenām to realizācijas tirgos daudz plašākā apmērā. Vienam no jaunajiem darbiniekiem bruto darba samaksa tiks noteikta Ls 200 apmērā mēnesī, bet 8 jaunajiem darbiniekiem – Ls 75 apmērā mēnesī. Tāpat darbinieku motivācijai ir nolemts izmaksāt atvaļinājuma kompensāciju mēnešalgas apmērā, kā tas tiek darīts daudzos valsts īpašumā esošos uzņēmumos. Pārējie izdevumi ir atstāti aptuveni 2002.gada līmenī, mazliet palielinot tos, ņemot vērā inflāciju un saņemto pakalpojumu iespējamo sadārdzināšanos. Nākamo gadu laikā šīs izmaksas netiek plānots palielināt. Lauksaimniecības produktu cenu ziņošanas projekta izmaksas 2003.gadā būs šādas: * Darba samaksa ar darba devēja maksāto sociālo nodokli: Ls 9835 * Biļetenu iespiešana: Ls 0 * Biļetenu nosūtīšana: Ls 0 * Informācijas iegāde: Ls 250 * Komandējumi, apmācība: Ls 700 * Transporta izdevumi: Ls 1000 * Telefons, fakss: Ls 800 * Kancelejas piederumi: Ls 400 * Pārējie izdevumi un datoru iegāde: Ls 450 * Infrastruktūras uzturēšanas izdevumi: Ls 5758 * KOPĀ: Ls 19193 Galvenais izmaksu postenis ir darba alga, kura sevī ietver darba algu darbiniekam, kas tieši atbild par lauksaimniecības produktu cenu ziņošanu, Ls 400 apmērā mēnesī, kā arī Ls 50 piemaksu pārējiem 4 pašreizējiem Centra darbiniekiem, kuru darba apjoms sakarā ar lauksaimniecības produktu cenu ziņošanu pieaugs. Transporta izmaksu lielums ir plānots, ņemot vērā nepieciešamību apmeklēt cenu ziņotājus visā Latvijas teritorijā, lai izskaidrotu viņiem cenu ziņošanas būtību. Augstas ir arī sakaru izmaksas, jo liels vairums cenu informācijas tiek iegūts, zvanot pa mobilo tālruni vai arī izmantojot tālsarunas. Lauksaimniecības produktu cenu ziņošanas projekta izmaksas 2004.gadā būs šādas: * Darba samaksa ar darba devēja maksāto sociālo nodokli: Ls 10327 * Biļetenu iespiešana: Ls 0 * Biļetenu nosūtīšana: Ls 0 * Informācijas iegāde: Ls 200 * Komandējumi, apmācība: Ls 1000 * Transporta izdevumi: Ls 1050 * Telefons, fakss: Ls 1500 * Kancelejas piederumi: Ls 1000 * Pārējie izdevumi un datoru iegāde: Ls 5000 * Infrastruktūras uzturēšanas izdevumi: Ls 8604 * KOPĀ: Ls 28681 Galvenais iemesls izdevumu pieaugumam ir tas, ka Centram, sākot ar 2004.gadu, būs jāsāk ziņot cenas Eiropas Komisijai. Kā jau tika minēts, ir plānots, ka izdevumi pieaugs par 5% katru gadu. Kopējās TICIS un lauksaimniecības produktu cenu ziņošanas izmaksas 2003.gadā ir plānotas šādas: * Darba samaksa ar darba devēja maksāto sociālo nodokli: Ls 36226 * Biļetenu iespiešana: Ls 9000 * Biļetenu nosūtīšana: Ls 1500 * Informācijas iegāde: Ls 1250 * Komandējumi, apmācība: Ls 5500 * Transporta izdevumi: Ls 4500 * Telefons, fakss: Ls 3600 * Kancelejas piederumi: Ls 1100 * Pārējie izdevumi un datoru iegāde: Ls 1350 * Infrastruktūras uzturēšanas izdevumi: Ls 27440 * KOPĀ: Ls 91465 4. Piena ražošanas kvotu sadales, piešķiršanas, informācijas vākšanas un administrēšanas kārtība. Lauku atbalsta dienestam turpmāk kā Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda Maksājumu aģentūrai piena ražošanas kvotu administrēšana KLP ietvaros būs jāpilda kā valsts funkcija, kura nevar būt maksas pakalpojums. Līdz ar jaunas funkcijas pārņemšanu 2003. gadā izdevumi kopā sastāda Ls 188 486. Tai skaitā: * Atalgojumi Ls 94 245 * Pārējie kārtējie izdevumi Ls 73 045, t.sk.: * Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (24,09%) Ls 22 704 * Telpu īre un noma Ls 18 468 * Sakaru pakalpojumi Ls 9 270 * Degviela, remontdarbi, apdrošināšana, maksa par stāvvietām Ls 3 180 * Kancelejas preces un inventārs Ls 4 635 * Ar administrācijas darbības nodrošināšanu saistīto pakalpojumu apmaksa Ls 5 638 * Iekārtas, inventāra un aparatūras remonts, tehniskā apkalpošana Ls 773 * Komandējuma izdevumi Ls 6 180 * Ēku un telpu remonts Ls 1 197 * Tipogrāfiskie pakalpojumi (pieteikumu formas, bukleti utt.) Ls 1000 * Kapitālie izdevumi Ls 21 196, t.sk.: * Darba vietu aprīkošana Ls 14 000 Izdevumi pārējām kapitālajām iegādēm (faksi, dokumentu smalcinātāji, seifi u.c.) Ls 7 196

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Tirgus intervence labības, piena produktu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu gaļas tirgū.

Nepieciešams izstrādāt Ministra kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par tirgus intervenci piena produktu tirgū” līdz 2003. gada 1. jūlijam un “Noteikumi par tirgus intervenci liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu gaļas tirgū” līdz 2003. gada 31. martam. Noteikumos paredzēts noteikt tirgus intervences uzsākšanas nosacījumus, kvalitātes rādītājus, administrēšanu, finansēšanas kārtību un kontroli.

Līdz jauno Ministra kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2003. gada 1. jūlijam ir spēkā Ministra kabineta 2002. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 246 “Noteikumi par intervenci labības tirgū 2002./2003. gadā”.

2. Ražotāju grupas.

Nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par ražotāju grupām”, kuros nosaka ražotāju grupu atzīšanas kritērijus, atzīšanas kārtību un darbības kontroli. Noteikumu projektu paredzēts izstrādāt līdz 2003.gada martam.

3. Informācijas vākšana par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem.

Nepieciešams pabeigt un pieņemt valdībā Ministru kabineta noteikumu projektu “Par kārtību, kādā tiek sniegta un vākta informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem”, kuros tiek noteikts lauksaimniecības produktu ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju pienākums ziņot cenas. Noteikumu projektu paredzēts izstrādāt līdz 2003.gada 1. janvārim.

4. Piena ražošanas kvotu sadales, piešķiršanas, informācijas vākšanas un administrēšanas kārtība.

Nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par piena ražošanas kvotu sadales, piešķiršanas, informācijas vākšanas un administrēšanas kārtību”. Noteikumu projektu paredzēts izstrādāt līdz 2003. gada 1. jūlijam.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

1. Tirgus intervence labības, piena produktu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu gaļas tirgū.

Likumprojekts paredz tuvināt intervences un privātās uzglabāšanas mehānismu atbilstoši Eiropas Savienības sistēmai.

2. Ražotāju grupas.

Likumprojekts paredz īstenot Eiropas Savienības prasībām atbilstošu ražotāju grupu tirgus sistēmas ieviešanu.

Atbilstoši LR pozīcijas dokumentam sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā un papildus sniegtajai informācijai Eiropas Komisijai Latvija ir noteikusi, ka līdz 31.12.2002. tiks izveidota likumdošanas bāze attiecībā uz ražotāju organizāciju izveidošanu zivsaimniecības nozarē.

3. Informācijas vākšana par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem.

Grozījumu projekts paredz īstenot Eiropas Savienības prasībām atbilstošu kārtību, kādā tiek sniegta un vākta informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem.

4. Piena ražošanas kvotu sadales, piešķiršanas, informācijas vākšanas un administrēšanas kārtība.

Likumprojekts paredz īstenot ES prasībām atbilstošu piena ražošanas kvotu sadales, piešķiršanas, informācijas vākšanas un administrēšanas kārtību.

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

1. Tirgus intervence labības, piena produktu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu gaļas tirgū.

Likumprojekts paredz īstenot ES prasībām atbilstošu tirgus intervenci labības, piena produktu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu gaļas tirgū.

2. Ražotāju grupas.

Grozījumu projekts paredz īstenot Eiropas Savienības prasībām atbilstošu ražotāju grupu tirgus sistēmas ieviešanu.

3. Informācijas vākšana par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem.

Grozījumu projekts paredz īstenot Eiropas Savienības prasībām atbilstošu kārtību, kādā tiek sniegta un vākta informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem.

4. Piena ražošanas kvotu sadales, piešķiršanas, informācijas vākšanas un administrēšanas kārtība.

Likumprojekts paredz īstenot ES prasībām atbilstošu tirgus intervenci labības, piena produktu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu gaļas tirgū.

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

1. Tirgus intervence labības, piena produktu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu gaļas tirgū.

Likumprojekts paredz īstenot ES prasībām atbilstošu tirgus intervenci labības, piena produktu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu gaļas tirgū.

2. Ražotāju grupas.

Grozījumu projekts paredz īstenot Eiropas Savienības prasībām atbilstošu ražotāju grupu tirgus sistēmas ieviešanu.

3. Informācijas vākšana par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem.

Grozījumu projekts paredz īstenot Eiropas Savienības prasībām atbilstošu kārtību, kādā tiek sniegta un vākta informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem.

4. Piena ražošanas kvotu sadales, piešķiršanas, informācijas vākšanas un administrēšanas kārtība.

Likumprojekts paredz īstenot ES prasībām atbilstošu piena ražošanas kvotu sadales, piešķiršanas, informācijas vākšanas un administrēšanas kārtību.

 

4. Atbilstības izvērtējums.

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija.

1. Tirgus intervence labības, piena produktu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu gaļas tirgū.

Eiropas Padomes 1999. gada 17. maija nolikums (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju.

Eiropas Padomes 1999.gada 17.maija regula (EK) Nr.1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopēju organizāciju.

Eiropas Komisijas 2000.gada 2.maija regula (EK) Nr.907/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātas normas, lai piemērotu Padomes regulu (EK) Nr.1254/1999 attiecībā uz palīdzību par privātu uzglabāšanu liellopu un teļa gaļas nozarē.

Eiropas Padomes 1975.gada 29.oktobra regula (EEK) 2763/75, kas nosaka vispārējus noteikumus palīdzības par privātu cūkgaļas uzglabāšanu piešķiršanai.

Eiropas Komisijas 1990.gada 27.novembra regula (EEK) Nr.3444/90, ar ko tiek apstiprināti sīki izstrādāti noteikumi par palīdzības piešķiršanu cūkgaļas privātai uzglabāšanai.

Eiropas Padomes 1980.gada 14.oktobra regula (EEK) Nr.2644/80, ar kuru ir izstrādāti vispārējie noteikumi attiecībā uz intervenci aitu gaļas un kazas gaļas nozarē.

Eiropas Komisijas 1990.gada 27.novembra regula (EEK) Nr. 3446/90, kas paredz sīki izstrādātas normas palīdzības piešķiršanai par aitas un kazas gaļas privātu uzglabāšanu.

2. Ražotāju grupu atzīšana un darbības kontrole.

Eiropas Komisijas 1999. gada 22. decembra regula (EK) Nr. 2759/1999, ar kuru izstrādāti noteikumi Padomes regulas Nr. 1268/1999 piemērošanai attiecībā uz Kopienas atbalstu pirmspievienošanās pasākumiem lauksaimniecībā un lauku attīstībā Centrālās un Austrumeiropas kandidātvalstīs pirmspievienošanās laikā.

Eiropas Padomes 1996.gada 28.oktobra regula (EK) Nr.2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopēju organizāciju.

Eiropas Komisijas 1997.gada 14.marta regula (EK) Nr.478/97, ar kuru izstrādāti detalizēti noteikumi Padomes regulas (EK) Nr.2200/96 piemērošanai attiecībā uz iepriekšēju ražotāju organizāciju atzīšanu.

Eiropas Komisijas 1998.gada 7.janvāra regula (EK) 20/98, ar kuru izstrādāti noteikumi Padomes regulas (EK) 2200/96 piemērošanai attiecībā uz atbalstu ražotāju organizācijām, kam piešķirta iepriekšēja atzīšana.

Eiropas Padomes 1999. gada 17. decembra regula Nr. 104/2000 par zvejas un akvakultūras produktu tirgus kopējo organizāciju.

Eiropas Komisijas 2001.gada 29.novembra regula (EK) Nr.2318/2001, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes regulas (EK) Nr.104/2000 piemērošanai attiecībā uz ražotāju organizāciju atzīšanu zivsaimniecības sektorā.

3. Informācijas vākšana par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem.

Eiropas Komisijas 1997.gada 16.aprīļa regula (EK) Nr.659/97, ar kuru izstrādāti detalizēti noteikumi Padomes regulas (EK) Nr.2200/96 piemērošanai attiecībā uz intervences kārtību augļiem un dārzeņiem.

Eiropas Komisijas 1994.gada 21.decembra regula (EK) Nr.3223/94 par detalizētiem noteikumiem pasākumu īstenošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu importu.

Eiropas Komisijas 1998.gada 28.oktobra regula (EK) Nr.2362/98, ar kuru noteikti detalizēti noteikumi Padomes regulas (EEK) Nr.404/93 piemērošanai par banānu importu Kopienā izpildīšanu.

Eiropas Komisijas 1999.gada 8.jūlija regula (EK) Nr.1498/99, kas izklāsta noteikumus par Padomes regulas (EEK) Nr.804/68 īstenošanu attiecībā uz saziņu starp dalībvalstīm un Komisiju piena un piena produktu nozarē.

Eiropas Komisijas 1999.gada 16.decembra regula (EK) Nr.2771/99, ar kuru noteikti detalizēti noteikumi Padomes regulas (EK) Nr.1255/99 piemērošanai par sviesta un krējuma tirgus intervenci.

Eiropas Komisijas 1999.gada 17.maija regula (EK) Nr.1255/99, kas nosaka kopējo piena un piena produktu tirgus organizāciju.

Eiropas Komisijas 1979. gada 13. decembra regula (EEK) Nr.2806/79 par informācijas, kas attiecas uz cūkgaļu, apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju un par regulas (EEK) Nr.2330/74 atcelšanu.

Eiropas Komisijas 1989.gada 27.novembra regula (EEK) Nr.3537/89 par tirdzniecības posmu, uz kuru attiecas vidējā cūku liemeņu cena.

Eiropas Komisijas 1996.gada 16.februāra regula (EK) Nr.295/96, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot Padomes regulu (EEK) Nr.1892/87, kas attiecas uz pieaugušu liellopu tirgus cenu reģistrēšanu, pamatojoties uz Kopienas tabulu liemeņu klasifikācijai.

Eiropas Komisijas 1986.gada 15.maija regula (EEK) Nr.1481/86 par cenu noteikšanu svaigiem vai atdzesētiem jēra liemeņiem attiecīgajos Kopienas tirgos un cenu pārskatu dažām citām aitas liemeņu kvalitātes kategorijām Kopienā.

Eiropas Komisijas 1999.gada 16.marta regula (EK) Nr.572/99 par noteiktu abpusēju informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju attiecībā uz olām un putnu gaļu un par regulas (EEK) Nr.1527/73 atcelšanu.

Eiropas Komisijas 2001.gada 5.februāra regula (EK) Nr.245/2001, kurā izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi Padomes regulas (EK) Nr.1673/2000 par šķiedras linu un kaņepju tirgu kopējo organizācijas piemērošanai.

Eiropas Komisijas 1993.gada 13.decembra regula (EK) Nr.3405/93, ar kuru apstiprina detalizētus noteikumus saskaņā ar Padomes regulu (EEK) Nr.1765/92 attiecībā uz dažu dalībvalstu iesniegtajiem pārskatiem par tirgus cenām un piedāvājumiem, un sekojošo konstatēto eļļas augu sēklu atsauces cenu noteikšanu, ko veic Komisija.

Eiropas Komisijas 1994. gada 12. septembra regula (EK) Nr. 2211/94, ar ko izklāsta sīki izstrādātus noteikumus Padomes regulas (EEK) Nr. 3759/92 īstenošanai attiecībā uz importētu zivsaimniecības produktu cenu paziņošanu.

4. Piena ražošanas kvotu sadales, piešķiršanas, informācijas vākšanas un administrēšanas kārtība.

Eiropas Padomes 1999. gada 17. maija nolikums (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju.

Eiropas Padomes 1992. gada 28. decembra nolikums (EEK) Nr. 3950/1992, kas nosaka papildnodevas piena un piena produktu nozarē.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
1. pants 9.punkts	Eiropas Padomes 1999. gada 17. maija nolikums (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju, 6. panta 1. punkts	Atbilst
1. pants 16.punkts	Eiropas Padomes 1996.gada 28.oktobra regula (EK) Nr.2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopēju organizāciju, 11.panta 1.punkts. Eiropas Padomes 1999. gada 17. decembra regulas Nr. 104/2000 par zvejas un akvakultūras produktu tirgus kopējo organizāciju 5.pants	Atbilst
8. pants piektā un sestā daļa	EK regula Nr.659/97 7.pants EK regula Nr.3223/94 2.pants EK regula Nr.2362/98 27.pants EK regula Nr.1498/99 6.pants EK regula Nr.2771/99 7.–8.pants EK regula Nr.1255/99 6.pants EK regula 2806/79 1.–2.pants EK regula Nr.3537/89 2.pants EK regula Nr.295/96 1.–6.pants EK regula Nr.1481/86 3.pants EK regula Nr.572/99 1.pants EK regula Nr.245/2001 15.pants EK regula 3405/93 2.pants Eiropas Komisijas 1994. gada 12. septembra regulas (EK) Nr. 2211/94, ar ko izklāsta sīki izstrādātus noteikumus Padomes regulas (EEK) Nr. 3759/92 īstenošanai attiecībā uz importētu zivsaimniecības produktu cenu paziņošanu 2.pants	Atbilst	Minēto Regulu pantos ir noteiktas ES prasības attiecībā uz lauksaimniecības produktu cenu ziņošanu – lauksaimniecības produkts, tā specifikācija un ziņošanas biežums.
9. panta ceturtā daļa	Eiropas Padomes 1996.gada 28.oktobra regula (EK) Nr.2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopēju organizāciju, 11.panta 2., 3.punkts, 12.panta 1.punkts Eiropas Komisijas 2001.gada 29.novembra regulas (EK) Nr.2318/2001, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes regulas (EK) Nr.104/2000 piemērošanai attiecībā uz ražotāju organizāciju atzīšanu zivsaimniecības sektorā 1.panta 1.punkts	Atbilst
10.panta trešā daļa	Eiropas Padomes 1999. gada 17. maija nolikums (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju, 6. panta 1., 4., 5. punkts.	Atbilst
10. panta sestā daļa	Eiropas Padomes 1999. gada 17. maija nolikums (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju. 16.panta 1. un 3. punkts. Eiropas Padomes 1992. gada 28. decembra nolikums (EEK) Nr. 3950/1992, kas nosaka papildnodevas piena un piena produktu nozarē, 1.pants.	Atbilst

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.

1. Tirgus intervence labības, piena produktu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu gaļas tirgū

Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padome, t.sk. Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, Latvijas Piena ražotāju asociācija, Latvijas Gaļas pārstrādātāju asociācija.

2. Ražotāju grupas.

Asociācija “Latvijas dārznieks”, Latvijas Augļkopju asociācija, asociācija “Kurzemes dārza ogas”, Latvijas Zemnieku federācija

3. Informācijas vākšana par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem.

Asociācija “Latvijas dārznieks”, Latvijas Augļkopju asociācija, Latvijas Olu ražotāju asociācija, Latvijas Aitu audzētāju asociācija, Latvijas Cūku audzētāju asociācija, Latvijas Gaļas ražotāju un gaļas pārstrādātāju asociācija, Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācija, Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, Latvijas Linu audzētāju asociācija, asociācija “Latvijas rapsis”, Latvijas Labības pārstrādātāju asociācija, Latvijas Graudu audzētāju, glabātāju un pārstrādātāju kooperatīvo sabiedrību savienība.

4. Piena ražošanas kvotu sadales, piešķiršanas, informācijas vākšanas un administrēšanas kārtība.

Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padome, t.sk. Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, Latvijas Piena ražotāju asociācija.

 

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādātie tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

1. Tirgus intervence labības, piena produktu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu gaļas tirgū

Grozījumu projekts tiek atbalstīts.

2. Ražotāju grupas.

Grozījumu projekts tiek atbalstīts.

3. Informācijas vākšana par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem.

Grozījumu projekts tiek atbalstīts.

4. Piena ražošanas kvotu sadales, piešķiršanas, informācijas vākšanas un administrēšanas kārtība.

Grozījumu projekts tiek atbalstīts.

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.

1. Tirgus intervence labības, piena produktu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu gaļas tirgū.

Ir informētas Latvijas lauksaimniecības sabiedriskās organizācijas jeb asociācijas, kuras grozījumus ir apspriedušas ar saviem biedriem.

2. Ražotāju grupas.

Organizēti informatīvi semināri par ražotāju grupu darbības principiem. Sabiedriskā doma apliecina nepieciešamību veicināt ražotāju grupu veidošanos ar mērķi palielināt produkcijas konkurētspēju.

3. Informācijas vākšana par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem.

Ir informētas Latvijas lauksaimniecības sabiedriskās organizācijas jeb asociācijas, kuras grozījumus ir apspriedušas ar saviem biedriem.

4. Piena ražošanas kvotu sadales, piešķiršanas, informācijas vākšanas un administrēšanas kārtība.

Ir informētas Latvijas lauksaimniecības sabiedriskās organizācijas jeb asociācijas, kuras grozījumus ir apspriedušas ar saviem biedriem.

 

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

1. Tirgus intervence labības, piena produktu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu gaļas tirgū.

Notikušas konsultācijas ar Zviedrijas, Dānijas un Holandes ekspertiem.

2. Ražotāju grupas.

Notikušas konsultācijas ar Zviedrijas, Vācijas, Holandes, Ungārijas ekspertiem, kā arī ar zivsaimniecības PHARE 2000 projekta īstermiņa ekspertiem

3. Informācijas vākšana par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem.

Notikušas konsultācijas ar Zviedrijas speciālistiem. Izmantoti Somijas speciālistu sagatavotie materiāli par šo tēmu.

4. Piena ražošanas kvotu sadales, piešķiršanas, informācijas vākšanas un administrēšanas kārtība.

Notikušas konsultācijas ar Zviedrijas, Dānijas un Holandes ekspertiem.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

1. Tirgus intervence labības, piena produktu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu gaļas tirgū.

Ministru kabineta noteikumu izstrādi veiks Zemkopības ministrija, administrēšanu veiks Lauku atbalsta dienests.

2. Ražotāju grupas.

Ministru kabineta noteikumu izstrādi veiks Zemkopības ministrija, administrēšanu veiks Lauku atbalsta dienests.

3. Informācijas vākšana par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem.

Ministru kabineta noteikumu projekta pabeigšanu veiks Zemkopības ministrija. Administrēšanu pēc grozījumiem saskaņā ar likuma 8.panta sesto daļu veiks Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs.

4. Piena ražošanas kvotu sadales, piešķiršanas, informācijas vākšanas un administrēšanas kārtība.

Ministru kabineta noteikumu izstrādi veiks Zemkopības ministrija, administrēšanu veiks Lauku atbalsta dienests.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.

Grozījumi pēc to pieņemšanas tiks publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, tiks ievietota informācija internetā.

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.